Lieta T‑153/10

Schneider España de Informática, SA

pret

Eiropas Komisiju

Muitas savienība – Turcijā sakomplektētu krāsu televīzijas uztvērēju imports – Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Lūgums neveikt iegrāmatošanu a posteriori un atlaist ievedmuitas nodokļus – Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 239. pants – Noraidošs Komisijas lēmums – Valsts tiesas atcelti valsts iestāžu lēmumi par ievedmuitas nodokļu a posteriori iegrāmatošanu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par Komisijas lēmumu noraidīt lūgumu neveikt iegrāmatošanu a posteriori un atlaist valsts nodokļu iestāžu konstatēto ievedmuitas nodokļu parādu – Ar galīgu valsts tiesas nolēmumu atcelts valsts muitas iestāžu lēmums par ievedmuitas nodokļu a posteriori iegrāmatošanu – Prasības priekšmeta zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Vispārējās tiesas Reglamenta 113. pants; Padomes Regula Nr. 2913/92)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kuras mērķis ir novērst prettiesiskuma, kas pieļauts Savienības iestādes vai struktūras pieņemtā aktā, atkārtošanos nākotnē – Pieņemamība – Nosacījumi

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 236. un 239. pants)

1.      Nav priekšmeta prasībai atcelt Komisijas lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu neveikt iegrāmatošanu a posteriori un atlaist ievedmuitas nodokļu parādu, kas tam ir uzlikts ar vairākiem valsts muitas iestāžu lēmumiem, tad, ja pēc šo lēmumu neveikt iegrāmatošanu a posteriori atcelšanas, kas ir veikta ar valsts tiesas galīgu nolēmumu, no prasītāja vairs nevar prasīt attiecīgā ievedmuitas nodokļa samaksu un līdz ar to apstrīdētā lēmuma atcelšana vairs nevar dot labumu prasītājam.

Šo secinājumu nevar atspēkot ar faktu, ka Komisijas lēmums var radīt tiesiskas sekas attiecībā uz citiem importētājiem. Interesei celt prasību ir jābūt personiskai, un prasītājs nevar celt prasību atcelt tiesību aktu vispārējās trešo personu vai tiesiskuma interesēs. Šai personiskajai interesei turklāt ir jābūt pietiekami tiešai. Ar to vien, ka saglabājas trešo personu interese, lai prasītājs panāktu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, šajos apstākļos nav pietiekami, lai secinātu, ka šī prasība nav zaudējusi tās priekšmetu.

(sal. ar 19., 34., 38., 40. un 57. punktu)

2.      Prasītājs var saglabāt interesi lūgt atcelt Savienības iestādes vai struktūras aktu, lai nepieļautu, ka nākotnē atkārtojas apgalvotais prettiesiskums, taču tikai tad, ja apgalvotais prettiesiskums var atkārtoties nākotnē neatkarīgi no tās lietas apstākļiem, kurā šis prasītājs ir cēlis prasību.

Šajā ziņā prasītāja izvirzītie pamati attiecībā uz, pirmkārt, procesuāliem iebildumiem, kas viņu skar personiski, otrkārt, kļūdām, kuras Komisija esot pieļāvusi, piemērojot Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 236. un 239. pantu, prasītāja īpašajiem apstākļiem noteiktajos faktiskajos apstākļos nav tāda veida prettiesiskums, kas var atkārtoties nākotnē neatkarīgi no šīs lietas apstākļiem.

(sal. ar 41. un 42. punktu)