Prasība, kas celta 2013. gada 22. februārī - Dennekamp/Parlaments

(lieta T-115/13)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gert-Jan Dennekamp (Giethoorn, Nīderlande) (pārstāvji - O. Brouwer un T. Oeyen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

atcelt Parlamenta 2012. gada 11. decembra Lēmumu, ar ko atteikta piekļuve i) visiem dokumentiem, kuros norādīts, kuri pašreizējie Eiropas Parlamenta locekļi (EP locekļi) ir Papildu pensiju shēmas (Pensiju shēma) dalībnieki, ii) to EP locekļu vārdu sarakstam, kuri bija Pensiju shēmas dalībnieki pēc 2005. gada septembra, un iii) to pašreizējo Pensijas shēmas dalībnieku vārdiem, par kuriem Parlaments maksā ikmēneša iemaksu. Šis lēmums prasītājam tika paziņots 2012. gada 12. decembrī vēstulē ar numuru A(2012)13180, un

piespriest Parlamentam atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu, tostarp izdevumus, kas radušies personām, kuras iestājušās lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. un 42. pants; ka ir pieļauta kļūda, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 ² 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001  8. panta b) punktu, jo ar apstrīdēto lēmumu esot nepamatoti ierobežota Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 11. pantā paredzēto tiesību saņemt un izplatīt informāciju un Hartas 42. pantā paredzēto tiesību piekļūt oficiāliem dokumentiem piemērošanas joma, nepareizi piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopsakarā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 8. panta b) punktu, jo:

pirmkārt, Parlaments kļūdījās, uzskatīdams, ka prasītājs nav norādījis skaidrus un leģitīmus iemeslus, kas liecinātu par nepieciešamību pēc pieprasītajos dokumentos iekļautajiem personas datiem, kuri būtu nosūtāmi;

otrkārt, Parlaments kļūdaini uzskatīja, ka informācija par dalību Pensiju shēmā ietilpst attiecīgo EP locekļu privātajā jomā, un

treškārt, Parlaments pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdams, ka attiecīgo EP locekļu leģitīmās intereses ir pārākas par datu nosūtīšanas nepieciešamību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Parlaments šo kļūdu tiesību piemērošanā dēļ neizpildīja pienākumu norādīt pietiekamu un atbilstošu pamatojumu apstrīdētajam lēmumam, tādējādi pārkāpdams pienākumu norādīt atbilstošu pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

² - Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).