Lieta T‑82/13

(publicēts izvilkumu veidā)

Panasonic Corp.
un
MT Picture Display Co. Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Televizoru un datoru monitoru kineskopu pasaules tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu, tirgu sadales, jaudas un ražošanas jomā – Tiesības uz aizstāvību – Pierādījums par dalību aizliegtā vienošanās – Vienots un turpināts pārkāpums – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Samērīgums – Naudas sodi – Neierobežota kompetence

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Piemērojamība – Robežas – Nediskriminācijas principa ievērošana

(LESD 101. un 261. pants)

2.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdevumu vērtības noteikšana – Labāko pieejamo datu izmantošana – Pamatnostādnēs paredzētā aprēķināšanas metode – Komisijas pienākums piemērot pamatnostādnes, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kas nav vienādi saistošs Savienības tiesām, tām īstenojot neierobežoto kompetenci

(LESD 101. un 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. un 15. punkts)

1.      Runājot par pārbaudi, kādu Savienības tiesa veic attiecībā uz Komisijas lēmumiem konkurences jomā, šīs tiesas neierobežotā kompetence dod tai tiesības grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, lai grozītu, piemēram, naudas soda summu.

Tomēr neierobežotas kompetences īstenošana, nosakot naudas sodu apmēru, nedrīkst izraisīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kas ir piedalījušies LESD 101. panta 1. punktam neatbilstošā nolīgumā. Ja Savienības tiesa konkrēti attiecībā uz vienu no šiem uzņēmumiem ir paredzējusi atkāpties no aprēķina metodes, kuru ir izmantojusi Komisija un kuru tiesa nav apstrīdējusi, tad pēdējai minētajai tas ir jāpaskaidro spriedumā.

(sal. ar 155. un 156. punktu)

2.      Saskaņā ar pamatnostādņu naudas sodu, kas uzlikti saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, aprēķināšanai 13. punktu, lai noteiktu pamatsummu naudas sodam, ko uzlikt par konkurences tiesību normu pārkāpumu, Komisija izmanto preču vai pakalpojumu pārdošanas, ko veicis uzņēmums tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu attiecīgajā ģeogrāfiskajā nozarē Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, vērtību. Šajā ziņā pamatnostādņu 15. punktā ir paredzēts, ka, lai noteiktu uzņēmuma īstenotās pārdošanas vērtību, Komisija izmanto vislabākos datus, kas iegūstami no šī uzņēmuma.

Pamatnostādnēs ir iekļauta indikatīva uzvedības norma attiecībā uz praksi, kas ir jāievēro un no kuras Komisija individuālā gadījumā nevar atkāpties, nenorādot ar vienlīdzīgas attieksmes principu saderīgus iemeslus. Pieņemot šādas uzvedības normas un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, attiecīgā iestāde pati ierobežo savas rīcības brīvības izmantošanas iespējas un nevar atteikties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

Tomēr, lai gan Komisijai, kad tā piemēro indikatīvas normas, kuras tā pati sev ir noteikusi, ir pienākums ievērot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, šis princips nevar būt tādā pašā veidā saistošs Savienības tiesām, ja vien tās, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, nemēģina piemērot vienu specifisku naudas sodu aprēķina metodi, bet gan izvērtē katru atsevišķo to izskatīšanai nodoto situāciju, ņemot vērā visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas uz to attiecas.

(sal. ar 157., 167. un 168. punktu)