VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2017. gada 5. aprīlī (*)

Dempings – Dažu Indijas, Taizemes un Taivānas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) veidu imports – Pasākumu termiņa beigu pārskatīšana – Komisijas priekšlikums atjaunot šos pasākumus – Padomes lēmums izbeigt pārskatīšanas procedūru, nenosakot šos pasākumus – Prasība atcelt tiesību aktu – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punkts – Būtiska kaitējuma atkārtošanās varbūtība – Regulas Nr. 1225/2009 21. panta 1. punkts – Savienības intereses – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Lieta T‑422/13

Committee of Polyethylene Terephthalate (PET) Manufacturers in Europe (CPME), Brisele (Beļģija) un citas prasītājas, kuru nosaukumi iekļauti pielikumā (1) un kuras pārstāv L. Ruessmann, advokāts, un J. Beck, solicitor,

prasītājas,

ko atbalsta

Eiropas Komisija, ko pārstāv J.‑F. Brakeland, A. Demeneix un M. França, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv S. Boelaert un J.‑P. Hix, pārstāvji, kam palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts,

atbildētāja,

ko atbalsta

European Federation of Bottled Waters (EFBW), Brisele,

Caiba, SA, Paterna [Paterna] (Spānija),

Coca‑Cola Enterprises Belgium (CCEB), Anderlehta [Anderlecht] (Beļģija),

Danone, Parīze (Francija),

Nestlé Waters Management & Technology, Isīlemulino [Issy‑les‑Moulineaux] (Francija),

Pepsico International Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste),

un

Refresco Gerber BV, Roterdama (Nīderlande),

ko pārstāv E. McGovern, barrister,

personas, kas iestājušās lietā,

pirmkārt, par prasību saskaņā ar LESD 263. pantu daļēji atcelt Padomes 2013. gada 21. maija Īstenošanas lēmumu 2013/226/ES, ar ko noraida priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam un izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz dažu Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importu, ciktāl šis priekšlikums noteiktu galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam (OV 2013, L 136, 12. lpp.), daļā, kurā Padome ir noraidījusi priekšlikumu noteikt galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importu un izbeigusi pārskatīšanas procedūru attiecībā uz šo importu, un, otrkārt, par prasību saskaņā ar LESD 268. pantu novērst kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājām.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents),

sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2016. gada 28. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Attiecīgais lēmums šajā lietā tika pieņemts, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.; kļūdu labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), pirms tā tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 37/2014, ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (OV 2014, L 18, 1. lpp.), un tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

2        Pamatregulas 11. panta 2. punkts bija formulēts šādi:

“Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc [Eiropas] Komisijas iniciatīvas vai pēc [Savienības] ražotāju pieprasījuma, vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.

Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties.

Veicot izmeklēšanu saskaņā ar šo punktu, eksportētājiem, importētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem un ražotājiem Savienībā nodrošina iespēju izvērst paskaidrojumus, atspēkot vai sniegt piezīmes par jautājumiem, kas izklāstīti pārskatīšanas pieprasījumā, un secinājumus izdara, ņemot vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar novest pie dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās.

Paziņojumu par gaidāmajām termiņa beigām savlaicīgi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pasākumu piemērošanas termiņa pēdējā gadā, kā noteikts šajā punktā. Pēc tam ražotājiem Savienībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām ir tiesības iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar otro daļu. Publicē arī paziņojumu par pasākumu faktisko izbeigšanu, ievērojot šo punktu.”

3        Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu “šīs regulas attiecīgos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanu veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņiem, piemēro ikviena pārskata gadījumā, ko veic atbilstīgi šā panta 2., 3. un 4. punktam”.

4        Pamatregulas 9. panta 4. punktā bija paredzēts:

“Ja fakti galīgi pierāda dempinga un tā radīto zaudējumu esamību un [Savienības] interesēs ir iejaukties saskaņā ar 21. pantu, tad Padome pēc Komisijas iesniegta priekšlikuma un konsultācijām ar Padomdevēju komiteju nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Padome priekšlikumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida [..].”

5        Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu “visas šajā regulā paredzētās konsultācijas notiek Padomdevējā komitejā, kurā ietilpst pārstāvji no katras dalībvalsts un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis”.

6        Pamatregulas 20. panta 4. punkts bija formulēts šādi:

“Informācijas galīgo nodošanu atklātībai sniedz rakstveidā. Ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, galīgo informāciju sniedz pēc iespējas ātrāk un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vai Komisijas priekšlikuma iesniegšanas par galīgo rīcību, ievērojot 9. pantu. Ja Komisija tajā brīdī nevar informēt par noteiktiem faktiem vai apsvērumiem, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrākā laikā. Informācijas atklāšana neierobežo turpmākos Komisijas vai Padomes lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz kādu atšķirīgu faktu vai apsvērumu, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrāk.”

7        Pamatregulas 20. panta 5. punktā ir precizēts, ka “protestus, kas tikuši iesniegti pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai, ņem vērā tikai tad, ja tos saņem laikposmā, kādu Komisija nosaka katram atsevišķam gadījumam, un tam ir jābūt vismaz 10 dienas ilgam, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību”.

8        Pamatregulas 21. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Konstatējumu par to, vai iejaukšanās ietilpst [Savienības] interesēs, pamato ar dažādu interešu novērtēšanu kopumā, ietverot vietējo ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses, un konstatējumus, ievērojot šo pantu, var izdarīt tikai tad, ja visām pusēm ir bijusi iespēja darīt zināmus savus viedokļus, ievērojot 2. punktu. Šādā pārbaudē īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Pasākumus, ko nosaka, pamatojoties uz konstatēto dempingu un kaitējumu, nedrīkst piemērot, ja iestādes, atsaucoties uz visu iesniegto informāciju, var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka [Savienības] interesēs nav piemērot šādus pasākumus.”

 Tiesvedības priekšvēsture

9        Šī lieta attiecas uz pārskatīšanas procedūru, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu uzsākta tāpēc, ka bija beigušies antidempinga maksājumi, kurus Eiropas Savienības Padome kopš 2000. gada bija noteikusi dažu, tostarp Indijas, Taizemes un Taivānas izcelsmes, polietilēntereftalāta (PET) veidu importam (turpmāk tekstā – “attiecīgie antidempinga maksājumi”).

10      Padome kopš 2000. gada arī bija noteikusi antidempinga maksājumus dažu Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes PET veidu importam, kā arī kompensācijas maksājumus dažu, tostarp Indijas izcelsmes, PET veidu importam (turpmāk tekstā – “attiecīgie kompensācijas maksājumi”).

11      2011. gada 25. novembrī pēc divu paziņojumu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par visu iepriekš 9. un 10. punktā minēto antidempinga maksājumu (OV 2011, C 122, 10. lpp.) un attiecīgo kompensācijas maksājumu (OV 2011, C 116, 10. lpp.) izbeigšanu Eiropas Savienības PET ražošanas nozare iesniedza Eiropas Komisijai divus pieprasījumus sākt antidempinga un kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanu attiecīgi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 188, 93. lpp.), 18. pantu.

12      Komisija pēc konsultācijas ar Padomdevēju komiteju saskaņā ar pamatregulas 15. pantu noteikusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai veiktu pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu, un 2012. gada 24. februārī paziņoja par šīs pārskatīšanu sākšanu (OV 2012, C 55, 4. lpp., un OV 2012, C 55, 14. lpp.).

13      Pēc izmeklēšanām Komisija piedāvāja neatjaunot antidempinga maksājumus attiecībā uz Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes PET importu. Taču Komisija piedāvāja uz pieciem gadiem atjaunot attiecīgos antidempinga un kompensācijas maksājumus. Konkrētāk, saistībā ar attiecīgajiem antidempinga maksājumiem Komisija uzskatīja, ka to izbeigšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās un zaudējumu atkārtošanās iespējamība Savienības nozarei un ka šo maksājumu pagarināšana nav pretrunā Savienības interesēm.

14      2013. gada 3. aprīlī Komisija iesniedza šos priekšlikumus Padomdevēju komitejai. Šajā datumā trīspadsmit dalībvalstu pārstāvji šajā komitejā iebilda pret piedāvājumu pagarināt attiecīgos antidempinga maksājumus. Līdz ar to šo priekšlikumu atbalstīja vienkāršs dalībvalstu pārstāvju vairākums.

15      Uz šī pamata Komisija 2013. gada 23. aprīlī iesniedza Padomei antidempinga regulas projektu (turpmāk tekstā – “Komisijas priekšlikums”) un antisubsidēšanas regulas projektu par attiecīgo antidempinga un kompensācijas maksājumu pagarināšanu uz papildu piecu gadu periodu.

16      2013. gada 21. maijā Padome atbilstoši Komisijas priekšlikumam atjaunoja attiecīgos kompensācijas maksājumus ar tās Izpildes regulu (ES) Nr. 461/2013, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantu nosaka galīgo kompensācijas maksājumu dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) veidu importam (OV 2013, L 137, 1. lpp.). Tā konstatēja, ka, lai gan ir pozitīvas tendences un būtiski pārstrukturēšanas pasākumi, situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām “ir nestabila” (186. apsvērums). Padome arī norādīja, ka, ņemot vērā varbūtību, ka, atceļot pasākumus, būtiski pieaugtu subsidēts imports no Indijas par cenām, kas, visticamāk, būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, jāsecina, ka stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos un nozarei atkal tiktu nodarīts būtisks kaitējums (211. apsvērums). Visbeidzot Padome uzskatīja, ka attiecīgajiem kompensācijas maksājumiem “nav nesamērīgas” ietekmes attiecībā uz PET lietotājiem Savienībā (264. apsvērums). Uz šī pamata Padome uzskatīja, ka “nav iespējams viennozīmīgi secināt, ka esošo kompensācijas pasākumu turpināšana nebūtu Savienības interesēs” (265. apsvērums).

17      Taču tajā pašā datumā Padome pieņēma Lēmumu 2013/226/ES, ar ko noraida priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam un izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz dažu Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importu, ciktāl šis priekšlikums noteiktu galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam (OV 2013, L 136, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

18      Apstrīdētajā lēmumā Padome nolēma neatjaunot attiecīgos antidempinga maksājumus pretēji Komisijas piedāvātajam (1. pants). Tā uzskatīja, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamība attiecīgo antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā “nav konstatēta” (5. apsvērums) vai pat šī atkārtošanās “visticamāk” neradīsies (17. apsvērums). Padome arī uzskatīja, ka Savienības interesēs nav paplašināt pasākumus, jo izmaksas, kas rodas importētājiem, lietotājiem un patērētājiem, ir neproporcionālas labumam, ko gūst Savienības rūpniecība (18.–23. apsvērums). Uz šī pamata Padome izbeidza pārskatīšanas procedūru attiecībā uz konkrētajiem antidempinga maksājumiem, nepagarinot šos maksājumus (2. pants).

19      Saistībā uz antidempinga maksājumiem attiecībā uz Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes PET importu (skat. iepriekš 10. punktu) Padome apstrīdētajā lēmumā tomēr ņēma vērā Komisijas priekšlikumu neatjaunot šos maksājumus. Šajā ziņā Padome, gluži kā Komisija, uzskatīja, ka nepastāv varbūtība, ka, atceļot pasākumus, Indonēzijas vai Malaizijas ražotāji eksportētāji īstermiņā un vidējā termiņā atsāks eksportu par dempinga cenām tādā apjomā, kas kaitētu Savienības tirgum (4. apsvērums). Uz šī pamata Padome arī izbeidza pārskatīšanas procedūru saistībā ar antidempinga maksājumiem, kas piemērojami šo valstu izcelsmes importam (2. pants).

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

20      Committee of Polyethylene Terephthalate (PET) Manufacturers in Europe (CPME) ir Savienības PET ražotāju apvienība. Cepsa Química, SA, Equipolymers Srl, Indorama Ventures Poland sp. z o.o., Lotte Chemical UK Ltd, M & G Polimeri Italia SpA, Novapet, SA, Ottana Polimeri Srl, UAB Indorama Polymers Europe, UAB Neo Group un UAB Orion Global pet ir Savienības PET ražotāji.

21      Ar procesuālo dokumentu, kas Vispārējā tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. augustā, prasītājas, proti, visas iepriekš 20. punktā minētās vienības, būtībā lūdza saskaņā ar LESD 263. pantu daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un saskaņā ar LESD 268. pantu novērst kaitējumu, kas tām esot nodarīts, prettiesiski pieņemot minēto lēmumu.

22      Ar procesuālo dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 17. oktobrī, Komisija lūdza atļauju iestāties lietā, atbalstot prasītāju prasījumu daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu. Ar 2013. gada 27. novembra rīkojumu Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs atļāva tai iestāties lietā.

23      Ar procesuālo dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 20. decembrī, atsevišķi PET lietotāji Savienībā, proti, Caiba, SA, Coca‑Cola Enterprises Belgium (CCEB), Danone, Nestlé Waters Management & Technology, Pepsico International Ltd un Refresco Gerber BV, kā arī šo nozari pārstāvoša apvienība, proti, European Federation of Bottled Waters (EFBW) (turpmāk tekstā kopā – “privātās personas, kas iestājušās lietā”), lūdza atļauju iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.

24      2014. gada 20. februārī prasītājas iesniedza iebildumus attiecībā uz šo lūgumu iestāties lietā. Turklāt saskaņā ar 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 2. punktu prasītājas lūdza, lai gadījumā, ja privātajām personām, kas iestājas lietā, tas tiktu atļauts, tām netiek nosūtīti visi prasītāju argumenti un pielikumi, kas ietverti to procesuālajos dokumentos, kuri attiecas uz to prasību par zaudējumu atlīdzību, to konfidenciālā rakstura dēļ. Šīs nosūtīšanas mērķiem prasītājas iesniedza attiecīgo procesuālo dokumentu un pielikumu nekonfidenciālu versiju.

25      Ar 2014. gada 8. jūlija rīkojumu Vispārējās tiesas pirmā palāta apmierināja privāto personu, kas iestājas lietā, lūgumu par iestāšanos lietā vienīgi daļā, kurā tās atbalsta Padomes prasījumus noraidīt prasītāju prasību par tiesību akta atcelšanu, nevis prasījumus noraidīt to prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Privātajām personām, kas iestājušās lietā, tika nosūtīta vienīgi procesuālo dokumentu nekonfidenciālā versija, kuru iesniegušas prasītājas. Privātās personas, kas iestājušās lietā, neiebilda pret šo lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

26      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus. Lietas dalībnieki atbildi sniedza noteiktajā termiņā. Konkrēti Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekus paust savu nostāju par to, vai apstrīdētajā lēmumā ir izpildīti Padomei saskaņā ar LESD 296. pantu noteiktie pienākumi.

27      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2016. gada 28. jūnija tiesas sēdē.

28      Tiesas sēdē prasītājas norādīja, ka tie vēlas aktualizēt savu prasību par zaudējumu atlīdzību, kas celta saskaņā ar LESD 268. pantu. Pēc šī lūguma Vispārējā tiesa uzaicināja prasītājas iesniegt šo aktualizāciju. Padome iesniedza savus apsvērumus par minēto aktualizāciju noteiktajā termiņā.

29      Tiesvedības mutvārdu daļa tika pabeigta 2016. gada 18. novembrī.

30      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

–        atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā nav atjaunoti attiecīgie antidempinga maksājumi;

–        piespriest Padomei atlīdzināt prasītājām radušos zaudējumus;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

–        piespriest privātajām personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar to iestāšanos lietā.

31      Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību atcelt tiesību aktu kā nepamatotu;

–        noraidīt prasību par zaudējumu atlīdzību kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

32      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu un pamatotu;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33      Privāto personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par prasību atcelt tiesību aktu

34      Savu prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus. Saistībā ar pirmo un trešo pamatu ir norādīts tas, ka Komisija nav tiem ne atklājusi faktus un apsvērumus, kuru rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ne noteikusi termiņu, lai par tiem iesniegtu apsvērumus. Tie uzskata, ka ar šādu bezdarbību esot pārkāpts pamatregulas 20. panta 4. un 5. punkts un prasītāju tiesības uz aizstāvību (pirmais pamats), kā arī pienācīgas rūpības un labas pārvaldības principi (trešais pamats). Saistībā ar otro pamatu prasītājas norāda uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 11. panta 2. punkta un 21. un 1. panta pārkāpumu.

35      Vispārējā tiesa vispirms izvērtēs prasītāju izvirzīto otro pamatu.

 Par otro pamatu – acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 11. panta 2. punkta un 21. un 1. panta pārkāpumu

36      Prasītājas, ko atbalsta Komisija, apgalvo, ka Padomes secinājumi apstrīdētā lēmuma 17. un 23. apsvērumā, kuriem atbilstoši, pirmkārt, pēc pasākumu izbeigšanas būtisks kaitējums, visticamāk, neradīsies un, otrkārt, antidempinga maksājumu pagarināšana acīmredzami nav Savienības interesēs, ir acīmredzama kļūda vērtējumā un ar tiem tiek pārkāpts attiecīgi pamatregulas 11. panta 2. punkts un 21. panta 1. punkts.

37      Šie secinājumi esot balstīti uz apsvērumiem, kas atspoguļojot daļēju un deformētu Komisijas veiktajā izmeklēšanā konstatēto faktu izvēli, kā arī esot balstīti uz nepamatotiem vai pat acīmredzami kļūdainiem apgalvojumiem. Daži apgalvojumi turklāt esot nekonsekventi. Apstrīdētajā lēmumā esot izdarīti secinājumi, kuri esot pretēji Komisijas secinājumiem, kā arī pašas Padomes secinājumiem Izpildes regulā Nr. 461/2013.

38      Padome, kuru atbalsta privātās personas, kas iestājušās lietā, noraida prasītāju un Komisijas argumentus, apgalvojot, ka saskaņā ar savu plašo rīcības brīvību tā varēja dot priekšroku vienam, nevis otram apstāklim, pat uzskatīt, ka apstāklis nav atbilstošs. Tā kā potenciālo scenāriju analīze pārskatīšanas ietvaros ir sarežģīta, gan Komisija, gan pati Padome pamatoti varēja izdarīt atšķirīgus secinājumus, vienai vai otrai no tām nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Saistībā ar apgalvoto pretrunu starp apstrīdēto lēmumu un Izpildes regulu Nr. 461/2013 Padome norāda, ka runa ir par dažādām procedūrām, kurās fakti varēja tikt izvērtēti dažādi. Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 17. un 23. apsvērumā izklāstītajos secinājumos neesot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

39      Pirms detalizētāk izvērtēt lietas dalībnieku argumentus par pamatregulas 11. panta 2. punkta un 21. panta 1. punkta pārkāpumu, atbildot uz dažiem lietas dalībnieku argumentiem, ir jānosaka pārbaudes raksturs, kurš Padomei ir jāveic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, un Vispārējās tiesas pārbaudes apjoms saistībā ar apstrīdēto lēmumu.

 Par Padomes veicamo analīzi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un Vispārējās tiesas pārbaudes apjomu saistībā ar apstrīdēto lēmumu

40      Privātās personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu pasākumi principā beidzas noteiktā termiņa beigās, “ja vien nekonstatē”, ka to atcelšana izraisīt dempinga un zaudējumu [kaitējuma] turpināšanos vai atkārtošanos. Tādējādi tās uzskata, ka, lai pasākumi izbeigtos, nav apstiprinoši jāpierāda, ka kaitējumu radošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās ir maz ticama vai neiespējama, bet ir jākonstatē, ka nav pierādīts pretējais, kas ir mazāk grūti.

41      Privātās personas, kas iestājušās lietā, atzīst, ka apstrīdētajā lēmumā Padome dažreiz formulē savus secinājumus “pamatotāk”, apgalvojot, ka “visticamāk” pasākumu izbeigšanas neizraisīs būtiska kaitējuma atkārtošanos. Tomēr tās uzskata, ka šie apgalvojumi negroza veicamās pārbaudes raksturu. Šādos apstākļos tās lūdz Vispārējo tiesu ņemt vērā šīs pārbaudes raksturu, izvērtējot prasītāju iebildumus saistībā ar Padomes veikto pamatregulas 11. panta 2. punktu piemērošanu.

42      Privātās personas, kas iestājušās lietā, arī norāda, ka Padome apstrīdētajā lēmumā ir veikusi pienācīgu pārbaudi, kad tā, pirmkārt, apstiprināja, ka “nav konstatēts, ka antidempinga pasākumu, ko piemēro Indijai, Taivānai un Taizemei, atcelšana izraisītu tāda dempinga turpināšanos vai atsākšanos, kas rada kaitējumu” (5. apsvērums), otrkārt, ka “nav pierādīts, ka pēc pasākumu izbeigšanas imports no [Indijas, Taivānas un Taizemes] varētu no jauna izraisīt dempingu, kas nodara kaitējumu” (12. apsvērums), un, treškārt, ka “nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi par vairākiem būtiskiem faktoriem, lai izvērtētu, vai nodevu atcelšana varētu izraisīt tāda dempinga atsākšanos, kas nodara kaitējumu” (15. apsvērums).

43      Atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu Padome ir precizējusi, ka tai, pieņemot lēmumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu pēc pārskatīšanas procedūras saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu, bija jāanalizē, “vai ir pierādīts”, ka, pamatojoties uz pagātnē konstatētajiem faktiem, “ir iespējams, ka dempings, kas nodara kaitējumu, turpināsies vai atkārtosies nākotnē”. Taču šajā lietā Padome norāda, ka ir uzskatījusi, ka fakti, kā tos konstatējusi Komisija, nepierādīja dempinga, kas nodara kaitējumu, turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

44      Tiesas sēdē Padome piebilda, ka tai vienīgi bija jānoraida vai jāpieņem Komisijas priekšlikums un jāpamato savs lēmums. Tā arī atzina, ka apstrīdētajā lēmumā tā ir pārsniegusi pamatregulas 11. panta 2. punktā prasīto analīzi, dažreiz apstiprinoši secinot par kaitējuma atkārtošanās neiespējamību. Tomēr Padome norādīja, ka fakti, kurus tā konstatēja apstrīdētajā lēmumā šī secinājuma atbalstam, noteikti pierāda, ka Komisija šāda kaitējuma varbūtību nebija pierādījusi.

45      Atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu Komisija precizēja, ka Savienības iestādes principā izbeidz pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas procedūru, nesaglabājot spēkā pastāvošos pasākumus, ja tās uzskata, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai pierādītu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās varbūtību. Tomēr Komisija norādīja, ka pamatregulas 11. panta 2. punkts neliedz Savienības iestādēm piemērot, kā tas ir šajā lietā, stingrāku metodi, pamatojoties uz tiešu konstatāciju, ka no materiāltiesiskā skatpunkta spēkā esošo pasākumu atcelšana nevar izraisīt dempinga un kaitējuma atkārtošanos. Tā uzskata, ka, ja tā tas ir, Savienības iestādes ir tiesīgas pārbaudīt, vai fakti pamato šādu secinājumu. Šajā ziņā Komisija ir norādījusi uz 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209, 74. un 75. punkts).

46      Iztaujātas par šo aspektu tiesas sēdē, prasītājas pievienojās Komisijas argumentiem.

47      Šajā ziņā ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Padome ir ne tikai daļēji noraidījusi Komisijas priekšlikumu (1. pants), bet arī pati izbeigusi Komisijas sākto pārskatīšanas procedūru (2. pants). Šādos apstākļos Padomei bija jāievēro pamatregulā noteiktie nosacījumi saistībā ar šādu izbeigšanu.

48      Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem [kaitējumu], “ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu [kaitējuma] turpināšanās vai atkārtošanās”.

49      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību vien nepietiek, lai pamatotu pasākuma saglabāšanu, jo tā ir atkarīga no tā, vai ir pierādīta kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās varbūtība (spriedums, 2001. gada 20. jūnijs, Euroalliages/Komisija, T‑188/99, EU:T:2001:166, 42. punkts). Turklāt kompetentajām iestādēm šī varbūtība ir jāpierāda apstiprinoši, pamatojoties uz izmeklēšanu (spriedums, 2001. gada 20. jūnijs, Euroalliages/Komisija, T‑188/99, EU:T:2001:166, 57. punkts).

50      No tā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu pasākumi principā beidzas noteiktā termiņa beigās, ja vien nekonstatē, ka to atcelšana var izraisīt dempinga vai kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Saskaņā ar šo tiesību normu, lai nesaglabātu spēkā galīgo antidempinga pasākumu, Savienības iestādēm līdz ar to nav jāierāda, ka dempinga vai kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās ir mazticama, bet tās var vienīgi konstatēt, ka šāda varbūtība nav pierādīta.

51      Pamatregulas 11. panta 2. punkta formulējums atšķiras no minētās regulas 6. panta 1. punkta formulējuma, kas izvērtēts 2016. gada 7. aprīļa spriedumā ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209), kuru minējusi Komisija. Šajā lietā Padome ir izmantojusi pamatregulas 6. panta 1. punktā paredzēto īpašo iespēju ņemt vērā datus, kas attiecas ne tikai uz izmeklēšanas periodu, bet arī noteiktos apstākļos datus, kas attiecas uz periodu, kurš seko izmeklēšanas periodam. Šādos apstākļos Tiesa nosprieda, ka šo datu izmantošana ir jāpārbauda Savienības tiesai. Pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmajā daļā ir paredzēta tikai viena veida pārbaude, lai noteiktu pasākumu saglabāšanas spēkā nepieciešamību; šīs pārbaudes mērķis ir noteikt, vai ir pierādīta dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās.

52      Šajā lietā Padome apstrīdētajā lēmumā ir secinājusi, ka “nav pierādīts”, ka attiecīgo antidempinga maksājumu izbeigšana izraisītu būtisku kaitējuma atsākšanos (5. apsvērums), ne ka šāda atsākšanās, “visticamāk, neradīsies” (17. apsvērums). Padome šos abus secinājumus ir pamatojusi ar vieniem un tiem pašiem argumentiem, kas izklāstīti apstrīdētā lēmuma 8.–17. apsvērumā.

53      Kā uzsver Padome, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ir jāizvērtē, vai apsvērumi, uz kuriem balstīts apstrīdētais lēmums, ļauj secināt, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka šajā lietā nav pierādīts, ka attiecīgo antidempinga maksājumu izbeigšana veicinātu kaitējuma atkārtošanos.

54      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši komercaizsardzības pasākumu jautājumā, Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība to pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītības dēļ (spriedumi, 2007. gada 27. septembris, Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 40. punkts, un 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 61. punkts).

55      Šajā kontekstā ir jānorāda, ka dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās varbūtības izvērtēšana nozīmē veikt sarežģītu ekonomisko jautājumu vērtējumu un ka, pārbaudot šādu vērtējumu, tiesai tātad tikai ir jāpārbauda, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (šajā ziņā skat. spriedumus, 2001. gada 20. jūnijs, Euroalliages/Komisija, T‑188/99, EU:T:2001:166, 45. un 46. punkts, un 2012. gada 8. maijs, Dow Chemical/Padome, T‑158/10, EU:T:2012:218, 21. punkts).

56      Tiesa ir arī nospriedusi, ka Vispārējās tiesas veiktā pārbaude par pierādījumiem, uz kuriem Savienības iestādes balsta savus konstatējumus, nav kvalificējama kā jauns faktu vērtējums, ar ko aizstāj iestāžu veikto vērtējumu. Ar šo pārbaudi nenotiek iejaukšanās šo iestāžu novērtējuma brīvībā tirdzniecības politikas jomā, bet gan tiek vienīgi norādīts, vai šie pierādījumi ir tādi, ar kuriem var pamatot iestāžu izdarītos secinājumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 16. februāris, Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP, C‑191/09 P un C‑200/09 P, EU:C:2012:78, 68. punkts).

57      Visbeidzot Tiesa ir precizējusi, ka Savienības tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei, C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209, 36. punkts).

58      Ņemot vērā šos principus, šajā lietā ir jāizvērtē Padomes analīze apstrīdētajā lēmumā saistībā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta un 21. panta 1. punkta piemērošanu.

 Par zaudējumu atkārtošanās varbūtības pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē vērtējumu

59      Pasākuma saglabāšana spēkā pārskatīšanas procedūras ietvaros sakarā ar tā beigšanos ir atkarīga no tā beigšanās seku izvērtējuma rezultāta, proti, no prognozes, kas balstīta uz pieņēmumiem attiecībā uz situācijas konkrētajā tirgū attīstību nākotnē (spriedums, 2001. gada 20. jūnijs, Euroalliages/Komisija, T‑188/99, EU:T:2001:166, 42. punkts).

60      Šajā lietā Padome vispirms apstrīdētā lēmuma 7. apsvērumā ir konstatējusi, ka “ES rūpniecībai šobrīd netiek nodarīts būtisks kaitējums”.

61      Saistībā ar būtiska kaitējuma atkārtošanos antidempinga pasākumu izbeigšanas gadījumā Padome apstrīdētā lēmuma 5. un 17. apsvērumā ir uzskatījusi, ka šī atkārtošanās nav pierādīta un, visticamāk, neradīsies.

62      Padome būtībā ir pamatojusi šo secinājumu ar šādām septiņām konstatācijām.

63      Pirmkārt, Padome ir norādījusi uz pozitīvu ekonomisko rādītāju esamību (8. un 9. apsvērums), tostarp cenu paaugstināšanos (8. apsvērums), it īpaši importa cenu pieaugumu (9. apsvērums in fine, 10. un 12. apsvērums). Padome ir uzskatījusi, ka “tendences rāda, ka šo tirgus attīstību nevar uztvert kā īslaicīgu” (8. apsvērums in fine).

64      Otrkārt, Padome uzsver, ka imports no attiecīgajām valstīm nav būtisks pēdējo gadu laikā (10. apsvērums) un ka Taivānas un Taizemes izcelsmes importa tirgus daļas bija “tuvas nullei”, kas nozīmē to, ka “apgalvojumi[..] par dempingu ir visdrīzāk jāuzskata par lielā mērā kļūdain[iem]” (11. apsvērums).

65      Treškārt, Padome norāda, ka saskaņā ar “sniegtajiem datiem”, ja ir runa par tirgus daļām, pasākumi ir bijuši daudz labvēlīgāki trešo valstu ražotājiem, nevis Savienības rūpniecībai (10. apsvērums in fine).

66      Ceturtkārt, Padome ir norādījusi, ka izvērtējamajā laikposmā nav bijusi Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importa cenu samazināšanās (12. apsvērums).

67      Piektkārt, Padome ir norādījusi – lai gan pēc pasākumu izbeigšanas imports varētu pieaugt, “šis pieaugums nebūtu būtisks” (14. apsvērums in fine). Padome “nav pārliecināta”, ka Indijas, Taivānas un Taizemes “relatīvā pārprodukcija” nonāktu Savienībā (13. apsvērums). Pieprasījums pieaug lielākajā daļā nozīmīgo tirgu pasaulē (6. un 13. apsvērums). Savienībā praktizētajām cenām esot tendence (uz leju) pielāgoties cenām, kas tiek praktizētas citās valstīs (14. apsvērums). Noteikta informācija vai pierādījumi, kas šķiet atbilstoši šai analīzei, neesot tikuši iesniegti (14. un 15. apsvērums).

68      Sestkārt, Padome uzskata, ka attiecīgie kompensācijas maksājumi un antidempinga pasākumi, kas vērsti pret Ķīnu un citām valstīm, turpinās “zināmā mērā aizsargāt Savienības rūpniecību” (16. apsvērums).

69      Septītkārt, Padome uzskata, ka “šā tirgus iepriekšējais tirdzniecības modelis arī vedina domāt, ka jebkāds eksporta pieaugums no Indijas, Taizemes un Taivānas drīzāk varētu daļēji vai pilnībā izspiest trešo valstu importu, nevis ES ražojumus” (16. apsvērums in fine).

70      Kā ir iepriekš norādīts 53. punktā, ir jāizvērtē, pamatojoties uz lietas dalībnieku argumentiem, vai šīs konstatācijas ļāva Padomei, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīt, ka nav pierādīts, ka attiecīgo antidempinga maksājuma izbeigšana veicinātu kaitējuma atkārtošanos.

71      Tā kā pamatojuma neesamība vai nepietiekamība ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu LESD 263. panta izpratnē un ir absolūts pamats, ko Savienības tiesa var izvirzīt un kas tai pat ir jāizvirza pēc savas ierosmes, uzklausot lietas dalībniekus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 2. decembris, Komisija/Īrija u.c., C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 54.–57. punkts), ir arī jāizvērtē, vai Padome izpildījusi tai LESD 296. pantā noteiktos pienākumus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka lietas dalībnieki ir pauduši savu nostāju par to, vai Padome ir izpildījusi savu pienākumu norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu, un tas notika pēc Vispārējās tiesas pieprasījuma procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, kuri ir tikuši noteikti (skat. šī sprieduma 26. punktu).

–       Par pozitīvu ekonomisko indikatoru, tostarp PET cenu paaugstināšanās, esamību

72      No apstrīdētā lēmuma 8. apsvēruma izriet, ka “Padome arī izvērtēja, vai būtiska kaitējuma atkārtošanās būtu iespējama, ja pasākumi tiktu izbeigti”, un “uzskata, ka tas, visticamāk, nenotiktu”. Padome uzskata, ka “termiņa beigu pārskatīšanas laikposmā produktivitāte ir palielinājusies”. Turklāt “ES rūpniecība stabili pārvalda vairāk nekā 70 % no ES tirgus, un būtiski uzlabojas cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma” un “tendences rāda, ka šo tirgus attīstību nevar uztvert kā īslaicīgu”.

73      Konkrētāk, saistībā ar importa cenām Padome ir piebildusi, ka tās “pēdējo gadu laikā [..] ir būtiski pieaugušas un tādējādi samazinās spiediens uz cenām” (9. apsvērums). Padome ir precizējusi, ka Indijas, Taivānas un Taizemes importa cenas “ir saskaņā ar ES pārdošanas cenām un citu importētāju cenām” (10. apsvērums). Turklāt Padome ir norādījusi, ka, “ja ir veikts imports, spēcīgi ir pieaugušas importa cenas” un ka “Indijas cenas pieauga par 29 %, Taivānas cenas – par 27 % un Taizemes cenas pieauga par 32 % attiecīgā perioda laikā”. (12. apsvērums).

74      Prasītājas, kuras atbalsta Komisija, apgalvo, ka Padome ir selektīvi norādījusi uz noteiktu ekonomisko rādītāju pozitīvu attīstību Savienības nozarē, bet nav ņēmusi vērā negatīvu attīstību un pozitīvās attīstības nelielo ilgumu, kuru tā pati ir konstatējusi Izpildes regulā Nr. 461/2013. Komisija uzskata, ka šī pretruna atklāj Padomes acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko pieļāvusi Padome, kura nav sniegusi skaidru un viennozīmīgu skaidrojumu par šo būtisko aspektu.

75      Saistībā ar apstrīdētā lēmuma 9., 10. un 12. apsvērumā ietvertajiem apgalvojumiem attiecībā uz importa cenu pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, prasītājas uzskata, ka tie atspoguļo vienīgi tirgus, kas neparedzēti un uz laiku saglabājies pasaules mērogā, attīstību sakarā ar kokvilnas cenu paaugstināšanos, kā to Padome atzinusi Izpildes regulā Nr. 461/2013. Katrā ziņā atbilstošais jautājums esot par iespējamo cenu attīstību pasākumu beigšanās gadījumā. Tomēr apstrīdētajā lēmumā par to neesot nekas teikts un neesot ņemts vērā Komisijas veiktais vērtējums šajā ziņā.

76      Padome, kuru atbalsta privātās personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka tā pieņēma tos faktus, kurus Komisija tai iesniedza, un tos visus pēc tam izvērtēja. Padome uzskata, ka faktu izvērtēšana nenozīmē to konstatēšanu. Tā arī atgādina, ka vērtējums ir noteikti diskrecionārs un ka tas pamato to, ka iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība.

77      Pirmkārt, saistībā ar pozitīvo tirgus attīstību, kas izklāstīta apstrīdētā lēmuma 8. apsvērumā, ir jākonstatē, ka Komisija, protams, sava priekšlikuma 186. apsvērumā ir secinājusi, ka “lielākā daļa atbilstošo mikroekonomisko indikatoru liecina par uzlabošanās pazīmēm”. Tādējādi “rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma būtiski pieauga galvenokārt 2010. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā”, proti, periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

78      Tomēr Komisija sava priekšlikuma 186. apsvērumā arī ir konstatējusi, ka ieguldījumi “2009. gadā strauji samazinājās un kopš tā laika nav atjaunojušies iepriekšējā līmenī”. Turklāt atbilstoši Komisijas priekšlikuma 185. apsvērumam “makroekonomisko datu analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā, proti, no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, ir samazinājies”. Turklāt “Savienības ražošanas nozares tirgus daļa kopš sākotnējā krituma 2009. gadā nav pilnīgi atguvusies un attiecīgajā periodā kopumā ir samazinājusies par 3 procentu punktiem (līdz 77 % PIP [pārskatīšanas izmeklēšanas perioda] laikā)”. Visbeidzot “nodarbinātības līmeņa kritums ir saistīts ar pārstrukturizēšanas pasākumiem un ir jāaplūko ražošanas jaudas un ražīguma pieauguma kontekstā”.

79      Protams, Padomei ir plaša novērtējuma brīvība, izvērtējot Komisijas iesniegtos ekonomiska rakstura datus. Šīs brīvības ietvaros tā, piemēram, būtu varējusi apstrīdēt noteiktu faktoru atbilstīgumu, kuru ņēmusi vērā Komisija, vai veikt pozitīvo un negatīvo interešu saskaņošanu, kas atšķiras no tās, ko Komisija veikusi savā priekšlikumā. Tomēr apstrīdētajā lēmumā Padome nav norādījusi negatīvos ekonomiskos indikatorus, kurus identificējusi Komisija, ne a fortiori apstrīdējusi to atbilstīgumu. Savienības rūpniecības ieguldījums, ražošanas un pārdošanas apjoms, kā arī tirgus daļu zaudēšanas tendence ir atbilstoši elementi, lai izvērtētu tirgus attīstību potenciālo scenāriju analīzē, kas jāveic Padomei. Turklāt Komisija ir ņēmusi vērā šos elementus Izpildes regulā Nr. 461/2013, nosakot galīgos kompensācijas maksājumus saistībā ar noteikta veida Indijas izcelsmes PET importu.

80      Šādos apstākļos prasītājas pamatoti apgalvo, ka Padome apstrīdētajā lēmumā veiktajā analīzē nav ņēmusi vērā visus atbilstošos datus un, šādi rīkojoties, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

81      Otrkārt, saistībā ar to, ka tirgus pozitīvā attīstība nav īslaicīga, ir jāatgādina, ka sava priekšlikuma 187. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka “uzlabojumi ir notikuši salīdzinoši nesen un zināmā mērā ir saistīti ar neparedzētiem un īslaicīgiem notikumiem tirgū 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā [sakarā ar kokvilnas tirgus cenu paaugstināšanos]”. Tās ieskatā, “šo konstatējumu šķietami apstiprina arī pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozares peļņas attīstību 2012. gadā [..], kas liecina par kritumu salīdzinājumā ar PIP [pārskatīšanas izmeklēšanas periodu]”.

82      Šajā ziņā Padome apstrīdētā lēmuma 8. apsvēruma beigās ir vienīgi apgalvojusi, ka “tendences rāda, ka šo tirgus attīstību nevar uztvert kā īslaicīgu”.

83      Taču šis apgalvojums nav pietiekami pamatots.

84      Iebildumu rakstā Padome norāda, ka prasītāju apgalvotais vienīgais pozitīvais īslaicīgais indikators ir cena. Privātpersonas, kas iestājušās lietā, piebilst, ka galvenie rādītāji (pārdošanu rentabilitāte, investīciju atdeves attīstība) liecina par pozitīvu attīstību pirms kokvilnas cenu paaugstināšanās.

85      Tomēr šīs konstatācijas nav ietvertas apstrīdētajā lēmumā. Ne Padome, ne privātpersonas, kas iestājušās lietā, nevar kompensēt apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību, sniedzot skaidrojumus Vispārējā tiesā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 15. jūnijs, Corsica Ferries France/Komisija, T‑349/03, EU:T:2005:221, 287. punkts un tajā minētā judikatūra).

86      Treškārt, saistībā ar cenu paaugstināšanu Komisija savā priekšlikumā ir norādījusi šādi:

87      “(155)      Analīzes ievadā būtu jānorāda, ka situāciju Savienības tirgū ietekmēja noteikti pasaules ekonomikas notikumi 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā, galvenokārt attiecībā uz līdzīga ražojuma cenu un pārdošanas apjomu. Šajā periodā samazinājās kokvilnas piedāvājums, kas Āzijas tirgū izraisīja paaugstinātu pieprasījumu pēc poliestera šķiedras. PET un poliestera šķiedra lielā mērā ir atkarīgi no līdzīgu izejvielu piedāvājuma, t.i., attīrītas tereftalskābes (PTA). Pieaugošais pieprasījums pēc poliestera šķiedras izraisīja nepietiekamu PTA piedāvājumu, paaugstinot PET cenas. Tā kā PET ražotāji Tuvajos Austrumos arī ir atkarīgi no Āzijas PTA, tas Savienībā izraisīja strauju PET importa apjoma kritumu. Vienlaikus lielākie PTA piegādātāji Savienībā atsaucās uz “force majeure” situāciju, kā rezultātā tika piemēroti papildu ierobežojumi vietējai PET ražošanai.

88      [..]

89      (181) Šajā ziņā ir jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare spēja izmantot PET cenu pieaugumu 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā, jo tā noteica PTA cenu pirms aprakstītajiem tirgus notikumiem. Pamatojoties uz statistikas avotiem par notikumu attīstību pēc PIP, kurus iesniedza ieinteresētās personas, PET ražotāju peļņa 2012. gadā strauji samazinājās. Tas apstiprina to, ka rentabilitāte 2011. gadā (PIP) patiešām pārsvarā bija saistīta ar negaidītiem un īslaicīgiem notikumiem globālajā ekonomikā (skat. 153. apsvērumu), kuri, visticamāk, neatkārtosies un nav uzskatāmi par ilglaicīgiem un Savienības ražošanas nozarei raksturīgiem.”

90      Apstrīdētā lēmuma 8., 9. 10. un 12. apsvērumā Padome ir norādījusi uz Savienības ražotāju, kā arī Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes produkta importētāju PET cenu palielināšanos, nepieminot ne kokvilnas cenu paaugstināšanos, ne a fortiori apstrīdot šī faktora atbilstīgumu. Tomēr šo pēdējo minēto apstākli Padome ir ņēmusi vērā Regulā Nr. 461/2013, tā apstiprinot tā atbilstīgumu. Tādējādi Padome apstrīdētajā lēmumā, veicot potenciālo scenāriju analīzi, nav no jauna izvērtējusi visus atbilstošos datus. Šādi rīkojoties, tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

91      Iebildumu rakstā Padome skaidro, ka no Komisijas izmeklēšanas izriet, ka PET cenu paaugstināšanās ne obligāti bija īslaicīga. Atbilstoši Komisijas sniegtajiem datiem šī paaugstināšanās esot sākusies pirms kokvilnas cenas paaugstināšanās, kas sākas tikai 2010. gada beigās. Atbildē uz repliku Padome piebilst, ka Komisijas konstatācija tās priekšlikumā, kurai atbilstoši Savienības rūpniecības rentabilitātes līmenis ir krities pēc izmeklēšanas saistībā ar pārskatīšanu perioda, nesniedz nekādu norādi par krituma apmēru, ne arī ļauj uzzināt, vai šis kritums nosedza cenu paaugstināšanos, kuru Komisija ir konstatējusi pirms kokvilnas cenas paaugstināšanās.

92      Ir jākonstatē, ka šie skaidrojumi nav ietverti apstrīdētajā lēmumā un tādēļ nevar tikt ņemti vērā, analizējot šī lēmuma pamatotību.

93      No iepriekš izklāstītā izriet, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un nav juridiski pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu, kad tā ir balstījusies uz noteiktiem pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, konkrēti, uz cenu paaugstināšanos, nepieminot noteiktus analīzei atbilstošus negatīvos faktorus.

–       Par Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu nebūtisko apjomu izmeklēšanas saistībā ar pārskatīšanu periodā

94      Apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumā Padome apgalvoja, ka “imports no attiecīgajām valstīm nav būtisks, ņemot vērā tā daļu ES tirgū (joprojām mazāk par 4 % PIP laikā) un salīdzinājumā ar importu no citām valstīm un ES ražotāju pārdošanas apjomiem”. Apstrīdētā lēmuma 11. apsvērumā Padome piebilda, ka “gan Taivānas, gan Taizemes tirgus daļas ir tuvu nullei” un ka, “ņemot vērā to, ka apjomi ir tik mazi, ticamība, kāda piemīt apgalvojumiem par dempingu, ir visdrīzāk jāuzskata par lielā mērā kļūdainu”.

95      Saistībā ar apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumu prasītājas apgalvo, ka Padome savā analīzē neņem vērā būtisku Indijas, Taivānas Taizemes importu palielināšanos, kas norāda uz to, ka tā ir bijusi selektīva saistībā ar faktiem, sniedzot deformētu priekšstatu un līdz ar to, šādi rīkojoties, ir nonākusi pie nepamatotiem secinājumiem.

96      Iebildumu rakstā Padome atbild, ka tai apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumā bija tiesības izsvērt un izvērtēt faktus, ņemot vērā importu apjomu.

97      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Komisija savā priekšlikumā ir izvērtējusi ne tikai importa darījumu apjomu attiecīgajā periodā, bet arī izvērtējusi šo importa darījumu tendenci (uz augšu vai uz leju) šī perioda laikā (Komisijas priekšlikuma 50., 92. un 114. apsvērums), kas ir atbilstoša norāde potenciālo scenāriju analīzē, kura jāveic šajā lietā. Šādos apstākļos šis fakts arī būtu bijis jāizvērtē Padomei, kad tā pieminēja importa apjomu apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumā.

98      Saistībā ar apstrīdētā lēmuma 11. apsvērumu prasītājas norāda, ka Padomes apgalvojums bez jebkādas faktu konstatācijas un to pamatojoša argumenta ir vērsts uz to, lai atspēkotu Komisijas analīzi, saskaņā ar kuru pastāv Taizemes un Taivānas [izcelsmes preču] dempinga, kas nodara kaitējumu, turpināšanās varbūtība. Turklāt šajā apsvērumā ietvertais apgalvojums nav atbilstīgs, ciktāl tajā neesot ņemta vērā iespējamā cenu attīstība pēc izmeklēšanas saistībā ar pārskatīšanu perioda beigām, ja šie pasākumi tiktu atcelti; šis esot atbilstošs jautājums.

99      Iebildumu rakstā Padome precizē, ka tā savā analīzē vispirms konstatēja, ka Taizemes un Taivānas izcelsmes importa darījumu apjomi bija samazinājušies, kas neļāva pierādīt skaidras tendences. Pēc tam tā konstatēja, ka dempinga aprēķināšana nav balstīta uz pārbaudītas normālās vērtības un šo valstu ražotāju eksporta cenām, bet gan Savienības rūpniecības apgalvojumiem sūdzības ietvaros. Šo divu faktoru kombinācija esot izraisījusi šaubas par apgalvojumu ticamību saistībā ar dempinga, kas nodara kaitējumu, risku nākotnē. Visbeidzot Komisijas apgalvojumi tās priekšlikuma 105. un 191. apsvērumā, saskaņā ar kuriem nekas neliecina, ka dempings būtu samazinājies vai neeksistējošs nākotnē, esot vērtējums, nevis konstatēts fakts.

100    Privātpersonas, kas iestājušās lietā, piebilst, ka apstrīdētā lēmuma 11. apsvērumā izklāstītais apgalvojums, saskaņā ar kuru “sūdzības par dempingu izmeklēšanu visdrīzāk jāuzskata par lielā mērā kļūdainu”, balstās uz divām Komisijas priekšlikumā ietvertām konstatācijām, proti, pirmkārt, par Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu cenu paaugstināšanos un, otrkārt, par to, ka šīs cenas nepārsniedza Savienībā praktizētās cenas.

101    Šajā ziņā ir jānorāda, ka gan Padome, gan privātpersonas, kas iestājušās lietā, sniedz skaidrojumus Vispārējās tiesā, kuri nav ietverti apstrīdētajā lēmumā. Minētā lēmuma 11. apsvērumā Padome ir vienīgi konstatējusi, ka Taizemes un Taivānas izcelsmes importa darījumu apjomi ir tik mazi, ka “ticamība, kāda piemīt apgalvojumiem par dempingu, ir visdrīzāk jāuzskata par lielā mērā kļūdainu”.

102    Pasākumu termiņa beigu pārskatīšanas procedūras ietvaros runa nav par “ticamību, kāda piemīt apgalvojumiem par dempingu”, bet par pārbaudi, vai pasākumu izbeigšana var veicināt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos. Tādēļ šīs analīzes mērķiem Padomes konstatācija nav atbilstoša.

103    Ja apstrīdētā lēmuma 11. apsvērums būtu jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek atspēkots Komisijas priekšlikumā ietvertais secinājums, saskaņā ar kuru attiecīgo antidempinga pasākumu beigšanās gadījumā būtu turpinājies dempings no Taizemes un Taivānas, ir jākonstatē, ka Padomes apgalvojums nav ne pārliecinošs, ne pamatots ar pierādījumiem. Ar šo apgalvojumu nav atspēkota apstrīdētajā lēmumā Komisijas veiktā dempinga maržas aprēķināšana, ne arī tās secinājums, saskaņā ar kuru ir maz ticams, ka pasākuma beigšanās gadījumā dempings turpinātos.

104    No tā izriet, ka Padomes secinājumos, kas izdarīti saistībā ar Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu nebūtiskajiem apjomiem ar pārskatīšanu saistītās izmeklēšanas periodā, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

–       Par pasākumu faktiskajiem labuma guvējiem tirgus daļu izteiksmē

105    Apstrīdētā lēmuma 10. apsvēruma beigās Padome apgalvo, ka “saskaņā ar sniegtajiem datiem, ja ir runa par tirgus daļām, šie pasākumi ir bijuši daudz labvēlīgāki trešo valstu ražotājiem, nevis Savienības rūpniecībai”.

106    Tā kā nav nekādas Padomes norādes par datiem, uz kuriem tā atsaucas, Vispārējai tiesai nav iespējams pārbaudīt šāda apgalvojuma pamatotību un apstrīdētais lēmums šajā ziņā nav pamatots (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 6. septembris, Portugāle/Komisija, C‑88/03, EU:C:2006:511, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).

–       Par cenu samazinājuma neesamību analizētā perioda laikā

107    Apstrīdētā lēmuma 12. apsvērumā Padome ir konstatējusi, ka saistībā ar Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu analizētā perioda laikā netika “konstatēts cenu samazinājums”.

108    Šajā ziņā Komisija pamatoti norāda, ka pagātnē netika konstatēts cenu samazinājums un apstrīdētajā lēmumā nav sniegta nekāda informācija par situācijas attīstību nākotnē antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā. Padomes arguments, kas sniegts atbildē uz Komisijas iestāšanās rakstu un atbilstoši kuram Indijas importētāji bija paaugstinājuši savas cenas Savienībā, neatspēko šo konstatāciju.

109    Tāpēc Padomes konstatācija apstrīdētā lēmuma 12. apsvērumā saistībā ar cenu samazināšanās neesamību nav noteicošs apstāklis, kas pats par sevi ļauj konstatēt, ka nav pierādīta kaitējuma atkārtošanās varbūtība.

–       Par Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu nebūtisko apjomu pasākumu atcelšanas gadījumā

110    Apstrīdētā lēmuma preambulas 13.–15. apsvērums ir formulēti šādi:

111    “(13) Lai gan [Indijā, Taizemē un Taivānā] ir neliels jaudas pārpalikums, Padome nav pārliecināta, ka šie neizmantotie pārpalikumi varētu tikt novirzīti uz ES. Pieprasījums pieaug lielākajā daļā nozīmīgāko tirgu.

112    (14) Cenu līmenis ES, salīdzinot ar citām valstīm, ir augstāks nekā citos lielākajos tirgos, jo spēkā ir ilgtermiņa pasākumi. Bez šādiem pasākumiem cenas tiektos pielāgoties pārējo valstu cenām. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi trešās valstīs, visticamāk, nenovirzīs būtiskas tirdzniecības plūsmas uz ES, jo šīs valstis nav pasaules galvenās PET patērētājas. Nav sniegta informācija par to, vai citos lielākajos PET tirgos, piemēram, ASV un Japānā, pastāv vai nepastāv tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Tādēļ Padome uzskata – lai gan pēc pasākumu izbeigšanas imports varētu pieaugt, šis pieaugums nebūtu būtisks.

113    (15) Padomes vērtējums ir, ka nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi par vairākiem būtiskiem faktoriem, lai izvērtētu, vai nodevu atcelšana varētu izraisīt tāda dempinga atsākšanos, kas nodara kaitējumu. Tie ir:

a)      pieprasījuma tendences trešās valstīs: piemēram, Taivānas gadījumā eksports uz trešām valstīm veido apmēram 60 % no ražošanas jaudas. Tas norāda, ka gaidāmās pieprasījuma tendences šajās valstīs atbilst izvērtējumam;

b)      transporta izmaksas un citi faktori, kas ietekmē rentabilitāti: ja trešo valstu eksporta tirgi ir eksportētājiem tuvāki nekā ES tirgus (nozīmīgs tirgus ir Austrumāzija), tas ietekmēs transporta izmaksas un tādējādi eksporta pārdošanas apjomu rentabilitāti un līdz ar to ES tirgus iespējamo pievilcīgumu.”

114    Prasītājas, kuras atbalsta Komisija, uzskata, ka Padome ir patvaļīgi noraidījusi Komisijas detalizēto vērtējumu, kurā secināts par būtisku importu pieauguma varbūtību pasākumu atcelšanas gadījumā. Lai gan formāli nav izvirzīts LESD 296. panta pārkāpums, ir arī norādīts uz atsevišķu Padomes apgalvojumu apstrīdētajā lēmumā nepamatotību un dažreiz pretrunīgumu.

115    Padome, kuru atbalsta privātpersonas, kas iestājušās lietā, noraida šos argumentus.

116    Ir jāsecina, ka Padome būtībā apstrīdētajā lēmumā ir secinājusi, ka, “lai gan pēc pasākumu izbeigšanas imports varētu pieaugt, šis pieaugums nebūtu būtisks” (14. apsvēruma beigas), jo “tā nav pārliecināta, ka šie neizmantotie [Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes preču] pārpalikumi varētu tikt novirzīti uz ES” (13. apsvērums).

117    Šis Padomes secinājums ir balstīts uz piecām konstatācijām, kas izklāstītas turpmāk 118., 127., 128., 133. un 136. punktā.

118    Pirmkārt, Padome uzskata, ka Indijas, Taivānas un Taizemes pārprodukcija ir “neliela” (apstrīdētā lēmuma 13. apsvērums).

119    Prasītājas un Komisija uzsver, ka šis apgalvojums ir pretrunā Komisijas analīzei tās priekšlikumā un pašas Padomes konstatācijām Izpildes regulā Nr. 461/2013, atbilstoši kurām šo trīs valstu, it īpaši Indijas, paredzamā jauda saražot vairāk preču nekā nepieciešams ir būtiska.

120    Iebildumu rakstā Padome norāda, ka Komisijas analīze ir balstīta uz sūdzībā ietverto informāciju un Komisija nav to pārbaudījusi uz vietas Taivānā un Taizemē. Padome esot to ņēmusi vērā, nosakot nozīmi, kādu piešķirt šim zaudējumu rādītājam analīzes ietvaros. Padome apgalvo, ka tā varēja atšķirīgi izvērtēt nākotnes jaudas un pieprasījumu Taivānā un Taizemē, ņemot vērā argumentus, kurus tai izmeklēšanas laikā snieguši citi ieinteresētie lietas dalībnieki, tostarp PET lietotāji Savienībā, nepieļaujot šajā analīzē acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

121    Atbildot uz šiem Padomes argumentiem, prasītājas un Komisija apstrīd izmeklēšanas laikā Komisijas konstatēto faktu atspēkojumu, ko veikusi Padome, jo šie fakti izrietēja no sūdzības un nebija pārbaudīti uz vietas Taivānā un Taizemē.

122    Šajā ziņā ir jānorāda, ka fakti, uz kuriem Padome norāda tiesvedībā Vispārējā tiesā, nav ietverti apstrīdētajā lēmumā. Apstrīdētā lēmuma 13. apsvērumā izklāstītais apgalvojums, saskaņā ar kuru jauda saražot vairāk preču nekā nepieciešams ir “neliela”, nekādi nav paskaidrots.

123    Protams, no iestādēm netiek pieprasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie elementi. Jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst šīm prasībām, ir izvērtējams ne tikai attiecībā uz tā tekstuālo aspektu, bet arī tā kontekstu, kā arī visām attiecīgo jautājumu regulējošām tiesību normām (spriedums, 2003. gada 9. janvāris, Petrotub un Republica/Padome, C‑76//00 P, EU:C:2003:4, 81. punkts).

124    Tomēr šajā lietā, kā to uzsver prasītājas un Komisija, Padomes apgalvojums, saskaņā ar kuru Indijas, Taivānas un Taizemes jauda saražot vairāk preču nekā nepieciešams ir “neliela”, ir pretrunā Komisijas analīzei tās priekšlikumā un pašas Padomes secinājumā attiecībā uz Indiju Izpildes regulā Nr. 461/2013, saskaņā ar kuru spēja saražot vairāk produkcijas nekā nepieciešams “ir uzskatāma par būtisku” (193. apsvērums). Šādos apstākļos Padomei ir jāsniedz skaidrojumi apstrīdētajā lēmumā, lai lietas dalībniekiem ļautu saprast tās apgalvojuma argumentāciju un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi.

125    Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pamatojums un ar Padomes sniegtajiem skaidrojumiem Vispārējā tiesā nav iespējams labot šo trūkumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 15. jūnijs, Corsica Ferries France/Komisija, T‑349/03, EU:T:2005:221, 287. punkts un tajā minētā judikatūra).

126    Katrā ziņā, pat ja būtu jāņem vērā šie Padomes skaidrojumi, ir jānorāda, ka, ciktāl Taivānas un Taizemes ražotāji eksportēji ir atteikušies sadarboties, Komisija varēja pamatoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

127    Otrkārt, Padome konstatēja, ka pieprasījums pieaug lielākajā daļā nozīmīgāko tirgu (apstrīdētā lēmuma 13. apsvērums), kas saskan ar tās apgalvojumiem apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumā, atbilstoši kuriem “galvenie PET eksporta tirgi palielinās” un, “atveseļojoties pasaules ekonomikai, pasaulē turpinās pieaugt pieprasījums pēc produktiem PET fasējumā”. Ne prasītājas, ne Komisija neapstrīd šos Padomes apgalvojumus.

128    Treškārt, Padome būtībā uzskatīja, ka pēc attiecīgo antidempinga pasākumu atcelšanas Savienības tirgus pievilcīgums cenu ziņā būtu mazāks, jo cenas pielāgotos uz leju atbilstoši cenām citās valstīs (apstrīdētā lēmuma 14. apsvērums). Padomes tēze balstījās uz konstatāciju, saskaņā ar kuru cenu līmenis Savienībā ir augstāks par cenu līmeni citos galvenajos tirgus sakarā ar attiecīgajiem antidempinga pasākumiem un bez šiem pasākumiem cenām Savienībā būtu tendence pielāgoties uz leju atbilstoši cenām citās valstīs.

129    Šajā ziņā līdzīgi prasītājām un Komisijai ir jākonstatē, ka Padomes tēze nozīmē, ka Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes [preču] imports tā apjoma dēļ var ietekmēt Savienībā praktizēto cenu līmeni. Taču tajā pašā laikā Padome apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā uzskatīja, ka, “lai gan pēc pasākumu izbeigšanas imports varētu pieaugt, šis pieaugums nebūtu būtisks”. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma pamatojumā ir pieļauta pretruna. Līdz ar to, kā to uzsvēra prasītājas tiesas sēdē, Padomes apgalvojums apstrīdētajā lēmumā, atbilstoši kuram “cenu līmenis ES, salīdzinot ar citām valstīm, ir augstāks nekā citos lielākajos tirgos, jo spēkā ir ilgtermiņa pasākumi”, nekādi nav pamatots.

130    Iebildumu rakstā Padome apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā minētā cenu samazināšanās attiecīgo antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā ne obligāti nozīmē, ka dempings, kas nodara kaitējumu, atkārtosies. Padome uzskata, ka spiediens uz Savienības cenām nenākot galvenokārt no Indijas, Taivānas un Taizemes. Šo vērtējumu pamatojot tas, ka imports no šīm valstīm esot veidojis mazāk nekā 4 % no Savienības tirgus, lai gan imports no trešajām valstīm, kas nav pakļauts antidempinga pasākumiem un kas esot realizēts par zemākām cenām, veidojis 15,9 % no šī paša tirgus. Atbildot uz Komisijas iestāšanās rakstu, Padome precizēja, ka apstrīdētajā lēmumā nav apgalvots, ka cenu paaugstināšanās Savienībā izriet vienīgi no antidempinga pasākumu piemērošanas. Šajā aspektā Padome norāda, ka Indijas eksportētāji ir paaugstinājuši savas cenas par 29 %.

131    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šie skaidrojumi ir pretrunā konstatācijām apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā, saskaņā ar kurām Savienības cenas ir augstākas, “jo spēkā ir ilgtermiņa pasākumi”. Kā ir norādīts iepriekš 129. punktā, šī konstatācija noteikti ir balstīta uz tēzi, saskaņā ar kuru Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes imports var ietekmēt Savienībā praktizēto cenu līmeni.

132    Līdz ar to Padomes argumenti neatspēko iepriekš 129. punktā veikto konstatāciju, saskaņā ar kuru apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pretruna pamatojumā saistībā ar analīzi par Savienības tirgus pievilcīgumu.

133    Ceturtkārt, apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā Padome uzsver, ka “tirdzniecības aizsardzības pasākumi trešās valstīs, visticamāk, nenovirzīs būtiskas tirdzniecības plūsmas uz ES, jo šīs valstis nav pasaules galvenās PET patērētājas”. Padome netieši norāda uz Komisijas priekšlikumā konstatēto tirdzniecības aizsardzības pasākumu esamību Turcijā, Dienvidāfrikas Republikā un Malaizijā saistībā ar Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu.

134    Šajā aspektā līdzīgi prasītājām ir jākonstatē, ka tad, kad Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka noteiktas valstis ir ieviesušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus saistībā ar Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes PET importu, tā nav apgalvojusi, ko šo pasākumu esamība novirza būtisku plūsmu uz Savienību. Ar šo konstatāciju Komisija ir vienīgi apgalvojusi, ka šo pasākumu piemērošana potenciāli samazina to tirgu skaitu, kuriem varētu piekļūt importa preces no Indijas, Taivānas un Taizemes. Šo apgalvojumu Padome nav apstrīdējusi apstrīdētajā lēmumā.

135    Tādēļ būtiskas tirdzniecības plūsmas uz Savienība neesamība, kuru konstatējusi Padome apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā, pati par sevi neļauj konstatēt, ka nav pierādīta dempinga, kas nodara kaitējumu, atkārtošanās varbūtība.

136    Piektkārt un visbeidzot, Padome apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā konstatē, ka “nav sniegta informācija par to, vai citos lielākajos PET tirgos, piemēram, ASV un Japānā, pastāv vai nepastāv tirdzniecības aizsardzības pasākumi”. Apstrīdētā lēmuma 15. apsvērumā Padome piebilst, ka “nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi par vairākiem būtiskiem faktoriem, lai izvērtētu, vai nodevu atcelšana varētu izraisīt tāda dempinga atsākšanos, kas nodara kaitējumu”. Padome uzskata, ka “tie [faktori] ir: a) pieprasījuma tendences trešās valstīs [..]; b) transporta izmaksas un citi faktori, kas ietekmē [eksportu] rentabilitāti”.

137    Šajā ziņā prasītājas pamatoti konstatē, ka pretēji tam, ko Padome apgalvojusi apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā un 15. apsvēruma a) daļā, Komisija ir izvērtējusi iespējamību, ka trešās valstis, tostarp ASV un Japāna, absorbē Indijas, Taivānas un Taizemes pārprodukciju. Tādējādi tā savā priekšlikumā bija analizējusi noteiktu ieinteresēto pušu apgalvojumus, kas balstīti uz to, ka “Taivānas PET ražojumu galvenie eksporta tirgi ir Āzijas un Klusā okeāna reģions, kā arī Ziemeļamerika un Dienvidamerika” (101. punkts) un ka “jāņem vērā pieaugošais pieprasījums citu trešo valstu tirgos” (104. punkts). Tomēr Komisija ir noraidījusi šos apgalvojumus, atgādinot, ka tā neapgalvo, ka “visa eksporta pieejamā jauda saražot vairāk preču nekā nepieciešams tiktu novirzīta uz Savienību”, bet vienīgi, ka “daudzumi, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, var pārsniegt līmeni, kas varētu nodarīt kaitējumu” (104. punkts).

138    Saistībā ar transporta izmaksu un citu faktoru, kuriem ir ietekme uz eksportu rentabilitāti, neņemšanu vērā, kas norādīta apstrīdētā lēmuma 15. apsvēruma a) daļā, prasītājas norāda, ka Komisijas izmeklēšanā ir izvērtētas importa uz Savienību cenas, apdrošināšana un frakts (CIF), kurās ietilpst transporta izmaksas un cenas, kas pielīdzināmas importam uz trešajām valstīm.

139    Šajā ziņā līdzīgi privātpersonām, kas iestājušās lietā, ir jānorāda, ka tad, kad Komisija izvērtēja Savienības tirgus pievilcīgumu, tā salīdzināja Indijas, Taivānas un Taizemes importu uz trešajām valstīm cenas ar šo pašu valstu eksporta uz Savienību cenām, neizvērtējot transporta izmaksu ietekmi uz eksporta rentabilitāti.

140    Tomēr, kā to uzsver Komisija, Savienības pievilcīgums un eksporta rentabilitāte arī tika noteikta tās priekšlikumā, tostarp saistībā ar Savienības tirgus lielumu (trešā vieta pasaulē) un tajā praktizētajām cenām, kuras ir ievērojami lielākas par Indijas, Taivānas un Taizemes eksporta cenām uz trešajām valstīm.

141    Šādos apstākļos Padomes konstatācijā apstrīdētā lēmuma 15. apsvēruma b) daļā, saskaņā ar kuru Komisija nav iesniegusi nekādus pierādījumus par “citi[em] faktori[em], kas ietekmē [eksportu] rentabilitāti” uz Savienību, ir pieļauta kļūda.

–       Par Savienības rūpniecības pietiekamo aizsardzību, izmantojot citus tirdzniecības aizsardzības pasākumus

142    Padome apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumā norādīja, ka “citi faktori norāda uz varbūtību, ka pasākumu atcelšana neizraisīs tāda dempinga atsākšanu, kas rada būtisku kaitējumu Savienības rūpniecībai”. Tā ir precizējusi, ka “turpmāki kompensācijas pasākumi pret Indiju un antidempinga pasākumi, kas vērsti pret Ķīnu un citām valstīm, turpinās zināmā mērā aizsargāt Savienības rūpniecību”.

143    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Padome ir atzinusi Vispārējā tiesā, ka ir pieļauta kļūda, kad tā apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumā norādīja uz antidempinga pasākumiem pret citām valstīm, kas nav Ķīna, jo šādi pasākumi neeksistē.

144    Turklāt Padome nav norādījusi iemeslus, kādēļ noteiktu tirdzniecības pasākumu esamība ļāva secināt, ka nav pierādīta kaitējuma atkārtošanās varbūtība.

145    Līdz ar to Padomes apgalvojums apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumā, saskaņā ar kuru Savienības rūpniecība ir pietiekami aizsargāta, nav pamatots.

–       Par citu tirgus dalībnieku skaršanu pasākumu atcelšanas gadījumā

146    Padome apstrīdētā lēmuma 16. apsvēruma beigās apgalvoja, ka “šā tirgus iepriekšējais tirdzniecības modelis arī vedina domāt, ka jebkāds eksporta pieaugums no Indijas, Taizemes un Taivānas drīzāk varētu daļēji vai pilnībā izspiest trešo valstu importu, nevis ES ražojumus”.

147    Kā prasītājas to ir uzsvērušas tiesas sēdē, šis Padomes apgalvojums nav pietiekami pamatots, jo viena pati norāde uz “šā tirgus iepriekšēj[o] tirdzniecības modeli[..]”, neļauj Vispārējai tiesai pārbaudīt šī apgalvojuma pamatotību, pat no tā konteksta skatpunkta, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums (skat. šī sprieduma 123. punktu). Līdz ar to šajā aspektā ir jākonstatē pamatojuma neesamība.

–       Secinājums par kaitējuma atkārtošanās varbūtību

148    No iepriekš izklāstītā izriet, ka analīzē, ko Padome veikusi apstrīdētā lēmuma 8.–17. apsvērumā, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kā arī noteiktos aspektos nav sniegts pamatojums vai ir sniegts pretrunīgs pamatojums.

149    Tomēr nav pamata atcelt apstrīdēto lēmumu, ja Padomes secinājumā, kas izklāstīts apstrīdētā lēmuma 23. apsvērumā un saskaņā ar kuru “ir skaidrs, ka Savienības interesēs nav paplašināt [pagarināt] pasākumus”, nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ir sniegts pamatojums. Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu, pat ja ir pierādīta dempinga, kas nodara kaitējumu, varbūtība, ir iespējama attiecīgo pasākumu izbeigšana, ja iestādes “var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka Savienības interesēs nav piemērot šādus pasākumus”.

 Par Savienības interešu izvērtēšanu pamatregulas 21. panta 1. punkta nozīmē

150    Izvērtējot Savienības intereses pamatregulas 21. panta 1. punkta nozīmē, ir jāizvērtē iespējamās sekas, gan piemērojot, gan nepiemērojot pasākumus, kas paredzēti Savienības rūpniecības interesēs un citu iesaistīto interesēs, tostarp dažādo pušu interesēs, kuras minētas pamatregulas 21. pantā. Šāds vērtējums paredz uz hipotēzēm par nākotnes notikumiem paredzētu prognozi, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu (spriedums, 2003. gada 8. jūlijs, Euroalliages u.c./Komisija, T‑132/01, EU:T:2003:189, 47. punkts).

151    Apstrīdētajā lēmumā Padome ir analizējusi Savienības intereses šādi:

152    “(18) Pamatregulas 21. panta 1. punktā paredzēts, ka konstatējums par to, vai iejaukšanās ietilpst Savienības interesēs, jāpamato ar dažādu interešu novērtēšanu kopumā.

153    (19) PET cenas nosaka, balstoties uz vairākiem faktoriem, taču ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir palielinājuši lietotāju nozares izmaksas. Daudzi lietotāji ir pudeļu pildītāji un MVU, kuru peļņa ir neliela, un tos pēdējos gados nopietni skārušas augstās PET cenas, jo PET sastāda būtisku daļu no to ražošanas izmaksām. Augsto cenu ietekme ir bijusi vislielākā uz mazākiem pudeļu pildītāju uzņēmumiem, kuri, nespējot panākt ietekmi sarunās, nav spējuši mazumtirgotājiem un galapatērētājiem likt pieņemt pieaugušās cenas. Vairāki no uzņēmumiem darbojas ar smagiem zaudējumiem un ir atlaiduši lielu skaitu darbinieku. Priekšlikumā ir ņemta vērā lietotāju situācijas pasliktināšanās un tas, ka ES PET cenas ir augstākas nekā citos lielākajos tirgos. Tomēr Padome uzskata, ka nav pierādīts, ka minētajiem pasākumiem nebūtu ietekmes uz relatīvi augstajām Savienības PET cenām.

154    (20) ES PET rūpniecība šobrīd ir ļoti koncentrēta un aizvien vairāk vertikāli integrētāka. Tā ir rentabla, un tai būtu jābūt starptautiski konkurētspējīgai.

155    (21) Pasākumu akumulācija kopā ar aizvien lielāko PET ražotāju un PET fasēšanas uzņēmumu integrāciju ES rada situāciju, kad neatkarīgiem PET fasēšanas uzņēmumiem, kam ir pieejams PET par visaugstākajām cenām pasaulē (ņemot vērā horizontālo ietekmi uz PET cenām), nav līdzvērtīgi spēles noteikumi, tajā pašā laikā galvenajiem konkurentiem trešās valstīs ir piekļuve PET par zemākām cenām.

156    (22) PET lietotājiem ir ļoti ierobežoti piegādes avoti ārpus ES, jo pasākumi ir spēkā arī pret importu, kura izcelsme ir citās trešās valstīs.

157    (23) Padome secina – ir skaidrs, ka Savienības interesēs nav paplašināt pasākumus, jo izmaksas, kas rodas importētājiem, lietotājiem un patērētājiem, ir neproporcionālas labumam, ko gūst Savienības rūpniecība.”

158    Prasītājas, kuras atbalsta Komisija, atgādina, ka pamatregulas 21. panta 1. punktā ir paredzēts, ka īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Apstrīdētajā lēmumā, pretēji Izpildes regulai Nr. 461/2013, šāda iespējamība neesot pat pieminēta un tajā esot aplūkotas vienīgi PET lietotāju intereses Savienībā, neņemot vērā neatkarīgo importētāju, izejvielu piegādātāju un PET pārstrādātāju intereses, kuras Komisija ir izvērtējusi antidempinga maksājumu priekšlikumā. Replikā prasītājas atgādina, ka Padomes secinājums, saskaņā ar kuru pasākumu neatjaunošanas gadījumā nenotiktu dempinga, kas nodara kaitējumu, atkārtošanās, ir acīmredzami kļūdains.

159    Runājot, konkrēti, par PET lietotāju interesēm Savienībā, prasītājas norāda, ka trīs elementi, kurus Padome konstatējusi apstrīdētā lēmuma 19.–22. apsvērumā, ir pretrunā tiem elementiem, kuri minēti Izpildes regulas Nr. 461/2013 234., 249. un 252.–260. apsvērumā, kas balstīti uz Komisijas analīzi. Turklāt Komisija norāda, ka Padomei ir pozitīvi jāpierāda, ka Savienības interesēs nav piemērot attiecīgos antidempinga pasākumus.

160    Padome, kuru atbalsta privātpersonas, kas iestājušās lietā, atbild, ka tā apstrīdētajā lēmumā detalizēti izvērtēja jautājumu par dempingu, kas nodara kaitējumu Savienības rūpniecībai, konkrēti, 4. apsvērumā gadījumos, kad importa izcelsme ir Indonēzija un Malaizija, un 5., 12., 15. un 16. apsvērumā Indijas, Taizemes un Taivānas gadījumā. Tādēļ Padome esot izpildījusi savu pienākumu izvērtēt visas iesaistītās intereses kopumā un nav pārkāpusi pamatregulas 21. panta 1. punktu. Saistībā ar apgalvoto acīmredzamo kļūdu vērtējumā Padome un privātpersonas, kas iestājušās lietā, atgādina, ka ir ticis uzskatīts par mazticamu, ka Savienības rūpniecībai tiktu nodarīts kaitējums, ja attiecīgie antidempinga pasākumi tiktu atcelti, un ka Padome ir ņēmusi vērā šo secinājumu, veicot Savienības interešu izvērtējumu atbilstoši pamatregulas 21. pantam.

161    Konkrētāk, saistībā ar PET lietotāju interesēm Savienībā Padome norāda, ka prasītājas neapstrīd ne PET cenu augsto līmeni Savienībā, ne šo lietotāju apgādes avotu ļoti ierobežoto raksturu. Turpretim prasītājas apstrīd veidu, kādā tā izvērtējusi šos faktus un no tā izdarītos secinājumus. Tomēr šajā vērtējumā neesot pieļauta acīmredzama kļūda un tas nav nesaprātīgs. Fakti, uz kuriem balstīts šis vērtējums, arī neesot acīmredzami kļūdaini. Privātpersonas, kas iestājušās lietā, piebilst, ka Padomes konstatācijās saistībā ar Savienības rūpniecību noteikti esot aplūkotas izejvielu ražotāju intereses. Tās arī uzsver, ka Padome ir koncentrējusies uz lietotāju situāciju, jo lietotāji atspoguļo galvenās Savienības intereses (papildus PET ražotājiem), kas ir izpaudies izmeklēšanas laikā. Ne PET importētāji, ne pārstrādes rūpniecība neesot ne piedalījusies, ne iesniegusi apsvērumus izmeklēšanas laikā. Privātpersonas, kas iestājušās lietā, arī izceļ konkrētu problēmu saistībā ar darbinieku zaudēšanu pudeļu pildītāju uzņēmumos, kā arī īpašas MVU problēmas.

162    Visbeidzot saistībā ar Izpildes regulā Nr. 461/2013 veikto vērtējumu Padome norāda, ka tas attiecas uz citu procedūru un skar atšķirīgus faktus. Turklāt šī regula neesot pakļauta Vispārējās tiesas kontrolei.

163    Šajā ziņā ir jānorāda, ka Padome un privātpersonas, kas iestājušās lietā, pašas atzīst, ka apstrīdētā lēmuma 23. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Savienības interesēs acīmredzami nav saglabāt spēkā pasākumus, ir balstīts uz Padomes secinājumiem, atbilstoši kuriem ir mazticams, ka pasākumu izbeigšana izraisīs būtiska kaitējuma Savienībai atkārtošanos (17. apsvērums), vai vismaz, ka šāda varbūtība nav pierādīta (5. apsvērums).

164    Padome būtībā ir atsaukusies uz apstrīdētā lēmuma 8.–17. apsvērumu, kad tā apstrīdētā lēmuma 20. apsvērumā atgādināja, ka Savienības PET rūpniecība “ir rentabla un tai būtu jābūt starptautiski konkurētspējīgai”. Padomes apgalvojums apstrīdētā lēmuma 19. apsvērumā, saskaņā ar kuru “ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir palielinājuši lietotāju nozares izmaksas”, noteikti ir balstīts uz 14. apsvērumā izdarīto konstatāciju, saskaņā ar kuru “cenu līmenis ES, salīdzinot ar citām valstīm, ir augstāks nekā citos lielākajos tirgos, jo spēkā ir ilgtermiņa pasākumi”.

165    Kā norādīts iepriekš 148. punktā, Padomes analīzē saistībā ar zaudējumu riska varbūtību ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kā arī noteiktos aspektos nav sniegts pamatojums vai ir sniegts pretrunīgs pamatojums. Šīs nepilnības skar arī Padomes secinājumus attiecībā uz Savienības interesēm saglabāt spēkā attiecīgos antidempinga maksājumus.

 Secinājums par prasību atcelt tiesību aktu

166    Ņemot vērā iepriekš minēto un nevērtējot prasītāju pirmo un trešo pamatu, ir jāapmierina otrais pamats un daļēji jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tajā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un nepilnības saistībā ar pamatojumu, kas skar analīzi gan saistībā ar kaitējuma atkārtošanās varbūtību attiecīgo antidempinga maksājumu nepagarināšanas gadījumā, gan ar Savienības interesēm saglabāt spēkā šos maksājumus.

2.     Par prasībām par zaudējumu atlīdzību

167    Vispārējās tiesas kompetence ārpuslīgumiskās atbildības jomā ir paredzēta LESD 268. pantā un 340. panta otrajā un trešajā daļā. No šīs pēdējās minētās tiesību normas izriet, ka ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Savienība saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Savienības iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.

168    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības ārpuslīgumiskā atbildība LESD 340. panta otrās daļas izpratnē par prettiesisku tās iestāžu vai struktūru rīcību iestājas tikai tad, ja ir īstenojušies visi kumulatīvie nosacījumi, proti, Savienības iestādei vai struktūrai pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un pastāv cēloņsakarība starp piedēvēto rīcību un apgalvoto kaitējumu (spriedumi, 1982. gada 29. septembris, Oleifici Mediterranei/EEK, 26/81, EU:C:1982:318, 16. punkts, un 2005. gada 14. decembris, Beamglow/Parlaments u.c., T‑383/00, EU:T:2005:453, 95. punkts).

169    Šajā lietā prasītājas apgalvo, ka trīs nosacījumi ir īstenojušies; Padome to apstrīd.

170    Pirms izvērtēt, vai ir īstenojušies iepriekš 156. punktā atgādinātie Savienības atbildības iestāšanās nosacījumi, ir jāprecizē prasītāju lūgumu apjoms.

 Par prasītāju prasību apjomu

171    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 268. pants neliedz celt prasību par atbildību sakarā ar nenovēršamiem un pietiekami noteikti paredzamiem zaudējumiem, pat ja tos vēl nav iespējams precīzi skaitliski aprēķināt (šajā ziņā skat. spriedumu, 2000. gada 8. jūnijs, Camar un Tico/Komisija un Padome, T‑79/96, T‑260/97 un T‑117/98, EU:T:2000:147, 192. un 193. punkts un tajos minētā judikatūra).

172    Šajā lietā prasītājas ir cēlušas savas prasības par zaudējumu atlīdzību 2013. gada 14. augustā, proti, divus mēnešus pēc apstrīdētā lēmuma stāšanās spēkā, apgalvojot, ka no šī datuma tām nodarīts kaitējums, kas izrietot no augstākā juridiskā spēka tiesību normu, kuras aizsargā Savienības rūpniecību, smaga pārkāpuma.

173    Prasītājas uzskata, ka apgalvotajam kaitējumam ir divējāds raksturs.

174    Pirmais kaitējuma veids izrietot no tā, ka pēc apstrīdētā lēmuma prasītājas esot bijušas spiestas uzturēt savas pārdošanas cenas Savienībā nerentablos līmeņos, lai konkurētu ar Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu, ar kuru tika realizēts dempings. Tie turpināja zaudēt tirgus daļas par labu Indijas, Taivānas un Taizemes ražotājiem. Šo kaitējumu veidojot starpība starp to peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (turpmāk tekstā – “EBITA”), kas novērtēta saistībā ar periodu (daļēji nākotnē prasības celšanas laikā) no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada maijam, un jau īstenoto EBITA periodā (pagātnē) no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada martam. Prasības pieteikuma pielikumā prasītājas ir sniegušas aplēsto zaudējumu aprēķinu un lūgušas, lai Vispārējā tiesa tiem ļautu tiesvedības tālākā stadijā aktualizēt to informāciju un aprēķinus. Prasītājas uzskata, ka šādu iespēju Vispārējā tiesa esot jau atzinusi (šajā ziņā skat. spriedumu, 1998. gada 30. septembris, Coldiretti u.c./Padome un Komisija, T‑149/96, EU:T:1998:228, 49. un 50. punkts).

175    Otrā veida kaitējums, par kuru īsumā apgalvots prasības pieteikumā, izrietot no tā, ka pēc apstrīdētā lēmuma prasītājām esot bijis jāatlaiž no darba personāls un jāslēdz ražotnes Savienībā. Prasības pieteikuma pielikumā prasītājas norāda uz nenovēršamo UAB Indorama Polymers Europe UK Apvienotajā Karalistē un ražotni [konfidenciāli] slēgšanu (2). Replikas rakstā Lotte Chemical UK arī ir lūgusi atlīdzināt PTA ražotnes slēgšanas saistītās izmaksas, jo šī slēgšana esot saistīta ar UAB Indorama Polymers Europe UK ražotnes slēgšanu Apvienotajā Karalistē.

176    Kopumā atbilstoši sākotnējiem prasītāju aprēķiniem, kas izklāstīti prasības pieteikumā un replikā, tiem nodarītais kaitējums esot [konfidenciāli] saistībā ar Cepsa Química, [konfidenciāli] saistībā ar Equipolymers, [konfidenciāli] saistībā ar Indorama Group (kas aptver četras prasītājas, proti: Indorama Ventures Poland, UAB Indorama Polymers Europe, UAB Orion Global pet un Ottana Polimeri), [konfidenciāli] un [konfidenciāli] saistībā ar Lotte Chemical UK, [konfidenciāli] saistībā ar M & G Polimeri Italia, [konfidenciāli] saistībā ar Novapet un [konfidenciāli] saistībā ar UAB Neo Group.

177    Aktualizējot savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību (skat. iepriekš 28. punktu), septiņas prasītājas – proti, Cepsa Química, Indorama Ventures Poland, Lotte Chemical UK, Ottana Polimeri, UAB Neo Group, UAB Indorama Polymers Europe un UAB Orion Global pet – ir atteikušās no saviem prasījumiem par zaudējumu atlīdzību saistībā ar nodarīto kaitējumu (apgalvotais pirmā veida kaitējums). Šos prasījumus uzturēja vienīgi trīs prasītājas, proti, Equipolymers, M & G Polimeri Italia un Novapet, un vienīgi saistībā ar deviņu mēnešu periodu no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim. Prasītājas ir izskaidrojušas, ka šis ierobežojums ir pamatots ar to, ka stājās spēkā Komisijas 2014. gada 4. februāra Īstenošanas lēmums 2014/109/ES, ar kuru atceļ Lēmumu 2000/745/EK, ar ko pieņem sakarā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām piedāvātās saistības attiecībā uz tāda polietilēntereftalāta (PET) ievešanu, kura izcelsme cita starpā ir Indijā (OV 2014, L 59, 35. lpp.). Prasītājas uzskata, ka tas, ka ar šo lēmumu tika atceltas saistības minimālo cenu jomā, kuras piešķirtas vairākiem Indijas ražotājiem un eksportētājiem, no 2014. gada 1. marta, esot būtiski samazinājis PET importu no Indijas uz Savienību.

178    Saistībā ar otro apgalvoto kaitējuma veidu – proti, noteiktu ražotņu slēgšanas izmaksām – prasījumus uzturēja vienīgi UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK un vienīgi saistībā ar zaudējumiem sakarā ar slēgšanu, kas iegrāmatoti saistībā ar 2013. gadu.

179    Turklāt saistībā ar divu veidu apgalvoto kaitējumu prasītājas ir atzinušas, ka daļēji to var attiecināt uz zaudējumiem, kurus izraisījis imports no Indonēzijas un Malaizijas, nevis apstrīdētajā lēmumā pieļautais prettiesiskums. Šajos apstākļos tās lūdz vienīgi atlīdzināt 77 % no zaudējumiem un apgalvotās slēgšanas izmaksas.

180    Visbeidzot saistībā ar CPME prasītājas ir precizējušas, ka tā kā apvienība nav cietusi zaudējumus.

181    No tā izriet, ka prasījumi par zaudējumu atlīdzību ir daļēji uzturēti vienīgi saistībā ar šādām prasītājām: Equipolymers, M & G Polimeri Italia, Novapet, UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK.

182    Tādēļ ir jāizvērtē, vai saistībā ar šiem prasījumiem ir īstenojušies iepriekš 156. punktā atgādinātie trīs Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumi.

183    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja nav īstenojies viens no trim Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem, prasība par zaudējumu atlīdzību ir noraidāma, neizvērtējot, vai ir īstenojušies abi pārējie nosacījumi (šajā ziņā skat. spriedumus, 1994. gada 15. septembris, KYDEP/Padome un Komisija, C‑146/91, EU:C:1994:329, 81. punkts, un 2002. gada 20. februāris, Förde‑Reederei/Padome un Komisija, T‑170/00, EU:T:2002:34, 37. punkts). Turklāt Savienības tiesai šie nosacījumi nav jāizvērtē noteiktā kārtībā (spriedums, 1999. gada 9. septembris, Lucaccioni/Komisija, C‑257/98 P, EU:C:1999:402, 13. punkts).

184    Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izvērtēt nosacījumu par cēloņsakarību starp apgalvoto rīcību un norādītajiem zaudējumiem.

 Par tiešo cēloņsakarību

185    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz cēloņsakarības esamību starp apgalvoto rīcību un norādītajiem zaudējumiem – apgalvotajiem zaudējumiem ir pietiekami tieši jāizriet no rīcības, par kuru ir celti iebildumi, t.i., šai rīcībai ir jābūt galvenajam zaudējumu cēlonim (spriedumi, 1979. gada 4. oktobris, Dumortier u.c./Padome, 64/76, 113/76, 167/78, 239/78, 27/79, 28/79 un 45/79, EU:C:1979:223, 21. punkts, un 2006. gada 10. maijs, Galileo International Technology u.c./Komisija, T‑279/03, EU:T:2006:121, 130. punkts un tajā minētā judikatūra). Prasītājiem ir jāsniedz pierādījumi, ka starp pārmesto rīcību un norādītajiem zaudējumiem pastāv cēloņsakarība (skat. spriedumu, 1998. gada 30. septembris, Coldiretti u.c./Padome un Komisija, T‑149/96, EU:T:1998:228, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).

186    Šajā lietā ir jāizvērtē, vai prasītājas ir juridiski pietiekami pierādījušas, ka apgalvotais divu veidu kaitējums (skat. šī sprieduma 162. un 163. punktu) pietiekami tieši izriet no pārmestās rīcības.

 Par Equipolymers, M & G Polimeri Italia un Novapet ciestajiem zaudējumiem

187    Aktualizējot savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, kuri balstīti uz faktiskiem datiem, prasītājas ir salīdzinājušas datus, kas atbilst deviņu mēnešu periodam pēc apstrīdētā lēmuma stāšanās spēkā (no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim), ar to deviņu mēnešu datiem, kas bija tieši pirms stāšanās spēkā (no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maijam).

188    Prasītājas arī norāda, ka izteikti procentos no patēriņa Savienībā, kurš bija aptuveni 2 119 425 metriskās tonnas (MT) divu izvērtēto periodu laikā, Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes imports palielinājās, palielinoties no aptuveni 3,8 % periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maijam līdz 5,6 % periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim. Šo trīs valstu izcelsmes importa cenas esot samazinājušās par 88 EUR/MT starp šiem diviem periodiem, no 1202 EUR/MT laikā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maijam līdz 1114 EUR/MT laikā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim. Prasītājām ir acīmredzams, ka attiecīgā prettiesiskā antidempinga maksājumu atcelšana ir izraisījusi tūlītēju un ievērojamu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importa palielināšanos, kā arī izraisījusi būtisku cenu samazināšanos, kurai esot bijusi negatīva ietekme uz prasītāju rezultātiem.

189    Prasītājas ir novērtējušas, ka zaudējumi, kas radušies pēc apstrīdētā lēmuma, veido 77 % no starpības starp EBITA, kas īstenota periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maijam, un EBITA, kas īstenota periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim. Prasītājas uzskata, ka EBITA ir visatbilstošākais elements, lai noteiktu zaudējumus, kas izriet no apstrīdētā lēmumā. Šis rādītājs galvenokārt ir balstīts uz ekspluatēšanas peļņu un izmaksām un tajā netiek ņemti vērā citi potenciālo zaudējumu (vai ieguvumu) avoti, tādi kā kapitāla izmaksas vai ražotņu slēgšanas izmaksas. Turklāt EBITA var tikt viegli pārbaudīti saistībā ar katru mēnesi prasītāju vadības sistēmās.

190    Prasītājas arī precizē, ka galveno izejvielu cenas, kurām varēja būt ietekme uz EBITA, abos aplūkotajos periodos ir nedaudz samazinājušās un līdz ar to tām nebija nelabvēlīgas ietekmes uz EBITA rezultātiem Savienības rūpniecībā.

191    Pamatojoties uz šiem precizējumiem, Equipolymers lūdz samaksāt [konfidenciāli] saistībā ar zaudējumiem (nevis sākotnējo summu [konfidenciāli]), M & G Polimeri Italia lūdz samaksāt [konfidenciāli] (nevis sākotnējo summu [konfidenciāli]) un Novapet lūdz samaksāt [konfidenciāli] (nevis sākotnējo summu [konfidenciāli]).

192    Padome, pirmkārt, norāda, ka, aktualizējot savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, prasītājas ir grozījušas šos prasījumus, kā tie sākotnēji ir bijuši definēti. Prasības pieteikumā prasītājas ir apgalvojušas negūto peļņu sakarā ar apstrīdēto lēmumu, kurā bija iekļauti zaudējumi, kas radušies, uzturot tirgus daļas saistībā ar importu, lai gan savā aktualizācijā tās atsaucas vienīgi uz darbības zaudējumiem. Tomēr prasītājas esot saglabājušas vienu un to pašu metodoloģiju, lai kvantificētu abu veidu zaudējumus, proti, EBITA salīdzinājumu saistībā ar abiem periodiem, kas pierāda, ka tā ir kļūdaina. Turklāt Padome uzskata, ka judikatūra, kurā ir atļauts noteikts elastīgums saistībā ar zaudējumiem nākotnē vai neiespējamība kvantificēt zaudējumus, nevar tikt attiecināta uz metodi (vai uz iepriekš noteiktam metodes grozījumiem), kura ir jāizmanto, lai realizētu šādu kvantificēšanu.

193    Otrkārt, Padome apgalvo, ka EBITA var ietekmēt citi faktori, kas nav apstrīdētais lēmums, un ar EBITA netiek aprēķināti darbības zaudējumi, bet gan sabiedrību rentabilitāte. Turklāt prasītājas salīdzina EBITA, kas konstatēti dažādos gada periodos (no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maijam un no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim), kas pārsniedz vienkāršu aktualizēšanu un ir kļūdaina analīze, jo pieprasījums pēc PET ir lielāks konkrētos mēnešos salīdzinājumā ar citiem.

194    Treškārt, Padome uzskata, ka tas, ka lielākā daļa prasītāju atsauca savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, pierāda, ka tās nevarēja pierādīt zaudējumu esamību, un ka trīs prasītāju, kuras uztur savas prasības, ciestie zaudējumi esot radušies nevis apstrīdētā lēmuma dēļ, bet gan citu faktoru dēļ. Eiropas Statistikas biroja (Eurostat) dati liecina, ka 2014. un 2015. gadā samazinājās Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes imports, kas izskaidrojot to, ka prasītājas savos prasījumos par zaudējumu atlīdzību noteica periodu no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim.

195    Visbeidzot Padome uzskata, ka galveno izejvielu cenu samazināšanās, ja tai līdztekus ir notikusi PET cenu samazināšanās, var ietekmēt EBITA rezultātus, ko prasītājas nav izvērtējušas.

196    Vispirms ir jānorāda, ka zaudējumu, kurus prasītājas esot cietušas sakarā ar apstrīdēto lēmumu (pirmais apgalvotais kaitējums), sākotnējā noteikšana daļēji bija balstīta uz aplēsi saistībā ar periodu no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada maijam (skat. šī sprieduma 162. punktu). Šajā aprēķinā tika iekļauta zaudējumu, kas attiecināmi uz prognozēto kaitējumu radošo dempingu, aplēse pēc apstrīdētā lēmuma prettiesiskās pieņemšanas. Šī aplēse ir balstīta uz Komisijas 2000. gadā veikto analīzi, kad pirmoreiz tika noteikti attiecīgie antidempinga maksājumi. 2000. gada 4. augusta Regulā (EK) Nr. 1742/2000, ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes konkrētu veidu PET importam (OV 2000, L 199, 48. lpp.), Komisija ir konstatējusi, ka Savienības rūpniecībai bija jāpielāgo savas cenas ievērojami uz leju to importu cenām, saistībā ar kuriem notiek dempings, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu; tas bija izraisījis neto zaudējumu 15 % apmērā no apgrozījuma. Cits prasītāju izmantotā aprēķina mainīgais bija balstīts uz attiecīgo valstu importu palielināšanās aplēsi, kuru Komisija īstenojusi savā regulas priekšlikumā. Tādēļ zaudējumu, kas attiecināmi uz apstrīdētā lēmuma prettiesisko pieņemšanu, esamību prasītājas nav pierādījušas, pamatojoties uz reāliem datiem.

197    Šī aplēse tika aizstāta ar zaudējumu kvantifikāciju, ko prasītājas veikušas savā aktualizācijā, pamatojoties uz EBITA, kura faktiski konstatēta periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim.

198    Tādēļ ir jāizvērtē prasījumi, kā tie ir precizēti šajā aktualizācijā.

199    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka pierādījumi, kurus prasītājas iesniegušas savas aktualizācijas ietvaros, neļauj juridiski pietiekami pierādīt cēloņsakarības esamību starp apstrīdētā lēmuma pieņemšanu un apgalvotajiem zaudējumiem.

200    Kā to uzsver Padome, prasītājas savas EBITA samazināšanās ietvaros nav nošķīrušas daļu, ko esot izraisījis zemo cenu importa pieaugums pēc apstrīdētā lēmuma prettiesiskās pieņemšanas, no daļas, kas izriet no citiem faktoriem, kuri var izraisīt vai izsaukt šī viena ekonomiskā rādītāja samazināšanos. EBITA var tikt ietekmēta ar citiem faktoriem, kuri nav apstrīdētais lēmums, konkrēti, pārdošanas prakšu izmaiņām, konkurenci starp Savienības ražotājiem un konkurencei starp to produktiem un citu valstu, kas nav Indija, Taivāna, Taizeme, Malaizija un Indonēzija, izcelsmes importu. Šajā ziņā līdzīgi Padomei ir jānorāda, ka Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes imports periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada februārim veidoja vienīgi 5,6 % no Savienības patēriņa un Malaizijas un Indonēzijas izcelsmes imports veidoja vienīgi 1,72 %.

201    No tā izriet, ka prasītājas nav pierādījušas tiešas un pietiekamas cēloņsakarības esamību, kas var izraisīt Savienības atbildības iestāšanos.

 Par noteiktu ražotņu slēgšanas izmaksām, kas radušās UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK

202    Kā atgādināts iepriekš 163. punktā, prasītājas prasības pieteikumā īsumā ir apgalvojušas, ka pēc apstrīdētā lēmuma tām arī esot bijis jāatlaiž no darba personāls vai jāslēdz ražotnes Savienībā.

203    Aktualizējot savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, prasītājas tos ir attiecinājušas vienīgi uz izmaksām, kuras radušās UAB Indorama Polymers Europe, sakarā ar tās rūpnīcas slēgšanu Apvienotajā Karalistē, un izmaksām, kas radušās Lotte Chemical UK sakarā ar tās PTA rūpnīcas slēgšanu. Turklāt, kā ir iepriekš atgādināts 167. punktā, šīs prasītājas lūdz vienīgi 77 % no šīm izmaksām, ciktāl, pēc to domām, daļa no tām var tikt attiecināta uz Malaizijas un Indonēzijas izcelsmes importu. Uz šī pamata UAB Indorama Polymers Europe lūdz summu [konfidenciāli] ([konfidenciāli] vietā) un Lotte Chemical UK summu [konfidenciāli] ([konfidenciāli] vietā).

204    Padome apstrīd šādas cēloņsakarības esamību. Turklāt savos apsvērumos par prasītāju prasījumu par zaudējumu atlīdzību aktualizāciju Padome apgalvo, ka tie prasījumi, kuri tiek uzturēti, neesot pieņemami atbilstoši Reglamenta 84. pantam, jo esot iesniegti novēloti gan replikas rakstā saistībā ar Lotte Chemical UK, gan replikas rakstā saistībā ar UAB Indorama Polymers Europe.

205    Šajā ziņā saistībā ar prasījumu pamatotību līdzīgi Padomei ir jākonstatē, ka, lai pierādītu cēloņsakarības esamību starp apgalvotajiem zaudējumiem un pārmesto rīcību, prasītājas prasības pieteikumā un replikas rakstā ir vienīgi iesniegušas preses paziņojumus vai elektroniskā pasta vēstules, kurās paziņots par rūpnīcu slēgšanu, kas notikusi apstrīdētā lēmuma dēļ. Tomēr šie dokumenti, kurus sagatavojušas pašas prasītājas, nepierāda, ka šo rūpnīcu slēgšana ir attiecināma uz apstrīdēto lēmumu, jo nav sniegta neviena pamatojuša norāde vai dati. Turklāt saistībā ar rūpnīcu Apvienotajā Karalistē UAB Indorama Polymers Europe pats paziņojuma par tās slēgšanu formulējums neattiecina šo slēgšanu uz apstrīdēto lēmumu, bet gan uz maržu samazināšanos un konkurences palielināšanos, it īpaši Āzijā. Kā to uzsver Padome, aplūkotajā periodā ir palielinājies Dienvidkorejas, kura arī atrodas Āzijā, izcelsmes imports un tikpat labi tas varēja būt rūpnīcas slēgšanas cēlonis. Turklāt saistībā ar Lotte Chemical UK PTA ražošanas rūpnīcu prasītājas neapgalvo, ka tās slēgšana ir tieši attiecināma uz apstrīdētā lēmuma prettiesisko pieņemšanu, bet gan vienīgi, ka “viens no galvenajiem” tās slēgšanas iemesliem ir PET rūpnīcas UAB Indorama Polymers Europe slēgšana Apvienotajā Karalistē.

206    Aktualizējot savus prasījumus par zaudējumu atlīdzību, prasītājas nav iesniegušas nekādus papildu pierādījumus, kas ļautu konstatēt šādu cēloņsakarību. Prasītājas ir vienīgi iesniegušas UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK konsolidētos finanšu pārskatus, lai pierādītu izmaksas, kas saistītas ar atlaišanām no darba, kuras ir pamatā to prasībām, nesniedzot nekādus citus elementus, kas ļauj pierādīt cēloņsakarību starp apgalvotajiem zaudējumiem un apgalvoto prettiesiskumu.

207    Šādos apstākļos ir jānoraida prasītāju prasījumi saistībā ar slēgšanas izmaksām, kas radušās UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK, neizvērtējot, vai, kā to apgalvo Padome, šie prasījumi tika iesniegti novēlotā tiesvedības stadijā, pārkāpjot Reglamenta 84. pantu.

208    No iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītājas nav pierādījušas tiešas un pietiekamas cēloņsakarības esamību, kas var izraisīt Savienības atbildības iestāšanos.

 Secinājums saistībā ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību

209    Tā kā saskaņā ar iepriekš 171. punktā izklāstīto judikatūru viena no Savienības atbildības iestāšanās nosacījumiem neizpilde ir pietiekama, lai noraidītu prasību par zaudējumu atlīdzību, ir pilnībā jānoraida prasītāju prasījumi par zaudējumu atlīdzību, neizvērtējot nosacījumus par pietiekami būtiska tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpuma esamību un kaitējuma esamību.

 Par tiesāšanās izdevumiem

210    Saskaņā ar Reglamenta 134. panta 1. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem. Turklāt saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

211    Tā kā šajā lietā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz prasītāju prasību atcelt tiesību aktu un prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs saistībā ar to prasībām par zaudējumu atlīdzību, ir jāpiespriež prasītājām un Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus pašām, izņemot tos, kas norādīti turpmāk 200. punktā.

212    Privātpersonas, kas iestājušās lietā, papildus saviem tiesāšanās izdevumiem sedz to tiesāšanās izdevumus, kas prasītājām radušies saistībā ar to iestāšanos lietā atbilstoši to prasījumiem.

213    Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      Padomes 2013. gada 21. maija Īstenošanas lēmumu 2013/226/ES, ar ko noraida priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam un izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz dažu Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importu, ciktāl šis priekšlikums noteiktu galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēntereftalāta veidu importam, atcelt daļā, kurā ir noraidīts priekšlikums noteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importam un izbeigta pārskatīšanas procedūra saistībā ar šo trīs valstu izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) importu;

2)      prasījumus par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

3)      Committee of Polyethylene Terephthalate (PET) Manufacturers in Europe (CPME), Cepsa Química, SA, Equipolymers Srl, Indorama Ventures Poland sp. z o.o., Lotte Chemical UK Ltd, M & G Polimeri Italia SpA, Novapet, SA, Ottana Polimeri Srl, UAB Indorama Polymers Europe, UAB Neo Group un UAB Orion Global pet sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, izņemot turpmāk 5) punktā norādītos tiesāšanās izdevumus;

4)      Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

5)      European Federation of Bottled Waters (EFBW), Caiba, SA, Coca‑Cola Enterprises Belgium (CCEB), Danone, Nestlé Waters Management & Technology, Pepsico International Ltd un Refresco Gerber BV sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar to iestāšanos lietā;

6)      Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kanninen Pelikánová Buttigieg

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 5. aprīlī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Par prasību atcelt tiesību aktu

Par otro pamatu – acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 11. panta 2. punkta un 21. un 1. panta pārkāpumu

Par Padomes veicamo analīzi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un Vispārējās tiesas pārbaudes apjomu saistībā ar apstrīdēto lēmumu

Par zaudējumu atkārtošanās varbūtības pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē vērtējumu

–  Par pozitīvu ekonomisko indikatoru, tostarp PET cenu paaugstināšanās, esamību

–  Par Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu nebūtisko apjomu izmeklēšanas saistībā ar pārskatīšanu periodā

–  Par pasākumu faktiskajiem labuma guvējiem tirgus daļu izteiksmē

–  Par cenu samazinājuma neesamību analizētā perioda laikā

–  Par Indijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes importu nebūtisko apjomu pasākumu atcelšanas gadījumā

–  Par Savienības rūpniecības pietiekamo aizsardzību, izmantojot citus tirdzniecības aizsardzības pasākumus

–  Par citu tirgus dalībnieku skaršanu pasākumu atcelšanas gadījumā

–  Secinājums par kaitējuma atkārtošanās varbūtību

Par Savienības interešu izvērtēšanu pamatregulas 21. panta 1. punkta nozīmē

Secinājums par prasību atcelt tiesību aktu

2.  Par prasībām par zaudējumu atlīdzību

Par prasītāju prasību apjomu

Par tiešo cēloņsakarību

Par Equipolymers, M & G Polimeri Italia un Novapet ciestajiem zaudējumiem

Par noteiktu ražotņu slēgšanas izmaksām, kas radušās UAB Indorama Polymers Europe un Lotte Chemical UK

Secinājums saistībā ar prasījumiem par zaudējumu atlīdzību

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.

1      Citu prasītāju nosaukumu saraksts ir pievienots vienīgi lietas dalībniekiem paziņotajā galīgajā redakcijā.

2 Konfidenciālie dati ir aizsegti.