Prasība, kas celta 2010. gada 17. februārī - British Sugar/Komisija
(lieta T-86/10)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: British Sugar plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - K. Lasok, QC, G. Facenna, Barrister, W. Robinson, P. Doris un D. Das, Solicitors)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt apstrīdēto pasākumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās un citus izdevumus un tēriņus saistībā ar šo lietu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulu (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005., 2005./2006. tirdzniecības gadam
1.
Prasītājs izvirza šādus pamatus savas prasības atbalstam.
Pirmkārt, tas apgalvo, ka Komisija nav pieņēmusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietās
Jülich 2 un
SAFBA 3. Šajās lietās Tiesa atzina par spēkā neesošām Komisijas Regulas (EK) Nr. 1762/2003
4, Nr. 1775/2004
5 un Nr. 1686/2005
6. Prasītājs apgalvo, ka spriedumu lietās
Jülich un
SAFBA rezultātā Komisijai bija pienākums un tādēļ tai bija arī kompetence pieņemt vajadzīgos pasākumus šajos spriedumos konstatēto nelikumību izlabošanai. Šis pienākums un kompetence bija ierobežoti līdz vajadzīgo pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu attiecīgajām personām (ieskaitot prasītāju), ka viņām tiks atmaksātas summas, kuras tām nelikumīgi tika pieprasīts samaksāt konkrētajos tirdzniecības gados. Prasītājs apgalvo, ka minētās summas bija un ir identificējamas, piemērojot regulās izmantojamo formulu, kuru Tiesa atzina par spēkā neesošu, ja netiek izlabota Tiesas konstatētā kļūda. Prasītājs tādēļ apgalvo, ka, pārkāpjot šo pienākumu un rīkojoties ārpus savas kompetences, Komisija pieņēma apstrīdēto pasākumu, kurš nav spēkā tās pašas pamatkļūdas dēļ, kura lika Kopienu Tiesai atzīt par spēkā neesošām Regulas (EK) Nr. 1762/2003, Nr. 1775/2004 un Nr. 1686/2005.
Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka maksājuma koeficientu cukura nozarē aprēķina metode, kas tika pieņemta apstrīdētajā pasākumā, ir pretēja Tiesas nospriestajam Jülich lietā.
Treškārt, prasītājs norāda, ka Komisijai nebija kompetences pieņemt apstrīdēto pasākumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/2001, jo, pēc prasītāja domām:
šī regula tika atcelta un nebija spēkā apstrīdētā pasākuma pieņemšanas laikā; un
sprieduma lietā Jülich rezultātā Komisijai nebija kompetences noteikt ražošanas maksājumus tādā veidā, kas nav saderīgs ar šīs regulas 15. pantu. Kompetences neesamības apstākļos, kas izriet no sprieduma lietās Jülich un SAFBA vai no Regulas Nr. 1260/2001, kompetence noteikt ražošanas maksājumus ir Padomei saskaņā LESD 43. pantu. Attiecīgi Komisijai vispār nebija kompetences pieņemt apstrīdēto pasākumu.
____________1 - OV L 321, 1. lpp.2 - Tiesas 2008. gada 8. maija spriedums apvienotajās lietās C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06 Zuckerfabrik Jülich, Krājums, I-3231. lpp.3 - Tiesas 2008. gada 17. janvāra spriedums apvienotajās lietās no C-175/07 līdz C-184/07 SAFBA, Krājums, I-142. lpp.4 - Komisijas 2003. gada 7. oktobra Regula (EK) Nr. 1762/2003, ar ko nosaka maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003. tirdzniecības gadam (OV L 254, 4. lpp.).5 - Komisijas 2004. gada 14. oktobra Regula (EK) Nr. 1775/2004, ar ko 2003./2004. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē (OV L 316, 64. lpp.).6 - Komisijas 2005. gada 14. oktobra Regula (EK) Nr. 1686/2005, ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus un papildu maksājuma koeficientu cukura nozarē (OV L 271, 12. lpp.).