Prasība, kas celta 2012. gada 23. novembrī - Alro/Komisija
(lieta T-517/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alro SA (Slatina, Rumānija) (pārstāvji - C. Quigley, QC, O. Bretz, Solicitor, un S. Verschuur, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2012. gada 26. aprīļa lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 108. panta 2. punktam un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 ("procedūras regula") 4. panta 4. punktam par iespējamu pretlikumīgu valsts atbalstu, kuru Rumānija, kontrolējot Hidroelectrica SA (turpmāk tekstā - "Hidroelectrica"), ir piešķīrusi ALRO preferenciālu tarifu veidā elektroenerģijas pirkšanai ar 2005. gadā noslēgtu līgumu un tā vēlākajiem grozījumiem;
pakārtoti, atcelt iepriekš minēto 2012. gada 26. aprīļa lēmumu tiktāl, ciktāl tas ir piemērojams laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā.
Saistībā ar pirmo pamatu ALRO, apgalvojot, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomu, pierādīs, ka Komisija nav pienācīgi izpildījusi prasības par vainojamību, kā tās ir noteiktas 2002. gada 16. maija spriedumā lietā C-482/99 Francija/Komisija (Recueil, I-4397. lpp.) (Stardust Marine spriedums). It īpaši Komisija ir mēģinājusi pamatot savu analīzi tikai ar "organiskām" norādēm. Savukārt ALRO pieradīs, ka prasības, kas ir noteiktas spriedumā lietā Stardust Marine, prasa arī to, lai Komisija pierādītu, ka pastāv citas būtiskas norādes, jo "organiskās" norādes, apskatot izolēti, nevar pierādīt vainojamību.
Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda novērtējumā.
Saistībā ar otro pamatu ALRO apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā, secinot, ka Rumānijas valsts ir vainojama par Hidroelectrica darbībām. ALRO, pirmkārt, pierādīs, ka Komisija ir kļūdaini analizējusi Hidroelectrica vadības struktūru un šīs struktūras ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu šajā organizācijā. Otrkārt, ALRO izklāstīs, kādēļ Komisija ir kļūdījusies, salīdzinot ALRO līgumu ar vienošanos starp Hidroelectrica un ArcelorMittal. Treškārt, tā pierādīs, kādēļ valdības rīkojums Nr. 445/2009 nav nozīmīgs Komisijas analīzei un kādēļ tās atsauces uz ziņojumiem presei 2010. gadā nav pietiekamas, lai pietiekami juridiski pierādītu vainojamību.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots pamatojuma nepietiekams raksturs.
Saistībā ar trešo pamatu ALRO pierādīs, ka attiecībā uz (iepriekšējā punktā minētajiem) argumentiem, uz ko atsaucas Komisija, tā nav sniegusi piemērotu pamatojumu un tādējādi tās rīcība ir pretrunā LESD 296. pantam. Pamatojumu ir jāsniedz tādēļ, lai Vispārējā tiesa varētu pārbaudīt lēmuma likumību un ieinteresētajām personām sniegt nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pārbaudīt, vai lēmums ir pamatots. Kā norādīts sīkāk prasības pieteikumā, apstrīdētais lēmums neatbilst šai prasībai.
____________1 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 1999/659, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).