EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 30. septembrī

Lieta F‑124/11

Daniele Possanzini

pret

Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)

Civildienests – Frontex personāls – Pagaidu darbinieks – Karjeras attīstības ziņojums, kurā ietverti negatīvi apstiprinātāja novērtējumi, kas nav paziņoti ieinteresētajai personai – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Lēmums, kas balstīts uz apstiprinātāja atzinumu – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpums – Strīds, kas saistīts ar finansēm – Neierobežota kompetence

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru D. Possanzini būtībā lūdz atcelt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) izpilddirektora 2011. gada 28. marta lēmumu par viņa pagaidu darbinieka līguma nepagarināšanu

Nolēmums      Atcelt 2011. gada 28. marta lēmumu par D. Possanzini pagaidu darbinieka līguma neatjaunošanu, ko pieņēmis Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izpilddirektors. Piespriest Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām maksāt D. Possanzini zaudējumu atlīdzību EUR 5000 apmērā. Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām sedz pati savus un atlīdzina D. Possanzini tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Savienības aģentūras iekšējā direktīva par līgumu uz noteiktu laiku pagarināšanu – Tiesiskās sekas – Pārkāpums – Dienesta pārkāpums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Lēmums, kas ietekmē pagaidu darbinieka administratīvo statusu – Tādu elementu ņemšana vērā, kas nav ietverti personas lietā, bet ar kuriem ieinteresētā persona ir tikusi iepriekš iepazīstināta – Likumība – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 26. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Strīdi, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens – Prasība par lēmuma nepagarināt līgumu likumību – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Mērķis – Pirktspējas līdzvērtība – Ņemšana vērā, lai salīdzinātu dažādu dienesta vietu darbinieku un ierēdņu saņemto atalgojumu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 64. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. pants)

1.      Savienības iestādes vai organizācijas lēmums, kas ir paziņots visam personālam un kura mērķis ir garantēt vienādu attieksmi pret ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem jomā, kurā minētajai iestādei vai organizācijai ir ar Civildienesta noteikumiem piešķirta plaša novērtējuma brīvība, ir uzskatāms par iekšējo direktīvu, un kā tāda tā ir jāuzskata par norādošiem rīcības noteikumiem, kurus administrācija ir pati sev noteikusi par saistošiem un no kuriem tā nevar atkāpties, nepaskaidrojot cēloņus, kuri tai liek šādi rīkoties, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Līdz ar to, kas attiecas uz Savienības aģentūras pieņemto iekšējo direktīvu par pagaidu darbinieku līgumu atjaunošanu, pienākuma paziņot lēmumu par [līguma] nepagarināšanu [iekšējā] direktīvā paredzētā termiņā pārkāpums ir uzskatāms par dienesta pārkāpumu, kas var būt pamats kompensācijai. Tomēr šāds procesuāla pārkāpuma sekas var būt attiecīgā lēmuma atcelšana tikai tad, ja ir pierādīts, ka šis pārkāpums varēja ietekmēt lēmuma saturu.

(skat. 43., 44., 46., 47. un 78. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑92/96 Monako/Parlaments, 46. punkts.

Civildienesta tiesa: 2013. gada 30. janvāris, F‑87/11 Wahlström/Frontex, 56.–58. punkts.

2.      Iestāde pārkāpj Civildienesta noteikumu 26. pantu un pagaidu darbinieka tiesības uz aizstāvību, ja tā pieņem lēmumu nepagarināt viņa līgumu, iepriekš viņam nepaziņojot viņa spēju novērtējumu, kas pamato šāda lēmuma pieņemšanu. Šajā ziņā, ja izrādās, ka ieinteresētais darbinieks zinājis par šo novērtējumu, vēl nav uzskatāms par pietiekamu pierādījumu tam, ka viņam ir bijusi iespēja atbilstoši aizstāvēt savas intereses pirms viņam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas. Turklāt, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz aizstāvību, ir nepieciešams, lai iestāde ar visiem līdzekļiem pierādītu, ka tā iepriekš ir likusi minētajam darbiniekam saprast, ka attiecīgais novērtējumi, kas viņam netika paziņoti pirms tā ievietošanas viņa personas lietā, attaisnoja viņam nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanu. Pretējā gadījumā Civildienesta noteikumu 26. pantā paredzēto paziņošanu nevar uzskatīt par notikušu.

(skat. 60. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 5. oktobris, T‑40/07 P un T‑62/07 P de Brito Sequeira Carvalho/Komisija un Komisija/de Brito Sequeira Carvalho, 94. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta otrajā teikumā strīdos, kas saistīti ar finansēm, Civildienesta tiesai ir piešķirta neierobežota kompetence, kuras ietvaros tā var – vajadzības gadījumā pēc savas iniciatīvas – piespriest atbildētājam samaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies tā vainas dēļ, un šādā gadījumā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, izvērtēt zaudējumus ex aequo et bono.

Strīds, kas saistīts ar finansēm, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē var rasties, pamatojoties uz prasību, ar kuru ierēdnis vēlas panākt lēmuma, kas ietekmē viņa Civildienesta noteikumos noteikto statusu, atcelšanu.

It īpaši, ja bijušais pagaidu darbinieks lūdz Savienības tiesu lemt par lēmuma nepagarināt viņa līgumu likumību, vēl jo vairāk ir jāsaprot, ka viņa prasība aizsāk arī strīdu, kas saistīts ar finansēm. Faktiski lēmums nepagarināt līgumu tieši ietekmē ieinteresētās personas nepārtrauktību attiecīgās iestādes pagaidu darbinieka statusā un līdz ar to viņa atalgojumu un finansiālās tiesības.

(skat. 70., 71. un 73. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2010. gada 20. maijs, C‑583/08 P Gogos/Komisija, 44. un 46. punkts.

4.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. pantu uz ierēdņu un pagaidu darbinieku atalgojumu attiecina korekcijas koeficientu, kas noteikts atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās nodarbinātības vietās, lai neatkarīgi no šiem apstākļiem viņiem būtu vienāda pirktspēja. Tāpēc, salīdzinot šo darbinieku un ierēdņu saņemtā atalgojuma līmeni, korekcijas koeficienta piemērošanu nevar ņemt vētrā.

(skat. 79. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 10. jūlijs, T‑81/96 Apostolidis u.c./Komisija, 3. punkts.