TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2017. gada 19. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 207/2009 – Eiropas Savienības preču zīme – 109. panta 1. punkts – Civilprasības, pamatojoties uz Eiropas Savienības preču zīmēm un valsts preču zīmēm – Lis pendens – Jēdziens “tas pats prasības priekšmets” – Nosaukuma “Merck” izmantošana domēnu nosaukumos un plašsaziņas līdzekļu platformās internetā – Prasība, kas ir pamatota ar valsts preču zīmi, kurai seko prasība, kas ir pamatota ar Eiropas Savienības preču zīmi – Atteikšanās izskatīt lietu – Apjoms
Lieta C‑231/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 14. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 25. aprīlī, tiesvedībā
Merck KGaA
pret
Merck & Co. Inc.,
Merck Sharp & Dohme Corp.,
MSD Sharp & Dohme GmbH.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents), tiesneši A. Ross [A. Rosas], K. Toadere [C. Toader], A. Prehala [A. Prechal] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],
sekretārs K. Malaceks [K. Malacek], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 15. februāra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Merck KGaA vārdā – S. Völker un M. Pemsel, Rechtsanwälte,
– Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Corp., kā arī MSD Sharp & Dohme GmbH vārdā – A. Bothe, Y. Draheim un P. Fromlowitz, Rechtsanwälte,
– Eiropas Komisijas vārdā – T. Scharf un M. Wilderspin, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2017. gada 3. maija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 109. panta 1. punkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kuras ietvaros Merck KGaA vēršas pret Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Corp. un MSD Sharp & Dohme GmbH saistībā ar saviem prasījumiem noteikt aizlieguma pasākumus, jo pēdējās minētās sabiedrības gan Vācijā, gan arī Eiropas Savienībā ir izmantojušas vārdu “MERCK” domēnu nosaukumos un plašsaziņas līdzekļu platformās internetā, kā arī komerciālos apzīmējumos.
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 44/2001
3 Ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.; labojums latviešu valodā – OV L 81, 29.03.2011., 18. lpp.) attiecībās starp dalībvalstīm tika aizstāta 1968. gada 27. septembrī parakstītā Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.).
4 Regulas Nr. 44/2001 preambulas 15. apsvērumā ir noteikts:
“Tiesvedības saskaņotas norises interesēs ir jāsamazina paralēlas tiesvedības iespēja un jānodrošina, ka divās dalībvalstīs nepieņem nesavienojamus spriedumus. Ir jāparedz skaidrs un iedarbīgs mehānisms, lai izšķirtu lis pendens lietas [..].”
5 Šīs regulas 27. pantā, kas ir ietverts tās II nodaļas 9. iedaļā “Lis pendens un saistītas prasības”, ir paredzēts:
“1. Ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība.
2. Ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai minētajai tiesai.”
Regula Nr. 207/2009
6 Regulas Nr. 207/2009 preambulas 3. un 15.–17. apsvērumā ir noteikts:
“(3) Lai turpinātu īstenot [Savienības] mērķus, būtu nepieciešams paredzēt [..] noteikumus par [Eiropas Savienības] preču zīmēm, lai uzņēmumi varētu ar vienotu procedūru iegūt [Eiropas Savienības] preču zīmes, kam ir piešķirta vienāda aizsardzība un kas ir spēkā visā [Savienības] teritorijā. Šādi noteiktais [Eiropas Savienības] preču zīmes vienotības princips būtu jāpiemēro, ja vien šajā regulā nav minēts citādi.
[..]
(15) Lai stiprinātu [Eiropas Savienības] preču zīmju aizsardzību, dalībvalstīm, ņemot vērā to sistēmu, būtu jānosaka iespējami ierobežots skaits valsts pirmās un otrās instances tiesu, kam būtu piekritība [Eiropas Savienības] preču zīmju pārkāpumu un derīguma jautājumos.
(16) Lēmumiem, kas attiecas uz [Eiropas Savienības] preču zīmju derīgumu un pārkāpumiem saistībā ar tām, būtu jābūt spēkā un jāaptver visa [Eiropas Savienības] teritorija. Tas ir vienīgais veids, kā novērst pretrunīgus tiesu lēmumus un [Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO)] lēmumus un nodrošināt to, lai netiktu skarta [Eiropas Savienības] preču zīmju vienotība. Noteikumi [Regulā Nr. 44/2001] būtu jāpiemēro visām prasībām, kas saistās ar [Eiropas Savienības] preču zīmēm, izņemot tos gadījumus, kad šī regula no minētajiem noteikumiem atkāpjas.
(17) Būtu jāizvairās no pretrunīgiem spriedumiem attiecībā uz prasībām, kurās iesaistītas tās pašas puses un kuras attiecas uz tām pašām darbībām, un kuras celtas par [Eiropas Savienības] preču zīmēm un paralēlām valstu preču zīmēm. Šim nolūkam, kad prasības celtas tajā pašā dalībvalstī, veids, kā to sasniegt, paliek šīs dalībvalsts procesuālo noteikumu kompetencē, ko šī regula neskar, kamēr tad, kad prasības ceļ dažādās dalībvalstīs, vajadzētu piemērot noteikumus, kas atvasināti no lis pendens noteikumiem un līdzīgi kvalificētas darbības [Regulā Nr. 44/2001].”
7 Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punktā ir noteikts:
“[Eiropas Savienības] preču zīme ir vienota. Tai ir vienāds spēks visā [Savienībā]; to nereģistrē, nenodod un neatdod, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, kas atceļ īpašnieka tiesības vai paziņo tās par spēkā neesošām, un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu [Savienību]. Šo principu piemēro, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”
8 Šis regulas 109. pantā “Vienlaicīgas un secīgas civilprasības attiecībā uz [Eiropas Savienības] preču zīmēm un valsts preču zīmēm”, kas ir ietverta minētās regulas XI sadaļas 1. iedaļā, 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:
“Ja prasības par pārkāpumiem ietver to pašu prasības priekšmetu un starp tām pašām pusēm un tās celtas dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena ir iesniegta attiecībā uz [Eiropas Savienības] preču zīmi un otra – attiecībā uz valsts preču zīmi:
a) tā tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, pēc savas iniciatīvas atsakās no piekritības par labu šai otrai tiesai, ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem. Tiesa, kurai vajadzētu atteikties no piekritības, var lietas izskatīšanu apturēt, ja tiek apstrīdēta otras tiesas piekritība.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
9 Prasītāja pamatlietā – Merck – ir ķīmijas un farmācijas uzņēmums, kas atbilstoši lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norādītajiem datiem nodarbina aptuveni 40 000 darbiniekus un veic savu darbību 67 pasaules valstīs.
10 Pirmā atbildētāja pamatlietā, Merck & Co., ir biržā kotēts otrās atbildētājas pamatlietā – Merck Sharp & Dohme, kas izplata galvenokārt zāles un vakcīnas, kā arī izstrādājumus ādas kopšanai un veselības aprūpei, – mātesuzņēmums. Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Merck Sharp & Dohme ir atbildīga par grupas operatīvo vadību un it īpaši par tās klātbūtni internetā, tostarp publicējot tās akcionārus interesējošo informāciju. Trešā atbildētāja pamatlietā – MSD Sharp & Dohme – ir Merck & Co. Vācijā dibināts meitasuzņēmums.
11 Prasītāja un atbildētājas pamatlietā sākotnēji bija vienas un tās pašas sabiedrību grupas daļas. Tomēr kopš 1919. gada tās ir pilnībā nodalītas.
12 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Merck pieder valsts preču zīme “MERCK”, kas ir reģistrēta Apvienotajā Karalistē. Tai pieder arī Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MERCK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 9., un 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst šī nolīguma 42. klasē.
13 Starp sabiedrību, kuras tiesības ir pārņēmusi Merck, no vienas puses, un sabiedrību, kuras tiesības ir pārņēmusi Merck Sharp & Dohme, no otras puses, secīgi tika noslēgti vairāki nolīgumi. Šajos nolīgumos, pēdējais no kuriem vēl ir spēkā, bija paredzēti noteikumi par Merck piederošo preču zīmju izmantošanu Vācijā un citās valstīs, ko veic Merck Sharp & Dohme.
14 No atbildētāju pamatlietā interneta vietnes www.merck.com visi lietotāji Vācijā vai citā dalībvalstī ar saišu palīdzību tiek novadīti uz pakārtotām vietnēm, kuru saturs arī atspoguļo atbildētāju pamatlietā klātbūtni internetā, tādām kā www.merckengage.com, www.merckvaccines.com vai www.merck‑animal‑health.com. Šajās interneta vietnēs informācija tiek sniegta neatkarīgi no ģeogrāfiskā mērķreģiona, tādējādi viss saturs vienā un tajā pašā formā ir pieejams visai pasaulei.
15 Līdzās to interneta domēnu nosaukumiem Merck & Co. un Merck Sharp & Dohme ir ieviesušas citas klātesamības internetā formas dažādās plašsaziņas līdzekļu platformās.
16 2013. gada 8. martā prasītāja pamatlietā cēla High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta, Apvienotā Karaliste) prasību, kura bija pamatota ar valsts preču zīmi un vērsta tostarp pret Merck & Co. un Merck Sharp & Dohme, saistībā ar iespējamu pārkāpumu vārda “Merck” izmantošanas Apvienotajā Karalistē dēļ.
17 2013. gada 11. martā prasītāja pamatlietā pret tām pašām atbildētājām, kā arī pret MSD Sharp & Dohme, cēla prasību arī Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa, Vācija), kura bija pamatota ar tai piederošu Eiropas Savienības preču zīmi.
18 Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmuma, prasītāja pamatlietā uzskata, ka ar faktu, ka atbildētāju pamatlietā interneta vietnes, kuru ekrānuzņēmumus tā ir iesniegusi, ir pieejamas Savienībā un tātad – arī Vācijā, informāciju nesniedzot atkarīgi no ģeogrāfiskā mērķreģiona, tiekot pārkāptas tās preču zīmes tiesības.
19 Ar 2014. gada 11. novembra un 2015. gada 12. marta, 10. septembra un 22. decembra procesuālajiem rakstiem prasītāja pamatlietā grozīja savus iesniedzējtiesā izvirzītos prasījumus un paziņoja, ka tā atsakās no savas prasības tiktāl, ciktāl prasījumi attiecas uz Apvienotās Karalistes teritoriju. Atbildētājas pamatlietā apstrīdēja šo atteikšanos.
20 Atbildētājas pamatlietā uzskata, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu, prasība, kuru izskata iesniedzējtiesa, ir nepieņemama, vismaz, ciktāl tā attiecas uz pamatu par prasītājas pamatlietā Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu visā Savienībā. Daļēja atteikšanās, ko ir izteikusi prasītāja pamatlietā, šajā ziņā to neietekmējot.
21 Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) norāda, ka var secināt, ka tādos apstākļos, kādi pastāv pamatlietā, Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts izslēdz tiesas, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, iespējamās atteikšanās no jurisdikcijas teritoriālās piemērošanas jomas ikvienu ierobežojumu. Tomēr tai šajā ziņā ir šaubas.
22 Šajos apstākļos Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai jēdziens “tas pats prasības priekšmets” [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā ar vienu un to pašu domēnu identiski pieejamu interneta vietņu uzturēšana un izmantošana, par ko prasības par pārkāpumiem ir celtas starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena tiesa izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi un otra tiesa – prasību par pārkāpumu attiecībā uz valsts preču zīmi, atbilst šim piemērošanas nosacījumam?
2) Vai jēdziens “tas pats prasības priekšmets” [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā interneta domēnos “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, par ko prasības par pārkāpumiem ir celtas starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās, no kurām viena tiesa izskata prasību par pārkāpumu attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi un otra tiesa – prasību par pārkāpumu attiecībā uz valsts preču zīmi, attiecīgi atbilst šim piemērošanas nosacījumam?
3) Vai [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā ir tikusi celta “prasība par pārkāpumu” attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu interneta vietņu zem viena un tā paša domēna uzturēšana, un kurā atbilstoši [Regulas Nr. 207/2009] 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikuši izvirzīti prasījumi, ir jāatsakās no jurisdikcijas dubultā identiskuma apmērā tikai attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā identiski pieejamu to pašu interneta vietņu uzturēšana un izmantošana ar vienu un to pašu domēnu un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kura ir identiska ar Savienības preču zīmi un kura ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, šajā gadījumā ir jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz visām prasībām, kas tajā celtas atbilstoši [Regulas Nr. 207/2009] 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kuri izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā un līdz ar to visā Savienībā?
4) Vai [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā” un kurā ir tikusi celta “prasība par pārkāpumu” attiecībā uz Savienības preču zīmi, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā internetā ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, un kurā atbilstoši [Regulas Nr. 207/2009] 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, ir tikuši izvirzīti prasījumi, ir jāatsakās no jurisdikcijas tikai attiecībā uz tās attiecīgās citas dalībvalsts teritoriju, kurā tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par pārkāpumu, kas izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā internetā ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, un kas attiecas uz valsts preču zīmi, kura ir identiska ar Savienības preču zīmi, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, un kura ir derīga attiecībā uz identiskām precēm, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, šajā gadījumā ir jāatsakās no jurisdikcijas dubultā identiskuma apmērā attiecībā uz visām prasībām, kas tajā celtas atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 97. panta 2. punktam un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktam saistībā ar pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā un līdz ar to visā Savienībā?
5) Vai jāuzskata, ka “tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, nedrīkst atteikties no jurisdikcijas saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu dubultā identiskuma apmērā, ja ir notikusi atteikšanās no prasības par pārkāpumu, kas tajā iesniegta par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu, jo visā pasaulē – un tātad arī Savienībā – identiski tiek uzturētas un izmantotas, un ir pieejamas tās pašas interneta vietnes ar vienu un to pašu domēnu, ja tajā vispirms tika iesniegti pieteikumi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 97. panta 2. punktu un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktu par pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, un šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz citas dalībvalsts teritoriju, kurā cita tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par tādas valsts preču zīmes pārkāpumu, kura ir identiska Eiropas Savienības preču zīmei, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, un ar kuru aizsargā identiskas preces, tādēļ, ka tiek uzturētas un izmantotas interneta vietnes ar vienu un to pašu domēnu un tās tāpat ir pieejamas visā pasaulē un tātad arī Savienībā?
6) Vai jāuzskata, ka “tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, nedrīkst atteikties no jurisdikcijas saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu dubultā identiskuma apmērā, ja ir notikusi atteikšanās no prasības par pārkāpumu, kas tajā iesniegta par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu, kurš izpaužas kā visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā internetā ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” identiski pieejamu saturu uzturēšana un izmantošana, attiecīgi saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu, ja tajā vispirms tika iesniegti pieteikumi saskaņā ar [Regulas Nr. 207/2009] 97. panta 2. punktu un 98. panta 1. punkta a) apakšpunktu par pārkāpumiem, kas izdarīti vai draudējuši notikt jebkuras dalībvalsts teritorijā, un šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz citas dalībvalsts teritoriju, kurā cita tiesa ir “uzsākusi pirmā” lietas izskatīšanu par tādas valsts preču zīmes pārkāpumu, kura ir identiska Eiropas Savienības preču zīmei, saistībā ar ko prasība ir celta “tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, un ar kuru aizsargā identiskas preces, tādēļ, ka visā pasaulē un līdz ar to arī visā Savienībā internetā ar domēniem “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” tiek uzturēts un izmantots identiski pieejamais saturs, attiecīgi saistībā ar attiecīgo domēnu “facebook.com” un/vai “youtube.com”, un/vai “twitter.com” izmantojot vienu un to pašu lietotājvārdu?
7) Vai [Regulas Nr. 207/2009] 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no formulējuma “ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem” preču zīmju identiskuma gadījumā “tiesas, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, kompetences neesamība izriet tikai tad, ja Savienības preču zīme un attiecīgā valsts preču zīme ir reģistrētas attiecībā uz tām pašām precēm un/vai pakalpojumiem, vai arī “tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā”, kompetences nav vispār, arī ja Savienības preču zīme, par kuru šajā tiesā ir celta prasība, ir aizsargāta attiecībā uz citām precēm un/vai pakalpojumiem, kas nav aizsargāti ar valsts preču zīmi, kuru gadījumā runa var būt par apstrīdētās rīcības identiskumu vai līdzību?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo un otro jautājumu
23 Ar savu pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums par viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību ir izpildīts, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz valsts preču zīmi saistībā ar apgalvotu dalībvalsts teritorijā izdarītu pārkāpumu un otra – uz Eiropas Savienības preču zīmi saistībā ar apgalvotu visā Savienības teritorijā izdarītu pārkāpumu.
24 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja prasības par pārkāpumiem ietver to pašu prasības priekšmetu un ir starp tām pašām pusēm un tās celtas dažādu dalībvalstu tiesās, un no tām viena ir iesniegta attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi un otra – attiecībā uz valsts preču zīmi, tā tiesa, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, pēc savas iniciatīvas atsakās no jurisdikcijas par labu šai otrai tiesai, ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.
25 Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumā nav precizēts, kas ir jāsaprot ar šajā tiesību normā minētajiem vārdiem “tas pats prasības priekšmets”.
26 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasībām, gan no vienlīdzības principa izriet, ka Savienības tiesību normas teksts, kurā, kā tas ir šajā lietā, nav iekļauta neviena tieša norāde uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un tvērumu, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne vien šīs tiesību normas formulējumu, bet arī tās kontekstu un ar tiesisko regulējumu, kurā tā ietilpst, sasniedzamo mērķi (skat. it īpaši spriedumus, 2016. gada 26. maijs, Envirotec Denmark, C‑550/14, EU:C:2016:354, 27. punkts, un 2017. gada 18. maijs, Hummel Holding, C‑617/15, EU:C:2017:390, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Vispirms ir jāuzsver, ka 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomu nevar izvērtēt, pamatojoties tikai uz šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju, jo starp tās dažādu valodu redakcijām ir atšķirības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 15. marts, Al Chodor, C‑528/15, EU:C:2017:213, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Lai gan dažu valodu redakcijās, piemēram, spāņu, franču un slovēņu valodas redakcijā, ir atrodama atsauce uz prasībām par pārkāpumiem, kas ietver “to pašu rīcību”, citu valodu redakcijās, piemēram, angļu un lietuviešu valodā, ir norādīta atsauce uz prasībām, kas ietver “to pašu prasības pamatu”, vai arī, runājot par dāņu valodas redakciju, uz prasībām, kas ietver to pašu “priekšmetu” un to pašu “pamatu”.
29 Saistībā ar konkrētā noteikuma kontekstu ir jānorāda, pirmkārt, kā izriet no Regulas Nr. 207/2009 preambulas 17. apsvēruma, ka minētās regulas 109. panta pamatā ir Regulā Nr. 44/2001 paredzētie lis pendens noteikumi, kuras 27. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ir celtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību, līdz tiek konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, un šī panta 2. punktā ir noteikts, ka, ja ir konstatēta tās tiesas jurisdikcija, kurā pirmajā celta prasība, tad visas tiesas, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, atsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai.
30 Otrkārt, ir jāuzsver, ka Regulā Nr. 207/2009 paredzētajiem procesuālajiem noteikumiem, salīdzinot ar Regulā Nr. 44/2001 paredzētajiem, ir lex specialis raksturs. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 94. panta 1. punktu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Regulas Nr. 44/2001 noteikumi ir piemērojami lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmēm, kā arī lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz vienlaicīgām un secīgām darbībām saistībā ar Eiropas Savienības preču zīmēm un valstu preču zīmēm, un tas liecina par šajos tiesību instrumentos ietverto jēdzienu saskanīgu interpretāciju.
31 Attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta mērķi ir jānorāda, ka saskaņā ar tās preambulas 17. apsvērumu minētās regulas mērķis ir izvairīties no pretrunīgiem spriedumiem attiecībā uz prasībām, kurās iesaistītas tās pašas puses un kuras attiecas uz tām pašām darbībām, un kuras celtas par Eiropas Savienības preču zīmēm un paralēlām valstu preču zīmēm.
32 Šis mērķis atbilst vienam no Regulas Nr. 44/2001 mērķiem, kas saskaņā ar tās preambulas 15. apsvērumu it īpaši ir maksimāli samazināt paralēlas tiesvedības iespēju un izvairīties no tā, ka dažādās dalībvalstīs tiek pieņemti nesavienojami spriedumi.
33 Tādējādi ir jāsecina, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punktā paredzētais nosacījums attiecībā uz “tā paša prasības priekšmeta” esamību ir jāinterpretē analoģiski tai interpretācijai, ko Tiesa ir sniegusi attiecībā uz nosacījumu par prasību par “vienu un to pašu pamatu un priekšmetu” esamību Regulas Nr. 44/2001 27. panta 1. punkta izpratnē.
34 Turklāt šajā ziņā ir jānorāda, ka šo tiesību normu angļu valodas redakcijā saistībā ar nosacījumu par prasību priekšmeta identiskumu ir izmantots identisks formulējums.
35 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, lai noteiktu, vai, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punktu, nosacījums par “tā paša prasības priekšmeta” [tās pašas rīcības] esamību ir izpildīts, ir jānosaka, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 49. un 50. punktā, vai Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām par pārkāpumu ir viens un tas pats pamats un priekšmets.
36 Kā izriet no Tiesas judikatūras attiecībā uz 1968. gada 27. septembrī parakstītās Konvencijas par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās 21. pantu, kura Tiesas sniegtā interpretācija ir piemērojama arī Regulas Nr. 44/2001 27. pantam, “pamats” ietver faktus un tiesību normu, kas ir norādīti kā prasības pamatojums (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1994. gada 6. decembris, Tatry, C‑406/92, EU:C:1994:400, 39. punkts, kā arī 2015. gada 22. oktobris, Aannemingsbedrijf Aertssen un Aertssen Terrassements, C‑523/14, EU:C:2015:722, 43. punkts).
37 Šajā lietā, pirmkārt, ir jāsecina, kā ģenerāladvokāts ir uzskatījis savu secinājumu 51. punktā, ka secīgas civilprasības, kas ir balstītas uz Eiropas Savienības preču zīmēm un valsts preču zīmēm, Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. panta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir uzskatāmas par tādam, kurām ir viens un tas pats tiesiskais pamats, jo to pamatā ir no identiskām preču zīmēm izrietošas ekskluzīvās tiesības. Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. panta a) apakšpunktā paredzētajam lis pendens noteikumam ir raksturīgi, ka tajā tiesā celtā prasība, kura ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir balstīta uz valsts preču zīmi, savukārt prasība, kas celta tiesā, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi.
38 Otrkārt, runājot par rīcību, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasības, kas ir celtas attiecīgi High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta) un Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa), attiecas uz vārda “Merck” izmantošanu domēnu nosaukumos un plašsaziņas līdzekļu platformās internetā, kuras ir pieejamas visā pasaulē. Tādējādi rodas iespaids, neskarot iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi, ka nosacījums attiecībā uz rīcības identiskumu, tāpat kā nosacījums par tiesiskā pamata identiskumu, šajā lietā ir izpildīts.
39 Runājot par “priekšmetu”, Tiesa ir precizējusi, ka to veido prasības mērķis (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1994. gada 6. decembris, Tatry, C‑406/92, EU:C:1994:400, 41. punkts, un 2003. gada 8. maijs, Gantner Electronic, C‑111/01, EU:C:2003:257, 25. punkts), jo jēdziens “priekšmets” neaprobežojas tikai ar prasību formālu identiskumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1987. gada 8. decembris, Gubisch Maschinenfabrik, 144/86, EU:C:1987:528, 17. punkts).
40 Šajā ziņā ir jāņem vērā prasītāju attiecīgie prasījumi katrā no tiesvedībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 14. oktobris, Mærsk Olie & Gas, C‑39/02, EU:C:2004:615, 36. punkts).
41 Šajā lietā ir jākonstatē, ka prasības, kas celtas attiecīgi High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta) un Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa), attiecas uz prasījumiem, kuri sakrīt tikai daļēji. Lai gan prasības attiecas uz vārda “Merck” izmantošanu domēnu nosaukumos un plašsaziņas līdzekļu platformās internetā, kuru saturs vienā un tajā pašā formā ir pieejams visā pasaulē, ir jānorāda, ka prasība, kas ir celta High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kancelejas palāta) un kas balstīta uz tiesībām, kuras izriet no Apvienotajā Karalistē reģistrētas preču zīmes, ir vērsta uz to, lai aizliegtu vārda “Merck” izmantošanu Apvienotās Karalistes teritorijā; tai pat laikā prasība, kas ir celta Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) un ir balstīta uz tiesībām, kuras izriet no Eiropas Savienības preču zīmes, ir vērsta uz to, lai aizliegtu minētā vārda izmantošanu Savienības teritorijā.
42 Ņemot vērā šī sprieduma 31. punktā atgādināto Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķi, ir jāsecina, ka prasības, kas ir attiecīgi celtas iepriekšējā punktā minētajās tiesās, ir uzskatāmas par tādām, kurām ir viens un tas pats priekšmets, šīs tiesību normas piemērošanas nolūkā tikai tiktāl, ciktāl apgalvotie pārkāpumi attiecas uz vienu un to pašu teritoriju.
43 Ikviena cita interpretācija izraisītu to, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam, kas, pamatojoties uz identisku valsts preču zīmi, vispirms ir cēlis prasību par pārkāpumu pret iespējamu pārkāpēju dalībvalsts tiesā, kurai ir jurisdikcija lemt par pārkāpumu, kas ierobežots tikai ar vienas konkrētās dalībvalsts teritoriju, iespējas īstenot viņam no Eiropas Savienības preču zīmes izrietošās tiesības citu dalībvalstu teritorijā būtu nepamatoti ierobežotas. Ar šādu interpretāciju netiktu ievērots Regulas Nr. 207/2009 preambulas 15. apsvērumā minētais mērķis pastiprināt Eiropas Savienības preču zīmju aizsardzību.
44 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums par viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, kuras attiecīgi ir balstītas uz valsts preču zīmi un Eiropas Savienības preču zīmi, ir izpildīts tikai tad, ja šīs prasības skar valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā.
Par trešo un ceturto jautājumu
45 Ar savu trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz valsts preču zīmi saistībā ar apgalvotu dalībvalsts teritorijā izdarītu pārkāpumu un otra – uz Eiropas Savienības preču zīmi saistībā ar apgalvotu visā Savienības teritorijā izdarītu pārkāpumu, tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir pilnībā jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tajā celto prasību par pārkāpumu vai arī ir jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tiesvedības daļu, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, uz kuru ir vērsta prasība par pārkāpumu, kas ir celta tiesā, kura ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā.
46 Ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumā attiecībā uz gadījumu, ja tās pašas rīcības dēļ starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un otra – uz valsts preču zīmi, nav precizēts tiesas, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, atteikšanās no jurisdikcijas apjoms par labu tiesai, kura ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā.
47 Tomēr no šī sprieduma 31. punktā atgādinātā Regulas Nr. 207/2009 109. panta mērķa un no atbildes uz pirmo un otro jautājumu izriet, ka šī panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā atteikšanās no jurisdikcijas tiek izteikta tikai tad, ja minētajās tiesās celtās prasības ir iesniegtas tās pašas rīcības dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1994. gada 6. decembris, Tatry, C‑406/92, EU:C:1994:400, 33. un 34. punkts).
48 Nosacījums attiecībā uz “tā paša prasības priekšmeta” [tās pašas rīcības] esamību Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir izpildīts, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, kas ir balstītas attiecīgi uz Eiropas Savienības preču zīmi un uz valsts preču zīmi, ciktāl šīs prasības attiecas uz apgalvotu valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā.
49 Protams, kā ir norādījušas atbildētājas pamatlietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punktu Eiropas Savienības preču zīmei ir vienots raksturs. Tā kā tai ir vienāds spēks visā Savienībā, tad atbilstoši šai normai to nereģistrē, nenodod un neatdod, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, kas atceļ īpašnieka tiesības vai paziņo tās par spēkā neesošām, un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu Savienību. Turklāt no Regulas Nr. 207/2009 preambulas 3. apsvēruma izriet, ka šīs regulas mērķis ir izveidot tādu Kopienas preču zīmju sistēmu, saskaņā ar kuru šīm preču zīmēm ir vienāda aizsardzība un tās ir spēkā visā Savienības teritorijā. Visbeidzot, saskaņā ar šīs regulas 16. apsvērumu lēmumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības preču zīmju derīgumu un pārkāpumiem saistībā ar tām, būtu jābūt spēkā visā Savienības teritorijā, lai novērstu pretrunīgus tiesu un EUIPO lēmumus un nodrošinātu to, ka netiek skarts Eiropas Savienības preču zīmju vienotais raksturs.
50 Tātad, lai garantētu ar Eiropas Savienības preču zīmi piešķirto tiesību vienveidīgu aizsardzību pret pārkāpuma risku visā Savienības teritorijā, aizliegumam turpināt pārkāpumu vai pārkāpuma draudus, ko ir noteikusi kompetenta Eiropas Savienības preču zīmes tiesa, principā ir jāaptver visa Savienības teritorija (spriedumi, 2011. gada 12. aprīlis, DHL Express France,C‑235/09, EU:C:2011:238, 44. punkts, un 2016. gada 22. septembris, combit Software, C‑223/15, EU:C:2016:719, 30. punkts).
51 Tomēr zināmos gadījumos aizlieguma teritoriālā piemērošanas joma var būt ierobežota (spriedumi, 2011. gada 12. aprīlis, DHL Express France, C‑235/09, EU:C:2011:238, 46. punkts, un 2016. gada 22. septembris, combit Software, C‑223/15, EU:C:2016:719, 31. punkts).
52 Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 82. punktā, tam tā ir jābūt arī gadījumā, kad tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir daļēji jāatsakās no jurisdikcijas, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
53 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz valsts preču zīmi saistībā ar apgalvotu dalībvalsts teritorijā izdarītu pārkāpumu un otra – uz Eiropas Savienības preču zīmi saistībā ar apgalvotu visā Savienības teritorijā izdarītu pārkāpumu, tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tiesvedības daļu, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, uz kuru ir vērsta tiesā, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, iesniegtā prasība par pārkāpumu.
Par piekto un sesto jautājumu
54 Ar savu piekto un sesto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums attiecībā uz “tā paša prasības priekšmeta” esamību ir izpildīts, ja pēc prasītāja daļējas atteikšanās, ciktāl tā ir notikusi likumīgi, no prasības par pārkāpumu, kura ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un ar kuru sākotnēji tika lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu Savienības teritorijā, ja šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz dalībvalsts teritoriju, kura ir norādīta tiesā, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtajā prasībā, kura ir balstīta uz valsts preču zīmi un ar kuru tiek lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu valsts teritorijā, attiecīgās prasības vairs neattiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš ir izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā.
55 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka piektais un sestais jautājums ir balstīti uz pieņēmumu, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts neļauj tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, daļēji atteikties no jurisdikcijas.
56 Tomēr, kā izriet no atbildes uz pirmo līdz ceturto jautājumu, gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, kuras ir attiecīgi balstītas uz valsts preču zīmi un uz Eiropas Savienības preču zīmi un kuras attiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kas izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā un visā Savienības teritorijā, tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas tikai attiecībā uz tiesvedības daļu, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, uz kuru ir vērsta tiesā, kura uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, iesniegtā prasība par pārkāpumu.
57 No tā izriet, ka gadījumā, ja pēc prasītāja daļējas atteikšanās, ciktāl tā ir notikusi likumīgi, no prasības par pārkāpumu, kura ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un ar kuru sākotnēji tika lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu Savienības teritorijā, ja šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz dalībvalsts teritoriju, kura ir norādīta tiesā, kas uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtajā prasībā, kura ir balstīta uz valsts preču zīmi un ar kuru tiek lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu valsts teritorijā, attiecīgās prasības vairs neattiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā, un tiesa, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, nedrīkst atteikties no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā.
58 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz piekto un sesto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums attiecībā uz “tā paša prasības priekšmeta” esamību vairs nav izpildīts, ja pēc prasītāja daļējas atteikšanās, ciktāl tā notikusi likumīgi, no prasības par pārkāpumu, kura ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un ar kuru sākotnēji tika lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu Savienības teritorijā, ja šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz dalībvalsts teritoriju, kura ir norādīta tiesā, kas uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtajā prasībā, kura ir balstīta uz valsts preču zīmi un ar kuru tiek lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu valsts teritorijā, attiecīgās prasības vairs neattiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā.
Par septīto jautājumu
59 Ar savu septīto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja Savienības preču zīme un valsts preču zīme ir identiskas, tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, tikai tad, ja minētās preču zīmes ir derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem, vai arī tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, nav kompetences arī tad, ja Eiropas Savienības preču zīme, par kuru ir celta prasība tiesā, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir reģistrēta attiecībā uz papildu precēm un pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas tiesā, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, izvirzītā identiskā valsts preču zīme.
60 Šajā ziņā no Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma ir piemērojama, ja “ja attiecīgās preču zīmes ir identiskas un derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem”.
61 No tā izriet, ka gadījumā, ja Savienības preču zīme un valsts preču zīme ir identiskas, tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, tikai tad, ja minētās preču zīmes ir derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.
62 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja preču zīmes ir identiskas, tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, tikai tad, ja minētās preču zīmes ir derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums par viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, kuras attiecīgi ir balstītas uz valsts preču zīmi un Eiropas Savienības preču zīmi, ir izpildīts tikai tad, ja šīs prasības skar valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā;
2) Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja starp tām pašām pusēm dažādu dalībvalstu tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem, viena no kurām ir balstīta uz valsts preču zīmi saistībā ar apgalvotu dalībvalsts teritorijā izdarītu pārkāpumu un otra – uz Eiropas Savienības preču zīmi saistībā ar apgalvotu visā Eiropas Savienības teritorijā izdarītu pārkāpumu, tiesai, kura nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas attiecībā uz tiesvedības daļu, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, uz kuru ir vērsta tiesā, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtā prasība par pārkāpumu;
3) Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais nosacījums attiecībā uz viena un “tā paša prasības priekšmeta” esamību vairs nav izpildīts, ja pēc prasītāja daļējas atteikšanās, ciktāl tā notikusi likumīgi, no prasības par pārkāpumu, kura ir balstīta uz Eiropas Savienības preču zīmi un ar kuru sākotnēji tika lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu Eiropas Savienības teritorijā, ja šī atteikšanās ir spēkā attiecībā uz dalībvalsts teritoriju, kura ir norādīta tiesā, kas uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, celtajā prasībā, kura ir balstīta uz valsts preču zīmi un ar kuru tiek lūgts aizliegt šīs preču zīmes izmantošanu valsts teritorijā, attiecīgās prasības vairs neattiecas uz valsts preču zīmes un Eiropas Savienības preču zīmes, kas ir identiskas, apgalvotu pārkāpumu, kurš izdarīts vienu un to pašu dalībvalstu teritorijā;
4) Regulas Nr. 207/2009 109. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja preču zīmes ir identiskas, tiesai, kas nav uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, ir jāatsakās no jurisdikcijas par labu tiesai, kas ir uzsākusi lietas izskatīšanu pirmā, tikai tad, ja minētās preču zīmes ir derīgas attiecībā uz identiskām precēm vai pakalpojumiem.
[Paraksti]