VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2023. gada 22. novembrī (*)

Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Banco Popular Español noregulējums – VNV lēmums, ar kuru atteikts piešķirt kompensāciju akcionāriem un kreditoriem, uz kuriem attiecas noregulējuma darbības – Atšķirīgās attieksmes vērtējums – Vērtētāja neatkarība

Lietā T‑330/20

ACMO Sàrl, Luksemburga (Luksemburga), un citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti pielikumā (1), kurus pārstāv T. Soames un I. Prodromou‑Stamoudi, advokāti, un R. East, solicitor,

prasītāji,

pret

Vienoto noregulējuma valdi (VNV), ko pārstāv M. Fernández Rupérez, A. Lapresta Bienz, L. Forestier un J. Rius Riu, pārstāvji, kuriem palīdz H.‑G. Kamann, P. Louis, V. Del Pozo Espinosa de los Monteros un L. Hesse, advokāti,

atbildētāja,

ko atbalsta

Spānijas Karaliste, ko pārstāv A. Gavela Llopis, pārstāve,

persona, kas iestājusies lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši G. De Bāre [G. De Baere] (referents), G. Šteinfate [G. Steinfatt], K. Kečmārs [K. Kecsmár] un S. Kingstone [S. Kingston],

sekretāre: P. Nunjesa Ruisa [P. Nuñez Ruiz], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

ņemot vērā vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2023. gada 23. janvārī un ar kuru PIMCO Dynamic Income Fund informēja Vispārējo tiesu par savu kā PIMCO Income Opportunity Fund un PIMCO Dynamic Credit and Mortgage Income Fund tiesību pārņēmējas statusu,

ņemot vērā vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2023. gada 13. novembrī un ar kuru Bybrook Capital Badminton Fund LP lūdza atļaut tai aizvietot Cairn Global Funds PLC un Cairn Special Opportunities Credit Master Fund Limited kā prasītājai šajā lietā; citi lietas dalībnieki varējuši iesniegt apsvērumus,

ņemot vērā vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2023. gada 16. novembrī un ar kuru PIMCO Global Cross‑asset Opportunities Master Fund LDC lūdza atļaut tai aizvietot PHFS series SPC – PHSF VII SP kā prasītājai šajā lietā; citi lietas dalībnieki varējuši iesniegt apsvērumus,

pēc 2022. gada 9. septembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji – ACMO Sàrl un citas juridiskās personas, kuru nosaukumi ir norādīti pielikumā, lūdz atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2020. gada 17. marta Lēmumu SRB/EES/2020/52, ar ko nosaka, vai ir jāpiešķir kompensācija akcionāriem un kreditoriem, pret kuriem ir veiktas noregulējuma darbības attiecībā uz Banco Popular Español, SA (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

2        Prasītāji ir ieguldījumu fondi, kuriem pirms noregulējuma shēmas attiecībā uz Banco Popular Español, SA (turpmāk tekstā – “Banco Popular”) pieņemšanas piederēja tās pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, daži ar apakšfondu starpniecību, izņemot vienu no prasītājiem, kurš pārņēma ekonomikas vienības, kurai piederēja Banco Popular obligācijas, tiesības.

3        2017. gada 7. jūnijā VNV izpildsesija pieņēma Lēmumu SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular (turpmāk tekstā – “noregulējuma shēma”), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

4        Pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas 2017. gada 23. maijā pēc iepirkuma procedūras VNV iesaistīja Deloitte Réviseurs d’Entreprises biroju kā vērtētāju (turpmāk tekstā – “vērtētāju birojs”), sagatavojot iespējamu Banco Popular noregulējumu. Vērtētāju birojam tika piešķirts konkrēts līgums pēc izsludinātās iepirkuma procedūras saistībā ar vairāku pakalpojumu pamatlīgumu, ko VNV bija noslēgusi ar sešiem birojiem, tostarp ar minēto vērtētāju biroju. Saskaņā ar konkrēto līgumu vērtētāju biroja uzdevums ietvēra Banco Popular vērtējuma veikšanu pirms iespējamā noregulējuma, kā arī Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16.–18. punktā paredzētās atšķirīgās attieksmes vērtējumu pēc potenciāla noregulējuma.

5        2017. gada 5. jūnijā VNV pieņēma pirmo vērtējumu, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu, kura mērķis bija sniegt informāciju, kas ļautu noteikt, vai ir izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā noteiktie noregulējuma procedūras uzsākšanas nosacījumi.

6        2017. gada 6. jūnijā vērtētāju birojs iesniedza VNV otro vērtējumu (turpmāk tekstā – “2. vērtējums”), kas sagatavots saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 10. punktu. 2. vērtējuma mērķis bija aprēķināt Banco Popular aktīvu un pasīvu vērtību, sniegt vērtējumu par attieksmi attiecībā uz akcionāriem un kreditoriem, kāda tā būtu bijusi, ja saistībā ar Banco Popular būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, kā arī sniegt informāciju, kas ļautu pieņemt lēmumu par pārvedamajām akcijām un īpašumtiesību vērtspapīriem un ļautu VNV noteikt, kādi ir komerciāli nosacījumi uzņēmuma pārdošanas instrumenta mērķiem.

7        Noregulējuma shēmā VNV, uzskatīdama, ka Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, nolēma piemērot Banco Popular noregulējuma procedūru. VNV nolēma norakstīt un konvertēt Banco Popular pašu kapitāla instrumentus atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 21. pantam un piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 24. pantu, nododot akcijas ieguvējam.

8        VNV nolēma anulēt visas Banco Popular akcijas, konvertēt un norakstīt visu Banco Popular emitēto 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu un konvertēt visu Banco Popular emitēto 2. līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu “jaunajās II akcijās”. Pēc pārredzama un atklāta pārdošanas procesa, ko veica Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria (FROB, Spānijas banku noregulējuma iestāde), “jaunās II akcijas” tika nodotas Banco Santander SA apmaiņā pret pirkuma cenas viena euro samaksu. Pēc tam 2018. gada 28. septembrī pēc apvienošanās ar pievienošanu Banco Santander kļuva par vienīgo Banco Popular tiesību pārņēmēju.

9        2017. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular noregulējuma shēmu (OV 2017, L 178, 15. lpp.).

10      2018. gada 14. jūnijā vērtētāju birojs nosūtīja VNV Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16.–18. punktā paredzēto atšķirīgās attieksmes vērtējumu, kas veikts, lai noteiktu, vai attieksme pret akcionāriem un kreditoriem būtu bijusi labvēlīgāka, ja noregulējumam pakļautajai iestādei būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra (turpmāk tekstā – “3. vērtējums”). 2018. gada 31. jūlijā vērtētāju birojs nosūtīja VNV šī vērtējuma papildinājumu, kurā tika labotas dažas formālas kļūdas.

11      Vērtētāju birojs 3. vērtējumā novērtēja attieksmi, kāda tā būtu bijusi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja noregulējuma shēmas pieņemšanas brīdī Banco Popular būtu tikusi pakļauta parastajai maksātnespējas procedūrai. Tas veica šo vērtējumu likvidācijas scenārija ietvaros, piemērojot 2003. gada 9. jūlija Ley 22/2003 Concursal (Maksātnespējas likums 22/2003; 2003. gada 10. jūlija BOE Nr. 164, 26905. lpp.).

12      Vērtētāju birojs norādīja, ka hipotētiskais likvidācijas scenārijs ir sagatavots, pamatojoties uz 2017. gada 6. jūnija nerevidētu finanšu informāciju vai, ja tā nebija pieejama, uz 2017. gada 31. maija finanšu informāciju. Tas uzskatīja, ka parastās maksātnespējas procedūras sākšana attiecībā uz Banco Popular 2017. gada 7. jūnijā būtu novedusi pie neplānotās likvidācijas. Lai novērtētu aktīvu realizācijas vērtību, vērtētāju birojs ir ņēmis vērā trīs alternatīvus likvidācijas laika scenārijus, proti, 18 mēneši, 3 gadi un 7 gadi, no kuriem katrs ietver labāku un sliktāku pieņēmumu. Tas secināja, ka katrā no šiem pieņēmumiem attiecībā uz skartajiem akcionāriem un pakārtotajiem kreditoriem parastajā maksātnespējas procesā nebūtu sagaidāma līdzekļu atgūšana un ka tādējādi nepastāvot atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar attieksmi, kas izriet no noregulējuma pasākuma.

13      2018. gada 6. augustā VNV savā tīmekļvietnē publicēja 2018. gada 2. augusta atzinumu saistībā ar savu sākotnējo lēmumu par to, vai piešķirt vai nepiešķirt kompensāciju akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular pieņemtās noregulējuma darbības, un par procedūras saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam sākšanu (SRB/EES/2018/132) (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”), kā arī 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju. 2018. gada 7. augustā paziņojums par VNV atzinumu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2018, C 277 I, 1. lpp.).

14      Sākotnējā lēmumā VNV uzskatīja, ka no 3. vērtējuma izriet, ka nav atšķirības starp attieksmi, kas faktiski bija pret akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular pieņemtais noregulējums, un attieksmi, kas būtu bijusi, ja noregulējuma dienā pret Banco Popular būtu uzsākta parastā maksātnespējas procedūra. VNV sākotnēji nolēma, ka tai nav pienākuma izmaksāt kompensāciju skartajiem akcionāriem un kreditoriem, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

15      Lai varētu pieņemt galīgo lēmumu par to, vai skartajiem akcionāriem un kreditoriem ir jāpiešķir kompensācija, VNV saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu aicināja tos darīt zināmu savu interesi tikt uzklausītiem, ņemot vērā sākotnējo lēmumu.

16      VNV norādīja, ka procedūra attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam notiks divos posmos.

17      Pirmajā posmā – reģistrācijas posmā – skartie akcionāri un kreditori līdz 2018. gada 14. septembrim tika aicināti paust savu interesi izmantot savas tiesības tikt uzklausītiem, izmantojot tiešsaistes reģistrācijas veidlapu. Pēc tam VNV bija jāpārbauda, vai katram lietas dalībniekam, kas izrādīja ieinteresētību, bija skarta akcionāra vai kreditora statuss. Ieinteresētajiem skartajiem akcionāriem un kreditoriem bija jāiesniedz pierādījumi par savu identitāti un jāpierāda, ka 2017. gada 6. jūnijā tiem piederēja viens vai vairāki Banco Popular kapitāla instrumenti, kas tika norakstīti vai konvertēti un nodoti noregulējuma ietvaros.

18      Otrajā posmā – apspriešanās posmā – skartie akcionāri un kreditori, kuri bija izrādījuši interesi izmantot savas tiesības tikt uzklausītiem pirmajā posmā un kuru statusu VNV bija pārbaudījusi, varēja iesniegt savus komentārus par sākotnējo lēmumu, kuram bija pievienots 3. vērtējums.

19      VNV 2018. gada 16. oktobrī paziņoja, ka tiesīgie akcionāri un kreditori no 2018. gada 6. novembra tiks aicināti iesniegt rakstiskus komentārus par sākotnējo lēmumu. 2018. gada 6. novembrī VNV nosūtīja tiesīgiem akcionāriem un kreditoriem individuālu personisko saiti, kas ļāva tiem līdz 2018. gada 26. novembrim internetā iesniegt komentārus par sākotnējo lēmumu, kā arī par 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju.

20      Apspriešanās posma beigās VNV izvērtēja tādus skarto akcionāru un kreditoru komentārus par sākotnējo lēmumu, kuriem ir nozīme. Tā lūdza vērtētāju biroju iesniegt dokumentu, kurā ir ietverts tādu komentāru par 3. vērtējumu, kuriem ir nozīme, vērtējums, un pārbaudīt, vai, ņemot vērā šos komentārus, 3. vērtējums joprojām ir spēkā.

21      2019. gada 18. decembrī vērtētāju birojs sniedza VNV savu vērtējumu dokumentā ar nosaukumu “Paskaidrojošais dokuments par atšķirīgās attieksmes vērtējumu” (turpmāk tekstā – “paskaidrojošais dokuments”). Paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs apstiprināja, ka 3. vērtējumā sīki izstrādātā hipotētiskā likvidācijas stratēģija un scenāriji, kā arī izmantotā metodoloģija un veiktās analīzes paliek spēkā.

22      2020. gada 17. martā VNV pieņēma apstrīdēto lēmumu. Paziņojums par šo lēmumu 2020. gada 20. martā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 91, 2. lpp.).

23      Apstrīdētajā lēmumā VNV uzskatīja, ka vērtētāju birojs ir neatkarīgs atbilstoši prasībām, kas noteiktas Regulas Nr. 806/2014 20. panta 1. punktā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV 2016, L 184, 1. lpp.), IV nodaļā.

24      Apstrīdētā lēmuma 5. sadaļā “3. vērtējums” VNV rezumēja 3. vērtējuma saturu un uzskatīja, ka tas atbilst piemērojamajam tiesiskajam regulējumam un ir pietiekami pamatots un pilnīgs, lai veidotu pamatu lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Tā uzskatīja, ka 3. vērtējumā ir novērtēti nepieciešamie elementi, kas paredzēti Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. punktā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/344 (2017. gada 14. novembris),ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā (OV 2018, L 67, 3. lpp.).

25      Apstrīdētā lēmuma 6. sadaļā VNV iepazīstināja ar “skarto akcionāru un kreditoru iesniegtajiem komentāriem, kā arī to vērtējumu”. Apstrīdētā lēmuma 6.1. sadaļā “nozīmes vērtējums” VNV paskaidroja, ka dažiem no šiem komentāriem, kas neattiecas ne uz tās sākotnējo lēmumu, ne uz 3. vērtējumu, nav nozīmes, jo uz tiem neattiecas procedūra saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam. Apstrīdētā lēmuma 6.2. sadaļā tā veica skarto akcionāru un kreditoru iesniegto “komentāru, kuriem ir nozīme lietā, novērtējumu”, kuri attiecas uz vērtētāju biroja neatkarību un 3. vērtējuma saturu un kuri apvienoti tematiskās grupās.

26      VNV secināja, ka no 3. vērtējuma, lasot to kopā ar paskaidrojošo dokumentu un apstrīdētā lēmuma 6.2. sadaļā minētajiem secinājumiem, izriet, ka nav atšķirības starp attieksmi, kāda faktiski bija pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, un attieksmi, kāda pret tiem būtu bijusi, ja Banco Popular noregulējuma datumā būtu tikusi piemērota parastā maksātnespējas procedūra.

27      Līdz ar to VNV nolēma:

“1. pants

Vērtējums

Lai noteiktu, vai akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular [..] veiktās noregulējuma darbības, ir jāpiešķir kompensācija, Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktā paredzētais atšķirīgās attieksmes vērtējums noregulējuma ietvaros ir noteikts saskaņā ar šī lēmuma I pielikumu kopsakarā ar šā lēmuma II pielikumā ietverto paskaidrojošo dokumentu [..].

2. pakts

Kompensācija

Akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular [..] veiktās noregulējuma darbības, nav tiesību uz kompensāciju no Vienotā noregulējuma fonda, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3. pants

Lēmuma adresāts

Šis lēmums ir adresēts FROB kā valsts noregulējuma iestādei Regulas Nr. 806/2014 3. panta 1. punkta 3) apakšpunkta izpratnē.”

II.    Lietas dalībnieku prasījumi

28      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29      VNV prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepieņemamu, ciktāl to ir cēlis pārstāvis vai prasītāji, kuri ir skarti tikai ar apakšfondu starpniecību;

–        pakārtoti un attiecībā uz pārējiem prasītājiem – noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest prasītajiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30      Spānijas Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītajiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Juridiskais pamatojums

A.      Par pieņemamību

31      VNV apgalvo, ka daži prasītāji nav pierādījuši savas tiesības celt prasību. Tā uzskata, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama, ciktāl to ir cēluši daži prasītāji, kas rīkojās pārstāvja statusā, proti, kā fondu pārvaldnieks, kuram piederēja Banco Popular obligācijas, un citi prasītāji, kuri ir skarti tikai ar savu apakšfondu starpniecību, kuriem piederēja Banco Popular pašu kapitāla instrumenti.

32      Jākonstatē, ka VNV neapgalvo, ka prasība būtu nepieņemama attiecībā uz visiem prasītājiem.

33      Šajā ziņā no prasības pieteikumam pievienotajiem formālajiem dokumentiem izriet, ka vairākiem prasītājiem noregulējuma shēmas pieņemšanas dienā faktiski piederēja Banco Popular pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti. Tāpat ir jānorāda, ka augstāk minētie prasītāji turklāt ir piedalījušies procedūrā par tiesībām tikt uzklausītam.

34      No tā izriet, ka šie prasītāji ietilpst to akcionāru un kreditoru kategorijā, kurus skar Banco Popular noregulējums. Tātad apstrīdētais lēmums tos skar tieši un individuāli un tiem ir locus standi celt prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ko VNV turklāt neapstrīd.

35      Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz vienu un to pašu prasību, ja ir pierādīts, ka vismaz vienam no prasītājiem ir tiesības celt prasību, tad nav jāizskata pārējo prasītāju interese celt prasību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 9. jūnijs, Comitato “Venezia vuole vivere” u. c./Komisija, C‑71/09 P, C‑73/09 P un C‑76/09 P, EU:C:2011:368, 37. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2019. gada 24. oktobris, EPSU un Goudriaan/Komisija, T‑310/18, EU:T:2019:757, 38. punkts un tajā minētā judikatūra.

36      Līdz ar to nav jāizvērtē VNV izvirzītā iebilde par nepieņemamību, kas attiecas uz to, ka prasītājiem, kas rīkojas kā pārstāvis vai savu apakšfondu vārdā, neesot locus standi.

B.      Par lietas būtību

37      Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza trīs pamatus. Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvotas acīmredzamās kļūdas vērtējumā, ko VNV esot pieļāvusi, apstiprinot 3. vērtējumu attiecībā uz Banco Popular maksātnespējas laikposma ilguma, ienākumus nesošo aizdevumu, ienākumus nenesošo aizdevumu, nekustamā īpašuma aktīvu un juridisko risku novērtējumu. Ar otro prasības pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka VNV esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, par neatkarīgu vērtētāju izvēloties attiecīgu vērtētāju biroju. Ar trešo prasības pamatu, kas arī ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka VNV esot nepamatoti deleģējusi vērtētāju birojam lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulu Nr. 806/2014.

1.      Ievada apsvērumi

a)      Par Vispārējās tiesas īstenotās pārbaudes apjomu

38      Jānorāda, ka judikatūrā Vispārējās tiesas veiktās pārbaudes apjoms ir ierobežots gan situācijās, kurās apstrīdētais akts ir balstīts uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, gan tad, ja runa ir par sarežģītu ekonomisku vērtējumu.

39      Pirmkārt, attiecībā uz situācijām, kurās Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu šo iestāžu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai vienīgi ir jāpārbauda, vai šī rīcības brīvība nav īstenota acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt Savienības iestāžu, kurām vienīgajām LESD uzticēts šis uzdevums, vērtējumu (skat. spriedumus, 2011. gada 21. jūlijs, Etimine, C‑15/10, EU:C:2011:504, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).

40      Otrkārt, runājot par pārbaudi, ko Savienības tiesas veic Savienības iestāžu veiktiem sarežģītiem ekonomiskiem vērtējumiem, tā veic ierobežotu pārbaudi, vienīgi pārbaudot, vai ir ievērotas procesuālās normas un izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, vai fakti ir materiāli precīzi, kā arī vai nepastāv acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana. Tātad arī šīs pārbaudes ietvaros Savienības tiesai kompetentas Savienības iestādes veiktais ekonomiskais vērtējums nav jāaizstāj ar savējo (skat. spriedumus, 2010. gada 2. septembris, Komisija/Scott, C‑290/07 P, EU:C:2010:480, 66. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Tā kā VNV lēmumi, kuru mērķis ir noteikt, vai kompensācija ir piešķirama akcionāriem un kreditoriem, kurus skar noregulējuma pasākumi attiecībā uz kādu ekonomikas vienību, ir balstīti uz ļoti sarežģītiem ekonomiskiem un tehniskiem vērtējumiem, ir jāuzskata, ka principi, kas izriet no šī sprieduma 39. un 40. punktā minētās judikatūras, ir piemērojami pārbaudei, kas tiesai ir jāveic.

42      Tomēr, lai gan VNV ir piešķirta rīcības brīvība ekonomiskos un tehniskos jautājumos, tas nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas no VNV interpretācijas par ekonomiskajiem datiem, uz kuriem balstīts tās lēmums, pārbaudes. Proti, kā Tiesa ir nospriedusi, pat sarežģītu vērtējumu gadījumā Savienības tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu nozīmīgo informāciju, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot no tās izdarītos secinājumus (skat. spriedumus, 2021. gada 11. novembris, Autostrada Wielkopolska/Komisija un Polija, C‑933/19 P, EU:C:2021:905, 117. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 108. punkts un tajā minētā judikatūra).

43      Šajā ziņā, lai noteiktu, vai VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai apstrīdētu šī lēmuma ietvaros veiktā faktu vērtējuma ticamību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2020. gada 7. maijs, BTB Holding Investments un Duferco Participations Holding/Komisija, C‑148/19 P, EU:C:2020:354, 72. punkts, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 105. un 109. punkts un tajos minētā judikatūra).

44      Līdz ar to prasības pamats par acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja sniegto informāciju, var tikt atzīts, ka apstrīdētais vērtējums joprojām ir patiess vai pamatots (skat. spriedumus, 2018. gada 27. septembris, Spiegel‑Verlag Rudolf Augstein un Sauga/ECB, T‑116/17, nav publicēts, EU:T:2018:614, 39. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2020. gada 25. novembris, BMC/Kopuzņēmums Clean Sky 2, T‑71/19, nav publicēts, EU:T:2020:567, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka gadījumos, kad iestādēm ir plaša rīcības brīvība, Savienības tiesību sistēmas sniegto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo būtiskāka nozīme. Viena no Savienības tiesību sistēmā sniegtajām garantijām administratīvajos procesos it īpaši ir Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais labas pārvaldības princips, kas ir saistīts ar kompetentās iestādes pienākumam rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos lietas apstākļus. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir pastāvējuši faktiski un tiesiski apstākļi, no kuriem ir atkarīga rīcības brīvības izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts).

b)      Par replikas pielikumā iesniegto pierādījumu pieņemamību

46      Atbildes rakstā uz repliku VNV apgalvo, ka prasītāji replikas raksta pielikumā ir iesnieguši otru A liecību un to ekspertīzes ziņojuma papildinājumu, kuru mērķis ir pamatot jau prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un kuri tādējādi esot bijuši jāpievieno šim pieteikumam. Prasītāji neesot pamatojuši kavēšanos šo jauno pierādījumu iesniegšanā, pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 1. un 2. punktu, un līdz ar to tie esot nepieņemami.

47      Saskaņā ar Reglamenta 85. panta 1. un 2. punktu pierādījumi un piedāvātie pierādījumi tiek iesniegti pirmajā procesuālo rakstu apmaiņā un lietas dalībnieki replikā un atbildē uz repliku savas argumentācijas atbalstam var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota.

48      No vienas puses, jānorāda, ka prasītāji prasības pieteikuma pielikumā ir iesnieguši advokāta, kurš ir specializējies Spānijas maksātnespējas tiesībās, 2020. gada 28. maija liecību par nozīmīgiem jautājumiem saistībā ar maksātnespējas tiesībām un praksi. No otras puses, prasības pieteikuma pielikumā prasītāji arī ir iesnieguši ar 2020. gada 28. maiju datētu ekspertīzes ziņojumu, kura mērķis sākotnēji bija izvērtēt 3. vērtējumā izmantotos pieņēmumus un metodoloģiju pēc veidlapas, kuru VNV bija nosūtījusi procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītām un kura tika atjaunināta pēc apstrīdētā lēmuma un paskaidrojošā dokumenta pieņemšanas.

49      Replikas pielikumā prasītāji ir iesnieguši A 2021. gada 9. aprīļa otru liecību par dažiem iebildumu raksta aspektiem attiecībā uz Spānijas maksātnespējas tiesībām un papildinājumu to 2021. gada 13. aprīļa ekspertīzes ziņojumam, kas sagatavots, lai atbildētu uz dažiem VNV iebildumu rakstā izvirzītajiem jautājumiem.

50      No judikatūras izriet, ka uz pierādījumu atspēkojumiem un uz pierādījumu papildinājumiem, kas iesniegti, atbildot uz pretējās puses iebildumu rakstā ietvertajiem pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas Reglamenta 85. panta 2. punktā paredzētais noteikums par noilguma termiņu. Proti, šis noteikums attiecas uz jaunu pierādījumu iesniegšanu un tas ir interpretējams, ņemot vērā Reglamenta 92. panta 7. punktu, kurā ir tieši paredzēts, ka iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus (skat. spriedumus, 1998. gada 17. decembris, Baustahlgewebe/Komisija, C‑185/95 P, EU:C:1998:608, 72. punkts, un 2021. gada 5. maijs, ITD un Danske Fragtmænd/Komisija, T‑561/18, EU:T:2021:240, 102. punkts un tajā minētā judikatūra).

51      Ciktāl no šiem pielikumiem tieši izriet, ka to mērķis ir atbalstīt argumentus, kuri ir vērsti uz to, lai apstrīdētu iebildumu rakstā ietvertos vērtējumus, ir jāuzskata, ka tie ir pieņemami.

2.      Par pirmo prasības pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar Banco Popular maksātnespējas laikposma ilguma, ienākumus nesošo aizdevumu, ienākumus nenesošo aizdevumu, nekustamā īpašuma aktīvu un juridisko risku novērtējumu

52      Ar pirmo prasības pamatu prasītāji būtībā apgalvo, ka VNV esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, apstiprinot 3. vērtējumu un paskaidrojošo dokumentu, un ka vērtējuma birojs esot pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtējumā, piemērojot likvidācijas scenāriju attiecībā uz Banco Popular hipotētiskas likvidācijas procedūras laikposma ilgumu un dažu aktīvu kategoriju novērtējumu. Šo kļūdu rezultātā prasītāju līdzekļu atgūšana hipotētiskā Banco Popular maksātnespējas procedūrā esot tikusi novērtēta pārāk zemu un līdz ar to esot pārkāptas to tiesības uz īpašumu.

53      Šis pamats ir iedalīts piecās daļās. Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka VNV un vērtējumu birojs ir pieļāvuši kļūdu attiecībā uz hipotētiskā likvidācijas scenārija ilgumu. Otrkārt, tie apgalvo, ka ienākumu nesošo aizdevumu novērtējums, kas veikts 3. vērtējumā, ir balstīts uz nesaprātīgiem pieņēmumiem. Treškārt, tie apstrīd vērtējumu biroja pieņemto Banco Popular ienākumus nenesošo aizdevumu portfeļa atsavināšanas stratēģiju. Ceturtkārt, tie apgalvo, ka Banco Popular nekustamā īpašuma portfeļa aplēsē 3. vērtējumā ir nepilnības un pretrunas. Piektkārt, tie apstrīd vērtētāju biroja izmantoto pieeju attiecībā uz juridiskajiem riskiem.

54      Iesākumā ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunktu 3. vērtējumā bija jānosaka, vai attieksme pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem noregulējuma ietvaros bija nelabvēlīgāka nekā tad, ja Banco Popular būtu bijusi “likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru”. Tā, tāpat kā vērtētāju birojs paskaidrojošā dokumentā (5.1.5. punkts), norādīja, ka 2015. gada 18. jūnija Ley 11/2015 de recuperación y resolución de entidades de crédito y empresas de servicios de inversión (Likums 11/2015 par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanu un noregulējumu; 2015. gada 19. jūnija BOE Nr. 146, 50797. lpp.), ar kuru ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.), konkrēti paredz, ka atšķirīgās attieksmes novērtēšana ir jāveic, pieņemot, ka ekonomijas vienība ir sākusi likvidācijas procesu.

55      Šajā ziņā VNV norādīja, ka saskaņā ar 3. vērtējumu, ņemot vērā šīs lietas apstākļus un it īpaši Banco Popular nespēju samaksāt savus parādus noteiktajā termiņā, parastas maksātnespējas procedūras uzsākšanas noregulējuma datumā rezultāts būtu Banco Popular likvidācija, kas nozīmētu aktīvu paātrinātu realizāciju bez saistošas minimālās cenas un neto realizācijas ieņēmumu samaksu kreditoriem atbilstoši ar Likumu 22/2003 izveidotajai hierarhijai.

56      Apstrīdētajā lēmumā VNV uzskatīja, ka 3. vērtējums atbilst piemērojamajam tiesiskajam regulējumam un ka tas ir piemērots un pietiekams pamats apstrīdētā lēmuma pieņemšanai. Tā norādīja, ka ir pamatojusies uz 3. vērtējumu un paskaidrojošo dokumentu, kas ir pievienoti apstrīdētajam lēmumam un ir pamatojuma neatņemama sastāvdaļa.

57      3. vērtējumā vērtētāju birojs uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka Banco Popular bankas licence tiktu atsaukta līdz ar maksātnespējas atzīšanu, tādējādi liekot nekavējoties pārtraukt darbību un liedzot pārdot to kā darbībā esošo uzņēmumu, likvidācija būtu sākusies nekavējoties. Tā piebilda, ka saskaņā ar noregulējuma shēmu Eiropas Centrālā banka (ECB) 2017. gada 6. jūnijā, pamatojoties uz Regulas Nr. 806/2014 18. panta 4. punkta c) apakšpunktu, secināja, ka Banco Popular kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Vērtētāju birojs norādīja, ka šajā kontekstā likvidācija bija vienīgais iespējamais maksātnespējas scenārijs.

58      Vērtētāju birojs it īpaši norādīja:

“Parastās maksātnespējas procedūras uzsākšana attiecībā uz [Banco Popular] 2017. gada 7. jūnijā būtu izraisījusi neplānotu likvidāciju. Tā pēc savas būtības ir vērtību iznīcinoša tādu iemeslu dēļ kā: pēkšņa uzņēmējdarbības pārtraukšana, klientu skaita samazināšanās, neefektīvs aktīvu realizācijas process un papildu (bieži vien ievērojamas) izmaksas un prasības. [Banco Popular] gadījumā likvidācija maksātnespējas situācijā Spānijā būtu nepieredzēts notikums, ņemot vērā tās kā sestās lielākās bankas un nozīmīgas dalībnieces galvenajās nozarēs, piemēram, hipotekārajā finansējumā un aizdevumos [mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)] un mazajiem uzņēmumiem, statusu.”

59      Paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs skaidroja, ka 3. vērtējums pēc sava rakstura ir hipotētisks un uz nākotni vērsts vērtējums, kura mērķis ir noteikt Banco Popular kreditoru atgūstamo līdzekļu vērtību, attiecībā uz kuru bija nepieciešams pieņemt dažādus hipotētiskus scenārijus. Tas precizēja, ka ir balstījis savus pieņēmumus un aplēses uz Banco Popular sniegto informāciju, kas tika analizēta un pārbaudīta, kā arī uz dažādu publiski pieejamu informāciju.

60      Saskaņā ar šī sprieduma 43. punktā minēto judikatūru, lai pierādītu, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītājiem ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, kas varētu atspēkot šajā lēmumā veiktā faktu vērtējuma ticamību.

61      Tādējādi Vispārējās tiesas pārbaude aprobežojas ar pārbaudi, vai VNV ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, apstiprinot 3. vērtējumu, kas nozīmē, ka ir jāpārbauda, vai vērtētāju birojs nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas 3. vērtējumā, balstoties uz tādiem pieņēmumiem un aplēsēm, kas nebija ticami. Savukārt Vispārējā tiesa nevar aizstāt vērtētāja, kas veicis 3. vērtējumu, vērtējumu ar savu vērtējumu.

62      Šajā ziņā pirmajā pamatā prasītāji vairākkārt izklāsta analīzi, ko to eksperti ir veikuši prasības pieteikumam pievienotajā ziņojumā salīdzinājumam ar 3. vērtējumu, lai pierādītu, ka Banco Popular aktīvu novērtēšana maksātnespējas procedūrā, kas veikta šajā ziņojumā, pamatojoties uz citiem pieņēmumiem nekā tie, kas izmantoti 3. vērtējumā, būtu novedusi pie lielākas atgūšanas dažādām aktīvu kategorijām.

63      Tādējādi otrajā daļā prasītāji min to ekspertīzes ziņojumā ietverto analīzi par ienākumu nesošu aizdevumu atgūšanu septiņu gadu laikposmā, norādot, ka šī analīze ir balstīta uz pieņēmumiem, kas atšķiras no tiem, kuri izmantoti 3. vērtējumā. Trešajā daļā prasītājas izklāsta analīzi par ienākumus nenesošo aizdevumu atgūšanu, kas ietverta to ekspertīzes atzinumā. Tie norāda, ka salīdzinājumā ar 3. vērtējumu to analīze ir balstīta uz ilgāku laikposmu, uz ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem un uz zemāku iekšējo ienesīguma likmi (TRI). Ceturtajā daļā prasītāji izklāsta analīzi, kas ietverta to ekspertīzes atzinumā par atgūšanu, kas saistīta ar Banco Popular nekustamā īpašuma aktīviem, tostarp netieši turētajiem nekustamā īpašuma aktīviem, pieņemot, ka tie tiks atsavināti trīs un septiņu gadu laikā.

64      Jānorāda, ka prasības pieteikumam pievienotais ekspertīzes ziņojums tika sagatavots, lai atbildētu uz jautājumiem, kas uzdoti veidlapā, kuru VNV nosūtīja procedūrā par tiesībām tikt uzklausītam. Šis ziņojums neaprobežojas tikai ar kritisku 3. vērtējuma analīzi, bet piedāvā savu Banco Popular aktīvu vērtējumu likvidācijas scenārijā, lai to salīdzinātu ar vērtētāju biroja veikto vērtējumu.

65      Šajā ziņojumā veiktā analīze ir balstīta uz pieņēmumiem, kas atšķiras no tiem, kuri izmantoti 3. vērtējumā, un ir balstīta uz trim likvidācijas scenārijiem piecu, septiņu un desmit gadu laikposmā, pēdējais no kuriem nav paredzēts 3. vērtējumā. Šajā ziņojumā prasītāju eksperti tostarp norāda salīdzinājuma starp to pašu veiktiem aprēķiniem un vērtējumu, ko veicis vērtētāju birojs, pamatojoties uz septiņu gadu maksātnespējas scenāriju, rezultātu. Tie arī norāda, ka tiem nebija pieejama visa vērtētāju biroja rīcībā esošā informācija.

66      Jāatgādina, ka 3. vērtējums ietver sarežģītus ekonomiskus un tehniskus novērtējumus. Pēc definīcijas dažādu Banco Popular aktīvu kategoriju novērtējums parastās maksātnespējas procedūras gadījumā ir balstīts uz pieņēmumiem un noteikti ietver aplēses, kuru pamatā ir noregulējuma datumā pieejamā informācija.

67      Turklāt vienīgais gadījums, kurā Vispārējā tiesa var izskatīt lēmumā, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz sarežģītiem faktiem, ietvertos vērtējumus, ir tas, ja prasītājs apgalvo, ka attiecīgie faktiskie vērtējumi nav ticami (spriedums, 2020. gada 25. novembris, BMC/ Kopuzņēmums Clean Sky 2, T‑71/19, nav publicēts, EU:T:2020:567, 77. punkts).

68      Piemērojot šī sprieduma 43. un 44. punktā minēto judikatūru, prasītājiem ir jāpierāda, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu vērtējumā, kas var pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Tādējādi tiem ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu dažādu kategoriju aktīvu novērtējumu, ko veicis vērtētāju birojs 3. vērtējumā, ticamību.

69      Apstāklis, ka Banco Popular aktīvu vērtības vērtējuma rezultāts hipotētiskas maksātnespējas procedūras gadījumā, kas ir ietverts prasītāju ekspertīzes ziņojumā, neatbilst sniegtajiem novērtējumiem 3. vērtējumā, izņemot gadījumu, ja prasītāji apgalvo, ka šie novērtējumi nav ticami, nozīmē apstrīdējumu, kas pārsniedz ierobežoto Vispārējās tiesas pārbaudi, kas paredzēta šī sprieduma 39. un 40. punktā minētajā judikatūrā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 25. novembris, BMC/Kopuzņēmums Clean Sky 2, T‑71/19, nav publicēts, EU:T:2020:567, 78. punkts).

70      Līdz ar to, tas, ka prasītāji dažādās pirmā pamata daļās ir snieguši to ekspertīzes ziņojumā veiktās Banco Popular dažādo aktīvu kategoriju aplēses, pats par sevi nevar atspēkot 3. vērtējuma ticamību, nedz arī pierādīt VNV pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamību.

71      Pirmais prasības pamats ir jāizvērtē, ņemot vērā šos secinājumus.

a)      Par pirmo daļu, kas attiecas uz likvidācijas scenārija ilgumu

72      Prasītāji apgalvo, ka VNV un vērtētāju biroja izmantoto pieņēmumu attiecībā uz Banco Popular likvidācijas scenārija ilgumu rezultāts ir pārāk zemu novērtēta atgūšana un tie esot acīmredzami kļūdaini. Ar pirmo iebildumu prasītāji apgalvo, ka šie pieņēmumi ir balstīti uz Likumu 22/2003 regulējošo principu kļūdainu izpratni. Ar otro iebildumu, pamatojoties uz banku bankrota piemēriem, tie pārmet vērtētāju birojam, ka tas nav paredzējis likvidācijas laikposmu, kas ir ilgāks par septiņiem gadiem, kā rezultātā būtu notikusi lielāka atgūšana.

73      Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja:

“[Vērtētāju birojs] norādīja, ka likvidatora galīgais mērķis esot bijis realizēt aktīvus saprātīgā termiņā. Šajā sakarā [tas] pārbaudīja vairākus alternatīvus scenārijus un iespējamās stratēģijas, ko likvidators būtu varējis izmantot, lai saprātīgā termiņā maksimāli palielinātu līdzekļu atgūšanu kreditoriem. Ņemot vērā 3. vērtējumā minēto Spānijas tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts viens gads ilgs maksātnespējas procedūras likvidācijas laikposms, kura beigās jebkura ieinteresētā persona var lūgt likvidatora aizstāšanu šī laikposma nepamatota pagarinājuma gadījumā, un [Banco Popular] hipotētiskās likvidācijas procedūras sarežģītību, [vērtētāju birojs] izvērtēja trīs alternatīvus laika scenārijus, pieņemot, ka ilgāki laikposmi būtu ļāvuši veikt lielāku atgūšanu, pateicoties aktīvu sakārtotai likvidācijai: (i) 18. mēnešu likvidācijas laikposms, (ii) 3 gadu likvidācijas laikposms un (iii) 7 gadu likvidācijas laikposms. [Vērtētāju birojs] uzskatīja, ka attiecībā uz veidu, kādā atsevišķi kreditori novērtēja likvidācijas plānu, procentu samaksas apturēšana pēc likvidācijas sākšanas varētu būt būtiska. Tas bija balstīts uz to, ka augstākas pakāpes kreditori varēja uzskatīt, ka ir maz ticams, ka tie saņems kompensāciju gadījumā, ja tiek kavēta maksājamo summu atmaksa, savukārt procentu maksājumu apturēšana varētu sniegt labumu kreditoriem, kuriem ir zemāka pakāpe kreditoru hierarhijā. Šajā kontekstā [vērtētāju birojs] uzskatīja, ka būtu nepamatoti prasīt no kreditoriem, lai tie likvidācijas beigas gaidītu vairāk nekā 7 gadus.”

74      VNV arī norādīja, ka skartie akcionāri un kreditori procesā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam ir iesnieguši komentārus par likvidācijas ilgumu. Tā minēja, ka attiecībā uz katru alternatīvo laika scenāriju vērtētāju birojs bija paredzējis optimālo stratēģiju un atsavināšanas laikposmu, kas ļāva maksimāli palielināt dažādu aktīvu kategoriju realizāciju atkarībā no to rakstura un likviditātes. VNV norādīja, ka šajā ziņā saskaņā ar paskaidrojošo dokumentu 3. vērtējuma 2.2. punktā ir norādīts, ka saskaņā ar Likumu 22/2003 pēc 2015. gada reformas maksimālais faktiskais laikposms Banco Popular likvidācijai būtu 18 mēneši. Tomēr, ņemot vērā hipotētiskās Banco Popular maksātnespējas procedūras sarežģītību un to, ka ļoti straujš process izraisītu tirgus kapacitātes problēmas, zemākas cenas un nelielas realizācijas vērtības, vērtētāju birojs arī bija paredzējis divus likvidācijas scenārijus, kas ir garāki par Likumā 22/2003 noteikto 18 mēnešu likvidācijas scenāriju, proti, 3 un 7 gadu scenāriju. Vērtētāju birojs uzskatīja, ka šie papildu scenāriji ļautu efektīvāk likvidēt Banco Popular aktīvus ar augstākām atgūšanas likmēm nekā 18 mēnešu scenārijā, vienlaikus ievērojot vērtības nodošanas kreditoriem principu saprātīgā termiņā. Tā uzskatīja, ka likvidācijas laikposms, kas ir ilgāks nekā 7 gadu scenāriju, radītu augstākas likvidācijas izmaksas, lielākas pārvaldības un uzturēšanas izmaksas un palielinātu nenoteiktību par aktīvu realizācijas līmeni. Turklāt vērtētāju birojs bija uzskatījis, ka ilgāks likvidācijas laikposms neatbilst Likuma 22/2003 loģikai un augstākas pakāpes nenodrošināto kreditoru interesēm. VNV secināja, ka vērtētāju birojs ir veicis pareizu likvidācijas ilguma novērtējumu.

1)      Par pirmo iebildumu attiecība uz Likuma 22/2003 kļūdainu izpratni

75      Prasītāji būtībā norāda, ka pieņēmumi par 3. vērtējumā izmantoto likvidācijas scenāriju ilgumu ir balstīti uz trim Likuma 22/2003 interpretācijas kļūdām.

76      Pirmām kārtām, tie apgalvo, ka saskaņā ar prasības pieteikumam pievienotā A, advokāta, kurš ir specializējies Spānijas maksātnespējas tiesībās, liecībām, piemērojot Likumu 22/2003, atbilstošais likvidācijas laikposma ilgums ir atkarīgs vienīgi no atgūšanas maksimizēšanas kritērija kreditoru interesēs un ka nepastāv maksātnespējas procedūras ilguma a priori ierobežojums laikā. Piekrītot, ka maksātnespējas procedūras mērķis ir maksimāli palielināt aktīvu vērtību kreditoru interesēs, VNV un vērtētāju birojs esot kļūdaini uzskatījuši, ka šis Spānijas tiesību princips liek pārbaudīt likvidācijas laikposma “saprātīgo raksturu”.

77      3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja, ka aktīvu realizācijas laikā Likumā 22/2003 ir prasīts, lai likvidators rīkotos rūpīgi, lai iegūtu vislabāko vērtību, ņemot vērā apstākļus, bet viņam nav jāspekulē par nenoteiktiem rezultātiem un viņam ir jāņem vērā kreditoru vēlme saprātīgā termiņā saņemt pienākošos summu atmaksu.

78      Paskaidrojošajā dokumentā, atbildot uz skarto akcionāru un kreditoru komentāriem, saskaņā ar kuriem 3. vērtējumā paredzēto likvidācijas scenāriju ilgums ir pārāk īss, vērtētāju birojs norādīja, ka likvidācijas laikposms, kas ir ilgāks par septiņiem gadiem, nenovēršami radītu augstākas likvidācijas, pārvaldības un uzturēšanas izmaksas un palielinātu likvidatoram nenoteiktību attiecībā uz aktīvu realizācijas līmeni. Tas uzskatīja, ka likvidators nebūs gatavs spekulēt par iespējamiem pozitīviem notikumiem nākotnē, kas esot ļoti neskaidri.

79      Vērtētāju birojs uzskatīja, ka Likuma 22/2003 mērķi un kreditoru spiediens neatbalstītu ilgāku scenāriju nekā septiņu gadu scenārijs. Pirmkārt, tas norādīja, ka Likumā 22/2003 bija paredzēti maksātnespējīgas bankas aktīvu likvidācijas noteikumi ar kopējo mērķi iegūt augstāko realizācijas vērtību. Kā noteikts šajā likumā, likvidatoram bija jārīkojas ar pienācīgu rūpību, lai iegūtu labāko uzņēmuma aktīvu realizācijas vērtību tiesiskajā regulējumā atļautajos rādītājos (tostarp likvidācijas laikā), tomēr tam nebija jāspekulē par nenoteiktiem rezultātiem. Otrkārt, tas norādīja, ka Likums 22/2003 rosināja laikus pārdot likvidējamās vienības aktīvus. 2015. gadā veiktie grozījumi Likumā Nr. 22/2003 bija paredzēti, lai paātrinātu likvidācijas procedūras un izvairītos no nenoteiktiem pagarinājumiem, kas pirms reformām radīja bažas. Šajā ziņā tā konstatēja, ka pēc šīs 2015. gada reformas Likumā 22/2003 kreditoriem bija noteiktas tiesības lūgt tiesai aizstāt likvidatoru, ja likvidācijas process tiek nepamatoti pagarināts. Šis konstatējums bija īpaši nozīmīgs attiecībā uz tirgu, kas likvidācijas sākumā bija plašs un likvīds. Treškārt, vērtētāju birojs norādīja, ka kreditori prasot, lai to prasījumi tiktu atmaksāti saprātīgā termiņā, it īpaši tie, kuriem ir augstāka pakāpe kreditoru hierarhijā. Tā tas it īpaši esot gadījumā, kad, ņemot vērā Likuma 22/2003 normas par procentiem par nenodrošinātiem prasījumiem (proti, ja procenti pēc likvidācijas nav maksājami), augstākas pakāpes kreditoriem (tostarp noguldījumu garantiju sistēmai) būtu maza iespēja saņemt kompensāciju gadījumā, ja tiktu kavēta maksājamo summu atmaksa, un tādējādi tie radītu spiedienu par labu īsākam likvidācijas laikposmam.

80      Vispirms ir jānorāda, ka, lai gan līdzekļu maksimālā atgūšana ir galvenais likvidatora mērķis, tas nav vienīgais. It īpaši, kā uzsver VNV un Spānijas Karaliste, likvidatoram ir jāņem vērā arī citi mērķi un jālīdzsvaro dažādas intereses.

81      Kā norāda VNV un Spānijas Karaliste, daži kreditori atkarībā no to pakāpes hierarhijā var būt ieinteresēti ātri pabeigt likvidācijas procedūru. Šajā ziņā prasītāji neapstrīd, ka šī interese tostarp izriet no Likuma 22/2003, ciktāl tajā ir paredzēta procentu apturēšana nenodrošinātajiem prasījumiem, kas nozīmē, kā norāda VNV, ka augstākas pakāpes kreditoriem netiek izmaksāta kompensācija par maksājamo summu novēlotu samaksu.

82      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, tas, ka vērtētāju birojs, izsverot dažādu kreditoru kategoriju intereses, uzskatīja, ka ilgāks scenārijs nekā septiņus gadus ilgais scenārijs nebija iedomājams, bija vērsts nevis uz to, lai sniegtu priekšrocības noteiktām kreditoru grupām, bet gan lai maksimāli palielinātu atgūšanu attiecībā uz visām šīm grupām.

83      Turpinājumā, lai pierādītu, ka likvidācijas procedūrai bija jānotiek saprātīgā termiņā, VNV un vērtētāju birojs ņēma vērā, ka viens no Likuma 22/2003 mērķiem bija izvairīties no likvidācijas procedūru pārmērīga ilguma.

84      Šajā ziņā Likuma 22/2003 preambulas VII apsvērumā ir paredzēts, ka “likuma mērķis ir novērst pārmērīgu likvidācijas darbību ieilgšanu, tādēļ tas uzliek pienākumu administratoriem reizi ceturksnī ziņot par šo darbību norisi un nosaka viena gada termiņu to pabeigšanai, neievērošanas gadījumā paredzot sankcijas, tostarp administratoru atlaišanu no amata un tiesību uz atalgojumu zaudēšanu”.

85      Turklāt Likuma 22/2003 153. pantā ikvienai ieinteresētajai personai ir paredzēta iespēja lūgt maksātnespējas tiesnesim atcelt tiesas administratorus un iecelt jaunus administratorus, ja likvidācijas posms nav pabeigts vienu gadu pēc tā uzsākšanas.

86      Turklāt, kā norāda Spānijas Karaliste, 2015. gada 19. jūnija rīkojumā Juzgado de lo Mercantil n ^o 6 Madrid (Madrides Komerclietu tiesa Nr. 6, Spānija) uzskatīja, ka Likumā 22/2003 “nekādā gadījumā obligāti nav noteikts, ka maksātnespējas likvidācijai [būtu] jāilgst ne ilgāk kā vienu gadu, jo no Likuma [22/2003] pamatojuma izklāsta [VII sadaļas] un tā 153. panta, kurā ir piešķirtas tiesības pieprasīt valdes locekļu nolaidīgu atstādināšanu no amata, formulējuma izriet, ka likumdevēja vēlme un nolūks bija, lai likvidācijas darbības neturpinās ilgāk, kā tas ir nepieciešams, jo sākotnēji viena gada laikposms tiek uzskatīts par saprātīgu to īstenošanai un pabeigšanai, tostarp maksājumu veikšanai, pārskatu iesniegšanai un bankrota procedūras pabeigšanai”.

87      Mērķis nepamatoti nepagarināt likvidācijas procesu tika apstiprināts ar 2015. gada 28. jūlija Ley 25/2015 de mecanismo de segunda oportunidad, reducción de la carga financiera y otras medidas de orden social ([Likums 25/2015 par otrās iespējas mehānismu, finansiālā sloga samazināšanu un citiem sociāliem pasākumiem]; 2015. gada 29. jūlija BOE Nr. 180, 64479. lpp.) grozījumiem Likumā 22/2003. Likuma 25/2015 trešajā pārejas noteikumā par tiesas administratoru honorāru tarifu ir paredzēts:

“Sākot no trīspadsmitā mēneša pēc likvidācijas posma uzsākšanas, tiesas administrators nesaņem nekādu atalgojumu, ja vien tiesnesis, sniedzot pamatojumu un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas, ņemot vērā lietas apstākļus, nolemj pagarināt šo termiņu. Pagarinājumus, par kuriem panākta vienošanās, veic reizi ceturksnī un kopumā nepārsniedz sešus mēnešus.”

88      2020. gada 23. jūnija spriedumā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) Likuma 25/2015 trešo pārejas noteikumu interpretēja tādējādi, ka tajā “vispārīgi ir noteikts, ka tiesības uz atlīdzību likvidatoram likvidācijas posmā ir ierobežotas līdz pirmajiem divpadsmit mēnešiem” un ka “no trīspadsmitā mēneša viņam nav tiesību saņemt honorārus no masas, ja vien tiesnesis, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, pamatoti un pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas to atļauj”. Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) uzskatīja, ka “šī tiesību norma ir daļa no tiesību normām, kuru mērķis ir nodrošināt, lai likvidācijas posms nebūtu pārāk ilgs (Likuma 22/2003 152. pants)”.

89      No tā izriet, ka Spānijas tiesu sniegtā Likuma 22/2003 interpretācija atbalsta vērtētāju biroja vērtējumu, saskaņā ar kuru likvidācijas process ir jāveic saprātīgā termiņā.

90      Turklāt, lai uzskatītu, ka likvidācijas procedūra nevar ilgt vairāk nekā septiņus gadus, VNV un vērtētāju birojs ir ņēmuši vērā arī citus faktorus. Tie it īpaši norādīja, ka, sākot no noteikta ilguma, procedūras izmaksas un ar aktīvu realizāciju saistītās neskaidrības neļauj nodrošināt līdzekļu maksimālu atgūšanu. Kā norāda VNV, ilgāki likvidācijas laikposmi rada lielāku nenoteiktību sakarā ar iespējamo vērtības kritumu un makroekonomiskiem riskiem.

91      Kā uzsver VNV un Spānijas Karaliste, prasītāji nevar apgalvot, ka ilgākas procedūras ņemšana vērā noteikti rada priekšrocības un noteikti noved pie līdzekļu atgūšanas maksimālās palielināšanas.

92      No tā izriet, no vienas puses, ka prasītāji nav pierādījuši, ka likvidācijas procedūras mērķis, proti, palielināt kreditoru līdzekļu atgūšanu, ir pretrunā vērtētāju biroja vērtējumam, saskaņā ar kuru šī procedūra ir jāveic saprātīgā termiņā. No otras puses, tie nav pierādījuši, ka šis vērtējums izriet no kļūdainas Spānijas tiesību aktu interpretācijas.

93      Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka VNV un vērtētāju birojs esot kļūdaini uzskatījuši, ka 2015. gadā grozītā Likuma 22/2003 153. pantā ir noteikts viena gada laikposms likvidācijas procesam. Tie pārmet vērtētāju birojam, ka tas ir uzskatījis, ka Likuma 22/2003 normās par likvidatora atalgojumu ir noteikts “faktiskais maksimālais” 18 mēnešu termiņš Banco Popular likvidācijai.

94      3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja, ka tas ir paredzējis 18 mēnešu likvidācijas scenāriju, ņemot vērā, ka saskaņā ar Likumu 22/2003 likvidators saņems atlīdzību tikai 12 mēnešus, ko sarežģītās procedūrās, iespējams, pagarināt par 6 mēnešiem. Tomēr tas uzskatīja, ka bankas lielums un sarežģītība šādu scenāriju padarītu ārkārtīgi maz ticamu.

95      Paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs atgādināja, ko tas bija norādījis 3. vērtējumā, proti, ka situācija saskaņā ar Likumu 22/2003 pēc 2015. gada reformas ir tāda, ka faktiskais maksimālais laikposms Banco Popular likvidācijai būtu 18 mēneši. Tas norādīja, ka šo grozījumu mērķis ir izvairīties no likvidācijas procesa neierobežotas pagarināšanas un ka ar grozīto Likumu 22/2003 likvidācijas posma nepamatota pagarināšana ir kļuvusi par iemeslu, kas attaisno likvidatora aizstāšanu. Vērtētāju birojs tomēr atgādināja, ka, ņemot vērā hipotētiskās Banco Popular maksātnespējas procedūras sarežģītību un to, ka pārāk ātra procedūra izraisītu tirgus kapacitātes problēmas, zemākas cenas un zemas atgūšanas iespējas, tas ir paredzējis divus likvidācijas scenārijus, kas ir ilgāki par Likumā 22/2003 paredzētajiem 18 mēnešiem. Tas piebilda, ka 3 un 7 gadu papildu scenārijs ļautu efektīvāk likvidēt Banco Popular aktīvus ar labāku atgūšanas likmi nekā 18 mēnešu scenārijs, vienlaikus ievērojot principu par vērtības restitūciju kreditoriem saprātīgā termiņā.

96      Līdz ar to, tā kā vērtētāju birojs 18 mēnešu likvidācijas scenāriju ir uzskatījis par ļoti maz ticamu un tādējādi ir izstrādājis divus citus ilgākus scenārijus, prasītāju argumenti, ar kuriem tiek pārmests, ka vērtētāju birojs ir kļūdaini interpretējis Likumu 22/2003 kā tādu, ar kuru ir noteikts “maksimālais faktiskais” 18 mēnešu likvidācijas termiņš, ir neiedarbīgi. Tāpat nav nozīmes arī A liecībā minētajiem piemēriem par maksātnespējas procedūrām, kas sāktas pēc 2015. gada un ilgst vairāk nekā 3 gadus.

97      Trešām kārtām, prasītāji, pamatojoties uz A liecību, apstrīd, no vienas puses, vērtētāju biroja vērtējumu, kas ietverts paskaidrojošā dokumentā un saskaņā ar kuru atsevišķi kreditori, kuri ir augstākā pakāpē nekā skartie akcionāri un kreditori, varētu lūgt likvidatora atcelšanu, ja likvidācijas laikposms tiktu nepamatoti pagarināts par vairāk nekā gadu, un, no otras puses, pieņēmumu, ka likvidators paredzot šādas darbības un paātrinot procedūru.

98      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, pamatojoties uz A liecību, ar paskaidrojumiem, ko vērtētāju birojs sniedzis paskaidrojošā dokumentā, nav paredzēts pamatot “paātrinātu” likvidācijas scenāriju, bet gan pamatot iemeslu, kura dēļ likvidācijas procedūra ilgs ne vairāk kā septiņus gadus.

99      Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma, kas minēts šī sprieduma 73. punktā, izriet, ka VNV ir norādījusi, ka attiecībā uz veidu, kādā dažādi kreditori novērtē likvidācijas plānu, vērtētāju birojs 3. vērtējumā ir ņēmis vērā faktu, ka procentu maksājumu pārtraukšana pēc likvidācijas var būt būtiska, jo augstākas pakāpes kreditori uzskatītu, ka ir maz ticams, ka tie saņems kompensāciju par kavējumiem saistībā ar maksājamo summu atmaksu.

100    Tādējādi dažādiem Banco Popular kreditoriem atkarībā no to pakāpes hierarhijā varēja būt atšķirīgas intereses attiecībā uz likvidācijas procedūras ilgumu, un vērtētāju birojam un VNV nevar pārmest, ka tie ir ņēmuši vērā visas šīs intereses.

101    Turklāt, ņemot vērā Likuma 22/2003 saturu, kurā ir paredzēta iespēja atsaukt likvidatoru likvidācijas nepamatota pagarinājuma gadījumā, un to, ka daži kreditori nav ieinteresēti, lai procedūra tiktu pagarināta, šī atsaukšana ir iespējamība, ko vērtētāju birojs varēja ņemt vērā, novērtējot likvidācijas procesa ilgumu.

102    Šajā ziņā ir jānorāda, ka A liecībā, uz kuru balstās prasītāji, viņš ir apstiprinājis, ka, “ja noteiktām kreditoru grupām būtu jāizdara spiediens uz likvidatoru, lai paātrinātu likvidācijas procesu, citas kreditoru grupas, piemēram, pakārtoto prasījumu turētāji, varētu pretoties šādai stratēģijai”, ceļot prasību pret likvidatoru par atbildību. Viņš piebilda, ka tādējādi viņš uzskata, “ka [vērtētāju birojs] balstās uz principu, ka augstākas pakāpes kreditoru hipotētiskas intereses un darbības būtu vairāk ietekmējušas likvidatoru nekā kreditoru ar zemāku pakāpi intereses”, un ka viņš nesaskata “nekādu iemeslu pieņemt, ka likvidators likvidācijas plāna izstrādē vienkārši sniegtu priekšrocības konkrētai kreditoru grupai salīdzinājumā ar citu, nepamatoti paātrinot maksātnespējas procesu un līdz ar to potenciāli atsakoties no atgūšanas attiecībā uz subordinēto prasījumu turētājiem”.

103    Pietiek norādīt, ka A liecība ir vienkāršs viedoklis, kas nevar atspēkot vērtētāju biroja vērā ņemto iespējamību, saskaņā ar kuru daži kreditori varētu uzskatīt, ka likvidācijas procesa ilgums, kas pārsniedz septiņus gadus, būtu nepamatots un tādēļ tiem varētu būt pamats pieprasīt likvidatora atstādināšanu no amata, lai saprātīgā termiņā panāktu savu prasījumu atgūšanu.

104    Otrkārt, prasītāji neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu citus apstākļus, kurus vērtētāju birojs ir ņēmis vērā 3. vērtējumā un kuri ir atgādināti paskaidrojošā dokumentā, lai pamatotu, ka likvidācijas procedūra ilgs ne vairāk kā septiņus gadus, piemēram, augstākas likvidācijas, pārvaldības un uzturēšanas izmaksas, neskaidrību likvidatoram saistībā ar aktīvu realizācijas līmeni pieaugums un to, ka likvidators nebūtu gatavs spekulēt par iespējamiem pozitīviem jautājumiem nākotnē, kas būtu ļoti neskaidri.

105    No tā izriet, ka prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka VNV vai vērtētāju biroja izmantotie pieņēmumi attiecībā uz likvidācijas scenāriju ilgumu ir balstīti uz kļūdainu Likuma 22/2003 izpratni, līdz ar to pirmais iebildums ir jānoraida.

2)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz ilgāka likvidācijas laikposma neņemšanu vērā

106    Prasītāji apgalvo, ka saskaņā ar A liecību, kas pievienota prasības pieteikumam, un tās pielikumu, kas pievienots replikas rakstam, maksātnespējas ilguma saprātīga aplēse ir desmit gadi vai vairāk un vismaz septiņi gadi. Tie pamatojas arī uz saviem ekspertu atzinumiem, saskaņā ar kuriem desmit gadu likvidācijas scenārijs novestu pie lielākas atgūšanas. Tie min maksātnespējas piemērus, kas minēti to ekspertīzes ziņojumos un A liecībā, kuros aktīvu portfeļa likvidācijas periods pārsniedza maksimālo septiņu gadu likvidācijas periodu, ko vērtētāju birojs bija ņēmis vērā.

107    Jānorāda, ka Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Vērtētājs, konstatējot parastā maksātnespējas procesā sagaidāmo naudas plūsmu diskontēto summu, ņem vērā:

a)      attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) piemērojamās maksātnespējas tiesību normas un praksi, kas varētu ietekmēt tādus faktorus kā sagaidāmais atsavināšanas laikposms vai atgūšanas īpatsvars;

[..]

c)      informāciju par nesenā pagātnē notikušiem līdzīgu vienību maksātnespējas gadījumiem, ja tāda ir pieejama un nozīmīga.”

108    Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērumā VNV norādīja, ka daži skartie akcionāri un kreditori ir atsaukušies uz iepriekšējiem maksātnespējas gadījumiem Spānijā un citās tiesās. Tā norādīja, ka paskaidrojošā dokumentā vērtētāju birojs ir atzinis, ka, lai gan tas zināmā mērā ir ņēmis vērā Banco de Madrid maksātnespējas procesu, vēlāk izdarīti būtiski grozījumi valsts maksātnespējas tiesību aktos (piemēram, grozījumi, kas ietekmē šo procedūru ilgumu) neļauj salīdzināt ar iepriekšējām Spānijas lietām. Turklāt tā konstatēja, ka vērtētāju birojs ir pārbaudījis, vai citi likvidācijas gadījumi Eiropā var sniegt pārskatu par hipotētisku likvidācijas scenāriju. Tomēr, tā kā dažādi Eiropas tiesību akti maksātnespējas jomā nav saskaņoti, vērtētāju birojs šo salīdzinājumu uzskatīja tikai par tādu, kam ir ierobežota vērtība. Turklāt ekonomikas vienības makroekonomiskais konteksts, darījumi, darbības un aktīvi katrā atsevišķā gadījumā var ievērojami atšķirties un ietekmēt vērtēšanas rezultātu maksātnespējas procedūrā. VNV uzskatīja, ka vērtētāju birojs saskaņā ar Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir ņēmis vērā informāciju par neseniem līdzīgiem vienību maksātnespējas gadījumiem un ir sniedzis pietiekamu pamatojumu attiecībā uz to atbilstību.

109    Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāju norādītie piemēri, kas minēti to ekspertīzes ziņojumos, kuri pievienoti prasības pieteikumam un replikas rakstam, nav atbilstoši salīdzinājuma punkti attiecībā uz Banco Popular likvidācijas scenārija ilguma vērtējumu.

110    Attiecībā uz AFINSA Bienes Tangibles SA, Ploder Uicesa SA, Assignia Infraestructruras SA un Essentium Grupo SL gadījumiem, kas minēti A liecībā un prasības pieteikumam pievienotajā ekspertīzes ziņojumā, kuru maksātnespējas procedūras ilga vairāk nekā 18 mēnešus, pietiek konstatēt, tāpat kā to dara VNV, ka šie uzņēmumi nav banku iestādes un ka tātad runa nav par atbilstošiem piemēriem.

111    Attiecībā uz Northern Rock, Bradford & Bingley, Dexia SA, Heta Asset Resolution AG, SNS Bank vai Banco Espírito Santo gadījumiem ir jānorāda, ka tie neattiecas uz Spānijas bankām un ka līdz ar to maksātnespējas procedūru regulēja valsts tiesību normas, kas atšķiras no tām, kuras ir piemērojamas Banco Popular situācijai.

112    Turklāt prasītāju eksperti prasības pieteikumam pievienotajā ziņojumā norādīja, ka Spānijā nepastāv ar Banco Popular salīdzināmu banku maksātnespējas gadījumi un ka Portugāles bankas Banco Espírito Santo un Nīderlandes bankas SNS Bank piemēri ir balstīti uz hipotētiskiem maksātnespējas ziņojumiem. Tāpēc tos nevar izmantot kā piemēru praksei maksātnespējas jomā Spānijā.

113    Turklāt VNV norādīja, ka Sociedad de Gestión de Activos procedentes de la Reestructuración Bancaria (SAREB), Heta Asset Resolution, Northern Rock, Bradford & Bingley un Dexia lietas neattiecas uz maksātnespējas gadījumiem, ko prasītāji, kā arī to eksperti atzīst savā replikas rakstam pievienotajā ziņojumā.

114    Šajā ziņā attiecībā uz SAREB, kas ir vienīgais prasītāju minētais Spānijas bankas piemērs, tie nav apstrīdējuši VNV apgalvojumu, ka aktīvu sakārtotai atsavināšanai paredzētais piecpadsmit gadu termiņš atbilst pārstrukturēšanas laikposmam, kas noteikts Spānijas banku sektora vispārējā pārstrukturēšanas procesā, nevis likvidācijas laikposmam.

115    Visbeidzot, prasītāji nepaskaidro, kādā mērā to minēto dažādo piemēru situācija būtu salīdzināma ar Banco Popular situāciju it īpaši aktīvu portfeļu struktūras vai makroekonomiskā konteksta ziņā.

116    Attiecībā uz Banco de Madrid gadījumu prasītāji apgalvo, ka šīs bankas, kas ir mazāka un mazāk sarežģīta nekā Banco Popular, maksātnespēja ilgstot vairāk nekā sešus gadus un parādot, ka būtu piemērots desmit gadu scenārijs.

117    Šajā ziņā 3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja, ka tas ir ņēmis vērā Banco de Madrid gadījumu, kas tajā laikā bija pēdējais Spānijas bankas maksātnespējas process, vienlaikus konstatējot, ka tā atšķiras no Banco Popular lietas saistībā ar tās sistēmisko ietekmi. Tas arī norādīja, ka Banco de Madrid likvidācija notika pirms dažiem būtiskiem Likuma 22/2003 juridiskiem grozījumiem, kuriem esot ietekme uz Banco Popular piemēroto scenāriju. Tomēr tas norādīja, ka šis precedents ir noderīgs attiecībā uz bankas licences atsaukšanas apstiprinājumu un noteiktu aktīvu novērtēšanu.

118    Kā vērtētāju birojs arī ir norādījis paskaidrojošā dokumentā, Banco de Madrid maksātnespējas procedūra notika pirms grozījumiem Likumā 22/2003, kuru rezultātā likvidācijas procedūra potenciāli tika ierobežota līdz 18 mēnešiem. Proti, kā norādīts šī sprieduma 87. punktā, Likuma 25/2015 pieņemšanas mērķis bija nepamatoti nepaildzināt likvidācijas procesu, paredzot iespēju ierobežot likvidatora atalgojumu līdz 18 mēnešiem.

119    Turklāt apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā Banco de Madrid likvidācijas procedūra, kas tika uzsākta 2015. gada martā, ilga 5 gadus un tātad nebija pretrunā hipotēzei par maksimālo septiņu gadu likvidācijas scenāriju. Visbeidzot, prasītāji nepaskaidro, kāda iemesla dēļ šis piemērs pierādītu, ka Banco Popular desmit gadu likvidācijas scenārijs būtu piemērots.

120    Līdz ar to ar prasītāju minētajiem piemēriem nevar pierādīt, ka Banco Popular likvidācijas scenārija septiņu gadu maksimālā ilguma ņemšana vērā būtu acīmredzami kļūdaina.

121    Turklāt ir arī jāatgādina, ka no šī sprieduma 66.–70. punkta izriet, ka tas, ka prasītāju eksperti ir veikuši paši savu Banco Popular likvidācijas procedūras novērtējumu, lai pierādītu, ka atgūtās summas būtu lielākas desmit gadu laikposmā, nevar atspēkot 3. vērtējumā norādīto apsvērumu ticamību.

122    Turklāt A apgalvojums, saskaņā ar kuru “viņa ieskatā maksātnespējas ilguma saprātīga aplēse būtu vismaz 10 gadi vai vairāk un vismaz 7 gadi”, ir tikai viedoklis, kas nav balstīts uz Banco Popular situācijas konkrētu vērtējumu.

123    Tātad otrais iebildums ir jānoraida.

124    No pirmās daļas analīzes izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja vērtējumiem, saskaņā ar kuriem Banco Popular likvidācijas procedūras maksimālais ilgums būtu bijis septiņi gadi, it īpaši ņemot vērā mērķi veikt likvidāciju saprātīgā termiņā, kā arī neskaidrības, ko rada pagarināts likvidācijas laikposms. Tādējādi tie nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz šiem apsvērumiem.

125    Tādējādi pamata pirmā daļa ir jānoraida.

b)      Par otro daļu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu novērtēšanu

126    Prasītāji apgalvo, ka vērtētāju biroja izmantotie pieņēmumi, uz kuriem VNV ir balstījusies apstrīdētajā lēmumā, attiecībā uz Banco Popular ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa vērtējumu ir acīmredzami kļūdaini un ir izraisījuši šī portfeļa ievērojamā mērā pārāk zemu novērtējumu.

127    Šī daļa ir sadalīta četros iebildumos, kas attiecas uz vērtētāju biroja veikto analīzi par, pirmkārt, ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem, otrkārt, ienākumu nesošo aizdevumu pirmstermiņa atmaksas pieņēmumiem, treškārt, atlikušo ienākumu nesošo aizdevumu jaunu neatmaksu un, ceturtkārt, diskonta likmi ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa pārpalikuma pārdošanai.

1)      Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem

128    Prasītāji uzskata, ka iemesli, ko vērtētāju birojs ir sniedzis, lai pamatotu 3. vērtējumā sniegto ienākumu nesošo aizdevumu 1,1 miljarda EUR apmērā pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem, ir acīmredzami kļūdaini.

129    Pirmām kārtām, tie apgalvo, ka SFPS 9 (International Financial Reporting Standard (Starptautiskais finanšu pārskatu standarts)) un 2017. gada 27. novembra circular 4/2017 del Banco de España, a entidades de crédito, sobre normas de información financiera pública y reservada, y modelos de estados financieros (Spānijas Bankas Apkārtraksts 4/2017 kredītiestādēm par noteikumiem attiecībā uz publisku un rezervētu finanšu informāciju un finanšu pārskatu paraugiem; 2017. gada 6. decembra BOE Nr. 296, 119454. lpp.) ir nepiemērots maksātnespējas kontekstā un ka vērtētāju birojs, pārklasificējot ienākumus nesošos aizdevumus par ienākumu nenesošiem aizdevumiem, ir piemērojis SFPS 9 pārāk šauri. Vērtētāju biroja izmantotie kritēriji neatbilstot tam, kas SFPS 9 ir definēts kā aizdevums, kurš ir klasificējams 3. posmā un kurš tātad ir “jānoraksta” un kas ir jāizslēdz no ienākumu nesošo aizdevumu grupas.

130    Šajā ziņā 3. vērtējumā attiecībā uz ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem vērtētāju birojs ņēma vērā klientus, kuri Banco Popular grāmatvedības uzskaitē tika klasificēti 2. posmā saskaņā ar SFPS 9, proti, klientus, kuriem ir augsts maksājumu saistību neizpildes risks, un pēc tam piemēroja objektīvus kritērijus, lai noteiktu, kuri šo klientu rīcībā esošie aizdevuma līgumi var tikt pārklasificēti par ienākumu nenesošiem aizdevumiem, it īpaši bankas maksātnespējas gadījumā. Pēc tam vērtētāju birojs uzskatīja, ka aizdevumi, kuru saistības jau bija nepildītas ilgāk nekā 30 dienas un kuru neatmaksātā summa bija lielāka par sniegto garantiju līmeni, kā arī aizdevumi klientiem, kuriem jau bija aizdevuma līgums, kas nebija izpildīts, un vai nu sniegtās garantijas bija nepietiekamas, vai arī līgums, kas nebija izpildīts, bija nozīmīgs vispārējās attiecībās ar banku, ir jāpārklasificē par ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

131    Tādējādi no tā izriet, ka vērtētāju birojs nav uzskatījis, ka daži aizdevumi būtu jāklasificē 3. posmā saskaņā ar SFPS 9 paredzētajiem kritērijiem, un ka tas nav veicis dažu ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem atbilstoši šai normai.

132    Turklāt tas, ka vērtētāju birojs 3. vērtējumā ir norādījis, ka tā metode atbilst Spānijas Bankas Apkārtrakstam 4/2017, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, nenozīmē, ka tas to ir piemērojis, lai veiktu ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem.

133    Līdz ar to prasītāju arguments ir jānoraida, jo tas izriet no kļūdainas 3. vērtējuma izpratnes.

134    Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka paskaidrojošā dokumentā vērtētāju birojs, lai pamatotu aizņēmēja grūtības atmaksāt aizdevumu, kļūdaini ir balstījies uz aizņēmēja līdzekļu iesaldēšanu, ignorējot, pirmkārt, to, ka tam varētu būt konti citās bankās, un, otrkārt, Spānijas noguldījumu garantiju sistēmas darbību. Atsauce uz “pretprasībām”, kas nav precizētas, esot tikai pieņēmums. Prasītāji norāda, ka šie apgalvojumi ir neskaidri un nepamatoti un neļauj pamatot 3. vērtējumā veikto ienākumu nesošo aizdevumu būtisko pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem.

135    Paskaidrojuma dokumentā, atbildot uz skarto akcionāru un kreditoru komentāriem, kuros tie lūdza paskaidrojumus par dažu ienākumu nesošu aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem 3. vērtējumā, vērtētāju birojs sniedza šādus paskaidrojumus:

“Kā norādīts [3. vērtējumā], Banco Popular maksātnespējai būtu ievērojamas sekas, tostarp attiecībā uz aizņēmējiem, un tā varētu izraisīt maksājumu saistību neizpildes līmeņa pieaugumu (piemēram, aizņēmējiem, kuriem arī ir Banco Popular norēķinu konti, šie konti varētu tikt iesaldēti un tie nevarētu piekļūt saviem līdzekļiem, citi varētu celt pretprasību, lai neveiktu vai aizkavētu paredzēto atmaksu). Šis pieaugums tiktu koncentrēts uz portfeļa daļām un/vai uz jau grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem un to vēl vairāk palielinātu grūtības saglabāt proaktīvu attieksmi šo aizdevumu pārvaldībā, ņemot vērā Banco Popular darbības un tās personāla darbības traucējumus, ko izraisa maksātnespēja. Pamatojoties uz [savu] pieredzi un [savu] eksperta slēdzienu, [tas uzskatīja], ka aizņēmējiem, kuri ir identificēti kā tādi, kas ir 2. posmā [saskaņā ar SFPS 9] sniegtajiem datiem, ir augsts aizdevumu neatmaksāšanas risks. Šī klasifikācija apvienojumā ar citiem faktoriem (piemēram, ar to saistītajiem nodrošinājumiem) nosaka saistību neizpildes pieauguma un pārklasificēšanas aplēsi. Šajā ziņā situācija ir atšķirīga no grāmatvedības analīzes darbības turpināšanas gadījumā.”

136    Pietiek norādīt, ka prasītāji vienīgi apgalvo, ka vērtētāju biroja sniegtie tādas rīcības piemēri, kuru Banco Popular likvidācijas gadījumā varētu veikt aizņēmēji, nepamato pārklasificēšanas apjomu 3. vērtējumā. Šie argumenti ir jānoraida kā neiedarbīgi.

137    Proti, 3. vērtējumā un paskaidrojošā dokumentā sniegtie skaidrojumi par ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem nav balstīti uz šiem piemēriem. Šķiet, ka prasītāji ignorē faktu, ka pārklasificēšana 3. vērtējumā, kas minēta šī sprieduma 130. punktā, attiecās tikai uz dažiem aizdevumiem, kas bija aizņēmējiem, kuri jau bija pakļauti aizdevumu neatmaksas riskam. Šajā ziņā tās neizvirza argumentus, lai apstrīdētu vērtētāju biroja vērtējumus par bankas darbības pēkšņas pārtraukšanas sekām, pirmkārt, attiecībā uz to aizņēmēju situācijas pasliktināšanos, kuriem jau bija grūtības atmaksāt savus aizdevumus brīdī, kad Banco Popular darbojās, un, otrkārt, attiecībā uz tādu aizdevumu nemaksāšanas riska pieaugumu, kuri, ņemot vērā to raksturojumu, piemēram, zemu saistīto nodrošinājumu līmeni, jau radīja neatmaksāšanas risku pirms likvidācijas.

138    No tā izriet, ka prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka VNV būtu bijis jāuzskata, ka ienākumu nenesošo aizdevumu pārklasificēšana par ienākumus nenesošiem aizdevumiem 3. vērtējumā ir acīmredzami kļūdaina. Līdz ar to pirmais iebildums ir jānoraida.

2)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu pirmstermiņa atmaksas pieņēmumiem

139    Prasītāji norāda, ka vērtētāju biroja secinājums 3. vērtējumā par ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa samazināšanu no EUR 59,5 miljardiem uz EUR 24,9 miljardiem 18 mēnešu laikā ir balstīts uz nereālistiskiem pieņēmumiem par pirmstermiņa atmaksu. Tie apstrīd šos pieņēmumus attiecībā uz, pirmkārt, ienākumu nesošiem aizdevumiem uzņēmumiem un, otrkārt, ienākumu nesošiem hipotekārajiem aizdevumiem.

140    Vispirms ir jānorāda, ka prasītāju veiktajam salīdzinājumam starp pirmstermiņa atmaksas līmeņiem Spānijas tirgū 2017. gadā un vērtētāju biroja izmantotajiem pieņēmumiem nav nozīmes. Proti, tā kā 3. vērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka Banco Popular sāktu likvidāciju, priekšlaicīgas atmaksas līmeņi darbību turpinošiem uzņēmumiem nav salīdzināmi.

i)      Attiecībā uz ienākumu nesošiem aizdevumiem uzņēmumiem

141    Prasītāji apstrīd vērtētāju biroja izmantoto pieņēmumu, saskaņā ar kuru 80,23 % no Banco Popular korporatīvo klientu aizdevumu portfeļa tiks atmaksāti pirms termiņa viena gada laikā pēc Banco Popular maksātnespējas. Šī hipotēze balstoties uz neloģisku pieņēmumu, – kas ir pretrunā Spānijas tirgus raksturīgajām iezīmēm –, saskaņā ar kuru klientiem profesionāļiem, kuriem ir vajadzīga banka, kas nodrošina komercbanku pakalpojumus, ir pienākums refinansēt savus aizdevumus jaunā bankā, kura varētu piedāvāt šos pakalpojumus.

142    Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka nepastāv saikne starp aizdevumu un norēķinu kontu, ka ir neprecīzi, ka aizņēmējam uzņēmumam ir tikai vienas bankas attiecības visās tā interesēs, un ka ir jāatzīst aizņēmēju nemobilitāte, saskaroties ar bankas maiņu. Vērtētāju birojs to esot atzinis paskaidrojošā dokumentā un esot balstījies uz vispārīgiem paziņojumiem par Spānijas banku ciešām attiecībām ar to klientiem vai konkurējošo banku stratēģijām, neidentificējot, cik Banco Popular korporatīvie klienti, kas ir saņēmuši aizdevumus, izmanto citas banku funkcijas, kuras tiem būtu bijis jāpārceļ.

143    Vērtētāju birojs 3. vērtējumā uzskatīja, ka pirmstermiņa atmaksas likmes likvidācijas scenārijā varētu būt ievērojami augstākas nekā darbojošās bankas gadījumā, jo klientiem, kuriem ir šādas iespējas, būtu tendence pāriet uz citām finanšu iestādēm un atmaksāt parādu bankai, un ka arī citas lielas Spānijas bankas varētu aktīvi mēģināt piesaistīt likvidējamās bankas labākos klientus. Tas uzskatīja, ka šis pieņēmums ir vēl jo vairāk patiess attiecībā uz korporatīvajiem klientiem, kuriem ikdienas darbības pārvaldībai ir jābalstās uz banku, kas pilnībā darbojas un spēj piedāvāt tādus produktus un pakalpojumus kā atjaunojama kredītlīnija, citas izmaksas iespējas, tirdzniecības vietas funkcija un citi pakalpojumi, ko Banco Popular pēc likvidācijas nevarētu turpināt piedāvāt.

144    Tas arī norādīja, ka ir pieņēmis, ka pārvietosies visi korporatīvie klienti, izņemot uzņēmumus, kas iekļauti kontrolsarakstā, kuri, visticamāk, netiks refinansēti citā bankā, un nekustamā īpašuma veicināšanas uzņēmumus, par kuriem konkurējošām bankām noregulējuma brīdī ir maza interese.

145    Paskaidrojošajā dokumentā pēc skarto akcionāru un kreditoru komentāriem, saskaņā ar kuriem pirmstermiņa atmaksas pieņēmumi attiecībā uz ienākumu nesošiem aizdevumiem šķita pārāk augsti, vērtētāju birojs norādīja:

“Turklāt mēs konstatējām, ka Spānijas privāto banku uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir ciešas attiecības ar klientiem. Šajā Banco Popular likvidācijas scenārijā liels skaits korporatīvo klientu veiktu komerciālas pārrunas ar citiem banku pakalpojuma sniedzējiem, kuru laikā alternatīvajām vienībām būtu laba pozīcija, lai piesaistītu korporatīvo klientu aizdevumus, kā arī to darījumu banku operācijas. Lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām, mēs neuzskatām, ka abi produkti ir operatīvi saistīti. Tomēr mēs pieņemam, ka komercsarunas, kas no tā izriet, aptver visas klienta banku vajadzības (neatkarīgi no tā, vai runa ir par komercdarījumiem vai aizdevumiem) un ka otrs pakalpojumu sniedzējs vēlētos iegūt pēc iespējas lielāku skaitu jaunu darbību. Šādas sarunas var būt vieglākas, ja bankas attiecības jau pastāv (daudzbanku klienti). It īpaši MVU un Banco Popular zemas klases franšīzes, mūsuprāt, esot stratēģiski interesējušas citas Spānijas bankas tajā laikā, līdz ar to proaktīva stratēģija, kuras mērķis ir piesaistīt Banco Popular klientus vienam vai vairākiem konkurentiem, būtu bijusi likvidācijas scenārija iespējamais rezultāts. Šajā sakarā mēs uzskatām, ka pieņēmumi, kas ir pamatā aizdevuma pirmstermiņa atmaksas līmeņa palielināšanai, kā izklāstīts [3. vērtējumā], ir saprātīgi.”

146    Turklāt, atbildot uz skarto akcionāru un kreditoru komentāriem, kuri liecina, ka aizņēmēja inerce samazinātu pāriešanu līmeni un ka klientu uzvedība ne vienmēr ir racionāla, vērtētāju birojs piekrita, ka tas ir faktors, ja runa ir darbības turpinātības situāciju; situācija likvidācijas scenārijā ir ļoti atšķirīga. Tas atgādināja, ka klienti, kuri ir atkarīgi no Banco Popular, lai saņemtu bankas darījumu pakalpojumus, būs spiesti mainīt banku, un, pat ja nepastāvētu bankas darījumu saikne, tie, iespējams, vienlaikus pārvietos savus aizdevumus, lai saglabātu pakalpojumu līmeni un administratīvo ērtību dēļ.

147    No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, tas, ka vērtētāju birojs ir atzinis darbības saiknes neesamību starp aizdevumu un norēķinu kontu, neatspēko tā vērtējumu, saskaņā ar kuru korporatīvajiem klientiem ir jāpaļaujas uz banku, kas tām var piedāvāt pilnu preču un pakalpojumu klāstu. Tas, ka Banco Popular likvidācijas dēļ vairs nevarētu piedāvāt šos pakalpojumus, ir apstāklis, kas var veicināt šo klientu pāriešanu uz citām bankām un tādējādi to aizdevumu pirmstermiņa atmaksu.

148    Turklāt no 3. vērtējuma neizriet, ka vērtētāju birojs būtu balstījies uz pieņēmumu, ka uzņēmumam ir tikai vienas bankas attiecības visām tā vajadzībām. Tādējādi prasītāji nevar apgalvot, ka tas būtu atzinis sava pieņēmuma kļūdaino raksturu, atzīstot vairāku banku attiecību esamību paskaidrojošā dokumentā, atbildot uz dažiem komentāriem. Šajā ziņā vērtētāju birojs uzskatīja, ka tas, ka vienam Banco Popular klientam ir konts citā bankā, varētu būt apstāklis, kas var atvieglot to aizdevumu atpirkšanu šim citam pakalpojumu sniedzējam un līdz ar to ienākumu nesošo aizdevumu pirmstermiņa atmaksu.

149    Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, vērtētāju birojs paskaidrojošā dokumentā neatzina aizņēmēju nemobilitāti, saskaroties ar bankas maiņu Banco Popular likvidācijas gadījumā.

150    Visbeidzot, tā kā vērtētāju birojs ir skaidri norādījis, kuras koroporatīvo klientu kategorijas tas ir izslēdzis no sava pieņēmuma kā tādus, kas nespēj pārnest savus aizdevumus, arguments, ar kuru tam tiek pārmests, ka tas nav identificējis to, cik daudz korporatīvo klientu, kas saņēmuši aizdevumus, ir izmantojuši citas bankas funkcijas, nav atbilstošs.

151    Turklāt prasītāji replikā apgalvo, ka vērtētāju birojs “ciešās bankas attiecības” ir klasificējis kā noteicošo faktoru pirmstermiņa atmaksai, pārāku pār visiem pārējiem apsvērumiem, tostarp aizņēmumu izmaksām. Tie uzskata, ka profesionālie klienti, it īpaši MVU, piešķir prioritāti aizņēmuma izmaksām, nevis bankas attiecību raksturam.

152    Pietiek konstatēt, ka šajā prasītāju argumentā nav ņemtas vērā Banco Popular likvidācijas uzsākšanas sekas ne tikai uz tās nespēju sniegt visus banku pakalpojumus, bet arī uz konkurējošo banku attieksmi. It īpaši vērtētāju birojs paskaidrojošā dokumentā norādīja, ka daļa no Banco Popular korporatīviem klientiem, it īpaši MVU, būtu stratēģiski interesanti citām Spānijas bankām, kuras varētu īstenot stratēģiju ar mērķi piesaistīt šos klientus likvidācijas gadījumā.

153    Līdz ar to prasītāji neizvirza nevienu argumentu, kas varētu pierādīt, ka Spānijas profesionālu klientu ciešu attiecību ar banku esamība nav atbilstošs apstāklis, ko vērtētāju birojs varētu ņemt vērā. Prasītāju argumenti neatņem ticamību pieņēmumam, kuru ir ņēmis vērā vērtētāju birojs un saskaņā ar kuru pēc Banco Popular likvidācijas klienti profesionāļi, kuriem savi komercdarījumi ir jāpārnes uz citu banku, izvēlēsies pārnest arī savus aizdevumus, lai saglabātu attiecības, kas aptver visus banku pakalpojumus.

154    Otrkārt, prasītāji būtībā norāda uz pamatojuma neesamību, jo vērtētāju birojs neesot sniedzis skaitliskus datus par procentu likmēm un izbeigšanas izmaksām, kuras tas ir ņēmis vērā.

155    Paskaidrojuma dokumentā, atbildot uz komentāriem par relatīvajām procentu likmēm un pārnešanas izmaksām, vērtētāju birojs norādīja, ka tas, formulējot pieņēmumus par pirmstermiņa atmaksu, ir ņēmis vērā klienta vēlmi pārvietot darbību (piemēram, relatīvās procentu likmes, ko piemēro starp Banco Popular un citiem piegādātājiem), potenciālos šķēršļus (piemēram, pārnešanas izmaksas) un klienta pievilcību citām bankām, pārbaudot klienta aizdevumu refinansēšanu (ņemot vērā aizņēmēja riska profilu, kredītu vēsturi, segmentāciju, finanšu stāvokli utt.). Tas norādīja, ka ir pārbaudījis relatīvās procentu likmes, salīdzinot procentu likmi, kas jāmaksā par neatmaksātajiem aizdevumiem (kas norādīta sniegtajos datos), ar procentu likmēm, ko piemēro jaunajiem līdzīgiem darījumiem līguma izbeigšanas dienā, un līguma izbeigšanas izmaksas, ietverot arī līgumu izlases pārbaudi, lai saprastu katra standarta līguma izbeigšanas izmaksas, kā arī šā līguma izbeigšanas ietekmes pakāpi.

156    Jākonstatē, ka šis pamatojums ir pietiekams, lai pierādītu, ka vērtētāju birojs 3. vērtējumā faktiski ir ņēmis vērā Banco Popular un citu banku piemērotās procentu likmes, kā arī aizdevuma pārnešanas izmaksas. Šis skaidrojums atbilst Deleģētās regulas 2018/344 6. panta b) punkta prasībām, saskaņā ar kuru vērtēšanā ir jāietver skaidrojums par galvenajām izmantotajām metodikām un pieņēmumiem un tas, cik lielā mērā vērtējumu ietekmē šīs izdarītās izvēles. Vērtētāju biroja uzdevums nav 3. vērtējumā norādīt visus datus un skaitļus, uz kuriem tas ir balstījies.

157    No tā izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši nevienu argumentu, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja izmantotajam pieņēmumam, saskaņā ar kuru 80,23 % no Banco Popular korporatīvo klientu aizdevumu portfeļa tiks atmaksāti pirms termiņa.

ii)    Par ienākumu nesošiem hipotekārajiem aizdevumiem

158    Prasītāji apgalvo, ka vērtētāju biroja izmantotais pieņēmums, saskaņā ar kuru 33,55 % Banco Popular hipotekāro aizdevumu portfeļa tiktu atmaksāti pirms termiņa 18 mēnešu laikā, ir balstīta uz nepamatotiem vispārinājumiem.

159    Pirmām kārtām, prasītāji apgalvo, ka hipotekārās likmes Spānijas tirgū bija ievērojami augstākas nekā vērtētāju biroja piemērotās likmes 1 un 1,2 % apmērā un balstās uz to ekspertīzes ziņojumu, kurā ir atsauce uz Spānijas Bankas 2018. gada jūlija statistikas biļetenā un Standard & Poor’s publicētajiem ECB datiem. Tās apgalvo, ka klientiem, kuri maksāja procentu likmi 2 % vai mazāk par savu hipotekāro aizdevumu, kas atbilst procentu likmei par šiem aizdevumiem Spānijas tirgū 2017. gada jūnijā, nebija nekādas intereses mainīt banku. Paskaidrojošā dokumentā vērtētāju birojs neesot apstrīdējis ne šos datus, ne to atbilstību, bet esot ieviesis neatbilstošu nošķīrumu starp procentu likmēm Spānijas tirgū 2017. gada jūnijā un procentu likmēm, kas bija spēkā visā hipotēkas darbības laikā.

160    Prasītāji apstrīd visā hipotēkas laikā spēkā esošo procentu likmju izmantošanu, jo klienti nenolemjot noslēgt hipotekāro aizdevumu, pamatojoties uz šādu likmi, bet gan tikai pamatojoties uz tirgū pieejamo sākotnējo likmi, un sākotnējās likmes parasti esot zemākas par vidējo likmi aizdevuma laikā.

161    3. vērtējumā vērtētāju birojs uzskatīja, ka klienti, kuru attiecība starp aizdevumu un ar šī aizdevuma palīdzību iegādātā īpašuma vērtību (turpmāk tekstā — “aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība”) ir mazāka par 90 % un kuri nav iekļauti kontrolsarakstā, vai tie klienti, kuru aizdevuma beigu termiņš bija ilgāks par 2 gadiem, varēja vēlēties pāriet uz citām bankām. Tas uzskatīja, ka klienti, kuru aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība ir mazāka par 80 %, atmaksātu savu aizdevumu pirms termiņa, ja maksās 1 % vai vairāk procentu likmi, un ka klienti, kuru aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība ir no 80 % līdz 90 %, atmaksātu savu aizdevumu pirms termiņa, ja tie maksātu 1,2 % vai lielāku procentu likmi.

162    Jānorāda, ka prasītāju argumentus, ar kuriem tiek apstrīdēta procentu likmes 1 un 1,2 % apmērā ņemšana vērā, jau ir izvirzījuši daži skartie akcionāri un kreditori procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam.

163    Šajā ziņā paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs norādīja, ka dati, kas izriet no Spānijas Bankas 2018. gada jūlija Statistikas biļetena, un ECB dati, ko publicējis Standard & Poor’s un uz kuriem atsaucas skartie akcionāri un kreditori, atšķiras no datiem, kas izmantoti 3. vērtējumā, jo tie atspoguļo tikai sākotnējo hipotēkas likmi.

164    Vērtētāju birojs paskaidroja, ka 3. vērtējumā izmantotās hipotekārās likmes tika aprēķinātas, salīdzinot Banco Popular portfeļa (fiksētās un mainīgās) likmes ar likmēm, ko Spānijas tirgū 2017. gada 6. jūnijā piedāvāja galvenie hipotekāro kredītu sniedzēji. Turklāt tas norādīja, ka ir ņēmis vērā likmes, kas ir spēkā visā hipotekārā aizdevuma darbības laikā (nevis tikai sākotnējā termiņā), jo hipotekārajiem aizdevumiem Spānijā aizdevuma sākumā parasti ir atšķirīga likme salīdzinājumā ar atlikušo līguma darbības laiku. Vērtētāju birojs norādīja, ka šīs likmes tika aprēķinātas, nosakot gan mainīgo, gan fiksēto hipotekāro aizdevumu vidējo procentuālo daļu Spānijas tirgū attiecīgajā laikā, un ka šie svērumi tika reizināti attiecīgi ar vidējās likmes piedāvājumu jauniem hipotekāro aizdevumu līgumiem ar mainīgu likmi un fiksētu likmi.

165    No tā izriet, ka prasītāji nevar apgalvot, ka vērtētāju birojs nav apstrīdējis to datu, kas izriet no Spānijas Bankas 2018. gada jūlija Statistikas biļetena, atbilstību un Standard & Poor’s publicētos ECB datus. Tas ir skaidri norādījis, ka, tā kā šie dati neatspoguļoja hipotēkas procentu likmi par visu aizdevuma termiņu, tie netika ņemti vērā 3. vērtējumā.

166    Turklāt prasītāju apgalvojums, ka klienti esot ņēmuši vērā tikai aizdevuma sākotnējo procentu likmi, nevis to, kas bija piemērojama visā hipotekārā aizdevuma darbības laikā, nav balstīts ne uz vienu konkrētu apstākli. Kā norāda VNV, šis apgalvojums ir pretrunā arī prasītāju argumentam, ka klienti cenšas “sasniegt zemāku vidējo ilgtermiņa likmi”.

167    Tāpat prasītāju apgalvojums, saskaņā ar kuru sākotnējām procentu likmēm esot tendence būt zemākām par vidējo likmi aizdevuma darbības laikā, nav pamatots ne ar vienu pierādījumu.

168    No tā izriet, ka prasītāju argumentos ir vienīgi norādīts uz to pašu hipotēzēm, lai atspēkotu 3. vērtējumā izmantotos pieņēmumus, un tie nevar atspēkot vērtētāju biroja veiktā novērtējuma ticamību. Turklāt šajos argumentos nav ņemti vērā citi apstākļi, piemēram, aizdevuma/vērtības attiecība un aizdevuma termiņa ilgums, kurus novērtēšanas birojs ir ņēmis vērā, lai noteiktu, kādi ienesīgi hipotekārie aizdevumi tiktu atmaksāti pirms termiņa.

169    Otram kārtām, prasītājas apstrīd vērtētāju biroja vērtējumu, saskaņā ar kuru hipotekārā aizdevuma pirmstermiņa atmaksas izmaksas nav atbilstošs faktors, un tās uzskata, ka tas kļūdaini ir izslēdzis izmaksas, kas saistītas ar jauna hipotekārā aizdevuma izveidi.

170    Paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs norādīja, ka, izstrādājot pirmstermiņa atmaksas pieņēmumus, tas ir ņēmis vērā visus faktorus, kas var ietekmēt klientu pāriešanas procesu uz citu vienību gan no piedāvājuma viedokļa, piemēram, klienta kredītkvalitātes vai garantiju pieejamības viedokļa, gan no pieprasījuma viedokļa, proti, Banco Popular turēto hipotekāro aizdevumu atcelšanas izmaksu ietekmi, kā arī izmaksas, kas saistītas ar jauno hipotekāro aizdevumu formalizēšanu pie otra pakalpojuma sniedzēja.

171    Tas atgādināja savu 3. vērtējumā ietverto novērtējumu, saskaņā ar kuru nav nekādu šķēršļu, lai klients nodotu savu hipotekāro kredītu citam pakalpojumu sniedzējam, neraugoties uz to, ka par dažiem aizdevumiem ir jāmaksā pirmstermiņa atmaksas izmaksas. Tas uzskatīja, ka klientiem, kuriem ir noguldījumi Banco Popular, būtu jāatrod cits šo noguldījumu pakalpojumu sniedzējs un ka ir iespējams, ka šie pakalpojumu sniedzēji pamudinās un vienkāršos citu produktu pārvietošanas procesu. Līdz ar to tas neuzskatīja, ka šie izdevumi attur klientus no hipotekārā kredīta pārcelšanas. Tas arī uzskatīja, ka likvidators varētu nespēt piemērot pirmstermiņa atmaksas izmaksas, ja tiktu uzskatīts, ka klientiem ir jāmaina piegādātājs, ņemot vērā darbības grūtības, ar kurām Banco Popular saskaras pēc likvidācijas. Visbeidzot tas šīs izmaksas novērtēja aptuveni 40 miljonu EUR apmērā visiem klientiem, kas atstāj Banco Popular, un līdz ar to neiekļāva ar to saistītos ienākumus.

172    Attiecībā uz šo pēdējo punktu vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā arī norādīja, ka tas ir pārbaudījis darījumu izlasi, lai saprastu Banco Popular standarta atcelšanas izmaksas, un no tā ir secinājis, ka tās ietilpst tirgus diapazonā.

173    No tā izriet, ka prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka vērtētāju birojs, izvērtējot pieņēmumus par ienākumu nesošo hipotekāro aizdevumu pirmstermiņa atmaksu, nav ņēmis vērā izmaksas, kas saistītas ar šo aizdevumu pāreju uz citu banku.

174    Turklāt prasītāji vienīgi apgalvo, ka vērtētāju biroja sniegtie paskaidrojumi, lai neņemtu vērā pirmstermiņa atmaksas izdevumus, ir virspusēji un ka tas nav sniedzis nekādus paskaidrojumus par izdevumu, kas saistīti ar jauna aizdevuma piešķiršanu, izslēgšanu. Tie uzskata, ka paskaidrojums, kas balstīts uz konkurējošo banku stimuliem, ir tikai spekulatīvs, ka likvidators neatsakās no pirmstermiņa atmaksas izmaksu atgūšanas un ka, ja summa EUR 40 miljonu apmērā kopumā nav nozīmīga, pārbaude ir jāveic individuālā līmenī.

175    Pietiek konstatēt, ka vērtētāju biroja paskaidrojumu mērķis bija pierādīt nevis to, ka izdevumi, kas saistīti ar hipotekāro aizdevumu pārcelšanu uz citu banku, nav jāņem vērā, bet ka tie nav atturoši. Prasītāju argumenti ir balstīti uz vienkāršiem apgalvojumiem, kas nepierāda, ka vērtētāju biroja vērā ņemtās hipotēzes ir acīmredzami kļūdainas.

176    No tā izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši nevienu argumentu, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja izmantotajam pieņēmumam, saskaņā ar kuru 33,55 % Banco Popular hipotekāro aizdevumu portfeļa tiktu atmaksāti pirms termiņa.

177    No otrā iebilduma analīzes izriet, ka prasītāji nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka vērtētāju birojs skaidrojošajā dokumentā “ir sniedzis atbilstošus argumentus, balstoties uz saviem pieņēmumiem par pirmstermiņa atmaksas līmeņa paaugstināšanu”. Tātad otrais iebildums ir jānoraida.

3)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz atlikušo ienākumu nesošo aizdevumu jaunu maksājumu neveikšanu

178    Prasītāji norāda, ka tie neapstrīd to atgūšanas līdzekļu aprēķināšanas metodi, kas tiek sagaidīti no atlikušo ienākumu nesošo aizdevumu likvidācijas, proti, aizdevumu, kas palikuši portfelī pēc to summu atskaitīšanas, kas pārklasificētas par ienākumus nenesošiem aizdevumiem, un aizdevumu, kas izriet no pirmstermiņa atmaksas pieņēmumiem, un ka tie piekrīt tam, ka daži no šiem aizdevumiem to pastāvēšanas laikā kļūs par ienākumu nenesošiem. Tomēr tie norāda, ka vērtētāju birojs nav sniedzis nekādu pamatojumu 3. vērtējumā ietvertajam pieņēmumam, saskaņā ar kuru maksātnespējas gadījumā “ievērojami pieaugti” jauni saistību neizpildes gadījumi.

179    Prasītāji atsaucas uz izvilkumu no tabulas, kas iekļauta 3. vērtējumā un kurā ir ietverts Banco Popular aktīvu īstenošanas stratēģijas kopsavilkums, kuru piemēro vērtētāju birojs un saskaņā ar kuru “ienākumu nesošo aizdevumu portfelis tiks likvidēts līdz likvidācijas laikposma beigām, ņemot vērā to ienesīgumu, pirmstermiņa atmaksas likmes būtisku pieaugumu un jaunus saistību neizpildes gadījumus, kam seko atlikušā portfeļa galīgā pārdošana”.

180    No tā izriet, ka vērtētāju birojs ir norādījis uz ienākumu nesošo aizdevumu pirmstermiņa atmaksas likmes būtisku pieaugumu, nevis uz jauniem saistību neizpildes gadījumiem attiecībā uz atlikušiem ienākumus nesošiem aizdevumiem.

181    Līdz ar to pietiek norādīt, kā to dara VNV, ka šis prasītāju arguments ir balstīts uz kļūdainu 3. vērtējuma interpretāciju.

182    Tādējādi trešais iebildums ir jānoraida.

4)      Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz diskonta likmi, pārdodot ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa atlikumu

183    Prasītāji norāda, ka hipotētiskajā septiņu gadu likvidācijas scenārijā vērtētāju birojs piemēroja diskonta likmi ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa (“rump”) atlikuma pārdošanai no 5,1 % labākā pieņēmuma gadījumā līdz 6,1 % sliktākā pieņēmuma gadījumā, nepaskaidrojot šo 1 % starpību.

184    3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja, ka diskonta likme, kas tika izmantota likvidācijas laikposma beigās katrā scenārijā, atspoguļo diskonta likmes, kas Spānijas tirgū tiek prasītas katrai aktīvu kategorijai, pamatojoties uz likvidācijas brīdī paredzamo riska profilu, kas liek veikt korekcijas. Vērtētāju birojs norādīja, uz kādiem elementiem tas ir balstījies, veicot šīs korekcijas. Tas paskaidroja, ka dažādās diskonta likmes, kas izmantotas dažādos likvidācijas scenārijos, atspoguļo portfeļa dažādo aktīvu kategoriju kombinācijas attīstību un to attiecīgās iespējamās diskonta likmes.

185    Pietiek konstatēt, ka šie skaidrojumi, ko prasītāji nav apstrīdējuši, ir pietiekami, lai pamatotu diskonta likmes ņemšanu vērā, pārdodot ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa atlikumu labākajā un sliktākajā pieņēmumā katrā alternatīvajā laika scenārijā.

186    Turklāt attiecībā uz prasītāju atsauci uz savu ekspertīzes ziņojumu, kas pamatojas uz pieņēmumu par maksimālo diskonta likmi 5 % apmērā, ir jāatgādina, ka no šī sprieduma 66. – 70. punkta izriet, ka salīdzinājums ar prasītāju ekspertīzes atzinumā veikto analīzi nav atbilstošs, lai noteiktu, vai vērtētāju birojs 3. vērtējumā. ir pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

187    No tā izriet, ka ceturtais iebildums ir jānoraida.

188    No otrās daļas analīzes izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja apsvērumiem par Banco Popular ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa novērtēšanu. Tādējādi tie nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz šiem apsvērumiem.

189    Tādējādi pamata otrā daļa ir jānoraida.

c)      Par trešo daļu, kas attiecas uz ienākumus nenesošo aizdevumu novērtēšanu

190    Prasītāji apgalvo, ka ienākumus nenesošo aizdevumu atgūšanas aplēse 3. vērtējumā ir balstīta uz nekonsekventiem un nepamatotiem pieņēmumiem un nav saderīga ar atsauces datiem, kā rezultātā šī atgūšana ir novērtēta pārāk zemu.

191    Pirmām kārtām, prasītāji apstrīd 3. vērtējumā izmantoto pieņēmumu, saskaņā ar kuru visi ienākumus nenesoši aizdevumi tiktu pārdoti 18 mēnešu laikā pēc likvidācijas. Tie apgalvo, ka nodrošināto ienākumus nenesošo aizdevumu portfeli galvenokārt veido aizdevumi, kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un ka tā vērtību tādējādi nosaka pamatā esošā nekustamā īpašuma vērtība. 3. vērtējumā, atzīstot, ka galvenais kritērijs, lai novērtētu ienākumus nenesošus aizdevumus, ir to summu atgūšana, kuras izriet no pārņemto aktīvu pārdošanas, vērtētāju birojam esot bijusi nekonsekventa pieeja, pieņemot atšķirīgu optimālo nodošanas laikposmu ienākumus nenesošiem aizdevumiem un nekustamā īpašuma aktīviem.

192    3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja, ka plānotā likvidācijas stratēģija ir pēc iespējas ātrāk pārdot ienākumus nenesošu aizdevumu portfeli, lai izvairītos no bankas stāvokļa turpmākas pasliktināšanās, un ņemot vērā Spānijas tirgus “apetīti” attiecībā uz šiem aktīviem, un ka tas atbilst pieredzei, kas gūta saistībā ar citiem banku likvidācijas gadījumiem. Tas uzskatīja, ka ienākumus nenesoši aizdevumi tiktu pārdoti 2018. gada decembrī, t. i., aptuveni 18 mēnešus pēc noregulējuma datuma; trijos alternatīvajos scenārijos — 18 mēnešos, 3 gados un 7 gados.

193    Pēc tam, kad procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam skartie akcionāri un kreditori sniedza komentārus, norādot, ka ilgāks ienākumus nenesošo aizdevumu nodošanas termiņš ļautu iegūt lielākus pārdošanas ieņēmumus, vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā norādīja, ka pieņēmums, ka Banco Popular saglabā ienākumus nenesošos aizdevumus ilgākā laikposmā, tika ņemts vērā, izstrādājot 3. vērtējumu. Tomēr tas apgalvoja, ka ienākumus nenesošo aizdevumu portfeļa nodošanas grafiks 18 mēnešu laikposmā joprojām ir vispiemērotākais.

194    Šajā ziņā vērtētāju birojs uzskatīja, ka ilgākā laikposmā lielākas atgūšanas esot nedrošas, savukārt izmaksas, kas saistītas ar likvidācijas komandas saglabāšanu (ņemot vērā risku, kas saistīts ar galvenā personāla aiziešanu, kas palielinātu potenciālo neefektivitāti), kā arī citiem faktoriem, piemēram, maksātnespējīgo aizņēmēju nevēlēšanās uzsākt sarunas ar maksātnespējīgu banku, esot drošākas. Turklāt vērtētāju birojs norādīja, ka ilgāks termiņš palielina arī makroekonomisko risku, it īpaši tādēļ, ka 2017. gada otrajā pusgadā pastāvēja aktīvs tirgus ienākumu nenesošiem aizdevumiem, un uzskatīja, ka ir maz ticams, ka likvidators vēlētos spekulēt ar labvēlīgiem nosacījumiem, kas pastāv ilgāku laikposmu (it īpaši iespējami nozīmīgas makroekonomiskās dislokācijas kontekstā, kas varētu notikt pēc Banco Popular likvidācijas). Tādējādi tas secināja, ka pārdošana salīdzinoši īstermiņā galu galā ir izdevīgāka un neradīs pircēja kapacitātes problēmas, kas ietekmētu iegūto rezultātu līmeni.

195    Apstrīdētajā lēmumā VNV minēja šos vērtētāju biroja paskaidrojumus un tos apstiprināja.

196    Turklāt ir jānorāda, ka paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs ir paskaidrojis, ka attiecībā uz 3. vērtējumā izmantoto metodoloģiju tas ir pieņēmis dinamisku scenāriju, kas definēts kā metodika, kura nosaka dažādus realizācijas brīžus likvidācijas laikā un pēc tam nosaka aktīvu vērtību, it īpaši atkarībā no realizācijas brīža. Tādējādi tas norādīja, ka attiecībā uz katru alternatīvo laika scenāriju tas ir apsvēris optimālu pārdošanas stratēģiju un termiņu, lai maksimāli palielinātu dažādu aktīvu kategoriju realizāciju atkarībā no to pamatā esošā rakstura un likviditātes.

197    Prasītāji neizvirza nevienu argumentu, kas varētu atspēkot šo secinājumu.

198    Tādējādi, lai gan 66,6 % no Banco Popular ienākumus nenesošo aizdevumu portfeļa bija nodrošināti ar nekustamā īpašuma aktīviem, šie aizdevumi un nekustamā īpašuma aktīvi neietilpst vienā un tajā pašā aktīvu kategorijā un to nodošana likvidācijas ietvaros neatbilst vienai un tai pašai stratēģijai.

199    Tas, ka nodrošināto ienākumus nenesošo aizdevumu vērtība tiek nodrošināta ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu vērtību, protams, ir galvenais to vērtības faktors. Tomēr tam nav nozīmes attiecībā uz jautājumu, kāds ir vispiemērotākais termiņš, lai maksimāli palielinātu šo aizdevumu atgūšanu.

200    Līdz ar to prasītāji nevar apgalvot, ka pastāv nekonsekvence attiecībā uz to, ka tiek ņemts vērā atšķirīgs nodošanas termiņš ienākumus nenesošiem aizdevumiem un nekustamā īpašuma aktīviem.

201    Prasītāji neizvirza nevienu argumentu, kas varētu likt apšaubīt šī sprieduma 194. punktā minētos skaidrojumus, kuri sniegti paskaidrojošajā dokumentā un kuros ir norādīti iemesli, kuru dēļ šo aizdevumu maksimālā atgūšana nozīmē to nodošanu drīz pēc likvidācijas sākuma.

202    Prasītāji, lai apgalvotu, ka ilgāks nodošanas termiņš būtu ļāvis veikt lielāku atgūšanu, vienīgi norāda uz iespējamām atšķirībām vērtētāju biroja pieejā starp ienākumus nenesošu aizdevumu portfeļa nodošanu un nekustamā īpašuma aktīvu portfeļa nodošanu saistībā ar makroekonomiskajiem riskiem vai norāda, ka to ekspertiem ir atšķirīgs viedoklis par ienākumus nenesošo aizdevumu portfeļa saglabāšanas izmaksām un maksātnespējīgo aizņēmēju nevēlēšanos vest sarunas. Taču ne salīdzinājums ar nekustamā īpašuma aktīvu vērtējumu, ne arī salīdzinājums ar apsvērumiem to ekspertīzes atzinumā nepierāda, ka pastāv acīmredzama kļūda vērtējumā, ko būtu pieļāvis vērtētāju birojs attiecībā uz 18 mēnešu nodošanas termiņa ņemšanu vērā.

203    Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka ienākumus nenesošu aizdevumu atgūšanas aplēse neatbilst atsauces datiem. Tie apgalvo, ka 3. vērtējumā izmantotā iekšējā ienesīguma likme (TRI) 16 % apmērā ir nepamatoti augsta, kā rezultātā samazinājās ienākumus nenesošu aizdevumu portfeļa cena.

204    Tie norāda, ka vērtētāju birojs esot noraidījis reālos tirgus datus attiecībā uz TRI, pamatojoties uz atsavināšanas procedūras “mazāko kvalitāti” un likvidatora nespēju “sniegt paziņojumus un garantijas”. Šie apgalvojumi nozīmējot, ka likvidators ir slikti pārvaldījis likvidāciju, pārkāpjot Likuma 22/2003 prasības. Turklāt to ekspertu veiktie tirgus pētījumi parādot, ka paziņojumu un garantiju trūkumam ir ierobežota ietekme uz TRI.

205    3. vērtējumā vērtētāju birojs norādīja:

“TRI: mēs esam pieņēmuši, ka grūtībās nonākušiem ieguldītājiem, kurus interesē šāda veida [ienākumu nenesošo aizdevumu] portfelis, būtu vajadzīgi TRI no 16 % lielā līdz 20 % zema pieņēmuma gadījumā, kas pārsniedz to, ko mēs redzam tirgū, jo, pārdodot ienākumus nenesošu aizdevumu portfeli likvidācijas scenārijā, būtu jāņem vērā:

–        potenciālajiem pircējiem sniegto procesu un informācijas zemāka paredzamā kvalitāte;

–        pārdevēja (likvidatora) nespēja pirkuma un pārdošanas līgumā sniegt deklarācijas un garantijas.”

206    No vienas puses, pietiek norādīt, ka vērtētāju birojs nav apstiprinājis, ka par informācijas trūkumu būtu vainojams likvidators vai ka viņš kaut mazākā mērā būtu pieļāvis pārvaldības kļūdu no pēdējā minētā puses. No otras puses, prasītāji vienīgi atkārto savu ekspertu viedokli pēc apgalvotajiem tirgus pētījumiem, ko tie esot veikuši, neminot nekādus precizējumus par šo pētījumu raksturu vai to rezultātiem. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida.

207    Turklāt, kā norāda VNV, faktiskie tirgus dati nevar tikt izmantoti kā atsauces dati hipotētiskas maksātnespējas procedūras ietvaros, un tie ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā ar likvidāciju saistītās – tostarp administratīvās – grūtības.

208    No tā izriet, ka prasītāji nav pierādījuši, ka VNV un vērtētāju birojs būtu pieļāvuši acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz ienākumus nenesošo aizdevumu novērtēšanu.

209    No trešās daļas analīzes izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja vērtējumiem par Banco Popular ienākumus nenesošo aizdevumu portfeļa vērtējumu. Tādējādi tie nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz šiem apsvērumiem.

210    Tādējādi pamata trešā daļa ir jānoraida.

d)      Par ceturto daļu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma aktīvu novērtēšanu

211    Prasītāji apgalvo, ka vērtētāju biroja veiktais Banco Popular netieši piederošo nekustamā īpašuma aktīvu vērtējums ir balstīts uz nekonsekventiem pieņēmumiem un ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kuru rezultātā ar šiem aktīviem saistītās atgūtās summas ir novērtētas pārāk zemu.

212    Tie apgalvo, ka vērtētāju biroja izmantotā hipotēze, saskaņā ar kuru Banco Popular netieši piederošie nekustamā īpašuma aktīvi, proti, nekustamā īpašuma meitasuzņēmumi, tiks nodoti paātrinātā 18 mēnešu termiņā, lai kāds arī būtu paredzētais likvidācijas scenārijs, ir pretrunā tā vērtējumam attiecībā uz Banco Popular tieši piederošajiem nekustamā īpašuma aktīviem, kura nodošana tiktu sadalīta pa daļām visā likvidācijas perioda laikā, lai maksimāli palielinātu atgūšanu.

213    Tie apgalvo, ka vērtētāju birojs neesot kvantificējis un VNV neesot paredzējusi līdzekļu atgūšanu ilgākā pārdošanas periodā, kas atbilst tam, kurš tiek ņemts vērā attiecībā uz Banco Popular tieši piederošajiem nekustamā īpašuma aktīviem. Pamatojoties uz savu ekspertīzes ziņojumu, tie apstrīd vērtētāju biroja paskaidrojošajā dokumentā norādītos iemeslus, kuru dēļ tas uzskatīja, ka ilgāks nodošanas laikposms attiecībā uz nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem neļauj palielināt atgūšanu.

214    Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka daži skartie akcionāri un kreditori procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam apgalvoja, ka vērtētāju biroja piedāvātā likvidācijas stratēģija attiecībā uz nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem ir nepiemērota un nesaderīga ar 3. vērtējumā ietverto informāciju par Banco Popular tieši piederošajiem nekustamā īpašuma aktīviem. Tie apgalvoja, ka realizācija tiks maksimāli palielināta, pateicoties sakārtotai aktīvu nodošanai visā likvidācijas laikposmā, un ka 18 mēnešu laikposms tika nevajadzīgi paātrināts, kā rezultātā līdzekļu atgūšana bija ievērojami pārāk zemu novērtēta.

215    VNV norādīja, kā tas ir norādīts paskaidrojošajā dokumentā, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem vērtētāju birojs ir uzskatījis, ka nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu darbības aktīvu pārdošana likvidācijas pirmajos 18 mēnešos ir optimāla īstenošanas stratēģija. VNV norādīja, ka tas, ka nekustamā īpašuma meitasuzņēmumi tiek uzskatīti par aktīviem uzņēmumiem, nevis par vienkāršiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, ļauj šiem meitasuzņēmumiem pēc pārdošanas tikt realizētiem ātrāk un sakārtotāk, neradot grūtības saistībā ar nekustamā īpašuma cenām un nepiesātinot tirgus spēju. Tā piebilda, ka, lai gan vērtētāju birojs ir paredzējis citas stratēģijas, tostarp attiecībā uz to, lai Banco Popular saglabātu vienības un pati noteiktu aktīvu vērtību vai lai tā pati sadalītu nodošanu ilgākā laikposmā, šīs stratēģijas esot izraisījušas sarežģītāku un kapitālietilpīgāku procesu, kā arī papildu izmaksas un riskus, kurus likvidators nevēlēsies uzņemties bez pārliecības panākt lielāku atgūšanu.

216    Šajā ziņā paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs precizēja iemeslus, kuru dēļ tas 3. vērtējumā nebija izmantojis nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu atsavināšanas stratēģiju ilgākā laikposmā. Vērtētāju birojs ir norādījis:

“[3. vērtējuma] izstrādē mēs apsvērām citas stratēģijas, tostarp attiecībā uz to, lai Banco Popular saglabātu vienības un pati aprēķinātu aktīvus ilgākā laikposmā vai lai sadalītu nodošanu ilgākā laikposmā; tomēr runa būtu par potenciāli intensīvāku kapitāla procesu, kas ir sarežģītāks, it īpaši ņemot vērā Banco Popular likvidāciju. Precīzāk, gaidot aktīvu pārdošanu, ekonomiskām vienībām varētu būt vajadzīgs finansējums, turklāt Banco Popular maksātnespējas un iespējamās makroekonomiskās ietekmes uz aktīvu vērtību kontekstā šāda stratēģija radītu likvidatoram papildu risku (tostarp no darbības viedokļa), kuru, mūsuprāt, likvidators nevēlotos pieņemt. Turklāt, ņemot vērā papildu izmaksas un riskus, mēs uzskatījām, ka ilgāks šo ekonomisko vienību pārdošanas laiks varētu negatīvi ietekmēt iespējamo summu, ņemot vērā mātesuzņēmuma likvidācijas procesa iespējamo ietekmi uz šo ekonomisko vienību pārvaldību. Turklāt tas, ka līdz likvidācijas grafika beigām netiek pārdoti nekustamā īpašuma meitasuzņēmumi, radītu augstākas likvidācijas izmaksas, kā arī augstākas pārvaldības un uzturēšanas izmaksas, un ne vienmēr lielākas atgūšanas izmaksas.”

217    No tā izriet, ka vērtētāju birojs ir paskaidrojis, ka, tā kā tas bija paredzējis nodot Banco Popular nekustamā īpašuma meitasuzņēmumus kā uzņēmumus, kuri turpina darbību, nevis kā netieši piederošus nekustamā īpašuma aktīvus, nodošana laikposmā, kas ir ilgāks par 18 mēnešiem, neļāva maksimāli palielināt atgūšanu.

218    Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka vērtēšanas uzņēmuma sniegtie pamatojumi attiecas gan uz Banco Popular netieši piederošajiem, gan tieši tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tie apstrīd, ka netieši piederošo nekustamo īpašumu pārvaldība būtu saistīta ar papildu izmaksām, jo, pēc to ekspertu domām, likvidators būtu varējis izmantot nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu pieredzi, kas būtu palīdzējusi tam pārvaldīt ar nekustamajiem īpašumiem saistīto risku. Tie norāda, ka tie nezina, kādas būtu vērtētāju biroja minētās īpašās finansējuma vajadzības.

219    Jānorāda, ka šie argumenti nav pietiekami, lai apšaubītu VNV un vērtētāju biroja sniegtos skaidrojumus, saskaņā ar kuriem nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu kā netieši turētu nekustamā īpašuma aktīvu nodošana ilgākā laikposmā palielinātu gan izmaksas, kas saistītas ar šo meitasuzņēmumu darbību, gan likvidācijas izmaksas, kā arī riskus, it īpaši ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus piesātinātības risku, un līdz ar to neļāva maksimāli palielināt līdzekļu atgūšanu.

220    Turklāt prasītāju argumenti neļauj pierādīt, ka vērtētāju birojs būtu pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, paredzot Banco Popular nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu kā darbībā esošo uzņēmumu nodošanu. Fakts, ka saskaņā ar to eksperta ziņojumu bija iespējama cita stratēģija, proti, šo meitasuzņēmumu kā netieši piederošu nekustamo īpašumu nodošana, nav pietiekams, lai atspēkotu vērtētāju biroja pieņemtā pieņēmuma ticamību.

221    Šajā ziņā ir jāatgādina, kā norādīts šī sprieduma 196 un 197. punktā, ka prasītājas neapstrīd vērtētāju biroja pieņemto vērtēšanas metodoloģiju, saskaņā ar kuru tas ir paredzējis optimālu pārdošanas stratēģiju un termiņu, lai maksimāli palielinātu dažādu aktīvu kategoriju īstenošanu atkarībā no to pamatā esošā rakstura un to likviditātes.

222    Tādējādi prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka dažādu nodošanas laikposmu ņemšana vērā attiecībā uz divām dažādām aktīvu kategorijām, proti, nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem kā uzņēmumiem, kuri turpina darbību, un nekustamo īpašumu aktīviem, kuri tieši pieder Banco Popular, būtu pretrunīga.

223    Turklāt, ciktāl vērtētāju birojs ir pamatojis iemeslus, kuru dēļ nekustamo īpašumu meitasuzņēmumu kā netieši piederošu nekustamo īpašumu atsavināšana neļauj panākt lielāku atgūšanu, prasītāji tam kļūdaini pārmet, ka tas nav aprēķinājis no šāda pieņēmuma izrietošo atgūšanu.

224    Visbeidzot ir jānorāda, ka prasītāju argumenti, kā arī ekspertīzes ziņojums, uz kuriem tie balstās un kuru mērķis ir pierādīt, ka vērtētāju birojam būtu bijis jāparedz ilgāks nodošanas laikposms, ir balstīti uz pieņēmumu, ka nekustamā īpašuma meitasuzņēmumi tiks nodoti kā nekustamo īpašumu aktīvi, kas netieši pieder Banco Popular. Tādējādi ar šiem argumentiem nevar apstrīdēt vērtētāju biroja vērtējumu attiecībā uz nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu kā uzņēmumu, kuri turpina darbību, nodošanas ilgumu.

225    Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāji neapgalvo, ka Banco Popular nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu kā uzņēmumu, kas darbojas, nodošanas gadījumā 18 mēnešu pārdošanas laikposma ņemšana vērā būtu kļūdaina.

226    No tā izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas atņemtu ticamību vērtētāju biroja vērtējumiem par Banco Popular nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu vērtējumu. Tādējādi tie nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz šiem apsvērumiem.

227    Tātad pamata ceturtā daļa ir jānoraida.

e)      Par piekto daļu, kas attiecas uz juridisko risku novērtēšanu

228    Prasītāji apgalvo, ka juridisko risku novērtējums 3. vērtējumā, kas ietilpst ļoti plašā diapazonā no EUR 1,8 miljardiem labākajā gadījumā līdz EUR 3,5 miljardiem sliktākajā gadījumā, izriet no tiesību kļūdām un acīmredzamām kļūdām vērtējumā un izraisīja patvaļīgu finanšu rezervju pārvērtēšanu attiecībā uz juridiskajiem riskiem, kā arī atgūšanas līmeņa pazemināšanos.

229    3. vērtējumā vērtētāju birojs izklāstīja savu vispārējo pieeju juridisko risku novērtēšanai. Tas norādīja, ka ir pārbaudījis Banco Popular finanšu pārskatus un kopā ar bankas iekšējo juridisko grupu pārbaudījusi, vai aplēses ir jāpārskata un vai bankas likvidācijas gadījumā var rasties papildu prasījumi. Tas paskaidroja, ka ir pārrēķinājis finanšu pārskatos ietvertos juridiskos riskus, izmantojot savus pieņēmumus, pamatojoties uz bankas sniegto informāciju un attiecīgā gadījumā ņemot vērā pastāvošo judikatūru. Tas norādīja, ka maksātnespējas atzīšana neliedz lietas dalībniekiem iesniegt jaunus prasījumus un ka tā pieredze citās situācijās liecina, ka likvidācijas scenārija gadījumā var rasties potenciāli nozīmīgi un līdz šim neparedzēti papildu prasījumi, jo klienti, kreditori vai akcionāri cenšas palielināt atgūšanas izredzes. Tas arī precizēja, ka, tāpat kā visās tiesvedībās, nav iespējams paredzēt, kādā veidā tiesas uzskatīs saņemtos prasījumus, it īpaši tās, kas tajā brīdī bija tikai hipotētiskas. Šādos apstākļos tas uzskatīja, ka analīze varētu būt piesardzīgs novērtējums par iespējamiem juridiskiem riskiem attiecībā uz vērtējumu.

230    Attiecībā uz metodoloģiju un izmantotajiem pieņēmumiem vērtētāju birojs paskaidroja, ka tas ir pieņēmis, ka galvenie juridiskie riski ir iekļauti Banco Popular finanšu pārskatos un ka tas ir izvērtējis bankas formulētos pieņēmumus un pārrēķinājis iespējamo summu, kas var tikt pieprasīta. Tas precizēja, ka savā analīzē ir iekļāvis risku saistībā ar prasījumiem, kas saistīti ar kapitāla palielināšanu, likvidācijas scenārijā, pamatojoties uz tā zināšanām šajā nozarē.

231    Pēc tam vērtētāju birojs izskaidroja metodi, ko tas bija izmantojis, lai novērtētu katru juridisko risku kategoriju, proti, hipotekāro aizdevumu noteikumus par procentu likmes minimumu, obligāti konvertējamas obligācijas, ar hipotekārajiem aizdevumiem saistītās izmaksas, Banco Popular 2012. un 2016. gada kapitāla palielināšanu un nekustamā īpašuma attīstības garantijas.

232    Pirmām kārtām, prasītāji norāda, ka vērtētāju biroja pieeja neatbilst Spānijas tiesībām. Pamatojoties uz A liecību, kas pievienota prasības pieteikumam, prasītāji apgalvo, ka parastā maksātnespējas procedūrā saskaņā ar Spānijas tiesībām likvidators parasti neveido uzkrājumus izskatīšanā esošām vai potenciālām prasībām pret likvidējamo vienību. Spānijas tiesībās likvidatoram esot liegts spekulēt par nekonkretizētu sūdzību iznākumu, lai nekaitētu esošajiem kreditoriem. Likvidators izņēmuma kārtā varētu uzkrāt jau reģistrēta prasījuma vērtību, ja viņš uzskatītu, ka ir ļoti iespējams, ka tas tiks apmierināts, bet saskaņā ar savu pienākumu maksimāli palielināt līdzekļu atgūšanu esošajiem kreditoriem tas neizvērtētu prasījumus, kas vēl nav reģistrēti.

233    Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šis prasītāju arguments ir balstīts tikai uz viņu liecinieka A apgalvojumiem, kurā nav tieši minēta neviena Spānijas tiesību aktu norma.

234    Turklāt, kā norāda VNV, Likuma 22/2003 87. panta 4. punktā ir noteikts:

“Ja tiesnesis maksātnespējas lietā uzskata, ka izbeigšanas nosacījums vai iespējama prasījuma apstiprinājums ir iespējams, tas pēc vienas puses lūguma var veikt nodrošināšanas pasākumus, lai nodrošinātu uzkrājumus attiecībā uz masu, pušu sniedzamo nodrošinājumu un jebkuru citu pasākumu, ko tā uzskata par piemērotu katrā atsevišķā gadījumā.”

235    No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, Likums 22/2003 neierobežo likvidatora iespēju ņemt vērā prasījumus izņēmuma gadījumā, ja tas uzskatītu, ka ir “ļoti iespējams”, ka tās tiks apmierinātas.

236    Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka vērtētāju birojs ir pārrēķinājis Banco Popular finanšu pārskatos jau paredzēto juridisko risku rezervju summu, pamatojoties nevis uz jau reģistrētiem prasījumiem, bet gan uz savu pieredzi vai paša pieņēmumiem. Runa neesot par pietiekamu pamatojumu, lai noraidītu Banco Popular finanšu pārskatus. Kaut arī vērtētāju birojs 2. vērtējumā esot norādījis, ka, lai novērtētu, vai prasījumi būs sekmīgi, ir vajadzīgs juridisks atzinums, 3. vērtējumā nekas nenorādot uz to, ka tas būtu saņēmis šādu atzinumu.

237    Pirmkārt, ir jānorāda, kā to apstrīdētajā lēmumā ir darījusi VNV, ka vērtētāju birojs 3. vērtējumā un paskaidrojošajā dokumentā ir norādījis, ka tas ir konsultējies ar Banco Popular juridisko dienestu un ar to pārbaudījis, vai bankas finanšu pārskatos ietvertās aplēses ir jāpārskata un vai likvidācijas gadījumā var rasties papildu prasījumi.

238    Turklāt no 3. vērtējuma izriet, ka vērtētāju birojs, lai veiktu novērtēšanu, ir balstījies uz piemērojamajiem Spānijas tiesību aktiem. Prasītāji neapstrīd, ka vērtētāju birojam bija vajadzīgās kompetences, lai efektīvi veiktu 3. vērtējumu Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta 1. punkta izpratnē, kas ietver arī juridiskas kompetences.

239    Līdz ar to prasītāji nevar apgalvot, ka 3. vērtējuma veikšanai bija nepieciešams papildu juridisks atzinums.

240    Otrkārt, attiecībā uz to, ka vērtētāju biroja aplēses atšķīrās no Banco Popular finanšu pārskatos norādīto rezervju līmeņa, VNV apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka no paskaidrojošā dokumenta izriet, ka grāmatvedības kritēriji, kurus Banco Popular piemēroja, aprēķinot finanšu rezerves juridiskajiem riskiem, pamatojoties uz darbības nepārtrauktību, nebija piemērojami maksātnespējas procedūrā.

241    Šajā ziņā vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā skaidroja, ka grāmatvedības kritēriji, ko Banco Popular piemēroja, aprēķinot juridisko risku rezerves ārpus maksātnespējas procedūras, atšķiroties no tiem, kas piemēroti aprēķinam likvidācijas scenārijā, un ka maksātnespējas gadījumā grāmatvedības kritēriji neesot piemērojami. Turklāt tas minēja, ka finanšu rezerves izveide nerada īpašas tiesības kreditoru hierarhijā likvidācijas gadījumā un nedod šiem kreditoriem priekšroku jebkādas summas atgūšanai. Tas norādīja, ka līdz ar to uzkrājumu līmeņi, ko Banco Popular aprēķinājusi savos finanšu pārskatos, iespējams, esot atšķirīgi, ņemot vērā, ka Banco Popular rezervju līmenis neatspoguļo likvidācijas scenāriju.

242    Turklāt vērtētāju birojs arī norādīja, ka parastas maksātnespējas procedūras uzsākšana varētu izraisīt papildu prasības, ko varētu celt kreditori, kuri vēlas palielināt savu līdzekļu atgūšanu pirms likvidācijas beigām.

243    No tā izriet, ka vērtētāju birojs ir pietiekami pamatojis iemeslu, kura dēļ tas ir novirzījies no Banco Popular finanšu pārskatiem un ir balstījies uz savām aplēsēm, lai novērtētu juridiskos riskus saistībā ar likvidācijas scenāriju 3. vērtējumā.

244    Replikas rakstā prasītāji norāda, ka vērtētāju birojs neesot pamatojis savu apgalvojumu, ka maksātnespējas gadījumā juridisko risku aplēses esot augstākas nekā aktīva uzņēmuma gadījumā. To eksperti uzskata, ka būtu sagaidāms, ka maksātnespējas gadījumā aplēse būs zemāka.

245    Pietiek konstatēt, ka papildus šī sprieduma 242. punktā minētajam paskaidrojumam vērtētāju birojs 3. vērtējumā bija norādījis, ka likvidācijas procedūras parasti ir pamats būtiskiem strīdiem un prasījumiem, kas balstītas uz pieņēmumiem, kurus ir grūti paredzēt. Kā norādīts šī sprieduma 229. punktā, tas paskaidroja, ka saskaņā ar tā pieredzi likvidācijas scenārijā varētu rasties potenciāli nozīmīgi un līdz šim neparedzēti papildu prasījumi, lai maksimāli palielinātu atgūšanas izredzes.

246    Turklāt 3. vērtējumā vērtētājs sniedza īpašus paskaidrojumus par prasījumu pieauguma risku attiecībā uz katru juridisko risku kategoriju. Piemēram, attiecībā uz hipotekāro aizdevumu noteikumiem par procentu likmes minimumu tas ņēma vērā to, ka 2018. gadā stājās spēkā jauni tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

247    No tā izriet, ka vērtētāju birojs ir pietiekami pamatojis iemeslu, kura dēļ tas 3. vērtējumā bija aplēsis lielākas rezerves juridiskajiem riskiem nekā tās, kas izrietēja no Banco Popular finanšu pārskatiem.

248    Trešām kārtām, prasītāji apstrīd aplēses par finanšu rezervēm juridiskajiem riskiem saistībā ar Banco Popular kapitāla palielināšanu 2012. un 2016. gadā.

249    3. vērtējumā vērtētāju birojs atgādināja, ka Banco Popular 2012. gada novembrī un 2016. gada maijā veicis divas kapitāla palielināšanas par 2,5 miljardiem EUR. Tas norādīja, ka lieta Bankia ir precedents attiecībā uz veidu, kādā akcionāri varētu pievērsties iespējamām kļūdām vai izlaidumiem sākotnējā kapitāla piesaistīšanas prospektā kā pamatam prasījumam, kas, ja tas tiktu apmierināts, ļautu akcionāram saņemt no bankas zaudējumu atlīdzību. Lai izvērtētu potenciālos prasījumus, tas paskaidroja, ka it īpaši ir ņēmis vērā, pirmkārt, pagājušo laiku, precizējot, ka noilguma termiņš attiecībā uz 2012. gada kapitāla palielināšanu nav beidzies, un, otrkārt, ieguldītāju profilu, pamatojoties uz pieejamo publiski pieejamo informāciju un Banco Popular sniegto akcionāru struktūru.

250    Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka daži skartie akcionāri un kreditori bija izteikuši komentārus, saskaņā ar kuriem, ņemot vērā pagājušo laiku, prasījumi par 2012. gada kapitāla palielināšanu bija ļoti mazticami. Tā norādīja, ka paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs ir uzskatījis, ka, pat ja tās ir potenciāli mazāk ticamas nekā sūdzības par 2016. gada kapitāla palielināšanu, šādu prasījumu iesniegšanas iespēja nevar tikt pilnībā izslēgta. It īpaši vērtētāju birojs uzskatīja, ka prasījumi par Banco Popular 2012. gada kapitāla palielināšanu varētu tikt iesniegti saistībā ar iespējamām kļūdām vai izlaidumiem sākotnējā kapitāla palielināšanas prospektā un šī iespēja nevar tikt izslēgta tādēļ, ka noilguma termiņš vēl nav beidzies. VNV norādīja, ka līdz ar to vērtētāju birojs ir secinājis, ka, pat ja prasījumi par 2012. gada kapitāla palielināšanu ir ļoti maz ticami, ņemot vērā pagājušo laiku, tie nevar tikt izslēgti.

251    Jānorāda, ka paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs ir precizējis, ka tas ir pieņēmis, ka šie prasījumi nav spēkā, kad tas ir noteicis vislabāko pieņēmumu par juridisko risku rezervju novērtēšanu.

252    Pirmkārt, attiecībā uz juridiskajiem riskiem, kas saistīti ar 2016. gada kapitāla palielināšanu, prasītāji norāda, ka to eksperti, pamatojoties uz Ernst & Young aplēsi Bankia un Banco Santander vārdā, ir novērtējuši taisnīgu, piesardzīgu un saprātīgu uzkrājumu 1,1 miljarda EUR apmērā.

253    Pietiek konstatēt, ka, piemērojot šī sprieduma 67 – 70. punktu, šim argumentam, ar kuru prasītāji vienīgi atsaucas uz savā ekspertīzes atzinumā veikto aprēķinu, nav nozīmes, lai pierādītu, ka 3. vērtējumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

254    Otrkārt, attiecībā uz juridiskajiem riskiem, kas saistīti ar 2012. gada kapitāla palielināšanu, prasītāji uzskata, ka gan labākajā, gan sliktākajā gadījumā to apmēram būtu jābūt nullei, ņemot vērā, ka, ievērojot pagājušo laiku, prasījumi bija ļoti mazticami un ka saskaņā ar A liecību likvidatoram neesot tiesību paredzēt uzkrājumus šādiem prasījumiem.

255    Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka no šī sprieduma 234. un 235. punkta izriet, ka likvidatoram ir iespēja ņemt vērā iespējamos prasījumus un ka šis arguments jau ir noraidīts.

256    Prasītāji neizvirza argumentus, kas varētu likt apšaubīt vērtētāju biroja sniegtos un VNV apstiprinātos skaidrojumus, kuri minēti šī sprieduma 250. punktā un kuri pamato to, ka prasījumi par 2012. gada kapitāla palielināšanu varētu vēl rasties pēc Banco Popular likvidācijas.

257    Šajā ziņā prasītāju norādītais fakts, ka vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā ir atzinis, ka ar 2012. gada kapitāla palielināšanu saistītu prasījumu iespēja ir mazāk ticama nekā attiecībā uz 2016. gadu, nav pietiekams, lai apšaubītu pēdējā minētā izvirzītā pieņēmuma ticamību, saskaņā ar kuru sūdzības par 2012. gada kapitāla palielināšanu nevarēja tikt pilnībā izslēgtas.

258    Turklāt prasītāji nevar apgalvot, ka ar 2012. gada kapitāla palielināšanu saistīto uzkrājumu juridiskajiem riskiem summa, kas tika ņemta vērā 3. vērtējumā saskaņā ar nelabvēlīgāko scenāriju, bija būtiska un acīmredzami kļūdaina, salīdzinot 3. vērtējumā iekļauto uzkrājumu juridiskajiem riskiem kopējo summu saskaņā ar vislabvēlīgāko un nelabvēlīgāko scenāriju. Proti, šī kopējā summa ietver visu iepriekš 231. punktā minēto juridisko risku kategoriju novērtējumu.

259    Līdz ar to prasītāji nav izvirzījuši nevienu argumentu, kas varētu atspēkot vērtētāju biroja vērtējumu, saskaņā ar kuru ar 2012. gada kapitāla palielināšanu saistīto juridisko risku rezervju summa sliktākajā pieņēmumā varētu nebūt nulle.

260    Ceturtām kārtām, pirmo reizi replikas rakstā prasītāji apgalvo, ka saskaņā ar Banco Santander 2020. gada finanšu pārskatiem uzkrājums attiecībā uz noteikumiem par procentu likmes minimumu, ko Banco Popular bija veikusi savos finanšu pārskatos, bija pareizs un ka vērtētāju biroja veiktā šī uzkrājuma palielināšana nebija pamatota.

261    Pietiek konstatēt, kā to dara VNV, ka šis arguments par noteikumiem par procentu likmes minimumu pirmo reizi tika izvirzīts replikas stadijā un ka, tā kā tas nav prasības pieteikumā izklāstīta pamata paplašinājums un prasītāji nav izvirzījuši nevienu tiesisku vai faktisku apstākli, kas būtu kļuvis zināms tiesvedības laikā, tas ir nepieņemams saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu. Katrā ziņā šis arguments, kas ir balstīts uz faktiem, kuri ir radušies pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, nevar atspēkot vērtētāju biroja izmantoto pieņēmumu ticamību 3. vērtējumā.

262    Turklāt prasītāji lūdz Vispārējo tiesu veikt pierādījumu savākšanas pasākumus, lai prasītu VNV, lai tā ļautu Vispārējai tiesai pārbaudīt lietas materiālus un ieviest atbilstošas garantijas, lai to pārstāvis varētu tos pārbaudīt.

263    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai Vispārējā tiesa varētu spriest par procesa organizatorisko pasākumu lietderību, lietas dalībniekam, kas to lūdz, ir jāidentificē pieprasītie dokumenti un jāiesniedz Vispārējai tiesai vismaz minimāla informācija, kas apliecina šo dokumentu lietderību tiesvedības vajadzībām (skat. spriedumus, 2011. gada 28. jūlijs, Diputación Foral de Vizcaya u. c./Komisija, no C‑474/09 P līdz C‑476/09 P, nav publicēts, EU:C:2011:522, 92. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 20. marts, Hércules Club de Fútbol/Komisija, T‑766/16, EU:T:2019:173, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

264    Pietiek norādīt, ka prasītāji neprecizē ne to, kādu informāciju tie lūdz iesniegt, ne arī tās lietderību. Ir jāuzskata, ka prasītāju lūgums nav pietiekami precīzs un līdz ar to tā nav jāapmierina.

265    No tā izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas varētu atspēkot vērtētāju biroja apsvērumu par juridisko risku novērtējumu ticamību. Tādējādi tie nav pierādījuši, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz šiem apsvērumiem.

266    Tādējādi pamata piektā daļa ir jānoraida.

267    Pirmā pamata nobeigumā prasītāji apgalvo, ka ir pārkāptas to tiesības uz īpašumu. Tie apgalvo, ka no argumentiem, kas izklāstīti šī pamata piecās daļās, izriet, ka apstrīdētajā lēmumā izdarītais secinājums, saskaņā ar kuru tiem nepienākas nekāda kompensācija, nav pielīdzināms taisnīgai kompensācijai. Saskaņā ar prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem tie parastā maksātnespējas procedūrā būtu saņēmuši pilnīgu savu obligāciju summas vai vismaz būtisku tās daļu atgūšanu.

268    Tā kā pirmā pamata piecas daļas ir noraidītas, pietiek konstatēt, ka prasītāji nav pierādījuši, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot tiem nepiešķirt zaudējumu atlīdzību. Tādējādi tiem nav pamata apgalvot, ka ar šo lēmumu ir pārkāptas to tiesības uz īpašumu.

269    Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.

3.      Par otro pamatu, kas attiecas uz to, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvēloties vērtētāju biroju par neatkarīgu vērtētāju

270    Prasītāji apgalvo, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai tiesību kļūdu, ieceļot vērtētāju biroju 3. vērtējuma veikšanai, pārkāpjot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktu. Pirmkārt, tie apgalvo, ka VNV neesot izvērtējusi vērtētāju biroja neatkarību. Otrkārt, tie uzskata, ka vērtētāju birojs katrā ziņā nebija neatkarīgs vērtētājs Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta izpratnē.

a)      Par pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka VNV nav izvērtējusi vērtētāju biroja neatkarību

271    Prasītāji apgalvo, ka VNV ir deleģējusi pašam vērtētāju birojam savu pienākumu pārbaudīt, vai tas ir neatkarīgs, pārkāpjot Deleģētās regulas 2016/1075 41. pantu. VNV neesot sniegusi detalizētu informāciju par iekšējā konflikta pārbaudēm, ko tā bija lūgusi vērtētāju birojam, nedz par pietiekamām garantijām, ko vērtētāju birojs esot piemērojis, nedz par tā piemērotajām profesionālajām normām, nedz par uzraudzību, ko tas esot veicis, lai nodrošinātu, ka nerodas nekādas būtiskas faktiskas vai potenciālas intereses, kas varētu ietekmēt vai tikt saprātīgi uztvertas kā tādas, kas ietekmē vērtētāju biroja spriešanu procesā.

272    Piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktu, VNV nodrošina, ka vērtējumu veic šā panta 1. punktā minētā neatkarīgā persona, proti, persona, kas ir neatkarīga no jebkādām publiskām iestādēm, tostarp VNV un valsts noregulējuma iestādes, kā arī no attiecīgās ekonomikas vienības.

273    Tādējādi iepirkuma procedūrā, kuras rezultātā īpašā līguma vērtētāju birojam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, kā minēts šī sprieduma 4. punktā, tas 2017. gada 18. maijā iesniedza VNV paziņojumu par interešu konflikta ar Banco Popular neesamību. 2017. gada 22. maijā vērtētāju birojs iesniedza paziņojumu par interešu konflikta neesamību, kas ietverts tā “Priekšlikumā sniegt konsultāciju un palīdzības pakalpojumus saistībā ar ekonomisko un finanšu vērtēšanu 2. lotā (SRB/OP/1/2015)”, kurā tas minēja pakalpojumus, kurus tas bija sniedzis Banco Popular.

274    2017. gada 23. maijā, kad tas tika iecelts par vērtētāju, tas iesniedza arī paziņojumu par savu neatkarību atbilstoši Deleģētajai regulai 2016/1075, kurā tas tostarp norādīja, ka zina par juridiskajām prasībām un ka tad, kad tas bija nepieciešams, ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka ne tam, ne kādam no piedāvātajiem grupas locekļiem konkrētā līguma izpildei nav būtiskas intereses, kā noteikts Deleģētās regulas 2016/1075 41. pantā. Tas apņēmās paredzēt visus nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu, ka neviens citām personām nākotnē sniegts pakalpojums neapdraudu tā neatkarību. Tas norādīja, ka, pievienojot jaunus locekļus savai komandai, tiks ievērotas gan neatkarības prasības, gan arī VNV apstiprinājums. Tas norādīja, ka, pievienojot jaunus locekļus savai komandai, tiks ievērotas gan neatkarības prasības, gan arī VNV apstiprinājums.

275    Pēc vērtētāju biroja iecelšanas par vērtētāju 2017. gada 21. septembrī un 2019. gada 11. aprīlī tas iesniedza papildu paziņojumus par savu neatkarību pēc jaunu locekļu iekļaušanas 3. vērtējumā strādājošajā grupā.

276    Turklāt 2019. gada 18. decembrī pēc VNV lūguma pēc tam, kad procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam skartie akcionāri un kreditori iesniedza komentārus, vērtētāju biroja sniedza jaunu paziņojumu par interešu konflikta neesamību. Tas apstiprināja, ka 2019. gada 15. novembrī, ņemot vērā sistēmas un kontroles, tas ir un bija neatkarīgs 3. vērtējuma vajadzībām un ka tam nav zināms ne par konfliktiem ar citiem tā veiktajiem darbiem, ne par atsevišķiem konfliktiem. Tas tostarp norādīja pakalpojumus, kurus tas bija sniedzis Banco Santander, un precizēja, ka nepastāv saikne starp šiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas sniegti VNV, lai veiktu 3. vērtējumu vai paskaidrojošo dokumentu. Tas piebilda, ka nav sniedzis pakalpojumus saistībā ar 3. vērtējumā minēto aktīvu un pasīvu novērtēšanu vai finanšu pārskatu.

277    Apstrīdētajā lēmumā VNV uzskatīja, ka vērtētāju birojs ir neatkarīgs saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 1. punkta un Deleģētās regulas 2016/1075 IV nodaļas prasībām. Tā norādīja, ka vērtētāju birojs tika izraudzīts iepirkuma procedūrā, kuras noslēgumā VNV uzskatīja, ka tam ir kvalifikācija, pieredze, prasmes, zināšanas un resursi, kas nepieciešami, lai veiktu 3. vērtējumu, bez pārmērīgas atkarības no attiecīgās valsts iestādes vai Banco Popular atbilstoši Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta 1. punkta un 39. panta prasībām. VNV uzskatīja, ka saskaņā ar Deleģētās regulas 2016/1075 39. panta 2. punktu vērtētāju biroja rīcībā, ņemot vērā veicamās vērtēšanas raksturu, apjomu un sarežģītību, bija atbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi, lai veiktu 3. vērtējumu.

278    Turklāt VNV uzskatīja, ka vērtētāju birojs ir no valsts iestādēm un Banco Popular neatkarīga juridiska persona un ka šajā ziņā tas ir pilnīgi neatkarīgs no VNV un nav bijis iesaistīts Banco Popular gada grāmatvedības uzdevumu izpildē.

279    Visbeidzot VNV norādīja, ka attiecībā uz to, ka nepastāv būtiskās kopīgas vai konfliktējošas faktiskas vai potenciālas intereses Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta izpratnē, vērtētāju birojs ir veicis iekšējo pārbaudi saistībā ar piemērojamajiem profesionālajiem standartiem. Ņemot vērā šīs pārbaudes rezultātu, vērtētāju birojs uzskatīja, ka tam nav interešu konflikta attiecībā uz tā iecelšanu par neatkarīgu vērtētāju. Šajā ziņā VNV minēja dažādus paziņojumus par interešu konflikta neesamību, kurus bija iesniedzis vērtētāju birojs iepirkuma procedūras laikā un pēc tā izraudzīšanās, lai nodrošinātu tā un tās grupu locekļu, tostarp to, kuriem ir jāveic 3. vērtējums, neatkarību. būtiskas intereses

280    Ņemot vērā šos paziņojumus un vērtētāju biroja sniegtos apliecinājumus, VNV uzskatīja, ka tas sniedz pietiekamas garantijas, lai izvairītos no jebkādām būtiskām faktiskām vai potenciālām kopīgām vai konfliktējošām interesēm ar attiecīgo valsts iestādi vai Banco Popular. VNV secināja, ka vērtētāju birojs ir neatkarīgs atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punkta un Deleģētās regulas 2016/1075 39.–41. panta prasībām.

281    Turklāt apstrīdētā lēmuma 6.2.1. sadaļā “komentāri par vērtētāju biroja neatkarību” VNV it īpaši atbildēja uz skarto akcionāru un kreditoru komentāriem par vērtētāju biroja neatkarības neesamību attiecībā uz tiem, Banco Santander un Banco Popular, un par to, ka tas bija veicis 2. vērtējumu. Šajā apstrīdētā lēmuma sadaļā ir ietverts VNV detalizēts skaidrojums, skaidrojot, ka vērtētāju birojam tā izraudzīšanās brīdī un 3. vērtējuma veikšanas laikā nebija būtisku faktisku vai potenciālu kopīgu vai konfliktējošu interešu Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta izpratnē.

282    Tādējādi no apstrīdētā lēmuma izriet, ka VNV ir izvērtējusi dažādus vērtētāju biroja iesniegtos paziņojumus par interešu konflikta neesamību, kas minēti šī sprieduma 273. – 276. punktā un kuros tostarp bija ietverts to pakalpojumu apraksts, ko vērtētāju birojs sniedzis Banco Popular un Banco Santander. Turklāt no 2019. gada 18. decembra paziņojuma par interešu konflikta neesamību izriet, ka pēc VNV lūguma vērtētāju birojs to bija iesniedzis pēc noteiktiem skartu akcionāru un kreditoru komentāriem, lai sniegtu papildu informāciju par iespējama interešu konflikta esamību attiecībā uz Banco Santander sniegtajiem pakalpojumiem.

283    No tā izriet, ka visas Banco Popular noregulējuma procedūras laikā VNV ir nodrošinājusi, kā tas bija jādara, lai vērtētāju birojs ievērotu prasības par neatkarību un it īpaši tās, kas paredzētas Deleģētās regulas 2016/1075 41. pantā attiecībā uz interešu konflikta neesamību.

284    Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, apstrīdētajā lēmumā bija ietverta pietiekama informācija, lai noskaidrotu, saskaņā ar kādām prasībām un kādā kārtībā VNV ir pārbaudījusi vērtētāja neatkarību.

285    Šajā ziņā prasītāji lūdz Vispārējo tiesu veikt pierādījumu savākšanas pasākumu, lai VNV vai vērtētāju birojs sniegtu informāciju, lai saprastu vērtētāju biroja attiecības ar Banco Popular un Banco Santander.

286    Pietiek atgādināt, ka attiecībā uz lietas dalībnieka iesniegtajiem pieteikumiem par procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem Vispārējā tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata (skat. spriedumus, 2021. gada 4. marts, Liaño Reig/VNV, C‑947/19 P, EU:C:2021:172, 98. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 435. punkts un tajā minētā judikatūra).

287    Tā kā VNV iebildumu raksta pielikumā ir sniegusi vērtētāju biroja paziņojumus, kas minēti šī sprieduma 273. – 276. punktā un kuros vērtētāju birojs apraksta pakalpojumus, kurus tas ir sniedzis Banco Popular un Banco Santander, prasītāju lūgtais pierādījumu savākšanas pasākums nav nepieciešams.

288    Tādējādi pamata pirmā daļa ir jānoraida.

b)      Par otro daļu, kas attiecas uz to, ka vērtētāju birojs nebija neatkarīgs Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta izpratnē

289    Prasītāji apgalvo, ka, ņemot vērā Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā ietverto informāciju, vērtētāju birojs neatbilst nosacījumiem, lai tiktu uzskatīts, ka tam nav būtiskas faktiskas vai potenciālas kopīgas vai konfliktējošas intereses ar attiecīgo valsts iestādi vai atbilstošo ekonomikas vienību trīs iemeslu dēļ, kas saistīti ar vērtētāju biroja attiecībām ar Banco Popular, ar pakalpojumiem, kas sniegti Banco Santander, un to, ka tas ir veicis 2. vērtējumu.

290    Šajā ziņā ir jānorāda, ka noteikumi par vērtētāju neatkarību ir precizēti Deleģētās regulas 2016/1075 IV nodaļā, kuras 38. pantā ir noteikts:

“Juridisku vai fizisku personu drīkst iecelt par vērtētāju. Uzskata, ka vērtētājs ir neatkarīgs no jebkuras attiecīgās publiskā sektora iestādes un attiecīgās vienības, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

“1)      vērtētājam saskaņā ar 39. pantu ir vajadzīgā kvalifikācija, pieredze, prasmes, zināšanas un resursi, un tas var efektīvi veikt vērtēšanu bez nepamatotas paļaušanās uz jebkādu attiecīgo publiskā sektora iestādi vai attiecīgo vienību;

2)      vērtētājs saskaņā ar 40. pantu ir juridiski nodalīts no attiecīgajām publiskā sektora iestādēm un attiecīgās vienības;

3)      vērtētājam 41. panta nozīmē nav būtisku kopīgu interešu vai interešu konflikta.”

291    Deleģētās regulas 2016/1075 41. pantā par būtiskām kopīgām vai konfliktējošām interesēm ir paredzēts:

“1. Neatkarīgajam vērtētājam nav faktiskas vai potenciālas būtiskas intereses, kas ir kopīgas vai kas ir konfliktā ar publiskā sektora iestādes vai attiecīgās vienības interesēm.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos faktiskās vai potenciālās intereses uzskata par būtiskām, ja iecēlējiestādes novērtējumā vai tādas citas pilnvarotās iestādes novērtējumā, kas var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, minētās intereses varētu ietekmēt – vai būtu pamatoti uzskatāms, ka tās ietekmē – neatkarīgā vērtētāja spriedumu, kad tas veic vērtēšanu.

3. Šā panta 1. punkta nolūkos būtiskas ir intereses, kas ir kopīgas vai konfliktā ar vismaz šādām personām:

a)      attiecīgās vienības augstākā vadība un vadības struktūras locekļi;

b)      fiziskās vai juridiskās personas, kas kontrolē attiecīgo vienību vai kam ir būtiska līdzdalība tajā;

c)      kreditori, ko noteikusi iecēlējiestāde vai tāda cita pilnvarotā iestāde, kura var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, ir svarīgi, pamatojoties uz iecēlējiestādei vai citai pilnvarotajai iestādei, kas var būt pilnvarota veikt šo uzdevumu attiecīgajā dalībvalstī, pieejamo informāciju;

d)      katra grupas vienība.

4. Šā panta 1. punkta nolūkos būtiski ir vismaz šādi jautājumi:

a)      neatkarīgā vērtētāja sniegtie pakalpojumi, tostarp iepriekš sniegtie pakalpojumi, attiecīgajai vienībai un 3. punktā minētajām personām, un jo īpaši saikne starp minētajiem pakalpojumiem un vērtēšanai būtiskajiem elementiem;

b)      personīgas un finansiālas attiecības starp neatkarīgo vērtētāju, attiecīgo vienību un 3. punktā minētajām personām;

c)      neatkarīgā vērtētāja ieguldījumi vai citas būtiskas finansiālas intereses;

d)      attiecībā uz juridiskajām personām – jebkāda strukturāla nošķiršana vai citi mehānismi, kas jāievieš, lai novērstu jebkādus draudus neatkarībai, piemēram, pašrevīzija, personiska ieinteresētība, propaganda [interešu pārstāvība], pazīšanās, uzticēšanās vai iebaidīšana, tostarp mehānismi, ar ko tādus personāla locekļus, kas var būt iesaistīti vērtēšanā, nošķir no citiem darbiniekiem.

[..]”

292    Vispirms ir jānorāda, ka prasītāji neapstrīd, ka vērtētāju birojs bija izpildījis Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta 1. un 2. punktā paredzētos nosacījumus, proti, ka tam bija kvalifikācija, pieredze, prasmes, zināšanas un resursi, kas nepieciešami, lai efektīvi veiktu 3. vērtējumu, un ka tas bija juridiski nošķirts no attiecīgajām valsts iestādēm un Banco Popular.

293    Tie arī neapgalvo, ka vērtētāju birojam būtu bijušas būtiskas faktiskas vai potenciālas kopīgas vai konfliktējošas intereses ar attiecīgo valsts iestādi, proti, VNV.

1)      Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz saikni starp vērtētāju biroju un Banco Popular

294    Prasītāji apgalvo, ka vērtētāju birojs nebija neatkarīgs no Banco Popular, jo šķiet, ka laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam tas tai ir sniedzis pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kuriem ir nozīme saistībā ar 3. vērtējumu. VNV neesot ņēmusi vērā būtisku interešu konfliktu esamību starp vērtētāju biroju un Banco Popular, tādējādi pārkāpjot Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 4. punktu.

295    Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka vērtētāju birojs 2012. gadā esot bijis Banco Popular revidents.

296    Šajā ziņā pietiek konstatēt, no vienas puses, ka no informācijas, kas ietverta Comisión nacional del mercado de valores (CNMV, Valsts Vērtspapīru tirgus komisija, Spānija) tīmekļvietnē un ko minējusi VNV, skaidri izriet, ka vērtētāju birojs laikposmā no 1991. līdz 2017. gadam nebija Banco Popular revidents.

297    No otras puses, prasītāju arguments ir balstīts uz kļūdainu Spānijas Bankas 2012. gada 28. septembra dokumenta “Proceso de recapitalización y reestructuración bancaria” (rekapitalizācijas un banku pārstrukturēšanas process), kuru tās ir iesniegušas prasības pieteikuma pielikumā, interpretāciju.

298    Proti, tabulā, kas iegūta no šī dokumenta, nav norādīts, ka vērtētāju birojs 2012. gadā bija Banco Popular revidents, ko prasītāji atzina tiesas sēdē. No šī dokumenta izriet, ka Spānijas Banka uzticēja vērtētāju birojam darbus saistībā ar kredītu portfeļa un konfiscēto vai saņemto aktīvu, apmaksājot Banco Popular un trīs citu banku parādus, grāmatvedības pārbaudi Spānijas banku nozares neatkarīgā novērtējuma, kas veikts 2012. gadā, ietvaros.

299    Turklāt ir jānorāda, ka 2017. gada 22. maija paziņojumā par interešu konflikta neesamību, kas minēts šī sprieduma 273. punktā, vērtētāju birojs ir precizējis, ka tas nav Banco Popular revidents.

300    No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, vērtētāju birojs nesniedza Banco Popular revīzijas pakalpojumus.

301    Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka 2015. gadā vērtētāju birojs esot konsultējis Banco Popular par Popular Banca Privada, SA (turpmāk tekstā — “Banca Privada”) pārdošanu. Tie pamatojas uz izvilkumu no Banco Popular 2015. gada reģistrācijas dokumenta, saskaņā ar kuru “2015. gada novembrī [Banco] Popular bija uzdevusi [vērtējošajam birojam] pārdot 40 % no sava meitasuzņēmuma Banca Privada” un saskaņā ar kuru “šī dokumenta dienā [nebija] notikusi nekāda pārdošana un sākotnējā procentuālā daļa [varēja] būt atšķirīga”.

302    Šajā ziņā ir jānorāda, ka šī sprieduma 273. punktā minētajā paziņojumā par interešu konflikta neesamību vērtētāju birojs ir norādījis, ka tas ir sniedzis atbalstu Banco Popular novērtēšanas un darījuma jomā, bet ka šie pakalpojumi neveido interešu konfliktu, jo tie attiecās vai nu uz palīdzību to aktīvu vai uzņēmumu pārdošanā, kuri vairs nebija bankas daļa, vai uz atbalstu pirkuma un pārdošanas darījumiem, kas nav būtiski, kas nav notikuši vai kam nav materiālas vērtības.

303    Pietiek konstatēt, ka no 3. vērtējuma izriet, ka noregulējuma dienā Banca Privada bija Banco Popular meitasuzņēmums un ka prasītāju minētais darījums 2015. gadā nebija noticis.

304    Treškārt, prasītāji norāda, ka saskaņā ar rakstu presē Banco Popular 2016. gadā bija pieņēmusi darbā vērtētāju biroju, lai konsultētu par jaunu normatīvo aktu īstenošanu, proti, Spānijas Bankas Apkārtrakstu 4/2017 un 9. SFPS, kuru izmantošanu 3. vērtējumā tās apstrīd. Šādi pakalpojumi esot paredzēti Deleģētās regulas 2016/1075 40. apsvērumā un 41. panta 4. punktā.

305    Prasītāji pamatojas uz El Mundo 2018. gada 13. februāra rakstu “[Vērtētāju birojs] konsultēja Angel Ron 2016. gadā par Banco Popular grāmatvedības politiku” ([vērtētāju birojs] advised Angel Ron in 2016 on Banco Popular’s accounting policy), no kura izriet, ka 2016. gadā Banco Popular iesaistīja vērtētāju biroju tehnisko konsultāciju sniegšanai par to, kā 9. SFPS stāšanās spēkā ietekmē jaunās tiesību normas, kas piemērojamas no 2018. gada 1. janvāra.

306    Ir jānorāda, ka no šī paša raksta izriet, ka vērtētāju birojs ir norādījis, ka nevienā brīdī tas nav strādājis ne ar vienu Banco Popular reģistrēto rezervju aspektu un ka runa ir par ieteikumiem par to, kā bankai ir jāpielāgojas jaunajam tiesiskajam regulējumam, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

307    Prasītāji nav iesnieguši nevienu pierādījumu, kas varētu likt apšaubīt šos vērtētāju biroja apgalvojumus par to pakalpojumu raksturu, kas sniegti Banco Popular, īstenojot 9. SFPS.

308    Līdz ar to prasītāji nav pierādījuši, ka vērtētāju biroja sniegtie pakalpojumi Banco Popular gan Banca Privada pārdošanas projektā, gan 9. SFPS īstenošanā būtu saistīti ar apstākļiem, kuriem ir nozīme saistībā ar 3. novērtējumu Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Prasītāji nepaskaidro, kādā mērā šie vērtētāju biroja agrāk sniegtie pakalpojumi Banco Popular varētu ietekmēt vērtētāju spriešanu 3. vērtējuma veikšanā un tādējādi varētu pierādīt būtisku faktisku vai potenciālu kopīgu vai konfliktējošu interesi ar Banco Popular šīs pašas deleģētās regulas 41. panta 2. punkta izpratnē.

309    Līdz ar to pirmais iebildums ir jānoraida.

2)      Par otro iebildumu, kas attiecas uz saikni starp vērtētāju biroju un Banco Santander

310    Prasītāji apgalvo, ka vērtētāju birojs bija sniedzis grāmatvedības pakalpojumus Banco Santander no 2002. līdz 2016. gadam un bija Santander grupas galvenais revidents 2015. gadā. Tās apgalvo, ka pretēji tam, ko VNV ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, faktam, ka vērtētāju birojs varēja būt neatkarīgs 2017. gada 23. maijā, kad VNV tam uzticēja novērtētāja uzdevumu, nav nozīmes saistībā ar 3. vērtējumu. Lai gan VNV neesot varējusi paredzēt Banco Santander dalību noregulējuma procedūrā 2017. gada maijā, tai šis faktors esot bijis jāņem vērā 2017. gada jūnijā, kad tā uzdeva vērtētāju birojam veikt 3. vērtējumu. VNV esot bijis jāņem vērā arī pakalpojumi, ko vērtētāju birojs sniedza Banco Santander pēc Banco Popular noregulējuma, integrējot Banco Popular grupā Santander.

311    Tie uzskata, ka vērtētāju biroja sniegtie pakalpojumi Banco Santander ir atbilstoši Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 4. punkta a) apakšpunktam, kas attiecas uz iepriekšēju pakalpojumu sniegšanu vienībai, kurai pieder noregulējumam pakļautā vienība.

312    Šajā ziņā ir jānorāda, ka procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam daži skartie akcionāri un kreditori iesniedza komentārus par vērtētāju biroja neatkarību, ko varētu apdraudēt fakts, ka pēdējais minētais sniedza pakalpojumus Banco Santander pirms un pēc Banco Popular noregulējuma.

313    Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā, atbildot uz šiem komentāriem, VNV uzskatīja, ka vērtētāju biroja sniegtie revīzijas pakalpojumi Banco Santander nav jāņem vērā, izvērtējot neatkarību, ko tā bija veikusi, 2017. gada 23. maijā nodarbinot šo sabiedrību, ciktāl šis vērtējums tika veikts attiecībā uz Banco Popular. VNV norādīja, ka šajā datumā vērtētāju biroja neatkarība no potenciālajiem pircējiem netika novērtēta, jo, no vienas puses, tas nebija paredzēts tiesiskajā regulējumā un, no otras puses, novērtēšanas procedūra bija atšķirīga no pārdošanas procedūras, kas noteica pircēju. It īpaši vērtētāju birojam pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas nebija piekļuves informācijai par potenciālo ieguvēju vārdiem vai ieguvēja identitāti.

314    VNV uzskatīja, ka, ņemot vērā 3. vērtējuma tvērumu un mērķi, vērtētāju biroja agrāk sniegtie revīzijas pakalpojumi Banco Santander neietekmēja tā neatkarību attiecībā uz 3. vērtējuma veikšanu un neradīja būtiskās faktiskas vai potenciālas kopīgas vai konfliktējošas intereses Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta izpratnē. It īpaši tā norādīja, ka 3. vērtējums attiecas vienīgi uz Banco Popular aktīviem un pasīviem pirms tās pārdošanas Banco Santander, nevis uz Banco Santander aktīviem un pasīviem.

315    Otrkārt, VNV uzskatīja, ka pakalpojumi, kas saistīti ar Banco Popular integrāciju un kurus vērtētāju birojs sniedza Banco Santander, nepierāda būtiskas kopīgas vai konfliktējošas intereses Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 2. un 4. punkta izpratnē ar attiecīgo personu šīs pašas deleģētās regulas 41. panta 3. punkta izpratnē.

316    No vienas puses, VNV uzskatīja, ka, ņemot vērā 3. vērtējuma tvērumu un mērķi, vērtētāju biroja sniegtie pakalpojumi pēc noregulējuma datuma attiecībā uz darbību turpinošo uzņēmumu nevarot ietekmēt 3. vērtējumu un tajā ietvertos apstākļus. Turklāt tā norādīja, ka 3. vērtējums nevarot ietekmēt Banco Popular vai Banco Santander stāvokli, ciktāl tas nosaka vienīgi to, vai skartajiem akcionāriem un kreditoriem būtu jāpiešķir kompensācija, izmantojot Vienoto noregulējuma fondu (VNF).

317    No otras puses, VNV uzskatīja, ka katrā ziņā pēc noregulējuma shēmas pieņemšanas vērtētāju birojs ir sniedzis papildu garantijas, lai nodrošinātu, ka Banco Santander sniegtie pakalpojumi nevar radīt faktiskas vai potenciālas būtiskas kopīgās vai konfliktējošas intereses. VNV norādīja, ka 2019. gada 18. decembra paziņojumā vērtētāju birojs ir apstiprinājis, ka neviens Banco Santander sniegtais pakalpojums nav saistīts ne ar to aktīvu vai pasīvu novērtēšanu, kas ir 3. vērtējuma priekšmets, ne ar finanšu pārskatiem, kas uz tiem attiecas. Turklāt tā norādīja, ka vērtētāju birojs ir apstiprinājis, ka, ņemot vērā ieviestos aizsardzības pasākumus un tā konfidencialitātes protokolus, starp veikto vērtēšanas darbu un citiem projektiem nav bijis informācijas apmaiņas.

318    It īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar Banco Popular iekļaušanu, VNV norādīja, ka vērtētāju birojs ir pietiekami precizējis, ka, pat ja tas sniedzis padomdevēja pakalpojumus Banco Santander, tie nebija saistīti ar VNV sniegtajiem pakalpojumiem, neattiecās ne uz vienu jautājumu saistībā ar VNV sniegtajiem vērtēšanas pakalpojumiem un neietvēra arī vērtēšanas vai juridiskus pakalpojumus, kas saistīti ar Banco Popular.

319    Šajā ziņā ir jānorāda, ka savā 2019. gada 18. decembra paziņojumā par interešu konflikta neesamību, kas minēts šī sprieduma 276. punktā, vērtētāju birojs norādīja, ka nav saiknes starp pakalpojumiem, ko tas sniedz Banco Santander, un 3. vērtējumu vai paskaidrojošo dokumentu.

320    Piemērojot Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 4. punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu, vai pastāv faktiskas vai potenciālas kopīgas vai konfliktējošas intereses šī panta 1. punkta izpratnē, nozīme ir tam, ka neatkarīgs vērtētājs sniedz pakalpojumus, tostarp pagātnē, attiecīgajai vienībai un 3. punktā minētajām personām, tostarp saiknei starp šiem pakalpojumiem un tādiem apstākļiem, kuriem ir nozīme vērtējumā.

321    Tomēr jānorāda, ka prasītāji neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu VNV vērtējumus par saiknes neesamību starp revīzijas pakalpojumiem un pakalpojumiem saistībā ar Banco Popular iekļaušanu, kurus vērtētāju birojs sniedza Banco Santander, no vienas puses, un apstākļiem, kuriem ir nozīme saistībā ar 3. vērtējumu, kas attiecās tikai uz Banco Popular novērtējumu, nevis uz Banco Santander novērtējumu, no otras puses.

322    Prasītāji nepaskaidro, kādā veidā šie pakalpojumi varēja ietekmēt vai varēja tikt saprātīgi uztverti kā tādi, kas ietekmē vērtētāju biroja spriešanu 3. vērtējuma veikšanā Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta 2. punkta izpratnē.

323    Turklāt prasītāji apgalvo, ka vērtētāju birojam esot bijusi būtiska finansiāla interese, lai Banco Santander tiktu apmierināta ar Banco Popular negatīvo vērtējumu. Tie uzskata, ka tajā, ka kompensāciju izmaksā VNF, nevis Banco Santander, netiek ņemts vērā fakts, ka, ja Vispārējā tiesā notiekošajās tiesvedībās par noregulējuma shēmas atcelšanu prasības tiktu apmierinātas, Banco Santander varētu būt spiesta maksāt augstāku cenu par Banco Popular. Tātad Banco Santander interesēs esot tas, ka 3. vērtējums neatklāj Banco Popular atgūto summu vērtību maksātnespējas gadījumā, kas ir augstāka par to, kas norādīta 2. vērtējumā.

324    Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka, ņemot vērā 3. vērtējuma mērķi, proti, noteikt, vai skartajiem akcionāriem un kreditoriem būtu piemērota labvēlīgāka attieksme hipotētiskajā maksātnespējas procedūrā, šis vērtējums nevarētu ietekmēt Banco Popular pārdošanu un nevarētu ietekmēt Banco Santander stāvokli. VNV uzskatīja, ka 3. vērtējums ietekmē tikai VNV, jo atšķirīgas attieksmes gadījumā tai būtu jāmaksā kompensācija ar VNF starpniecību.

325    Ir jānorāda, ka prasītāji neapgalvo, ka 3. vērtējuma rezultātam būtu ietekme gan uz lēmuma piemērot Banco Popular noregulējuma procedūru likumību un leģitimitāti, gan uz šī noregulējuma rezultātu, proti, tās pārdošanu Banco Santander.

326    Turklāt ir jāatgādina, ka 2. vērtējuma mērķis atšķiras no 3. vērtējuma mērķa, proti, noteikt visu Banco Popular vērtību iespējamam ieguvējam uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas ietvaros. Tādējādi Banco Popular aktīvu vērtības aplēse hipotētiskā maksātnespējas procedūrā, kas veikta 3. vērtējumā, nevar likt apšaubīt vērtējumu, kas veikts 2. vērtējumā.

327    Visbeidzot, saskaņā ar Direktīvas 2014/59 85. panta 4. punkta pēdējo daļu, ja ir jāaizsargā to labticīgu trešo personu intereses, kuras ieguvušas noregulējamās pakļautās iestādes akcijas, izmantojot noregulējuma instrumentus, noregulējuma iestādes lēmuma atcelšana neietekmē administratīvos aktus vai darbības, ko pieņēmusi attiecīgā noregulējuma iestāde vēlāk, pamatojoties uz savu atcelto lēmumu.

328    Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, noregulējuma lēmuma iespējamā atcelšana nevar izraisīt Banco Popular pārdošanas Banco Santander nosacījumu grozīšanu. Tātad katrā ziņā Banco Popular pārdošana Banco Santander par viena EUR cenu nevar tikt apšaubīta un 3. vērtējuma rezultātam šajā ziņā nav nozīmes.

329    Turklāt tiesas sēdē prasītāji minēja ietekmi, kāda apstrīdētā lēmuma atcelšanai varētu būt uz prasībām krimināllietās, kas celtas Spānijas tiesās.

330    Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka Tiesa ir uzskatījusi, ka gan prasības sakarā ar atbildību, gan prasības par spēkā neesamības atzīšanu rezultātā tiek prasīts, lai kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kurai piemērojama noregulējuma procedūra, vai šo ekonomikas vienību tiesību pārņēmējs atlīdzina akcionāriem zaudējumus, kas radušies noregulējuma iestādes norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaru īstenošanas rezultātā attiecībā uz šīs iestādes vai uzņēmuma pasīva elementiem, vai arī tiek prasīts, lai tas pilnībā atlīdzinātu summas, kas ir investētas, parakstoties uz akcijām, un kas ir norakstītas, īstenojot noregulējuma procedūru. Šādas prasības liek apšaubīt visu vērtēšanu, uz kuru ir balstīts noregulējuma lēmums, jo kapitāla sastāvs ir daļa no šīs vērtēšanas objektīvajiem datiem. Kā ģenerāladvokāts Rišārs Delatūrs [Richard de la Tour] ir norādījis secinājumu 82. un 95. punktā, tādējādi tiktu apdraudēta pati noregulējuma procedūra, kā arī Direktīvā 2014/59 izvirzītie mērķi (spriedums, 2022. gada 5. maijs, Banco Santander (Banku noregulējums attiecībā uz Banco Popular), C‑410/20, EU:C:2022:351, 43. punkts).

331    Līdz ar to, tā kā 3. vērtējums, lai kāds arī būtu tā rezultāts, nevarēja ietekmēt Banco Santander situāciju, prasītāji kļūdaini apgalvo, ka vērtētāju birojs esot bijis ieinteresēts to privileģēt.

332    No tā izriet, ka prasītāji nav pierādījuši ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, uzskatot, ka vērtētāju biroja sniegtie pakalpojumi Banco Santander nepierāda būtisku, faktisku vai potenciālu interešu esamību, kas varētu ietekmēt vai tikt saprātīgi uztvertas kā tādas, kas ietekmē tās spriedumu Deleģētās regulas 2016/1075 41. panta izpratnē.

333    Tātad otrais iebildums ir jānoraida.

3)      Par trešo iebildumu, kas attiecas uz to, ka vērtētāju birojs ir veicis 2. vērtējumu

334    Prasītāji norāda, ka vērtētāju biroja agrākā dalība noregulējuma procesā varēja ietekmēt tā spriešanu. Šķiet, ka 3. vērtējums tika izstrādāts, lai nonāktu pie secinājuma, kas atbilst 2. vērtējumā ietvertajam atšķirīgas attieksmes novērtējumam. Tie uzskata, ka VNV bija iespēja iecelt citu vērtētāju.

335    Jānorāda, ka šis iebildums attiecas uz 2. vērtējuma otro daļu, kurā ir ietverta likvidācijas scenārija simulācija un kuras mērķis saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 9. punktu ir novērtēt attieksmi pret katru akcionāru un kreditoru kategoriju, ja ekonomikas vienība, uz kuru attiecas noregulējuma darbība, būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru atbilstoši Spānijas tiesību aktiem.

336    Vispirms ir jānorāda, ka nevienā Regulas Nr. 806/2014, ne Deleģētās regulas 2016/1075 normā nav tieši aizliegts, ka 2. un 3. vērtējumu veic viens un tas pats vērtētājs.

337    Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam daži skartie akcionāri un kreditori iesniedza komentārus par vērtētāju biroja neatkarību, ko varot apdraudēt fakts, ka pēdējais minētais veica, gan 2. gan 3. vērtējumu. VNV norādīja, ka daži no tiem apgalvo, ka vērtētāju birojs vēlējās apstiprināt secinājumus, kas izdarīti, analizējot principu, saskaņā ar kuru neviens kreditors nevar būt sliktākā situācijā un kuru tas ir veicis 2. vērtējumā.

338    VNV norādīja, ka 2. un 3. vērtējums tika veikts atšķirīgiem mērķiem un tādējādi izmantojot dažādas pieejas. 2. vērtējuma mērķis, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 5. punktu, bija sniegt informāciju noregulējuma darbībai, novērtējot Banco Popular aktīvu un pasīvu ekonomisko vērtību noregulējuma datumā, savukārt 3. vērtējuma mērķis bija novērtēt attieksmi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem hipotētiskā maksātnespējas procedūrā, proti, attiecībā uz uzņēmumu, kurš beidz darbību, saskaņā ar šīs pašas regulas 20. panta 18. punkta a) apakšpunktu.

339    VNV norādīja, ka tiesiskais regulējums tai neliedz izraudzīties vienu un to pašu vērtētāju, lai veiktu dažādus vērtējumus vienam un tam pašam noregulējumam, un ka šāda iecelšana pati par sevi neapdraud vērtētāja neatkarību.

340    VNV norādīja, ka, ex ante novērtējums par attieksmi pret akcionāriem un kreditoriem, kuri ir iesaistīti hipotētiskajā maksātnespējas procedūrā, kas iekļauts 2. vērtējumā, tika veikts konkrētā termiņā un bija balstīts uz informāciju, kas bija vērtētāju biroja rīcībā pirms noregulējuma, proti, galvenokārt to, kas bija pieejama 2017. gada 31. martā, savukārt 3. vērtējums bija balstīts uz sīkāku informāciju 2017. gada 6. jūnijā, darbību izbeigšanas datumā, kad tā bija pieejama. VNV uzskatīja, ka, ņemot vērā dažādo informāciju, uz kuru šie vērtējumi ir balstīti, kā arī to atšķirīgo mērķi, vērtētāju birojs esot varējis nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem.

341    Apstrīdētajā lēmumā VNV uzsvēra, ka piemērojamajā tiesiskajā regulējumā ir atzīts, ka provizoriskais aprēķins 2. vērtējumā par attieksmi, kādu skartie akcionāri un kreditori būtu varējuši saņemt, ja subjekts būtu likvidēts, nevar būt tikpat precīzs kā tas, kas ir ietverts 3. vērtējumā, vairāku iemeslu dēļ, proti, it īpaši laika ierobežojumu un datu, kas ir pietiekami tuvi noregulējuma datumam saistībā ar 2. vērtējumu, trūkuma dēļ. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 9. punktu 2. vērtējums ietverot šīs attieksmes “aplēsi”, savukārt šīs pašas regulas 20. panta 17. punktā esot paredzēts, ka tā ir “jānosaka” 3. vērtējumā. VNV norādīja, ka tas vien, ka 2. un 3. vērtējumā ietvertajam provizoriskajam vērtējumam bija līdzīgi rezultāti, bet bija balstīti uz atšķirīgiem pieņēmumiem, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pierādījumu tam, ka 3. vērtējums nebūtu veikts atbilstoši tiesību aktu prasībām.

342    Turklāt ir jānorāda, pirmkārt, ka 2. vērtējumā vērtētāju birojs ir paudis vairākas atrunas attiecībā uz tajā ietvertās likvidācijas scenārija simulācijas ticamību.

343    Šajā ziņā 2. vērtējumā vērtētāju birojs ir precizējis, ka tā rīcībā nav visas nepieciešamās informācijas un datu, ne arī pietiekama laika, lai šajā posmā veiktu novērtējumu, kas ir vairāk nekā tikai orientējošs. Tas vairākkārt norādīja, ka likvidācijas scenārija simulācija ir balstīta uz daudzām neskaidrībām un ka, ja būs pieejama precīzāka informācija, tas spēs precizēt savus pieņēmumus un sagatavot “pilnīgāku” un uzticamāku likvidācijas scenāriju.

344    Līdz ar to prasītāji nevar apgalvot, ka vērtētāju birojs nebija neatkarīgs, pamatojoties uz to, ka tas uzskatīja, ka 2. vērtējuma secinājumi tam ir saistoši.

345    Otrkārt, 2. vērtējumā Banco Popular likvidācijas scenārija simulācija bija balstīta uz datiem, kas bija pieejami 2017. gada 31. martā, un tajā bija paredzēts trīs gadu scenārijs. Vērtētāju birojs 3. vērtējumā balstījās uz finanšu informāciju, kas nebija revidēta, 2017. gada 6. jūnijā vai, ja tā nebija pieejama, uz 2017. gada 31. maija finanšu informāciju, lai izstrādātu trīs atsevišķus likvidācijas laika scenārijus.

346    Tādējādi 3. vērtējumā vērtētājs ne tikai apstiprināja 2. vērtējumā ietverto simulācijas rezultātu.

347    Šajā ziņā ir, piemēram, 2. vērtējumā Banco Popular aktīvu realizācijas summa kreditoriem triju gadu likvidācijas scenārija gadījumā tika aplēsta starp 120,9 miljardiem EUR labākajā gadījumā un 116,5 miljardiem EUR sliktākajā gadījumā. 3. vērtējumā trīs gadu likvidācijas scenārijā aktīvu novērtējums noveda pie atšķirīga rezultāta, proti, 101,546 miljardi EUR labākajā gadījumā un 97,593 miljardi EUR sliktākajā gadījumā.

348    Ar to vien, ka vērtētāju birojs ir izdarījis tādu pašu secinājumu, proti, ka skartie akcionāri un kreditori nesaņemtu kompensāciju Banco Popular likvidācijas gadījumā, nepietiek, lai pierādītu, ka, veicot 3. vērtējumu, tas ir uzskatījis sevi par saistītu ar savu novērtējumu, kas veikts 2. vērtējumā.

349    No tā izriet, ka prasītāju arguments, ka vērtējuma birojs 3. vērtējumā esot vēlējies apstiprināt 2. vērtējumu, ir pretrunā šo vērtējumu saturam.

350    No tā izriet, ka prasītāji nav pierādījuši, ka VNV būtu kļūdaini uzskatījusi, ka tas, ka vērtētāju birojs ir veicis 2. vērtējumu, neļauj apšaubīt tā neatkarību, lai veiktu 3. vērtējumu, un tā iecelšanu par neatkarīgu vērtētāju. Šajā ziņā arguments, ka VNV būtu varējusi iecelt citu vērtētāju, ir neiedarbīgs.

351    Tādējādi trešais iebildums ir jānoraida.

352    No otrās daļas analīzes izriet, ka prasītāji nav izvirzījuši argumentus, kas varētu atspēkot VNV secinājumu, saskaņā ar kuru vērtētāju birojs ir neatkarīgs Deleģētās regulas 2016/1075 38. un 41.panta izpratnē.

353    No tā izriet, ka otrā daļa un attiecīgi viss otrais prasības pamats ir jānoraida.

4.      Par trešo pamatu, kas attiecas uz to, ka VNV ir nepamatoti deleģējusi vērtētāju birojam lēmumpieņemšanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 806/2014

354    Prasītāji apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu, kas ietver plašu rīcības brīvību attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu akcionāriem un kreditoriem, kurus skar noregulējuma lēmums, VNV ir pieņēmusi, pamatojoties uz privātas vienības veikto 3. vērtējumu. Tie apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā VNV esot tikai rezumējusi 3. vērtējumu un skaidrojošo dokumentu, proti, būtiskos aspektus, kas saistīti ar pilnvaru sniegt vai nesniegt tiem atlīdzinājumu īstenošanu. Visu ar vērtējumu saistīto jautājumu izvērtēšanas deleģēšana vērtētāju birojam, nepārbaudot pamatā esošos datus un skarto akcionāru un kreditoru komentārus un nepārbaudot pirmajā pamatā aprakstītos acīmredzami nesaskanīgos pieņēmumus, esot pretrunā 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteiktajam principam.

355    Prasītāji apgalvo, ka VNV nav sniegusi nevienu pierādījumu tam, ka tā būtu veikusi 3. vērtējuma pārbaudi vairāk nekā virspusēji, un ka tā ir pārbaudījusi tikai vērtētāju biroja sagatavoto skaidrojošo dokumentu, nevis skarto akcionāru un kreditoru komentārus par 3. vērtējumu. VNV neesot novirzījusies no 3. vērtējuma, un lēmumu par to, vai skartajiem akcionāriem un kreditoriem ir tiesības uz kompensāciju, esot pieņēmis vērtētāju birojs, kurš esot īstenojis VNV lēmumpieņemšanas pilnvaras. Tie uzskata, ka 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteiktais princips ir piemērojams tad, ja VNV pilnvaras, pat ja tās ir skaidri definētas īstenošanas pilnvaras, tiek deleģētas vērtētāju birojam bez VNV pienācīgas uzraudzības.

356    Vispirms jānorāda, ka Līgumos nav nevienas tiesību normas, kurā būtu paredzēta pilnvaru piešķiršana Savienības struktūrai vai aģentūrai. Tā, aģentūras nav minētas ne LESD 290. pantā, kas nosaka normu pieņemšanas deleģēšanu leģislatīvos aktos Komisijai, ne LESD 291. pantā, kas piešķir īstenošanas pilnvaras dalībvalstīm, Komisijai un dažos ierobežotos apstākļos – Padomei (ģenerāladvokāta N. Jēskinena [N. Jääskinen] secinājumi lietā Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome, C‑270/12, EU:C:2013:562, 75. punkts).

357    Tādējādi tieši judikatūrā, it īpaši 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), ir noteikti principi pilnvaru deleģēšanas jomā un pēc tam 2014. gada 22. janvāra spriedumā Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome (C‑270/12, EU:C:2014:18) šie principi tika piemēroti gadījumā, kad Savienības likumdevējs pilnvaras ir piešķīris aģentūrai.

358    2014. gada 22. janvāra sprieduma Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome (C‑270/12, EU:C:2014:18) 41. punktā Tiesa norādīja, ka 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) tā būtībā ir uzsvērusi, ka sekas, kas izriet no pilnvaru deleģēšanas, ir ļoti atšķirīgas atkarībā, pirmkārt, no tā, vai tiek deleģētas izpildes pilnvaras, kas ir skaidri ierobežotas un kuru izmantošana līdz ar to var tikt stingri kontrolēta atbilstoši deleģējošās iestādes noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem, vai, otrkārt, “rīcības brīvība, kas ietver plašu novērtējuma brīvību, kuru izmantojot, ir iespējams īstenot reālu ekonomikas politiku”.

359    Tiesa piebilda, ka tā 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) arī ir norādījusi, ka pirmā veida deleģēšana nevar būtiski grozīt sekas, kuras izraisa tās ietekmēto pilnvaru īstenošana, taču ar otrā veida deleģēšanu, ar kuru tiek aizvietota deleģējošās iestādes izvēle ar iestādes, kurai tiek deleģētas pilnvaras, izvēli, tiek īstenota “patiesa atbildības nodošana”. Lietā, kurā tika pasludināts 1958. gada 13. jūnija spriedums lietā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), Tiesa tādējādi nosprieda, ka ar pilnvaru deleģēšanu, ko Augstā iestāde veikusi attiecībā uz organizācijām, par kurām ir runa 1955. gada 26. marta lēmumā Nr. 14–55, ar ko tiek izveidots finanšu mehānisms, kas ļauj regulāri nodrošināt ar tēraudu kopējo tirgu (OV 1955, 8, 685. lpp.), šīm organizācijām ir piešķirta “novērtējuma brīvība, kas ietver plašu rīcības brīvību”, un šī pilnvaru deleģēšana nevar tikt uzskatīta par saderīgu ar “Līguma prasībām” (spriedums, 2014. gada 22. janvāris, Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome, C‑270/12, EU:C:2014:18, 42. punkts).

360    No šīs judikatūras izriet, ka ar Regulu Nr. 806/2014 VNV var tikt piešķirtas skaidri norobežotas īstenošanas pilnvaras, kuru izmantošana šī iemesla dēļ var tikt stingri pārbaudīta, ņemot vērā objektīvus kritērijus, bet ar to nevar tai piešķirt pilnvaras, kas ietver rīcības brīvību, kura ietver plašu novērtējuma brīvību.

361    Ir jānorāda, ka šajā lietā prasītāji neizvirza iebildi par Regulas Nr. 806/2014 prettiesiskumu. Tie neapgalvo, ka VNV kā Savienības aģentūra būtu īstenojusi rīcības brīvību, kas būtu bijusi jāīsteno Savienības iestādei. Prasītāji arī neapgalvo, ka VNV īstenošanas pilnvaras Regulā Nr. 806/2014 nav skaidri norobežotas vai ka VNV būtu pārkāpusi Regulu Nr. 806/2014, jo tā būtu rīkojusies ārpus tai ar šo regulu piešķirtajām pilnvarām.

362    No tā izriet, ka prasītāju argumenti, ar kuriem tiek pārmests, ka VNV esot piešķīrusi lēmumu pieņemšanas pilnvaras vērtētāju birojam, nevar pierādīt 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) noteikto principu attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu pārkāpumu.

363    Turklāt attiecībā uz prasītāju argumentu, ka VNV esot deleģējusi vērtētāju birojam savas lēmumpieņemšanas pilnvaras, vispirms ir jāatgādina, ka lēmumu nepiešķirt kompensāciju skartajiem akcionāriem un kreditoriem pieņēma VNV, nevis vērtētāju birojs.

364    Turklāt Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir tieši paredzēts, ka VNV, lai izlemtu, vai skartie akcionāri un kreditori var saņemt kompensāciju, ir jābalstās uz šīs pašas regulas 20. panta 16. punktā paredzētā neatkarīgā vērtējuma rezultātiem. Turklāt šī vērtējuma saturs ir reglamentēts Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. un 18. punktā, un kritēriji attiecībā uz atšķirīgas attieksmes vērtēšanas metodiku ir paredzēti Deleģētajā regulā 2018/344.

365    Tādējādi, piemērojot Regulu Nr. 806/2014, ekonomiskie un tehniskie aspekti, kas izmantoti, novērtējot attieksmi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja uz Banco Popular attiektos parastā maksātnespējas procedūra, būtu jānovērtē neatkarīgam novērtētājam, nevis pašai VNV. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, to, ka VNV uzticēja novērtētājam veikt 3. vērtējumu, nevar interpretēt kā tās pilnvaru pieņemt lēmumu deleģēšanu.

366    Visbeidzot, VNV pirms lēmuma par iespējamo kompensāciju skartajiem akcionāriem un kreditoriem pieņemšanas ir jāpārbauda, vai neatkarīga eksperta veiktais vērtējums atbilst Regulas Nr. 806/2014 un Deleģētās regulas 2018/344 prasībām un vai šis eksperts atbilst Deleģētajā regulā 2016/1075 paredzētajām neatkarības prasībām.

367    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka tas, ka VNV ir apstiprinājusi 3. vērtējuma secinājumus, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka VNV nav pārbaudījusi, vai ir ievērotas prasības, kuras neatkarīgajam novērtētājam ir jāievēro, veicot savu vērtējumu.

368    Otrkārt, prasītāju arguments, ka VNV esot vienīgi apkopojusi 3.vērtējumu un paskaidrojošo dokumentu un ka tā neesot pārbaudījusi skarto akcionāru un kreditoru komentārus par 3. vērtējumu, ir pretrunā apstrīdētā lēmuma saturam.

369    Proti, apstrīdētā lēmuma 4. sadaļā VNV novērtēja vērtētāju biroja neatkarību, ņemot vērā Regulas Nr. 806/2014 20. panta 1. punkta un Deleģētās regulas 2016/1075 IV nodaļas prasības, un apstrīdētā lēmuma 6.2.1. sadaļā tā atbildēja uz skarto akcionāru un kreditoru “komentāriem par vērtētāja neatkarību”.

370    Apstrīdētā lēmuma 5. sadaļā “3. vērtējums” VNV, apkopojusi 3. vērtējuma saturu, uzskatīja, ka tas atbilst piemērojamā tiesiskā regulējuma prasībām, it īpaši Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. punktā un Deleģētās regulas 2018/344 3. pantā, 4. panta 1.–5. punktā, kā arī 6. panta a) un b) punktā paredzētajām prasībām, un ka tas ir pietiekami pamatots un saprotams, lai veidotu pamatu lēmumam saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

371    Apstrīdētā lēmuma 6.2.2. sadaļā VNV atbildēja uz “komentāriem par 3. vērtējuma saturu” un it īpaši attiecībā uz 3. vērtējumā izmantoto informāciju un pieņēmumiem, kā arī likvidācijas scenāriju un metodoloģiju, ko bija ņēmis vērā vērtētāju birojs. Attiecībā uz 3. vērtējumā veikto dažādu aktīvu kategoriju novērtējumu VNV pārbaudīja, vai tas joprojām ir spēkā, ņemot vērā skarto akcionāru un kreditoru komentārus un paskaidrojošo dokumentu.

372    No iepriekš minētā izriet, ka prasītāji kļūdaini apgalvo, ka VNV esot nepamatoti deleģējusi vērtētāju birojam lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 806/2014.

373    No minētā izriet, ka trešais pamats un tāpēc arī visa prasība kopumā ir jānoraida.

IV.    Par tiesāšanās izdevumiem

374    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt VNV tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

375    Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādējādi Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Atļaut Bybrook Capital Badminton Fund LP aizvietot Cairn Global Funds PLC un Cairn Special Opportunities Credit Master Fund Limited kā prasītājai šajā lietā.

2)      Atļaut PIMCO Global Cross‑asset Opportunities Master Fund LDC aizvietot PHFS series SPC – PHSF VII SP kā prasītājai šajā lietā.

3)      Prasību noraidīt.

4)      ACMO Sàrl un citi prasītāji, kuru vārdi ir ietverti pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes (VNV) tiesāšanās izdevumus.

5)      Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

van der Woude De Baere Steinfatt

Kecsmár       Kingston

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 22. novembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

I. Tiesvedības priekšvēsture

II. Lietas dalībnieku prasījumi

III. Juridiskais pamatojums

A. Par pieņemamību

B. Par lietas būtību

1. Ievada apsvērumi

a) Par Vispārējās tiesas īstenotās pārbaudes apjomu

b) Par replikas pielikumā iesniegto pierādījumu pieņemamību

2. Par pirmo prasības pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar Banco Popular maksātnespējas laikposma ilguma, ienākumus nesošo aizdevumu, ienākumus nenesošo aizdevumu, nekustamā īpašuma aktīvu un juridisko risku novērtējumu

a) Par pirmo daļu, kas attiecas uz likvidācijas scenārija ilgumu

1) Par pirmo iebildumu attiecība uz Likuma 22/2003 kļūdainu izpratni

2) Par otro iebildumu, kas attiecas uz ilgāka likvidācijas laikposma neņemšanu vērā

b) Par otro daļu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu novērtēšanu

1) Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu pārklasificēšanu par ienākumu nenesošiem aizdevumiem

2) Par otro iebildumu, kas attiecas uz ienākumu nesošo aizdevumu pirmstermiņa atmaksas pieņēmumiem

i) Attiecībā uz ienākumu nesošiem aizdevumiem uzņēmumiem

ii) Par ienākumu nesošiem hipotekārajiem aizdevumiem

3) Par trešo iebildumu, kas attiecas uz atlikušo ienākumu nesošo aizdevumu jaunu maksājumu neveikšanu

4) Par ceturto iebildumu, kas attiecas uz diskonta likmi, pārdodot ienākumu nesošo aizdevumu portfeļa atlikumu

c) Par trešo daļu, kas attiecas uz ienākumus nenesošo aizdevumu novērtēšanu

d) Par ceturto daļu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma aktīvu novērtēšanu

e) Par piekto daļu, kas attiecas uz juridisko risku novērtēšanu

3. Par otro pamatu, kas attiecas uz to, ka VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvēloties vērtētāju biroju par neatkarīgu vērtētāju

a) Par pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka VNV nav izvērtējusi vērtētāju biroja neatkarību

b) Par otro daļu, kas attiecas uz to, ka vērtētāju birojs nebija neatkarīgs Deleģētās regulas 2016/1075 38. panta izpratnē

1) Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz saikni starp vērtētāju biroju un Banco Popular

2) Par otro iebildumu, kas attiecas uz saikni starp vērtētāju biroju un Banco Santander

3) Par trešo iebildumu, kas attiecas uz to, ka vērtētāju birojs ir veicis 2. vērtējumu

4. Par trešo pamatu, kas attiecas uz to, ka VNV ir nepamatoti deleģējusi vērtētāju birojam lēmumpieņemšanas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu Nr. 806/2014

IV. Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – angļu.

1      Pārējo prasītāju saraksts ir pievienots vienīgi lietas dalībniekiem paziņotajā versijā.