PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2005. gada 23. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “NICKY”, reģistrācijas pieteikums – Agrākas grafiskas valsts preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “NOKY” – Iebildumu noraidījums sajaukšanas iespējas neesamības dēļ – Lēmuma atcelšana, ko veic Apelāciju padome – Lietas nosūtīšana Iebildumu nodaļai, lai pārbaudītu preču līdzību un izmantošanas pierādījumus – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑396/04
Soffass SpA, Porkari [Porcari] (Itālija), ko pārstāv V. Bilardo [V. Bilardo] un K. Bakīni [C. Bacchini], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv M. Kapostanjo [M. Capostagno], pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Sodipan, SCA, Sentetjēnduruvrē [Saint‑Étienne‑du‑Rouvray] (Francija), ko pārstāv N. Bēspflugs [N. Boespflug], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 699/2003‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Soffass SpA un Sodipan SCA.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneses I. Labucka un V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 4. oktobrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 21. janvārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 9. februārī,
ņemot vērā procesa organizatorisko pasākumu 2005. gada 24. jūnijā,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 13. septembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 20. septembrī Soffass SpA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas attēlots šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Papīra un/vai celulozes izstrādājumi mājsaimniecības un higiēnas vajadzībām, tādi kā kabatlakati, dvieļi sejai, roku dvieļi, sedziņas, mājsaimniecības papīrs ruļļos un spolēs, higiēniskais papīrs”.
4 Šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2000. gada 10. aprīļa Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 29/2000.
5 2000. gada 10. jūlijā Sodipan SCA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
6 Iebildumi balstās uz to, ka pastāv šādas agrākas valsts reģistrācijas attiecībā uz:
– grafisku apzīmējumu, kas reģistrēts Francijā (Nr. 1 400 192), kopš 1967. gada 6. aprīļa ir spēkā attiecībā uz 16. klasē ietilpstošajiem “papīru, kartonu un no šiem materiāliem ražotām precēm, kas neietilpst citās klasēs” un ir attēlots zemāk:
– grafisku apzīmējumu, kas reģistrēts Francijā (Nr. 1 346 586), kopš 1986. gada 14. marta ir spēkā attiecībā uz 16. klasē ietilpstošām “precēm higiēnas vai mājsaimniecības vajadzībām, kas izgatavotas no papīra, tādām kā higiēniskais papīrs, kabatlakati, salvetes, galdauti, galda veļas komplekti, kartona šķīvji un tases un citas vienreizējas lietošanas preces” un kurš ir attēlots zemāk:
7 Ar 2003. gada 24. novembra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. Būtībā tā uzskatīja, ka attiecīgajiem apzīmējumiem nav vizuālas, fonētiskas vai konceptuālas līdzības. Šajā sakarā tā precizēja, ka “apzīmējumu radītais kopējais iespaids no visiem viedokļiem ir nepārprotami atšķirīgs”. Tā kā no kopējā iespaida viedokļa apzīmējumi ir noteikti atšķirīgi, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka nav vajadzības veikt preču salīdzinājumu. Šī paša iemesla dēļ Iebildumu nodaļa nepārbaudīja agrāko preču zīmju izmantošanas pierādījumus, ko persona, kas iestājusies lietā, bija iesniegusi, piemērojot Regulas Nr. 40/94 43. pantu.
8 2003. gada 4. decembrī persona, kas iestājusies lietā, par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju.
9 Ar 2004. gada 16. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome, konstatējot, ka konfliktējošām preču zīmēm ir ievērojama līdzības pakāpe, atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un nosūtīja tai lietu, lai veiktu attiecīgo preču salīdzinājumu un pārbaudītu agrāko preču zīmju izmantošanas pierādījumus.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu,
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– atzīt, ka, ņemot vērā starp konfliktējošām preču zīmēm pastāvošo sajaukšanas iespēju, ko pastiprina attiecīgo preču identiskums, personas, kas iestājusies lietā, iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ir pamatoti;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Prasītāja izvirza vienu pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, tā kā Apelāciju padome nepamatoti secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi.
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja atzīmē, ka pretēji tam, ko uzskatīja Apelāciju padome, attiecīgās preču zīmes nevar sajaukt, jo tām ir acīmredzamas fonētiskās, vizuālās un konceptuālās atšķirības. Apelāciju padome ir faktiski izmainījusi Kopienu judikatūrā interpretēto sajaukšanas iespējas jēdziena nozīmi (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts, un 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts).
15 Fonētiskajā ziņā prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru pēdējo zilbju “ky” un “cky” līdzībai ir lielāka nozīme nekā fonētiskajai atšķirībai, ko rada patskaņi “o” un “i”. Prasītāja norāda, ka šai atšķirībai, ko franču valodā vēl jo vairāk pastiprina tas, ka zilbēm “ni” un “no” ir atšķirīga izruna, ir jāpiešķir izšķirošā nozīme, jo patērētājs saglabā atmiņā tieši vārda pirmās daļas skanējumu (Apelāciju pirmās padomes 2001. gada 19. janvāra lēmums lietā R 120/2000‑1 Manfield/PENFIELD, 123. punkts).
16 Vizuālajā ziņā prasītāja apstrīd Apstrīdētajā lēmumā norādīto apgalvojumu, ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas, jo tām ir raksturīgi vieni un tie paši burti sākumā un beigās un tās sastāv no diviem īsiem apzīmējumiem, kas atgādina angļu vārdus. Tā apgalvo, ka norādītajām preču zīmēm ir būtiskas atšķirības. Burtu skaits ir atšķirīgs (pieci burti apzīmējumā “NICKY” un četri burti – “NOKY”). Pirmajā preču zīmē “NOKY” burti “n” un “y” ir izvietoti pa diagonāli un abi ir vērsti uz augšu. Turklāt apzīmējumā “NOKY” burtam “o” ir noapaļota trīsstūra forma. Bez tam vertikālā svītra, kas veido apzīmējuma “NOKY” “k” burtu, pēc augstuma pilnīgi acīmredzami pārsniedz šī paša burta slīpās svītras augstāko punktu. Otro preču zīmi “NOKY” skaidri raksturo attēls, kas sastāv no lāča, kura krūšu daļā ir iespiests sirds attēls. Turklāt to veidojošie pirmais un pēdējais burts ir lielāki nekā citi burti. Visbeidzot, atšķirībā no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, divas agrākās preču zīmes sastāv no burtiem, kuru gali ir noapaļoti.
17 Konceptuālajā ziņā prasītāja apstrīd Apelāciju padomes apgalvojumu, ka prasītāja nav pierādījusi, ka terminu “Nicky” Francijā uztver kā pamazināmo formu.
18 Prasītāja norāda – ir vispārzināms un vispārēji atzīts (un tas nav jāpierāda), ka franču valodā runājošā sabiedrība un Kopienu sabiedrība vārdu “Nicky” parasti uztver kā franču vārdu Nicole, Nicolas, Nicolette pamazināmo formu vai arī kā šo vārdu ekvivalentu svešvalodā. Šajā sakarā tā atsaucas uz automobilistu Niki Lauda, 70. gadu filmu ar nosaukumu “Micky and Nicky” un komiksu ar nosaukumu “Nicky Larson”. Savukārt vārds “noky” ir čehu vārds, kas ir itāļu vārda “gnocchi” ekvivalents. Tomēr prasītāja izsaka šaubas attiecībā uz šīs nozīmes izpratni franču valodā runājošajā sabiedrībā. Šai sabiedrībai šis vārds drīzāk varētu atsaukt atmiņā NOKIA – atšķirtspējīgu apzīmējumu, kas ir labi pazīstams mobilo telefonu jomā.
19 Prasītāja norāda – lai izslēgtu jebkādu sajaukšanas iespēju, pietiek ar to, ka franču valodā runājošā sabiedrība terminu “Nicky” nekavējoties uztver kā īpašvārdu pamazināmo formu vai saīsinājumu. Saskaņā ar judikatūru pietiek ar to, ka attiecīgajā sabiedrībā vienai no strīdus preču zīmēm ir skaidra un precīza nozīme, lai lielā mērā neitralizētu preču zīmju vizuālo un fonētisko līdzību [Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 54. punkts, un 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑185/02 Ruiz‑Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 55. un 56. punkts].
20 ITSB apgalvo, ka Apelāciju padome pareizi salīdzināja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un agrākās preču zīmes, pasvītrojot, ka novērojamās analoģijas ļauj spriest par augstu līdzības pakāpi.
21 Atsaucoties uz prasītājas veikto detalizēto analīzi par attiecīgo apzīmējumu raksturojumiem (skat. iepriekš minēto 16. punktu), ITSB atzīmē, ka šo apzīmējumu vispārējā uztverē tie ir acīmredzami otršķirīgi elementi. Neskatoties uz agrākajā preču zīmē attēloto stilizēto lāci, vārds “noky” neapstrīdami ir abu Francijas preču zīmju dominējošais elements.
22 Jo īpaši saistībā ar attiecīgo preču zīmju konceptuālo analīzi ITSB norāda, ka pierādījumi, ko prasītāja iesniedza, lai pamatotu apgalvojumu, ka “NICKY” skaidri un noteikti nozīmē īpašvārda pamazināmo formu, nav tādi, lai ar tiem varētu efektīvi pamatot šādu argumentāciju. Iepriekš 19. punktā minētie spriedumi lietā “BASS” un “PICARO” šajā lietā nav piemērojami, jo nevienam no konfliktējošiem apzīmējumiem nav tik “skaidras un noteiktas” nozīmes, kas varētu novērst visas starp tiem iespējamās asociācijas. Turklāt ITSB, piemērojot Pirmās instances tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktu, norāda uz visu jauno pierādījumu, kas pirmo reizi ir iesniegti Pirmās instances tiesā un par ko var uzskatīt prasības pieteikumam pievienoto 13.–21. dokumentu, nepieņemamību. Runa ir par pilnīgi jauniem dokumentiem, kas šajā procesa stadijā nav pieļaujami [Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 67. punkts].
23 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgo preču zīmju acīmredzamo līdzību, Iebildumu nodaļas lēmums ir atcelts pamatoti.
24 Jo īpaši tā norāda, ka konceptuālajā aspektā franču patērētājs preču zīmi “NICKY”, ja to izmanto attiecībā uz tādām precēm kā papīra izstrādājumi, kabatlakati un salvetes, neuztvers kā tādu, kas norāda uz personas vārdu, jo nekas neliek konstatēt saikni starp šīm precēm un personu ar vārdu “Nicky”, jo mazāk tāpēc, ka šāda pamazināmā forma tiek lietota ārkārtīgi reti.
Pirmās instances tiesas vērtējums
25 Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts paredz – ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja.
26 No šī noteikuma izriet – sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums vai līdzība un reģistrācijas pieteikumā minēto preču un pakalpojumu identiskums vai līdzība tiem, attiecībā uz kuriem agrākā preču zīme ir reģistrēta. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedums lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB, Krājums, I‑9573. lpp., 51. punkts).
27 Turklāt, ja konfliktējošie apzīmējumi ir pilnīgi atšķirīgi, tad principā ir iespējams uzskatīt, ka sajaukšanas iespēja nepastāv, neveicot attiecīgo preču pārbaudi.
28 Ir jāpiebilst, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena uzņēmuma vai, attiecīgajā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
29 Saskaņā ar to pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, jo īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību [skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821, 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra].
30 Ņemot vērā šo savstarpējo atkarību, pat nelielas pakāpes līdzību starp preču zīmēm var kompensēt augstas pakāpes līdzība starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem un otrādi (pēc analoģijas skat. iepriekš 14. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Canon, 17. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 19. punkts).
31 Tādējādi, pat ja starp diviem apzīmējumiem pastāv nelielas pakāpes līdzība, sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus.
32 Šajā sakarā no pastāvīgās judikatūras turklāt izriet, ka attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošus elementus (skat. iepriekš 19. punktā minēto spriedumu lietā “BASS”, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā lietā nav šaubu, ka šāda vērtējuma nolūkā attiecīgā sabiedrība ir franču sabiedrība.
34 Attiecība uz vizuālo aspektu ir jāatzīmē, ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāv noteikta līdzība. Trīs no četriem apzīmējuma NOKY burtiem atkārtojas tajās pašās vietās apzīmējumā NICKY. Apzīmējumiem ir kopējs sākuma burts “n” un beigu burti “ky”. Tā kā franču valodā šāda galotne nav parasta, to var uzskatīt par abu apzīmējumu dominējošo elementu, kas piesaistīs franču patērētāja uzmanību.
35 Fonētiskajā ziņā starp attiecīgajiem apzīmējumiem tāpat pastāv līdzība, ciktāl pēdējā zilbe “ky”, kas konfliktējošajos apzīmējumos ir identiska, piesaista franču patērētāja uzmanību. Tādējādi minēto apzīmējumu pirmajām zilbēm, kas ir atšķirīgas, no fonētiskā viedokļa ir mazāk nozīmīgs iespaids.
36 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru preču zīmju fonētiskajai līdzībai ir mazāka nozīme, ja preces pārdod tādā veidā, ka parasti konkrētā sabiedrības daļa, veicot pirkumu, to apzīmējošo preču zīmi uztver vizuālā veidā (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā “BASS”, 55. punkts).
37 Tāpat konceptuālajā ziņā ir iespējams, kā to norāda prasītāja (skat. iepriekš minēto 18. un 19. punktu), ka franču patērētājs uztvers vārdu “Nicky” kā vārdu Nicolas vai Nicole pamazināmo formu. Šī argumenta nozīmi daļēji ietekmē attiecīgo preču daba un apstākļi, kuros tos pārdod. No tā izriet, ka šo argumentu nevar vērtēt izolēti no citiem faktoriem, kam var būt nozīme lietā.
38 Ir jāizdara secinājums, ka starp apzīmējumiem pastāvošā līdzība, kas ir konstatēta iepriekš 34. un 35. punktā, ir tāda, ka Apelāciju padome pamatoti secināja, ka šajā lietā sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jāveic preču salīdzinājums. Tā tas ir jo īpaši tad, ja, veicot visaptverošu vērtējumu, pat nenozīmīgas apzīmējumu līdzības elementus var mazināt citi elementi, tādi kā preču daba un apstākļi, kādos tās tiek pārdotas.
39 Ja konfliktējoši apzīmējumi nav tādi, kas acīmredzami nav līdzīgi, bet tiem ir noteikti līdzības elementi, kā arī tādi elementi, uz kuru pamata tos var atšķirt, tad šo elementu attiecīgā nozīmīguma vērtējums ir jāveic nevis izolēti, bet gan sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma ietvaros, ņemot vērā visus nozīmīgos faktorus (skat. iepriekš 29. punktu).
40 No visa iepriekš minētā izriet, ka vienīgais pamats – apgalvojums par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu – ir jānoraida.
41 Kas attiecas uz prasības pieteikumam pievienoto 13.–21. dokumentu (skat. iepriekš 22. punktu), tad, ievērojot, ka prasība Pirmās instances tiesā ir vērsta uz ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē, tos nevar ņemt vērā. Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi to pierādījumu kontekstā, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Turklāt šādu pierādījumu pieļaušana būtu pretrunā Reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Tādējādi šie pierādījumi ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījuma spēku (skat. iepriekš 22. punktā minēto spriedumu lietā “BUDMEN”, 67. punkts).
42 Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, prasītājas prasījumi par atcelšanu ir jānoraida.
43 Attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, lūgumu galīgi atzīt, ka iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ir pamatoti, ir jāatzīmē, ka no Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. un 3. punkta, lasot tos kopā, izriet, ka Apelāciju padomes lēmuma grozīšana ir iespējama tikai tad, ja tas ir prettiesisks pēc būtības vai formas [Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01, eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II‑5301. lpp., 46. punkts]. Šajā sakarā ir pietiekami konstatēt, ka Apstrīdētais lēmums nav šādā veidā prettiesisks un šajā lietā ir jāveic visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus.
44 Tādējādi personas, kas iestājusies lietā, lūgums grozīt lēmumu ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
45 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 23. novembrī.