Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 26. februārī Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-541/18, Changmao Biochemical Engineering/Komisija
(Lieta C-123/21 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd (pārstāvji: K. Adamantopoulos, dikigoros, un P. Billiet, advocaat)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA un Caviro Distillerie Srl
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-541/18;
apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegusi savā Vispārējā tiesā celtajā prasībā, un atcelt apstrīdēto regulu 1 , ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam, vai, pakārtoti, pilnībā, un
piespriest atbildētājām un personām, kas iestājušās tiesvedībā Vispārējā tiesā, atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijā, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-541/18; vai
pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par jebkuru citu no apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem, kas ir attaisnojami ar tiesvedības stadiju; un
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Pārsūdzētā sprieduma 64., 65. un 74. punktā esot pieļauta tiesību kļūda, uzskatot, ka ES aktu, kas pieņemti atbilstoši Pamatregulas 2 2. panta 7. punktam, tiesiskumu nevar pārskatīt saskaņā ar Protokolu par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO (turpmāk tekstā – “Pievienošanās protokols”). Pakārtoti, pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda, jo nav atzīts, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkts ir izņēmums no Pamatregulas 2. panta 1. – 6. punkta, ko var konkrēti piemērot tikai importam no Ķīnas uz ES saskaņā ar Pievienošanās protokola 15. panta a) punkta ii) apakšpunkta un d) punkta normām tik ilgi, kamēr tās ir spēkā. Komisija esot pieļāvusi kļūdu gan atbilstoši ES tiesībām, gan PTO tiesībām, izmantojot Argentīnu par analogo valsti apelācijas sūdzības iesniedzējas gadījumā. Šīs pieejas rezultātā Komisija esot nonākusi pie secinājuma par ļoti augstu apelācijas sūdzības iesniedzējas dempinga starpību, bet tādas nebūtu bijis vispār, ja Komisija savukārt būtu piemērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai Pamatregulas 2. panta 1.– 6. punktu.
Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas nospriestajā pārsūdzētā sprieduma 103., 106., 109. –112., 114., 116., 117., 120. un 121. punktā esot pieļauta acīmredzama kļūda tiesību piemērošanā, nosakot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 1., 2. un 5. punktu, kā arī 11. panta 2. un 9. punktu, rūpības pienākumu un labu pārvaldību, savā novērtējumā par Savienības vīnskābes industriju neņemot vērā Distilerie Mazzari, kas ir lielākais, pelnošākais un visveiksmīgākais vīnskābes ražotājs Savienībā, izstrādi un komercdarbību, kā arī to, ka konkrētu ES vīnskābes ražotāju nepārdomātie lēmumi par ieguldījumiem ir negatīvi ietekmējuši to izstrādi.
Trešais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas nospriestajā pārsūdzētā sprieduma 138., 139., 145. – 147., 150. un 152. punktā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā, nosakot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 1., 2. un 5. punktu, kā arī 11. panta 2. punktu, rūpības pienākumu un labu pārvaldību, atsakoties ņemt vērā Hangzhou Bioking – kas ir Ķīnas lielākais vīnskābes eksportētājs uz ES, darbību, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi un atšķirības starp sintētiski un dabīgi ražotās vīnskābes gala lietotājiem, novērtējot kaitējuma atkārtošanās iespējamību.
Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas pārsūdzētā sprieduma 171. un 173.– 177. punktā secinot, ka Komisija šajā lietā ir piedāvājusi apelācijas sūdzības iesniedzējam publiskot visus būtiskos faktus un apsvērumus saprātīgā laikā. Ja Komisija būtu izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Pamatregulas 3. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 6. panta 7. punktam, 19. panta 2. un 4. punktam un 20. panta 2. un 4. punktam, kā arī PTO Antidempinga nolīguma 6. panta 4. punktam un 6. panta 2. punktam, apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu iesniedzis saturīgus komentārus Komisijai un no tā izrietošā kaitējuma atkārtošanās iespējamība būtu bijusi atšķirīga un apelācijas sūdzības iesniedzējai labvēlīga.
Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atbilstoši LESD 296. pantam izskatot apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus 1) pārsūdzētā sprieduma 187. punktā – par juridiskā pamata neesamību Pamatregulas 2. panta 7. punkta piemērošanai ar apstrīdēto regulu; 2) pārsūdzētā sprieduma 188. punktā – par Savienības vīnskābes ražošanas stāvokli; un 3) pārsūdzētā sprieduma 189. punktā – par kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Hangzhou Bioking izstrādes nozīmīgumu. Šie prasījumi bija attiecīgi jāizskata apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmā un ceturtā prasības pamata ietvaros Vispārējā tiesā.
____________
1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/921 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam (OV 2018, L 164, 14. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).