Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 17. oktobrī iesniedza Kúria (Ungārija) – ZH un KN/AxFina Hungary Zrt.

(Lieta C-630/23, AxFina Hungary)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: ZH, KN

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: AxFina Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

1.    Vai ir pareizi interpretēt formulējumu “[līgums] var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem”, kas ietverts Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (turpmāk tekstā – “Direktīva 93/13”) 1 6. panta 1. punktā, tādējādi, ka ārvalstu valūtā indeksēts līgums, kurš noslēgts ar patērētāju, var pastāvēt bez līguma noteikuma, kas saistīts ar galveno izpildījumu un kas uz patērētāju neierobežoti attiecina valūtas maiņas kursa risku, ņemot vērā, ka dalībvalsts tiesībās ar imperatīvām normām ir noteikts valūtas maiņas mehānisms?

Vai Direktīvas 93/13 1. panta 2. punktam, 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam atbilst dalībvalsts tiesas prakse (kas balstīta uz dalībvalsts tiesību interpretāciju direktīvas gaismā un ievērojot Eiropas Savienības Tiesas iedibinātos interpretācijas principus), saskaņā ar kuru, ņemot vērā netaisnas iedzīvošanās aizlieguma principu,

a)    tiek piespriests atmaksāt patērētājam summas (vai veikt par tām norēķinus), kuras aizdevējs ir saņēmis saskaņā ar noteikumu, kas atzīts par negodīgu, bet neparedzot restitutio in integrum, jo īpaša valsts tiesību norma izslēdz šīs iespējamās spēkā neesamības juridiskās sekas, kā arī atsevišķi nepiemērojot noteikumus par netaisnu iedzīvošanos, jo valsts tiesībās nav paredzētas šādas līguma spēkā neesamības juridiskās sekas, bet gan patērētājs tiek atbrīvots no sekām, kas viņu ietekmē īpaši nelabvēlīgi, un vienlaikus atjauno līgumā līdzsvaru starp līgumslēdzējiem, piemērojot galvenās tiesiskās sekas, kas dalībvalsts tiesībās ir paredzētas spēkā neesamības gadījumā, proti, līguma atzīšanu par derīgu tādējādi, ka negodīgie noteikumi neuzliek patērētājam nekādus pienākumus, bet pārējie līguma elementi (kas nav negodīgi) (tostarp līgumiskie procenti un citi maksājumi) joprojām pusēm ir saistoši ar tādiem pašiem noteikumiem;

b)    gadījumā, ja līgumu nav iespējams atzīt par derīgu, lai veiktu savstarpējus norēķinus, tiek noteiktas tā spēkā neesamības tiesiskās sekas, atzīstot līgumu par piemērojamu līdz brīdim, kad tiek taisīts spriedums un puses veikušas savstarpējus norēķinus, piemērojot netaisnas iedzīvošanās aizlieguma principu?

2.    Vai, nosakot tāda līguma tiesiskās sekas, kurš zaudējis spēku minētā iemesla dēļ, var nepiemērot dalībvalsts tiesību normu, kura stājusies spēkā pēc līguma noslēgšanas un ar kuru ieviesta obligāta konvertēšana forintos, jo ar šo noteikumu kā valūtas kursa noteikšanas sekas ir paredzēts noteiktu daļu valūtas maiņas kursa riska attiecināt uz patērētāju, kuram negodīga līguma noteikuma dēļ vajadzētu būt pilnībā atbrīvotam no šī riska?

3.    Gadījumā, ja saskaņā ar Savienības tiesībām nav iespējams noteikt spēkā neesamības tiesiskās sekas, nedz atzīstot līgumu par derīgu, nedz atzīstot to par piemērojamu, kādas ir tiesiskās sekas ar attiecīgu dogmatisko pamatu, kas tādējādi ir nosakāmas contra legem, neņemot vērā dalībvalsts tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesiskajām sekām un pamatojoties tikai uz Savienības tiesībām, zinot, ka Direktīvā 93/13 nav reglamentētas spēkā neesamības tiesiskās sekas?

____________

1     OV 1993, L 95, 29. lpp.