Lieta C‑408/06

Landesanstalt für Landwirtschaft

pret

Franz      Götz

(Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sestā PVN direktīva – Saimnieciskā darbība – Nodokļa maksātāji – Publisko tiesību subjekti – Piena kvotu tirdzniecības vieta – Lauksaimniecības intervences aģentūru un darbiniekiem paredzētu veikalu darījumi – Nozīmīgi konkurences traucējumi – Ģeogrāfiskais tirgus

Sprieduma kopsavilkums

1.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Saimnieciskā darbība Sestās direktīvas 4. panta izpratnē

(Padomes Direktīvas 77/388 4. pants)

2.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Nodokļa maksātāji

(Padomes Direktīvas 77/388 4. panta 5. punkts)

3.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Nodokļa maksātāji

(Padomes Direktīvas 77/388 4. panta 5. punkts)

1.        Piegādes references daudzumu nodošana par atlīdzību, ko veic piena kvotu tirdzniecības vietas, ir saimnieciska darbība Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 4. panta nozīmē, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību, ko saņem darbības veicējs. Valsts tiesai ir jānoskaidro, vai aplūkojamā darbība atbilst šiem abiem nosacījumiem, kā arī attiecīgā gadījumā jānosaka, vai piena kvotu tirdzniecības vietas šo darbību veic, lai saņemtu minēto atlīdzību, ņemot arī vērā, ka atlīdzības iekasēšana pati par sevi konkrētai darbībai nevar piešķirt saimnieciskas darbības raksturu.

(sal. ar 18., 20. un 21. punktu)

2.        Piena kvotu tirdzniecības vieta nav ne lauksaimniecības intervences aģentūra Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/4, 4. panta 5. punkta trešās daļas nozīmē, aplūkojot to kopā ar tās D pielikuma 7. punktu, ne arī darbiniekiem paredzēts veikals minētā 4. panta 5. punkta trešās daļas nozīmē, aplūkojot to kopā ar minētās direktīvas D pielikuma 12. punktu.

Piena kvotu tirdzniecības vietas uzdevums būtiski atšķiras no lauksaimniecības intervences aģentūras uzdevuma, kam ir raksturīga pašu lauksaimniecības produktu pirkšana un tālākpārdošana un ko var veikt ikviens uzņēmums, jo šī uzdevuma veikšana izpaužas kā uzkrājumu veidošana, kā tas ir it īpaši gadījumā ar graudaugiem. Pilntiesīga aplikšana ar nodokļiem, kas ir raksturīga Sestās direktīvas D pielikumam, līdz ar to no Sestās direktīvas piemērošanas jomas izslēdz piena kvotu sadali starp ražotājiem, jo ražotāju dažādo piedāvājumu un pieprasījumu centralizācija nav uzņēmuma, kas veic lauksaimniecības produktu iegādi un tālākpārdošanu tirgū, darbības rezultāts.

Turklāt Sestās direktīvas D pielikuma 12. punkta vācu, franču, angļu, spāņu un itāļu valodas versiju salīdzinājums ļauj noskaidrot, ka darbiniekiem paredzēts veikals minētā punkta nozīmē ir ikviens tiesību subjekts, kura uzdevums ir pārdot dažādus produktus un preces attiecīgā uzņēmuma vai administrācijas personālam. Tirdzniecības vietai, kuras uzdevums ir sekmēt piegādes references daudzumu vienmērīgu sadalīšanu, cik vien iespējams atbilstoši katra ražotāja interesēm, nolūkā tos ierobežot, šāda uzdevuma nav.

(sal. ar 26., 31. un 33. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3.        Tas, ka piena kvotu tirdzniecības vieta netiek aplikta ar nodokļiem par darbībām vai darījumiem, ko tā veic kā publiska pārvaldes iestāde Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/4, 4. panta 5. punkta nozīmē, nevar radīt nozīmīgus konkurences traucējumus, jo tas neskar privātus uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, kuri konkurē ar valsts pakalpojumiem. Tā kā šis apsvērums attiecas uz visām piena kvotu tirdzniecības vietām, kas darbojas konkrētā attiecīgas dalībvalsts noteiktā piegādes references daudzumu nodošanas zonā, minētā zona ir attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai pastāv nozīmīgi konkurences traucējumi.

(sal. ar 45. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)