Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2016. gada 20. jūlija spriedumu lietā F-113/15 Adriaen u.c./Komisija 2016. gada 19. septembrī iesniedza Pieter De Meyer

(lieta T-667/16 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Pieter De Meyer (Brisele, Beļģija) un 8 citi (pārstāvis – R. Rata, lawyer)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2016. gada 20. jūlija spriedumu lietā F-113/15;

atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas 2014. gada 14. novembra lēmumu, kurš ir paziņots ar Administratīvo paziņojumu Nr. 41-2014 un ar kuru tiek izveidots to ierēdņu saraksts, kuri 2014. gadā tiek paaugstināti amatā, tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēju uzvārdi nav tajā iekļauti;

piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmo pamatu kā nepamatotu. Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi četrus galvenos pārkāpumus attiecībā uz viņu pirmo pamatu:

pirmkārt, Civildienesta tiesa, pretēji piemērojamai judikatūrai, konstatēja, ka tai nav jāpārbauda iecēlējinstitūcijas rīcības tiesiskums, ja iecēlējinstitūcija atzīst, ka tā ir izpildījusi savus juridiskos pienākumus;

otrkārt, Civildienesta tiesa esot kļūdaini noraidījusi apvienotās novērtējuma komitejas atzinumu kā pierādījumu un neesot efektīvi izskatījusi norādīto neatbilstību, kas ir konstatēta iecēlējinstitūcijas izmantotajos informācijas avotos;

treškārt, Civildienesta tiesa esot kļūdaini un nepamatoti ignorējusi to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji ir norādījuši argumentus un pierādījumus saistībā ar iecēlējinstitūcijas gramatiskās novērtējuma metodes matemātisko novērtējumu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmā pamata otro daļu;

ceturtkārt, Civildienesta tiesa esot kļūdījusies savā pieņēmumā, ka nopelnu salīdzinošā faktiskā novērtējuma trūkums nevar pamatot amatā paaugstināšanas lēmuma atcelšanu.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz viņu otro pamatu:

pirmkārt, patvaļīgi ierobežojot Civildienesta noteikumu 25. panta piemērošanas jomu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām veidā, kas nav saderīgs ar Savienības likumdevēja gribu; un

otrkārt, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēju otro pamatu kā nepamatotu ar acīmredzami kļūdainu pamatojumu.

Ar trešo pamatu, apgalvojot, ka nav veikta neatkarīga un efektīva pārbaude tiesā, kas izraisījis apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka:

pirmkārt, tiesnesis referents esot sniedzis pirmstiesas paziņojumus, parādot savu subjektivitāti sagatavojošajā ziņojumā, kas preventīvi noteica iznākumu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju pamatiem;

otrkārt, Civildienesta tiesas priekšsēdētājs neesot atsaucis tiesnesi un nepārcēla lietu uz citu palātu, lai gan vienlaikus piekrita, ka apstrīdētie pirmstiesas paziņojumi tika nokopēti un ievietoti no citas lietas ar citiem lietas dalībniekiem;

treškārt, Civildienesta tiesa esot selektīvi ignorējusi un noraidījusi būtiskus argumentus un pierādījumus, tos neņemot vērā vai nepārbaudot. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Civildienesta tiesa esot pārkāpusi viņu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo tā nav veikusi neatkarīgu un efektīvu pārbaudi tiesā.

____________