VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)

2012. gada 8. martā

Lieta T‑126/11 P

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana – Nelabvēlīgs akts – Netieši izteikts atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Daļēji acīmredzami nepamatota un daļēji acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2010. gada 14. decembra spriedumu lietā F‑1/10 Marcuccio/Komisija, kurā lūgts daļēji atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu. Pretapelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu. L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību pats.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesā veiktās tiesību aktu juridiskās kvalifikācijas pārbaude Vispārējā tiesā – Pieļaujamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

2.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas vērsts pret Civildienesta tiesas lēmumu par tiesāšanās izdevumiem – Nepieņemamība pārējo pamatu noraidījuma gadījumā

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkts)

3.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas veiktā pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Pilnīgs pamatojuma trūkums – Trūkumu novēršana pēc prasības celšanas – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

1.      Tāda Civildienesta tiesas veiktā tiesību akta juridiskā kvalifikācija, kāds ir jautājums par to, vai Komisijas sastādītais paziņojums, atbildot uz lūgumu papildus atlīdzināt medicīniskos izdevumus, ir uzskatāms par nelabvēlīgu aktu, ir tiesību jautājums, kas var tikt izvirzīts apelācijā.

(skat. 27. un 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 49. punkts; 2007. gada 26. aprīlis, C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 38.–40. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 13. oktobris, T‑43/07 P Neophytou/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑53. un II‑B‑1‑373. lpp., 45. punkts.

2.      No Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzība nevar attiekties vienīgi uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas pienākumu un to apmēru. No tā izriet, ka gadījumā, ja visi pārējie apelācijas sūdzības pamati par Civildienesta tiesas nolēmumu ir tikuši noraidīti, prasījumi par minētās tiesas lēmuma par tiesāšanās izdevumiem iespējamo prettiesiskumu ir jānoraida kā nepieņemami.

(skat. 37. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 9. septembris, T‑375/08 P Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑65. un II‑B‑1‑413. lpp., 71. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      To, vai procesuālajiem dokumentiem ir pierādījumu vērtība vai nav, Civildienesta tiesa patstāvīgi izvērtē pēc faktiem, un uz to neattiecas pārbaude apelācijas tiesvedībā Vispārējā tiesā, izņemot Civildienesta tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu vai ja Civildienesta tiesas konstatējumu būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

(skat. 41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2001. gada 10. jūlijs, C‑315/99 P Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. jūnijs, T‑452/09 P Rosenbaum/Komisija, Krājumā nav publicēts, 41. punkts.

4.      Lēmuma pilnīgu pamatojuma trūkumu pirms prasības celšanas Civildienesta tiesā nevar novērst ar paskaidrojumiem, kas sniegti pēc prasības celšanas. Iespēja novērst pilnīgu pamatojuma trūkumu pēc prasības celšanas apdraudētu tiesības uz aizstāvību, jo prasītājs tikai replikā varētu izvirzīt pamatus attiecībā uz šo pamatojumu, ar kuru tas iepazītos tikai pēc prasības pieteikuma iesniegšanas.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 20. septembris, T‑37/89 Hanning/Parlaments, Recueil, II‑463. lpp., 41. un 44. punkts; 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Vogler/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 40. un 41. punkts; 2006. gada 4. jūlijs, T‑88/04 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑149. un II‑A‑2‑703. lpp., 46. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 2. marts, T‑248/08 P Doktor/Padome, Krājumā nav publicēts, 93. punkts.