Lieta T‑360/21
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Portigon AG
pret
Vienoto noregulējuma valdi (VNV)
un
Eiropas Parlamentu,
un
Eiropas Savienības Padomi,
un
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 29. maija spriedums
Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – VNV lēmums par 2021. gada ex ante iemaksu aprēķinu – Iebilde par prettiesiskumu – Regulas Nr. 806/2014 juridiskais pamats – LESD 114. pants – Vienlīdzīga attieksme – Komisijas rīcības brīvība – VNV novērtējuma brīvība – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Tiesību aktu tuvināšana – Pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību finanšu jomā – Regulējums, kas attiecas uz dalībvalstu tiesību normu tuvināšanu iestāžu noregulējuma jomā banku savienībā – Regula Nr. 806/2014 – Direktīva 2014/59 – Pilnvarojums Vienotajai noregulējuma valdei (VNV) noteikt “ex ante” iemaksas un pārvaldīt Vienotā noregulējuma fonda (VNF) finanšu līdzekļus – Juridiskais pamats – LESD 114. pants
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 1.–4., 9., 12., 19. un 107. apsvērums, un 67. un 76. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/69 3.–5., 9., 10., 103., 104. un 108. apsvērums un 100. un 101. pants)
(skat. 41., 42., 48., 53.–57. punktu)
2. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Raksturs – Fiskāla rakstura neesamība – Apdrošināšanā balstīta loģika, kuras mērķis ir nodrošināt visa finanšu sektora stabilitāti – Finanšu sektora finansējums kopumā – Iemaksas, kas tieši paredzētas tikai šī sektora izdevumu finansēšanai un nepieciešamas tā darbībai – Juridiskais pamats – LESD 114. panta 2. punkts
(LESD 114. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 67. panta 2. un 4. punkts, 69. un 70. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 3., 5., 103. un 105.–107. apsvērums un 32., 101.–103. pants)
(skat. 61.–66., 68.–76. punktu)
3. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Tvērums – Sarežģīti vērtējumi un novērtējumi – Plaša rīcības brīvība – Direktīva 2014/59, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu – “Ex ante” iemaksu koriģēšanas kritēriju noteikšana – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 290. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 41. apsvērums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)
(skat. 106., 108., 113., 114. punktu)
4. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Vienotā noregulējuma valde (VNV) – Kompetence – Papildu riska rādītāju un apakšrādītāju noteikšana, ko veic VNV, lai koriģētu “ex ante” iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) aprēķinu proporcionāli kredītiestāžu riska profilam – Iespējamā Komisijas pilnvaru deleģēšana VNV – Neesamība – VNV plašā novērtējuma brīvība
(LESD 290. panta 1. punkts; Komisijas Regulas 2015/63 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts)
(skat. 141., 144., 148., 152., 156.–160. punktu)
5. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Noteiktu saistību, kurām, iespējams, nav riska, izslēgšana no minēto iemaksu aprēķina – Kredītiestādes fiduciāro saistību izslēgšana no minētā aprēķina – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkts; Komisijas Regulas 2015/63 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 103. panta 2. un 7. punkts)
(skat. 223., 224., 411., 412. punktu)
6. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Kredītiestādes fiduciāro saistību ņemšana vērā minēto iemaksu aprēķinā – Princips, ka šīs saistības tiek norādītas attiecīgās iestādes grāmatvedības bilancē – Dalībvalstīm piedāvāta atkāpes iespējamība, kas ļauj iestādēm minētās saistības norādīt ārpus bilances – Konkurences izkropļojumi, ko rada minētās grāmatvedības atšķirības starp dažādu valstu tiesību aktiem – Neesamība
(LESD 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 103. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 86/635 10. panta 1. punkts)
(skat. 229.–232., 237.–239. punktu)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Tiesvedībā Savienības tiesā sniegti autora paskaidrojumi par akta pamatojumu – Nosacījumi – Pretrunu neesamība un pienākums saskaņot šos paskaidrojumus ar minēto pamatojumu
(LESD 296. panta otrā daļa)
(skat. 265., 266. punktu)
8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar ko nosaka “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – VNV pienākums attiecīgajām iestādēm sniegt informāciju par to iemaksu aprēķināšanas un gada mērķapjoma summas noteikšanas metodi
(LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014; Padomes Regulas 2015/81 4. pants; Komisijas Regulas 2015/63 4.–9. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)
(skat. 268., 269. punktu)
9. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Kredītiestāde pārstrukturēšanas procesā – Minēto iemaksu korekcijas koeficienta palielināšana proporcionāli attiecīgās iestādes riska profilam – Nosacījums – Labums, ko šī iestāde gūst no ārkārtas publiskā finanšu atbalsta – Valsts atbalsts, kas attiecīgajai iestādei piešķirts pirms Savienības regulējuma stāšanās spēkā – Iekļaušana
(LESD 107. panta 1. punkts; Komisijas Regulas 2015/63 3. panta pirmā daļa un 6. panta 8. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2. panta 1. punkta 28. apakšpunkts un 103. panta 7. punkta e) apakšpunkts)
(skat. 442., 443., 445., 446., 457. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa pēc atcelšanas prasības izskatīšanas, ko tā apmierina, atceļ Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmumu par 2021. gada ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) aprēķinu (1), jo tā, nosakot gada mērķapjomu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Vispārējā tiesa lemj arī par Regulas Nr. 806/2014 (2) un – pirmo reizi – Direktīvas 2014/59 (3), aplūkojot tās kopsakarā, atbilstību 114. panta 1. un 2. punktam, precizēdama jēdzienu “fiskālie noteikumi”, ņemot vērā ex ante iemaksu raksturu. Bez tam Vispārējā tiesa sniedz skaidrojumus par VNV kompetenci noteikt ex ante iemaksu korekcijas koeficienta riska rādītājus un apakšrādītājus proporcionāli kredītiestāžu riska profilam, nošķirot Eiropas Komisijas pilnvaru deleģēšanu LESD 290. panta izpratnē un novērtējuma brīvības piešķiršanu VNV, kā arī par publiska finanšu atbalsta, kas piešķirts pirms Direktīvas 2014/59 pieņemšanas, ņemšanu vērā aprēķinot šo koeficientu.
Portigon ir Vācijā reģistrēta kredītiestāde. 2021. gada 14. aprīlī VNV pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar kuru tā noteica (4) kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp prasītājas, 2021. gada ex ante iemaksas VNF.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, attiecībā uz pamatiem, ar kuriem, ņemot vērā Līgumu noteikumus, tiek izvirzītas iebildes par Regulas Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/59 tiesību normu prettiesiskumu, kuras Tiesa noraida, prasītāja, konkrēti apstrīdēja gan juridisko pamatu, proti, LESD 114. pantu, balstoties uz kuru tika pieņemtas minētās strīdīgās tiesību normas, gan izvēli piemērot šī panta 1. punktu, kaut arī ex ante iemaksām esot fiskāls raksturs un tāpēc uz tām attiecoties 2. punkts.
Pirmkārt, attiecībā uz izvēlētā juridiskā pamata apstrīdēšanu, Vispārēja tiesa atgādina, ka Savienības tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jāpamato ar objektīviem tiesā pārbaudāmiem elementiem, kuru vidū ir tiesību akta mērķis un saturs. Leģislatīvajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz LESD 114. panta 1. punktu, jābūt paredzētiem pasākumiem dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanai un tiem jābūt vērstiem uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.
Iesākumā tā precizē, ka LESD 114. pantu var izmantot kā juridisko pamatu tikai tad, ja no tiesību akta objektīvi un faktiski izriet, ka tā mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļus. No Regulas Nr. 806/2014 apsvērumiem izriet, ka tās mērķis ir vājināt saikni starp katras dalībvalsts plānoto budžeta situāciju un tajā esošo banku un uzņēmumu finansēšanas izmaksām, kā arī uzlikt atbildību par finansēšanas sistēmas stabilizācijas apmaksāšanu finanšu sektoram kopumā. Tādējādi Regulā Nr. 806/2014 tostarp ir paredzēti vienoti noteikumi un vienota procedūra iestāžu noregulējumam, ko piemēro VNV, un tie paredzēti minēto draudu novēršanai. Tāpat Direktīvā 2014/59 tostarp ir paredzēti saskaņoti noteikumi un saskaņota procedūra iestāžu noregulējumam, lai kliedētu Savienības likumdevēja bažas, kas izklāstītas minētās direktīvas apsvērumos. VNF un valstu finansēšanas mehānismi ir šo noteikumu un šīs procedūras būtiski elementi, kuri – kā izriet no Regulas Nr. 806/2014, kā arī no Direktīvas 2014/59 – ļauj nodrošināt noregulējuma pilnvaru efektīvu īstenošanu un dot ieguldījumu noregulējuma instrumentu finansēšanā, nodrošinot to efektīvu piemērošanu. Lai VNF un valsts finansēšanas mehānismiem nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus, tie tiek finansēti tostarp no iestāžu veiktajām ex ante iemaksām.
Tāpēc šo iemaksu veikšana nodrošina vienotu vai saskaņotu noteikumu un vienotas vai saskaņotas iestāžu noregulējuma procedūras efektīvu piemērošanu, jo Regulas Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/59 mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļus.
Turklāt attiecībā uz LESD 114. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu, saskaņā ar kuru attiecīgajā Savienības aktā jāietver pasākumi dalībvalstu tiesību normu tuvināšanai, var secināt gan to, ka Savienībā nepastāv vienots lēmumu pieņemšanas process iestāžu noregulējuma jomā, gan to, ka pastāv būtiskas saturiskas un procesuālas atšķirības starp normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri reglamentē iestāžu maksātnespējas procesu dalībvalstīs. Šajā kontekstā Savienības likumdevējs banku savienības līmenī ir izstrādājis vienotus un saskaņotus noteikumus un procedūru iestāžu noregulējumam dalībvalstu līmenī, kā arī vienotu procedūru ex ante iemaksu iekasēšanai, lai nodrošinātu šo noteikumu un procedūru efektīvu piemērošanu.
Vispārējā tiesa secina, ka Regula Nr. 806/2014 un Direktīva 2014/59 atbilst LESD 114. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Otrkārt, attiecībā uz izvēli piemērot LESD 114. panta 1. punktu, lai gan ex ante iemaksām esot fiskāls raksturs un tādējādi uz tām attiecoties tā 2. punkta normas, Vispārējā tiesa nospriež, ka Regulas Nr. 806/2014 un Direktīvas 2014/59 tiesību normas, kurās iestādēm noteikts pienākums maksāt ex ante iemaksas un precizēta to aprēķināšanas kārtība, nav “fiskāli noteikumi” LESD 114. panta 2. punkta izpratnē.
Proti, summai, ko maksā konkrētas nozares ekonomikas dalībnieki, nav fiskāla rakstura tad, kad tā ir tieši paredzēta vienīgi šīs nozares izdevumu finansēšanai un šie izdevumi ir nepieciešami šīs nozares funkcionēšanai, tostarp lai to stabilizētu. Šī argumentācija ir piemērojama arī ex ante iemaksām, kuras atbilst apdrošināšanā balstītai loģikai un kuras konkrētas nozares ekonomikas dalībnieki veic, lai finansētu tikai šīs nozares izdevumus.
Lai gan Regulā Nr. 806/2014 un Direktīvā 2014/59 nav noteikta automātiska saikne starp ex ante iemaksu veikšanu un attiecīgās iestādes noregulējumu, nevar uzskatīt, ka ex ante iemaksas ir kā apdrošināšanas prēmijas, kuras var veikt katru mēnesi un kuras var tikt atmaksātas. Tomēr iestādes gūst divējādu labumu no VNF un valstu finansēšanas mehānismiem, kas tiek finansēti tieši no to ex ante iemaksām. Pirmkārt, ja iestādes kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, to finansiālo stāvokli var nostabilizēt ar noregulējuma procedūru, ko var sākt attiecībā uz tām. Tādējādi šī procedūra ļauj šādām iestādēm izmantot VNF finanšu līdzekļus vai valstu finansēšanas mehānismus, jo šie līdzekļi tika iegūti no minēto iestāžu iemaksām. Otrkārt, visas iestādes gūst labumu no savām ex ante iemaksām, pateicoties finanšu sistēmas stabilitātei, ko nodrošina VNF un valsts finansēšanas mehānismi.
No tā izriet, ka VNF un valsts finansēšanas mehānismu mērķis, raugoties no apdrošināšanā, nevis nodokļos balstīta viedokļa, ir garantēt finanšu sektora stabilitāti kopumā, visam iestādēm nodrošinot aizsardzību pret iekšējo krīzi. Šis apdrošināšanā balstītais mērķis atspoguļojas arī ex ante iemaksu aprēķinā, jo tās tiek aprēķinātas nevis, piemērojot konkrētu likmi pamata summai, bet gan nosakot galīgo mērķapjomu un pēc tam gada mērķapjomu, kas tad tiek sadalīts starp iestādēm. No iepriekš izklāstītā izriet, ka iestādes ex ante iemaksas veic atbilstoši apdrošināšanā balstītai loģikai, ņemot vērā, ka šīs iemaksas ir tieši paredzētas tikai tās finanšu nozares izdevumu finansēšanai, kurā ietilpst šīs iestādes, un ka šie izdevumi ir nepieciešami šīs nozares darbībai, lai to stabilizētu atsevišķu iestāžu maksātnespējas gadījumā un ierobežotu negatīvas ietekmes izplatīšanās sekas.
Otrām kārtām, attiecībā uz iebildi par prettiesiskumu, kas attiecas uz Komisijas pilnvaru tālāku deleģēšanu VNV, Vispārējā tiesa saskaņā ar savu judikatūru šajā jomā (5) atgādina, ka ar Deleģētās regulas 2015/63 (6) 6. panta 5.–7. punktā un 7. panta 4. punktā ietvertajām tiesību normām saistībā ar IV riska pīlāru VNV tiek piešķirta novērtējuma brīvība. Tomēr šādas novērtējuma brīvības piešķiršana nav pielīdzināma Komisijas pilnvaru deleģēšanai VNV LESD 290. panta 1. punkta izpratnē.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa nošķir šādas LESD 290. panta 1. punktā (7) paredzētās deleģēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot vispārēji piemērojamus aktus – leģislatīvus vai neleģislatīvus – personām vai situācijām, kas ietilpst šādu aktu piemērošanas jomā. Pirmkārt, Deleģētajā regulā 2015/63 nav nevienas tiesību normas, ar kuru Komisija būtu piešķīrusi VNV deleģējumu pieņemt vispārēji piemērojamus aktus, kas papildinātu vai grozītu atsevišķus Direktīvas 2014/59, Regulas Nr. 806/2014 vai šīs deleģētās regulas elementus. Gluži pretēji – vairākās minētās deleģētās regulas (8) tiesību normās ir apstiprinātas pilnvaras, kuras VNV piešķirtas ar Direktīvu 2014/59 un Regulu Nr. 806/2014, piemērot šos vispārēji piemērojamos aktus, aprēķinot iestāžu, kuras ietilpst to piemērošanas jomā, ex ante iemaksas. Otrkārt, neraugoties uz Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto IV riska pīlāra nosaukumu, proti, “Papildu riska rādītāji, ko nosaka noregulējuma iestāde”, galvenos principus attiecībā uz šī riska pīlāra piemērošanu Komisija pati ir precizējusi šīs deleģētās regulas 6. panta 5.–8. punktā. Tāpat Komisija minētās deleģētās regulas 7. panta 4. punktā ir paredzējusi noteikumus par riska rādītāju relatīvo svērumu šajā riska pīlārā.
Tāpēc Vispārējā tiesa uzskata, ka ar Deleģēto regulu 2015/63 VNV nav piešķirtas pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus aktus LESD 290. panta 1. punkta izpratnē un noraida šo iebildi par prettiesiskumu.
Visbeidzot, trešām kārtām, attiecībā uz to, ka ar apstrīdēto lēmumu prasītāja ir kvalificēta kā “iestāde pārstrukturēšanas procesā” publiska finanšu atbalsta dēļ, kas piešķirts pirms Direktīvas 2014/59 stāšanās spēkā, un tālab tika palielināts tās korekcijas koeficients proporcionāli riska profilam, Vispārējā tiesa atgādina, ka Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 5. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka IV riska pīlārā starp citiem riska rādītājiem ietilpst riska rādītājs “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs”. Saskaņā ar Direktīvu 2014/59 (9), lasot to kopsakarā ar Deleģēto regulu 2015/63 (10), “ārkārtas publiskais finanšu atbalsts” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai jebkāds cits publisks finanšu atbalsts pārnacionālā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju.
Šajā gadījumā Vispārējā tiesa konstatē, ka, pirmkārt, prasītājas pārstrukturēšana tika veikta pēc tam, kad tā bija saņēmusi valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Otrkārt, tas, ka šis atbalsts tika piešķirts pirms Direktīvas 2014/59 stāšanās spēkā, neietekmē apstākli, ka uz to attiecas Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 5. punkta c) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktu. Proti, nedz Direktīvas 2014/59 2. panta 1. punkta 28. apakšpunkta, nedz Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunkta formulējumā nav norāžu, kas ierobežotu šīs pēdējās minētās tiesību normas piemērošanu laikā tādā nozīmē, kādu apgalvo prasītāja.
Tāpēc Vispārēja tiesa konstatē, ka VNV pamatoti uzskatīja, ka prasītāja ietilpst Deleģētās regulas 2015/63 6. panta 8. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, un saskaņā ar šo tiesību normu tai piemēroja riska rādītāja “iepriekš piešķirtā ārkārtas publiskā finanšu atbalsta apmērs” maksimālo vērtību.