Prasība, kas celta 2021. gada 8. jūlijā – Credit Suisse Group un Credit Suisse Securities (Europe)/Komisija
(Lieta T-406/21)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Credit Suisse Group AG (Cīrihe, Šveice), Credit Suisse Securities (Europe) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: R. Wesseling un F. ten Have, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas 2021. gada 28. aprīļa Lēmuma C(2021) 2871 par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40346 – SSA obligācijas) (turpmāk tekstā – “lēmums”) 1. pantu; pakārtoti - atcelt lēmuma 1. panta d) punktu; pakārtotāk – daļēji atcelt lēmuma 1. panta d) punktu, ciktāl tajā ir teikts, ka paziņojumi par cenu noteikšanu (Price Discovery Communications) ierobežo konkurenci mērķa dēļ un/vai ka prasītājas piedalījās vienotā un turpinātā pārkāpumā visā šajā pantā minētajā laikposmā;
atcelt lēmuma 2. panta d) punktu; pakārtoti – daļēji atcelt lēmuma 2. panta d) punktu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai, pakārtoti – pienācīgu šo izdevumu daļu.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, konstatēdama, ka prasītājas bija iesaistījušās darbībās, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana un/vai izkropļošana, ir pārkāpusi LESD 101. pantu un nav norādījusi pietiekamu pamatojumu. Konkrētāk:
Komisija esot pārkāpusi LESD 101. pantu, jo tā neesot pietiekoši apsvērusi lietā nozīmīgo juridisko un saimniecisko kontekstu un neesot izpildījusi savu pienākumu pierādīt, ka lēmumā aplūkojamās darbības ierobežo konkurenci mērķa dēļ;
pakārtoti, Komisija esot pārkāpusi LESD 101. pantu, secinādama, ka paziņojumi par cenu noteikšanu ierobežo konkurenci mērķa dēļ;
attiecībā uz paziņojumiem par cenu noteikšanu Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, tā vietā, lai novērtētu, vai rīcība ierobežo konkurenci mērķa dēļ, novērtēdama to, vai šāda rīcība (kā aksesuārs ierobežojums) neietilpst LESD 101. panta tvērumā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 101. pantu, jo tā esot nepareizi piemērojusi vienota un turpināta pārkāpuma jēdzienu. Konkrētāk:
Komisija neesot pierādījusi un neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu par to, ka biežajai saziņai, kas notika daudzpusējās, pastāvīgās tērzētavās (2013. gada februārī šī prakse tika izbeigta) un epizodiskai divpusējai saziņai, kas notika pēc 2013. gada februāra, bija daļa no vispārēja plāna sasniegt kopēju mērķi;
Komisija neesot pierādījusi un neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu par to, ka prasītājām bija zināms vai tām vajadzēja zināt, vai, objektīvi spriežot, tās būtu varējušas rēķināties ar pārējo tirgotāju divpusējo saziņu kopš 2013. gada februāra;
lēmumā neesot pierādīts un norādīts pietiekams pamatojums par to, ka apgalvotais pārkāpums bija turpināts;
lēmumā neesot pierādīts, ka vienotais un turpinātais pārkāpums notika visā lēmuma 1. panta d) punktā minētajā laikposmā.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas naudas sodu aprēķināšanas metodika neatbilst Regulas Nr. 1/2003 1 23. pantam, Komisijas Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai 2 un ka tajā nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. Konkrētāk:
Komisija neesot norādījusi pietiekamu pamatojumu, kas prasītājām dotu iespēju novērtēt, vai naudas sodu aprēķināšanas metodikā ir pieļautas kļūdas;
Komisija esot izmantojusi pārdošanas apjomu aizstājošu rādītāju, kas ievērojami pārsniedz prasītāju pārdošanas apjomu un līdz ar to apgalvotā pārkāpuma saimniecisko ietekmi, un tādējādi tā esot atkāpusies no 2006. gada Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai minētā jēdziena “pārdošanas apjoms”;
prasītājām uzliktais naudas sods ievērojami pārsniedzot apgalvotā pārkāpuma smagumu;
prasītājām uzliktais naudas sods attiecoties arī uz laikposmu, kurā tās nav piedalījušās apgalvotajā pārkāpumā.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
2 Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai”).