Lieta T‑128/11
(publicēts izvilkumu veidā)
LG Display Co. Ltd
un
LG Display Taiwan Co. Ltd
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Šķidro kristālu displeju (LCD) pasaules tirgus – Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu un ražošanas jaudu jomā – Iekšējā tirdzniecība – Tiesības uz aizstāvību – Naudas sodi – Daļējs atbrīvojums no naudas soda – Vienots un turpināts pārkāpums – Princips ne bis in idem
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā noteikšanas metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Pārdevumu vērtības noteikšana – Kritēriji – Pārdevumu trešiem uzņēmumiem vērtības ņemšana vērā – Nosacījums
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
2. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā noteikšanas metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Pārdošanas vērtības noteikšana – Kritēriji – Pārdevumu sabiedrībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet kuras neveido vienu vienotu uzņēmumu ar apsūdzēto uzņēmumu, vērtības ņemšana vērā – Atšķirīga attieksme pret pārdevumiem vienotu uzņēmumu, kuri arī ir bijuši aizliegtās vienošanās dalībnieki, ietvaros – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs– Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nošķiršana starp situāciju, kurā tiek piešķirts atbrīvojums no naudas soda, un situāciju, kurā tiek piešķirts naudas soda samazinājums – Daļējs atbrīvojums – Nosacījumi – Šaura interpretācija
(LESD 101. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 8. punkta b) apakšpunkts un 23. punkta b) apakšpunkta trešā daļa)
4. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Nosacījumi
(LESD 101. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Daļējs atbrīvojums no naudas soda uz noteiktu laikposmu – Sekas – Šī laikposma izslēgšana no visiem naudas soda summas aprēķina posmiem
(LESD 101. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 23. punkta b) apakšpunkta trešā daļa)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Naudas soda samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību ārpus paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas – Nosacījumi
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 un Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta ceturtais ievilkums)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – Komisijas pienākums veikt vajāšanu par darbībām, kas izriet no vienota un turpināta pārkāpuma, vienā procedūrā – Neesamība – Komisijas novērtējuma brīvība attiecībā uz procedūru piemērojamību – Ierobežojumi – Ne bis in idem principa ievērošana
(LESD 101. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(LESD 101., 102. un 296. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Piemērojamība
(LESD 101., 102. un 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
1. Runājot par naudas sodu, kas uzlikti par konkurences tiesību pārkāpumu, pamatsummas noteikšanu, ja pārkāpuma dalībnieks pārdod preces, kuras skar pārkāpums, sabiedrībām, kas neveido vienu vienotu uzņēmumu ar šo dalībnieku, attiecīgie pārdevumi var tikt uzskatīti par tādiem, kuri ir veikti attiecībā uz neatkarīgām trešām personām, lai arī pastāv saikne starp minēto dalībnieku un minētajām sabiedrībām. Tomēr Komisijai ir jāpaskaidro, kāda saikne attiecīgajiem pārdevumiem ir ar aizliegto vienošanos.
(sal. ar 60.–63. punktu)
2. Runājot par naudas sodu, kas uzlikti par konkurences tiesību pārkāpumu, pamatsummas noteikšanu, tas, ka attiecībā pret pārdevumiem viena vienota uzņēmuma ietvaros tiek izrādīta atšķirīga attieksme, nekā pret pārdevumiem starp sabiedrībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā grupā, bet nav kvalificētas kā viens vienots uzņēmums, nevar tikt apšaubīts no vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanas viedokļa. Viena vienota uzņēmuma pastāvēšana rada atšķirīgu situāciju, kas pamato citas kategorijas attiecīgajiem dalībniekiem piemērošanu.
(sal. ar 136.–140. punktu)
3. Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos 23. punkta b) apakšpunkta pēdējā daļa ir piemērojama vienīgi gadījumos, kad ir izpildīti divi nosacījumi: pirmkārt, attiecīgais uzņēmums ir pirmais, kurš ir pierādījis Komisijai iepriekš nezināmus faktus, un, otrkārt, šiem faktiem ir bijusi tieša ietekme uz iespējamās aizliegtās vienošanās smagumu vai ilgumu, ļaujot Komisijai nonākt pie jauniem secinājumiem par pārkāpumu.
Ir jāizmanto šaura šo nosacījumu interpretācija, ierobežojot minētās tiesību normas piemērošanu ar gadījumiem, kad kāda sabiedrība, kas ir aizliegtās vienošanās dalībniece, sniedz Komisijai jaunu informāciju attiecībā uz pārkāpuma smagumu vai ilgumu, izslēdzot gadījumus, kuros sabiedrība vienīgi sniedz informāciju, kas ļauj pastiprināt pierādījumus attiecībā uz pārkāpuma esamību. Iecietības programmu efektivitāte tiktu ietekmēta, ja uzņēmumiem zustu stimuls būt pirmajiem, kas sniedz informāciju, ziņojot Komisijai par aizliegto vienošanos.
Turklāt pārbaude, kas aprakstīta paziņojuma par sadarbību 8. punkta b) apakšpunktā, ir atšķirīga no tās, kas paredzēta šī paziņojuma 23. punkta b) apakšpunkta pēdējā daļā. Pirmajā no šīm tiesību normām ir paredzēts, ka pilnīgs atbrīvojums tiek piešķirts uzņēmumam, kurš kā pirmais iesniedz pierādījumus, kuri, pēc Komisijas domām, ļauj konstatēt aizliegtu vienošanos. Tas, ka runa ir par atšķirīgām pārbaudēm, ir objektīvs pamatojums, kas Komisijai ļauj nemudināt pirmo un otro uzņēmumu sniegt pierādījumus vienādi, vienlaicīgi nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Pie tam vērtējuma kritēriji samazinājuma piešķiršanai sakarā ar būtisku pievienoto vērtību paziņojuma par sadarbību 21. un 22. punkta izpratnē arī ir atšķirīgi no tiem, kuri ir jāizmanto, lai noteiktu, vai uzņēmuma paziņojums var būt iemesls daļēja atbrīvojuma minētā paziņojuma 23. punkta b) apakšpunkta pēdējās daļas izpratnē piešķiršanai.
(sal. ar 157., 166., 167., 178., 179. un 190. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 193., 220. un 221. punktu)
5. Konkurences jomā tas, ka tiek atzīts uzņēmuma daļējs atbrīvojums atbilstoši Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos 23. punkta b) apakšpunkta pēdējai daļai, nozīmē, ka pret to ir jāattiecas tā, it kā tas nebūtu piedalījies attiecīgajā pārkāpumā laikposmā, uz kuru attiecas atbrīvojums, lai aprēķinātu uzliekama naudas soda apmēru. Minētajā tiesību normā nav paredzēts, ka Komisija neņem vērā faktus, uz kuriem attiecināms minētais atbrīvojums, tikai lai aprēķinātu pārkāpuma ilguma koeficientu, bet gan tai ir atzīstama vispārīgāka piemērojamība, kas tātad liedz ņemt vērā minētos faktus attiecībā uz visiem aspektiem, kuri attiecas uz naudas soda summas noteikšanu, tostarp nozīmīgā vidējā pārdošanas apjoma vērtības aprēķinu. Būtībā daļējā atbrīvošana, kāda ir paredzēta paziņojumā par sadarbību, tādējādi nozīmē “juridisku fikciju”, saskaņā ar kuru, lai aprēķinātu naudas soda summu, Komisijai ir jārīkojas tā, it kā šo atbrīvojumu saņemošais uzņēmums laikposmā, par kuru tas saņem šīs priekšrocības, pārkāpumā nebūtu piedalījies.
(sal. ar 199. un 201. punktu)
6. Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punkta ceturtais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tajā uzņēmumam atbilstoši Komisijas Paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos un atbilstoši pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai nav ļauts saņemt divkāršu naudas soda summas samazinājumu par vienu un to pašu sadarbību ar Komisiju. Runājot par pārkāpumiem, kas ietilpst paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomā, principā ieinteresētā persona nevar pamatoti pārmest Komisijai, ka tā kā atbildību mīkstinošu apstākli nav ņēmusi vērā tās sadarbības pakāpi ārpus minētā paziņojuma tiesiskā regulējuma ietvariem. Risinājums, atbilstoši kuram Komisijai ārkārtas situācijās ir pienākums uzņēmumam piešķirt naudas soda summas samazinājumu, pamatojoties uz pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 29. punkta ceturto ievilkumu, ir interpretējams tādējādi, ka šādu situāciju esamības priekšnosacījums ir tāds, ka attiecīgā uzņēmuma sadarbība, kaut arī tā pārsniedz uzņēmuma juridisko pienākumu sadarboties, tomēr nedod tam tiesības uz naudas soda summas samazinājumu atbilstoši paziņojumam par sadarbību.
(sal. ar 205.–208. punktu)
7. Konkurences jomā, lai gan vienota un turpināta pārkāpuma jēdziena interpretācija ļauj Komisijai vienas procedūras un viena lēmuma ietvaros veikt vajāšanu vienlaicīgi saistībā ar vairākām darbībām, attiecībā uz kurām vajāšanu būtu bijis iespējams veikt individuāli, tomēr tajā Komisijai nav uzlikts pienākums šādi rīkoties. Tādējādi Komisijai principā nevar pārmest, ka tā vajāšanu ir veikusi saistībā ar atsevišķām dažādām darbībām, kuras tā būtu varējusi sagrupēt vienotā un turpinātā pārkāpumā. Turklāt katra no šīm darbībām var sevī ietvert vairākus pārkāpumus. No tā izriet, ka Komisijai attiecībā uz tās uzsākto procedūru apjomu ir piešķirta novērtējuma brīvība. Tai nevar būt pienākuma konstatēt un sodīt par katru pret konkurenci vērsto rīcību un Savienības tiesas nevar secināt – kaut vai tikai attiecībā uz naudas soda summas samazināšanu –, ka Komisijai, ņemot vērā tai pieejamos pierādījumus, būtu bijis jāpierāda, ka noteikts uzņēmums noteiktā laikposmā ir izdarījis pārkāpumu.
Šīs novērtējuma brīvības esamība ir pakļauta tiesas kontrolei. Tomēr tikai tad, ja varētu tikt pierādīts, ka Komisija par vienotu faktisko situāciju bez objektīva iemesla ir uzsākusi divas atšķirīgas procedūras, tās izvēle varētu tikt uzskatīta par pilnvaru nepareizu izmantošana. Ja Komisija uzskata, ka tai nav pietiekamu pierādījumu par noteiktiem uzņēmumiem, kuri tiek turēti aizdomās par dalību vienā un tajā pašā vienotā pārkāpumā, vai arī ja nav pierādījumu par vispārēju plānu un kopējām metodēm, šie apstākļi ir objektīvi iemesli, kuri pamato Komisijas izvēli attiecībā uz dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem vajāšanu veikt atsevišķās procedūrās.
Turklāt riski uzņēmumam, uz kuru attiecas pirmā Komisijas uzsāktā procedūra, ka saistībā ar to tikts veikta vajāšana iespējamā otrā procedūrā par šo pašu vienoto un turpināto pārkāpumu, nevar ļaut šim uzņēmumam attiecībā pret lēmumu, ar kuru tiek slēgta pirmā procedūra, atsaukties uz ne bis in idem principu. Šī principa ievērošanu acīmredzami nevar nodrošināt preventīvi un tā ievērošana neatbrīvo uzņēmumu no tā pienākuma sadarboties ar Komisiju iespējamās otrās procedūras kontekstā.
(sal. ar 222.–225., 231. un 242.–244. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 238. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 255. un 256. punktu)