Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 30. novembrī iesniegusi Esko-Graphics BVBA par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-201/16, T-335/16, T-357/16 un T-369/16 Soudal u.c./Komisija

(Lieta C-735/23 P)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieces

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Esko-Graphics BVBA (pārstāvis: H. Viaene, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, atcelt strīdīgo lēmumu ¹ un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan Tiesā un, pakārtoti, ja Tiesa apmierinātu tikai trešo apelācijas pamatu, atcelt strīdīgā lēmuma 2. pantā paredzēto atgūšanas rīkojumu un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus kā Vispārējā tiesā, tā Tiesā;

pakārtoti, ja Tiesa apmierinātu apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatus, bet uzskatītu, ka lieta vēl nav izskatāmā stāvoklī, jo Vispārējā tiesa nav lēmusi par pakārtotajiem argumentiem, kuri attiecas uz nesaistītu pušu darījuma principu, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai tikai attiecībā uz pakārtoto argumentāciju par selektivitāti un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā, un – papildus – tā lūdz Tiesu arī apmierināt trešo pamatu un jau šobrīd atcelt vismaz strīdīgā lēmuma 2. pantā paredzēto atgūšanas rīkojumu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats attiecas uz vairākām tiesību kļūdām un sagrozītajiem faktiem, uzskatot, ka Komisija ir pareizi definējusi atsauces sistēmu un ka tā ir pamatoti konstatējusi atkāpju no atsauces sistēmas esamību. Šim pamatam ir trīs daļas. Katra no šīm daļām, ja Tiesa to atzīs par pamatotu, ir pietiekama, lai atceltu pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to – strīdīgo lēmumu.

Pirmā daļa: apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa ir mēģinājusi noteikt atsauces sistēmu, balstīdamās uz tiesību kļūdām un sagrozot faktus.

Otrā daļa: apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un sagrozījusi Beļģijas tiesības, nospriežot, ka WIB 92 ¹ 185. panta 2. punkta b) apakšpunkts Beļģijā pieļauj negatīvu korekciju tikai tad, ja citas valsts nodokļu administrācija ir veikusi atbilstošu pozitīvu korekciju.

Trešā daļa: apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka WIB 92 185. panta 2. punkta b) apakšpunkts neļauj veikt korekcijas, pamatojoties uz “hipotētisku peļņu”, un tādēļ Vispārējās tiesas konstatējumos ir pieļautas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti.

Otrais pamats attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Statūtu 61. pantu, esot pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas un sagrozījusi faktus, jo tā esot nospriedusi, ka Komisija ir pamatoti kvalificējusi shēmu kā selektīvu. Šajā ziņā prasītāja uzsver, ka trīs scenāriji, kas pierāda apgalvoto selektivitāti, nav balstīti uz realitāti. Ja Tiesa noraidītu šos trīs scenārijus, selektivitātes nebūtu un pārsūdzētais spriedums un strīdīgais lēmums būtu jāatceļ.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka rīkojums atgūt atbalstu nav pretrunā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem.

____________

¹     Eiropas Komisijas lēmums (2016. gada 11. janvāris) par valsts atbalsta shēmu attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa par virspeļņu SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN), ko īsteno Beļģija (OV 2016, L 260, 61. lpp.).

¹     Wetboek van de inkomstenbelastingen 1992 [1992. gada Ienākuma nodokļa kodekss].