Lieta C‑439/09

Pierre Fabre Dermo‑Cosmétique SAS

pret

Président de l’Autorité de la concurrence

un

Ministre de l’Économie, de l’Industrie et de l’Emploi

(Cour d’appel de Paris lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

LESD 101. panta 1. un 3. punkts – Regula (EK) Nr. 2790/1999 – 2.–4. pants – Konkurence – Ierobežojošas darbības – Selektīvās izplatīšanas tīkls – Kosmētikas un ķermeņa higiēnas preces – Pārdošanas internetā vispārējs un absolūts aizliegums – Piegādātāja noteikts aizliegums pilnvarotajiem izplatītājiem

Sprieduma kopsavilkums

1.        Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Selektīvās izplatīšanas sistēma – Pienākums atbilstoši līguma noteikumiem pārdot noteiktas kosmētikas un ķermeņa higiēnas preces fiziskā vietā un kvalificēta farmaceita klātbūtnē – Nepieļaujamība, ja pārdoto preču īpašnieki nav snieguši objektīvu pamatojumu

(LESD 101. panta 1. punkts)

2.        Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Grupālais atbrīvojums – Vertikāli nolīgumi – Regula Nr. 2790/1999 – Selektīvās izplatīšanas līgums – Noteikums, kas “de facto” aizliedz internetu kā līgumā paredzēto preču pārdošanas veidu – Izslēgšana

(LESD 101. panta 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2790/1999 2. pants un 4. panta c) punkts)

1.        LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds līguma noteikums selektīvās izplatīšanas sistēmā, ar kuru tiek prasīts pārdot kosmētikas un ķermeņa higiēnas preces fiziskā vietā un obligātā kvalificēta farmaceita klātbūtnē, kā rezultātā ir aizliegts izmantot internetu šo preču pārdošanai, ir uzskatāms par mērķi ierobežot minētās tiesību normas izpratnē, ja pēc šī līguma noteikuma satura un mērķa, un juridiskā un ekonomiskā konteksta, kādā tas ietilpst, individuālas un konkrētas izvērtēšanas šķiet, ka, ņemot vērā attiecīgo preču īpašības, šis noteikums nav objektīvi pamatots.

Šāds līguma noteikums, kas de facto izslēdz preču pārdošanas veidu, kurā nav nepieciešama klienta fiziska pārvietošanās, ievērojami samazina pilnvarotā izplatītāja iespēju pārdot līgumā paredzētās preces klientiem, kuri atrodas ārpus tā līgumā noteiktās teritorijas vai tirdzniecības zonas. Tādējādi ar šo noteikumu var tikt ierobežota konkurence šajā nozarē.

Tomēr pastāv leģitīmas prasības, tādas kā īpašas komercdarbības saglabāšana, ar kuru var sniegt īpašus pakalpojumus attiecībā uz precēm ar augstu kvalitāti un tehnisko risinājumu, kuri pamato konkurences samazināšanu ar cenu par labu konkurencei attiecībā uz citiem elementiem, nevis cenu. Selektīvās izplatīšanas sistēmas, ciktāl tām ir leģitīms mērķis, kurš pēc savas būtības var uzlabot konkurenci attiecībā uz elementiem, kas nav tikai cena, tāpēc ir uzskatāmas par konkurences elementu saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu. Šajā ziņā šāda tīkla izveide nav aizliegta ar LESD 101. panta 1. punktu, ciktāl tālākpārdevēji tiek izvēlēti, pamatojoties uz objektīviem kvalitātes kritērijiem, kas tiek paredzēti vienādi visiem potenciālajiem tālākpārdevējiem un netiek piemēroti diskriminējoši, attiecīgo preču īpašniekiem, lai saglabātu kvalitāti un nodrošinātu pareizu izmantošanu, nav obligāti nepieciešams šāds izplatīšanas tīkls un, visbeidzot, definētie kritēriji nepārsniedz to, kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Runājot it īpaši par kosmētikas un ķermeņa higiēnas preču pārdošanu, mērķis saglabāt prestižo tēlu nedrīkst būt leģitīms mērķis, lai ierobežotu konkurenci, un tādējādi ar to nevar pamatot secinājumu, ka uz līguma noteikumu ar šādu mērķi neattiecas LESD 101. panta 1. punkts.

(sal. ar 38., 40., 41., 46. un 47. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Regulas Nr. 2790/1999 par LESD 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām 4. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās regulas 2. pantā paredzētais grupālais atbrīvojums nav piemērojams tādam selektīvās izplatīšanas līgumam, kurā ir ietverts noteikums, kas de facto aizliedz internetu kā līgumā paredzēto preču pārdošanas veidu. Turpretim šādam līgumam individuāli var piemērot LESD 101. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu, ja ir izpildīti šajā normā paredzētie nosacījumi.

No Regulas Nr. 2790/1999 4. panta c) punkta izriet, ka atbrīvojumu nepiemēro tādu vertikālu vienošanos gadījumā, kuru mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, ko kontrolē puses, ir ierobežot aktīvu vai pasīvu pārdošanu gala patērētājiem, ko veic selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībnieki, mazumtirdzniecības līmenī, neierobežojot iespēju aizliegt sistēmas dalībniekam veikt darbību no neapstiprinātas komercdarbības vietas. Šāda līguma noteikuma mērķis katrā ziņā ir ierobežot pasīvu pārdošanu gala patērētājiem, kuri vēlas iegādāties preces internetā un kuri atrodas ārpus attiecīgā selektīvās izplatīšanas tīkla dalībnieka fiziskās iespējamo pircēju zonas. Turklāt minētās regulas 4. panta c) punkts, tajā esot atsaucei uz “[komercdarbības] vietu”, attiecas tikai uz tām pārdošanas vietām, kurās tiek veikta tieša pārdošana. Tādējādi līguma noteikums, ar kuru de facto tiek aizliegts internets kā tirdzniecības veids, nevar tikt uzskatīts par noteikumu, kas attiecīgā selektīvā izplatīšanas tīkla dalībniekiem aizliedz veikt komercdarbību no neapstiprinātas komercdarbības vietas minētā 4. panta c) punkta izpratnē.

(sal. ar 53., 54., 56., 58. un 59. punktu un rezolutīvo daļu)