Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 6. janvārī iesniedza Okresný súd Prešov (Slovākija) – UR/365.bank a.s.
(Lieta C-12/22)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Okresný súd Prešov
Pamatlietas puses
Prasītājs: UR
Atbildētāja: 365.bank a.s.
Prejudiciālie jautājumi
Vai 2016. gada 21. decembrī noslēgtajā patēriņa kredītlīgumā ietvertie dati, kas minēti šajā lēmumā, atbilst skaidrai un lakoniskai norādei par kredīta veidu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 1 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajai prasībai?
Vai 2016. gada 21. decembrī noslēgtajā patēriņa kredītlīgumā ietvertie dati, kas minēti šajā lēmumā, atbilst skaidrai un lakoniskai norādei par kredītlīguma darbības termiņu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktajai prasībai?
Vai 2016. gada 21. decembrī noslēgtajā patēriņa kredītlīgumā ietvertie dati, kas minēti šajā lēmumā, atbilst skaidrai un lakoniskai norādei par kredīta veidu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta g) apakšpunktā noteiktajai prasībai, un vai
patēriņa kredītlīgumā ir jāiekļauj efektīvās gada izmaksu procentu likmes aprēķināšanas matemātiska formula kopā ar izmantojamajiem mainīgajiem lielumiem, kā arī pats aprēķins,
pietiek ar to, ka patēriņa kredītlīguma tekstā ir minēti efektīvās gada izmaksu procentu likmes aprēķināšanai nepieciešamie mainīgie lielumi, vai arī tie ir jānorāda vēlreiz ar norādi, ka runa ir par pieņēmumiem efektīvās gada izmaksu procentu likmes aprēķināšanai?
Vai Direktīvu 93/13/EEK 1 var interpretēt tādējādi, ka ar to tiek prasīts, lai valsts tiesību akti vai valsts prakse liktu tiesai atzīt līguma noteikumu par negodīgu arī pēc līgumattiecību izbeigšanas, kā tas ir izskatāmajā lietā?
Vai Padomes Direktīvai 93/13/EEK kopumā un it īpaši tās preambulas piektajam apsvērumam (tā kā parasti patērētāji nezina tiesību aktus, kas reglamentē preču un pakalpojumu pārdošanas līgumus citās dalībvalstīs; tā kā šo zināšanu trūkums var tos atturēt no tiešiem preču un pakalpojumu pirkšanas darījumiem citā dalībvalstī) pretrunā ir tāda tiesu prakse, kurā – gadījumā, ja tiek celta iebilde par patēriņa kredītlīguma obligātā elementa trūkumu, – tiek pieņemts, ka šis apstāklis patērētājam bija zināms jau kredītlīguma parakstīšanas brīdī, it īpaši tad, ja patērētājs ir atsevišķi apstiprinājis, ka ir iepazinies ar kredītlīgumu, parakstot citus saistītus kredīta dokumentus (piemēram, standarta informācijas par kredītlīgumu veidlapu, saņemto dokumentu sarakstu utt.)?
Vai patērētāju tiesību aizsardzības principam un efektivitātes principam pretrunā ir tas, ka valsts tiesībās attiecībā uz prasību atlīdzināt piegādātāja nepamatotu iedzīvošanos uz patērētāja rēķina ir paredzēts subjektīvs, kā arī objektīvs noilguma termiņš, kas ir balstīts uz neitrālu kritēriju (nepamatotas iedzīvošanās iestāšanās) tādējādi, lai noilguma termiņa sākuma brīža noteikšana nebūtu vienīgi patērētāja ziņā, jo savādāk [pakalpojumu] sniedzējam tiktu liegta faktiska iespēja aizstāvēties, atsaucoties uz noilgumu?
Vai ar patērētāju tiesību aizsardzības principu un efektivitātes principu ir saderīgs tas, ka jebkāds [pakalpojumu] sniedzēja sagatavotā patēriņa kredītlīguma trūkums bez ierunām ir uzskatāms par piegādātāja apzinātas rīcības rezultātu?
Vai efektivitātes princips turpmāk minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas nepamatotas iedzīvošanās atprasījuma noilguma termiņam, kas iestājusies saistībā ar bezprocentu un bezatlīdzības kredītu, kāda trūkuma dēļ būtu jāsakās tikai no brīža, kad tiesa ir lēmusi par šādu trūkumu (piemēram, konstatējot, ka kredītam ir bezprocentu un bezatlīdzības raksturs)?
No kura brīža ir jāsākas noilguma termiņam saskaņā ar efektivitātes principu, kas piemērots turpmāk minētajos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).
1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).