Language of document : ECLI:EU:T:2012:176

Lieta T‑236/10

Asociación Española de Banca

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Atbalsta shēma, ar ko ir atļauta finanšu nemateriālās vērtības norakstīšana nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs – Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un nav uzdots atgūt atbalstu – Apvienība – Individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Apvienības, kurai ir jāaizsargā uzņēmumu kopējās intereses, prasība – Pieņemamība – Nosacījumi – Vienlaicīgi celtas locekļu prasības – Apvienības prasības nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru aizliegta nozares atbalsta shēma – Uzņēmuma, kurš ir saņēmis saskaņā ar šo atbalsta shēmu piešķirto individuālu atbalstu, uz ko neattiecas atgūšanas pienākums, celta prasība – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Apvienības, kurai šajā procesā ir bijusi aktīva loma, kas tomēr nav pārsniegusi LESD 108. panta 2. punktā ieinteresētajām pusēm atzīto procesuālo tiesību izmantošanu, prasība – Nepieņemamība

(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

1.      Profesionālai apvienībai, kurai ir jāaizsargā tās locekļu kopējās intereses, principā ir tiesības celt prasību atcelt Komisijas galīgo lēmumu valsts atbalsta jomā tikai divos gadījumos, proti, pirmkārt, tad, ja arī tās pārstāvētie uzņēmumi vai daži no šiem uzņēmumiem var celt prasību individuālā kārtā, un, otrkārt, tad, ja tā var norādīt uz personīgu ieinteresētību, it īpaši tādēļ, ka ar tiesību aktu, kuru tiek lūgts atcelt, ir skarts tās kā sarunu dalībnieces statuss. Šajā ziņā pirmais pieņēmums par prasības, ko ir cēlusi uzņēmumu apvienība, pieņemamību, kas pamatota ar tās biedru pārstāvēšanu, ir tāds, ka apvienība, ceļot savu prasību, to dara viena vai vairāku savu pārstāvēto biedru vietā – ar nosacījumu, ka šie biedri paši varēja celt pieņemamu prasību.

Apvienības celtai prasībai ir procesuālas priekšrocības, kas ļauj izvairīties no liela skaita dažādu prasību, kuras vērstas pret tiem pašiem lēmumiem. Šis pirmais apvienības celtas prasības pieņemamības pieņēmums paredz tādējādi, ka apvienība rīkojas savu biedru vietā. No tā izriet, ka apvienība, kas rīkojas kā savu biedru pārstāve, var celt prasību atcelt tiesību aktu, ja tie paši nav cēluši prasību, lai arī varēja to darīt.

Šāds risinājums neatņem LESD 263. pantam lietderīgo iedarbību un neapdraud ne tiesiskās noteiktības principu, ne apvienības tiesības uz aizstāvību. Apvienību celto prasību pieņemamība tiešām ir atkarīga no tā, vai pārējie lietas dalībnieki, šajā lietā tās biedri, nav cēluši prasību. Tomēr šādu situāciju nevar uzskatīt par nenoteiktības vai nedrošības iemeslu, jo var leģitīmi sagaidīt, ka apvienība, kas atbild par savu biedru interešu aizstāvēšanu, zina par to, ka tie ir cēluši prasības, un otrādi. Turklāt prasītājas apvienības celtās prasības nepieņemamība sakarā ar to, ka tās biedri ir cēluši prasības, neapdraud LESD 263. panta lietderīgo iedarbību un tās tiesības uz aizstāvību, citiem vārdiem sakot, būtībā tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Ir divas iespējas: vai nu prasītāja apvienība ceļ prasību, lai aizstāvētu savu biedru, kam ir tiesības celt prasību, intereses, un par pieņemamu tiks atzīta apvienības biedra prasība vai apvienības prasība atkarībā no tā, vai kāds no tās biedriem ir vai nav cēlis prasību; vai arī apvienība ceļ prasību, lai aizsargātu savas pašas intereses, un tās prasība var tikt atzīta par pieņemamu, lai gan tās biedri ir cēluši prasības, ja ir pierādīta šādu interešu esamība.

(sal. ar 19., 23., 24. un 29. punktu)

2.      Principā nav pieņemama uzņēmuma prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegta nozares atbalsta shēma, ja šis lēmums skar to tikai tāpēc, ka šis uzņēmums pieder pie attiecīgās nozares un ir potenciāls minētā atbalsta saņēmējs. Attiecībā uz šo uzņēmumu šāds lēmums ir vispārpiemērojams pasākums, kas tiek piemērots objektīvi noteiktās situācijās un kam ir tiesiskās sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

Tomēr tad, ja uzņēmumu, kas ir prasītājs, attiecīgais lēmums skar ne tikai kā uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē un kas ir potenciālais atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt, šis lēmums to skar individuāli un līdz ar to tā prasība par šādu lēmumu ir pieņemama.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

3.      Kas attiecas uz prasības atcelt Komisijas lēmumu valsts atbalsta jomā pieņemamību, prasītājs tiešām var būt individuāli skarts tādēļ, ka tas ir aktīvi piedalījies procesā, kura iznākumā ir pieņemts apstrīdētais akts. Tomēr tas vienmēr attiecas uz īpašām situācijām, kurās prasītājam bija sarunu dalībnieka stāvoklis, kas bija skaidri ierobežots un cieši saistīts ar pašu lēmuma priekšmetu, tam radot tādu situāciju, kurā tas ir individuāli izcelts salīdzinājumā ar visām citām personām. Konkrētāk, apvienības loma, kas nepārsniedz ieinteresēto pušu tiesību, kuras ieinteresētajām pusēm piešķirtas ar LESD 108. panta 2. punktu, izmantošanu, nevar tikt pielīdzināta šādai īpašai situācijai.

(sal. ar 43. un 44. punktu)