Lieta T‑447/05

Société      des      plantations      de      Mbanga      SA (SPM)

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Tirgu kopīgā organizācija – Banāni – Kārtība, kādā Eiropas Savienībā ieved banānus, kuru izcelsme ir ĀKK valstis – Regula (EK) Nr. 2015/2005 – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiesības celt prasību – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību

(EKL 233. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 2015/2005)

3.      Eiropas Kopienas – Iestāžu tiesību aktu likumības pārbaude tiesā – Vispārpiemērojami tiesību akti

(EKL 230. panta ceturtā daļa, 234., 235. un 241. pants un 288. panta otrā daļa)

1.      Fiziskas vai juridiskas personas celtas prasības par tiesību akta atcelšanu pieņemamība ir pakļauta nosacījumam, ka tai ir jābūt pamatotai ar interesi celt prasību. Lai būtu šāda interese, apstrīdētā tiesību akta atcelšanai pašai par sevi jāspēj radīt juridiskas sekas, ko nevar izslēgt attiecībā uz regulu, kura nav piemērojama konkrētai uzņēmēju kategorijai, kas reģistrēti trešā valstī un kas neveic nekādas darbības dalībvalstu teritorijā.

Saskaņā ar EKL 233. pantu iestādei, kas ir pieņēmusi atcelto tiesību aktu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu spriedumu, kā rezultātā tai būtu jāatjauno prasītāja iepriekšējais stāvoklis vai jāizvairās pieņemt identisku tiesību aktu.

Attiecīgajai iestādei tātad ir pienākums nodrošināt, lai tiesību akts, kuram ir jāaizstāj atceltais tiesību akts, neietvertu tādas pašas nelikumības kā spriedumā par tiesību akta atcelšanu jau identificētās. Šādos apstākļos tiesību akta atcelšana tādēļ, ka tajā nav ņemta vērā noteikta uzņēmēju kategorija, un kas paredz, ka iestādei, kas ir pieņēmusi tiesību aktu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu spriedumu, var ietekmēt šāda uzņēmēja tiesisko stāvokli.

(sal. ar 52.–54., 57. un 59. punktu)

2.      Šajos apstākļos normatīvais akts, piemēram, regula, kas ir vispārpiemērojams visiem ieinteresētajiem uzņēmējiem, var dažus no tiem skart individuāli. Šādā gadījumā Kopienu tiesību akts var vienlaikus būt gan normatīvs akts, gan – attiecībā uz atsevišķiem ieinteresētiem uzņēmējiem – lēmums.

Tas tomēr neattiecas uz Regulu Nr. 2015/2005 par tādu banānu ievešanu, kuru izcelsme ir ĀKK valstis, saistībā ar tarifa kvotu, kas atvērta ar Regulu Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem 2006. gada janvārī un februārī, attiecībā uz neatkarīgu banānu ražotāju, kas reģistrēts trešā valstī, kas neveic ekonomisko darbību dalībvalstu teritorijā un uz ko nevar attiecināt vēsturisku atsauci saistībā ar ievešanas režīmu Kopienā, kas bija piemērojams līdz 2005. gada 31. decembrim.

Pirmkārt, minētā regula prasītāju skar objektīvi tikai kā uzņēmēju, kas ražo un tirgo ĀKK izcelsmes banānus, tāpat kā jebkuru citu neatkarīgu uzņēmēju, kurš reģistrēts kādā no ĀKK valstīm un kurš veic tādu pašu ekonomisko darbību, un ar šādu statusu nepietiek, lai pierādītu, ka attiecīgā regula to skar individuāli. Otrkārt, iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to personu skaitu vai pat identitāti, uz kurām attiecas pasākums, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums tās skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā. Treškārt, secinājums, ka Komisijai tiktāl, ciktāl lietas apstākļi to neliedz, attiecīgās regulas pieņemšanas brīdī bija jāņem vērā negatīvās sekas, ko šī regula radītu īpaši ieinteresētajiem uzņēmumiem, neatbrīvo prasītāju no pienākuma pierādīt, ka apstrīdētā regula to skar faktiskas situācijas dēļ, kas to izceļ no visu pārējo personu vidus.

(sal. ar 66., 69., 71. un 77. punktu)

3.      Līgumā, pirmkārt, tā 230. un 241. pantā un, otrkārt, 234. pantā ir izveidota pilnīga prasību un procedūru sistēma, kas vērsta uz to, lai Tiesai piešķirtu pilnvaras veikt iestāžu tiesību aktu likumības kontroli. Šajā sistēmā fiziskas vai juridiskas personas, kas EKL 230. panta ceturtajā daļā minēto pieņemamības nosacījumu dēļ nevar tieši apstrīdēt vispārpiemērojamus Kopienu tiesību aktus, atkarībā no gadījuma var atbilstoši EKL 241. pantam atsaukties uz šādu aktu nelikumību gan Kopienu tiesā, gan valsts tiesās un pieprasīt, lai valsts tiesas, kas pašas nav kompetentas atzīt minēto aktu prettiesiskumu, šajā sakarā uzdod Tiesai prejudiciālus jautājumus.

Apstāklis, ka nav efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa, nevar attaisnot to, ka, balstoties uz tiesas interpretāciju, tiek grozīta tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, ko paredz iepriekš minētās normas. Prasības par tiesību akta atcelšanu pieņemamība Kopienu tiesā nav atkarīga no tā, vai pastāv tiesību aizsardzības līdzekļi valsts tiesā, kas ļauj izskatīt tiesību akta, kuru lūgts atcelt, spēkā esamību. Šāds apstāklis nekādā gadījumā neļauj par pieņemamu atzīt tādu prasību atcelt tiesību aktu, kuru ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, kas neatbilst EKL 230. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

Turklāt tas, ka personas nevar iesniegt prasību atcelt minētos tiesību aktus, tomēr nenozīmē, ka tām tiek liegta piekļuve tiesai, jo ir iespējama arī prasība par ārpuslīgumisko atbildību, kas paredzēta EKL 235. pantā un 288. panta otrajā daļā, ja attiecīgā rīcība izraisa Kopienu atbildību.

(sal. ar 81.–83. punktu)