Language of document : ECLI:EU:T:2022:112

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2022. gada 2. martā (*)

Šķīrējklauzula – Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros noslēgts dotāciju nolīgums – Nolīguma izbeigšana – Profesionālās ētikas pārkāpums – Dotācijas saņēmēja vai tādas personas statuss, kura rīkojas saņēmēja vārdā vai uzdevumā

Lietā T‑688/19

VeriGraft AB, Gēteborga [Göteborg] (Zviedrija), ko pārstāv P. Hansson un A. Johansson, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūru, ko pārstāv A. Galea, pārstāve, kurai palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt par spēkā neesošu Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) līguma par dotācijas piešķiršanu projektam “Personalizētas vēnas, kas iegūtas cilvēka audu inženierijas ceļā, kā pirmais līdzeklis pacientu ar hronisku vēnu mazspēju–P‑TEV ārstēšanai” (Personalized TissueEngineered Veins as the first Cure for Patients with Chronic Venous InsufficiencyPTEV), kas noslēgts mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju atbalsta instrumenta ietvaros pētniecības un inovāciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), izbeigšanu,

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un T. Perišins [T. Perišin],

sekretārs: I. Polalis [I. Pollalis], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 1. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja VeriGraft AB ir Zviedrijas biotehnoloģiju sabiedrība, kuru 2005. gadā ar nosaukumu NovaHep AB dibināja A un B – profesori Karolinska institūtā Stokholmā (Zviedrija). Sākotnēji specializējusies cilmes šūnu izmantošanā, tā pēc finanšu grūtībām 2011. gadā nonāca dīkstāvē un pēc tam 2012. gadā tika pārcelta uz Gēteborgu (Zviedrija). 2014. gadā tās darbība tika atjaunota, iesaistoties jauniem akcionāriem, un šobrīd tā ir specializējusies reģeneratīvajai medicīnai paredzētu no cilvēka audiem iegūtu personalizētu transplantu izstrādes nozarē. Reģeneratīvās medicīnas nozare ir medicīnas nozare, kuras mērķis ir aizstāt vai sadziedēt cilvēka šūnas vai atjaunot audus vai orgānus, lai atjaunotu to normālu darbību. A, kurai sākotnēji piederēja 41 % prasītājas kapitāla, kopš 2014. gada pakāpeniski atsavināja visas savas kapitāldaļas. Turklāt viņa bija prasītājas valdes locekle līdz 2015. gada jūlijam un pēc tam strādāja nepilnu darba laiku līdz viņas darba līguma izbeigšanai 2016. gada 1. oktobrī. Prasītāja savu pašreizējo nosaukumu ieguva 2017. gada augustā.

 Gēteborgas Universitātes un CEPN izmeklēšana par A un viņas pētniecības grupu

2        2016. gada martā Gēteborgas universitāte uzdeva īpašai komitejai izmeklēt apgalvojumus attiecībā uz vairākiem darbiniekiem, proti, A, kā arī citiem viņas pētniecības grupas locekļiem, par pārkāpumiem pētījumos, kas bija veikti saistībā ar desmit universitātes zinātniskajiem rakstiem, kuri publicēti laikā no 2010. līdz 2015. gadam. Šī komiteja, kuras uzdevums bija sniegt ieteikumus Gēteborgas universitātes rektora vietniekam, pieprasīja Centrala Etikprövningsnämnden (Zviedrijas Centrālā ētikas komiteja, turpmāk tekstā – “CEPN”) atzinumu šajā ziņā. CEPN sniedza savu atzinumu 2018. gada martā, un īpašā komiteja 2018. gada jūnijā sniedza savus ieteikumus Gēteborgas Universitātes rektora vietniekam. Gan CEPN, gan īpašā komiteja konstatēja, ka pētījumos saistībā ar astoņiem no desmit zinātniskajiem rakstiem bija pieļauti pārkāpumi. It īpaši CEPN konstatēja sistemātiskus trūkumus attiecībā uz A pētniecības grupas sastāvu un darbību, kā arī gandrīz disfunkcionāliem pētniecības apstākļiem: neviena sanāksme nebija organizēta pienācīgā veidā un grupas sastāvs bija nepārtraukti mainījies, bieži vien neskaidru iemeslu dēļ. CEPN asi kritizēja A vadībā piekopto pētniecības kultūru un turklāt uzskatīja, ka kļūdainie attēli, kas atrasti astoņos no desmit rakstiem, par kuriem tika veikta izmeklēšana, lika noprast, ka nopietnās kļūdas ir pieļautas ne tikai nolaidības dēļ, bet patiešām apzināti. Rektora vietnieks 2018. gada jūnija lēmumā piekrita īpašās komitejas ieteikumam attiecībā uz pētījumiem, konstatējot, ka tajos ir pieļauti pārkāpumi. Rektora vietnieks arī lūdza valsts disciplinārajai struktūrai atbrīvot A no amata. Ar 2018. gada 21. decembra lēmumu šis lūgums tika noraidīts, jo pārkāpumi pētījumos, “pamatojoties uz lietas specifisko apstākļu vispārēju novērtējumu”, neesot pietiekams atlaišanas iemesls.

 Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un MVU inovāciju atbalsta instruments

3        Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (turpmāk tekstā – “pamatprogramma “Apvārsnis 2020””), pamatojoties uz LESD 173. un 182. pantu, tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV 2013, L 347, 104. lpp.). Atbilstoši šīs regulas 1. pantam ar to nosaka sistēmu, kas reglamentē Savienības atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, tādējādi nostiprinot Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinot ieguvumus sabiedrībai, kā arī inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas ekonomiskā un rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu.

4        Īpašajās darbības jomās, uz kurām attiecas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalība pētniecībā un inovācijā. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 1291/2013 22. panta 2. punktu vienotā centralizētā pārvaldības sistēmā tiek izveidots inovāciju MVU atbalsta instruments, kas mērķtiecīgi paredzēts visu veidu MVU ar inovācijas potenciālu plašā nozīmē.

5        Inovāciju MVU atbalsta instruments ir precizēts ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV 2013, L 347, 965. lpp.).

 Inovāciju MVU atbalsta instrumenta centralizētās pārvaldības deleģēšana EASME

6        Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME), kas kopš 2021. gada 1. aprīļa kļuvusi par Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūru (Eismea), tika izveidota 2014. gada 1. janvārī ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK (OV 2013, L 341, 73. lpp.), saskaņā ar 3. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003, L 11, 1. lpp.). Saskaņā ar Regulas Nr. 58/2003 4. panta 2. punktu šai aģentūrai tika piešķirts juridiskās personas statuss.

7        No Īstenošanas lēmuma 2013/771 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka EASME bija atbildīga par noteiktu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļu īstenošanu. Tādējādi Komisija ar Lēmumu C(2013) 9414 final (2013. gada 23. decembris), ar ko deleģē pilnvaras EASME, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar Savienības programmu īstenošanu enerģētikas, vides, klimata pasākumu, konkurētspējas un MVU, pētniecības un inovācijas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un kas jo īpaši ietver Savienības vispārējā budžetā iekļauto apropriāciju izpildi, deleģēja EASME konkrētus inovāciju MVU atbalsta instrumenta pārvaldības uzdevumus. Kā izriet no šī lēmuma I pielikuma, starp šiem uzdevumiem bija priekšlikumu izvērtēšana, lai saņemtu finansiālu palīdzību pamatojoties uz atbalstu inovācijām MVU, kā arī dotāciju līgumu sagatavošana, noslēgšana un to saņēmēju veikto izpildes darbību uzraudzība.

 Administratīvā procedūra

8        2017. gada 6. aprīlī EASME publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ar atsauces numuru H2020‑SMEINST‑2‑2016‑2017 tostarp inovatīvu MVU cilvēku veselības biotehnoloģijas nozarē atbalstam.

9        Prasītāja iesniedza priekšlikumu par inovāciju MVU atbalsta instrumenta 2. posmu, kas ir vērsts uz individualizēta kardiovaskulāra izstrādājuma, kas atbilst projektam “Personalizētas vēnas, kas iegūtas cilvēka audu inženierijas ceļā, kā pirmais līdzeklis pacientu ar hronisku vēnu mazspēju–P‑TEV ārstēšanai” (Personalized TissueEngineered Veins as the first Cure for Patients with Chronic Venous InsufficiencyPTEV; turpmāk tekstā – “P‑TEV projekts”), kas indicēts pacientu ar smagu hronisku vēnu mazspēju ārstēšanai.

10      Prasītājas iesniegtais priekšlikums bija novērtēt asinsvadu vai vēnu, kas iegūtas cilvēku audu inženierijas ceļā, implantēšanas iespējamību, drošumu un efektivitāti divpadsmit pacientiem, kuriem ir hroniska smaga vēnu mazspēja apakšējās ekstremitātēs. Tas it īpaši nozīmēja izņemt mirušu personu asinsvadus, ievākt perifēro asiņu paraugus no pacientiem, lai iegūtu šūnas, veikt decelularizāciju un pēc tam recelularizēt izņemtos vai audu inženierijas ceļā iegūtos asinsvadus, veikt ķirurģiskas manipulācijas vispārējā anestēzijā, testēt procedūras efektivitāti un izvērtēt dzīves kvalitāti divpadsmit mēnešu ilgā pēcoperācijas periodā. Visi pētījumi sākotnēji bija jāveic Norvēģijā un Zviedrijā.

11      Prasītājas priekšlikuma 4. sadaļā bija atsauce uz visatbilstošākajām zinātniskajām publikācijām par P‑TEV projekta saturu, proti:

–        [..], [..], [..], [..], [..], [..], [A], [..], “Successful tissue engineering of competent allogeneic venous valves”, Journal of Vascular Surgery: Venous and Lymphatic Disorders, 2015, 4. izdevums, 421.–443. lpp.;

–        [..], [..], [..], [..], [..], [..], [..], [..], [A],  “In Vivo Application of Tissue‑Engineered Veins Using Autologous Peripheral Whole Blood: A Proof of Concept Study”, EBioMedicine, 2014, 1. izdevums, 72.–79. lpp.;

–        [..], [..], [..], [..], [..], [..], [..], [..], [..], [A], “Transplantation of an allogeneic vein bioengineered with autologous stem cells: a proof‑of‑concept study”, Lancet, 2012, Nr. 9838, 230.–237. lpp.

12      2017. gada maijā pēc ārējo ekspertu veiktās novērtēšanas procedūras attiecībā uz prasītājas priekšlikuma 1.–3. iedaļu EASME pieņēma minēto priekšlikumu dotācijas piešķiršanai.

 Dotāciju nolīgums

13      2017. gada 9. augustā prasītāja, no vienas puses, un Savienība, kuru pārstāvēja EASME, no otras puses, noslēdza dotāciju nolīgumu attiecībā uz P‑TEV projektu ar atsauces numuru 778620 (turpmāk tekstā – “dotāciju nolīgums”).

14      Saskaņā ar dotāciju nolīguma 2.–5. pantu prasītājai tika piešķirta dotācija, kuras maksimālais apmērs bija 2 184 603,75 EUR saistībā ar P‑TEV projektu, kura īstenošanai bija jāsākas 2017. gada 1. septembrī un bija jāilgst 24 mēnešus.

15      Dotāciju nolīguma 34. pants attiecas uz ētikas principu ievērošanu.

16      Tādējādi dotāciju nolīguma 34.1. pantā ir noteikts:

“Saņēmējam ir jādarbojas, ievērojot:

(a)      ētikas principus (tostarp visaugstākos pētniecības integritātes standartus), kas izklāstīti, piemēram, Eiropas Rīcības kodeksā par pētniecības integritāti, kas jo īpaši ietver atturēšanos no safabricēšanas, viltošanas, plaģiātisma vai citiem pārkāpumiem pētījumos; un

(b)      spēkā esošos starptautiskos, Eiropas un valsts tiesību aktus.

[..]”

17      Dotāciju nolīguma 34.2. pantā ir precizēti saņēmēja pienākumi attiecībā uz darbībām, kas rada ētikas jautājumus. Tā šajā tiesību normā ir paredzēts:

“Darbībām, kas rada ētikas jautājumus, ir jāatbilst 1. pielikumā noteiktajām “ētikas prasībām”.

Pirms tādas darbības sākšanas, kura rada ētikas jautājumus, saņēmējam ir jāiesniedz [EASME] šādu dokumentu kopijas:

(a)      ētikas komitejas atzinumus, kas tiek prasīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem; un

(b)      paziņojumus vai atļaujas darbībām, kas rada ētikas jautājumus, kas nepieciešami atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem.

[..]”

18      Saskaņā ar dotāciju nolīguma 34.4. pantu, ja saņēmējs neizpilda kādu no minētā nolīguma 34.1. un 34.2. pantā paredzētajām saistībām, dotāciju var samazināt un nolīgumu var izbeigt. Šādu pienākumu neizpildes dēļ var tikt piemērots arī jebkurš cits pasākums, kas ir aprakstīts dotāciju nolīguma 6. nodaļā.

19      Dotāciju nolīguma 50.3. pantā ir regulēts gadījums, kad minēto nolīgumu var izbeigt EASME.

20      Saskaņā ar dotāciju nolīguma 50.3.1. pantu EASME var izbeigt līgumu šādos gadījumos:

“[..]

f)      saņēmējs (vai jebkura fiziska persona, kam ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus viņa vārdā) ir izdarījis smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas konstatēts jebkādā veidā;

[..]

l)      saņēmējs (vai jebkura fiziska persona, kam ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus tā vārdā) piešķiršanas procedūras ietvaros vai nolīguma ietvaros ir:

–        i)      pieļāvis būtiskas kļūdas, izdarījis pārkāpumus, krāpšanu vai

–        ii)      izdarījis nopietnu pienākumu pārkāpumu, kas tostarp ietver neatbilstošu darbības īstenošanu, nepareizas informācijas iesniegšanu, pieprasītās informācijas nesniegšanu, ētikas principu pārkāpumu;

[..].”

21      Dotāciju nolīguma izbeigšanas procedūra ir paredzēta minētā nolīguma 50.3.2. pantā, kurā ir noteikts:

“Pirms nolīguma izbeigšanas [EASME] saņēmējam nosūta oficiālu paziņojumu:

–        ar ko informē atbalsta saņēmēju par savu nodomu un tā pamatojumu; un

–        aicina saņēmēju iesniegt savus apsvērumus 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas un l) punkta ii) apakšpunktā minētajā gadījumā informēt [EASME] par pasākumiem, kuru mērķis ir izpildīt nolīgumā noteiktos pienākumus.

Ja [EASME] nesaņem apsvērumus vai izlemj turpināt procedūru, neraugoties uz saņemtajiem apsvērumiem, tā formāli paziņo saņēmējam līguma izbeigšanas apstiprinājumu un tās spēkā stāšanās datumu. Pretējā gadījumā tā formāli paziņo, ka procedūra tiek izbeigta.

Izbeigšana stājas spēkā:

–        attiecībā uz izbeigšanu iepriekš b), e), g), h), j) punktā un l) punkta ii) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ: apstiprinājuma paziņojumā minētajā datumā (skat. iepriekš);

–        attiecībā uz izbeigšanu iepriekš d), f), i), k) punktā, l) punkta i) apakšpunktā un m) punktā minēto iemeslu dēļ: nākamajā dienā, kas seko dienai, kad koordinators saņēmis apstiprinājuma paziņojumu.”

22      Saskaņā ar dotāciju nolīguma 57.1. pantu “[dotāciju] nolīgumu reglamentē piemērojamie Savienības tiesību akti, ja nepieciešams, papildināti ar Beļģijas tiesību aktiem”.

23      Dotācijas nolīguma 57.2. pantā ir noteikts, ka, “ja strīds par nolīguma interpretāciju, piemērošanu vai spēkā esamību nevar tikt atrisināts izlīguma ceļā, tā atrisināšana ietilpst vienīgi Vispārējās tiesas vai – apelācijas tiesvedībā – Tiesas kompetencē” un ka “šīm prasībām/sūdzībām ir jāatbilst [LESD] 272. pantam”.

 EASME īstenotā projekta kontrole

24      2018. gada rudenī EASME iecēla ārējo kontrolieri, kura uzdevums bija pārbaudīt P‑TEV projekta progresu.

25      Ar 2018. gada 22. novembra vēstuli EASME nosūtīja prasītājai ārējā kontroliera ziņojumu.

26      Ārējā kontroliera ziņojumā “Ievērojamie rezultāti saistībā ar izplatīšanu, ekspluatāciju un iespējamo ietekmi” bija norādīts:

“Nākamā ziņojuma perioda laikā projektam būtu jāsniedz rezultāti, kam ir būtiska tūlītēja vai potenciāla ietekme (pat ja nav sasniegti visi dotāciju nolīguma 1. pielikumā minētie mērķi).

Kavējumiem saistībā ar 3. daļu īsā un vidējā termiņā nevajadzētu būtiski ietekmēt visu klīnisko progresu un projekta rezultātu pārdošanu.”

27      Ārējā kontroliera ziņojumā arī bija norādīts, ka “projekta mērķiem joprojām ir nozīme no zinātniskā un tehnoloģiskā viedokļa”.

28      2018. gada 22. novembra vēstulē par P‑TEV projektu atbildīgais EASME darbinieks informēja prasītāju, ka, “pamatojoties uz [ārējā kontroliera] ziņojumu, [tā] uzskata, ka [P‑TEV] projekta īstenošana ir apmierinoša” un ka, “lai izvairītos no ievērojamām sekām attiecībā uz visu klīnisko progresu un [uzlabotas terapijas zāļu] tirdzniecību ilgākā laikposmā, [tā] iesaka [P‑TEV] projekta pagarināšanu bez papildu izmaksām, kas ļautu pilnībā īstenot I posma klīnisko pētījumu, kā bija paredzēts”.

29      Vienlaikus 2018. gadā EASME veica vairākas ētikas pārbaudes saistībā ar P‑TEV projektu. Ziņojumā, kas izstrādāts pēc pirmās ētikas pārbaudes, kura notika no 2018. gada 21. līdz 23. februārim, EASME pilnvarotā ētikas ekspertu grupa atklāja vairākas problēmas un ieteica veikt otru ētikas pārbaudi. Pēc otrās pārbaudes, kas tika veikta 2018. gada 24. un 25. maijā, ētikas ekspertu grupa savā ziņojumā norādīja, ka prasītāja ir daļēji atbildējusi uz dažiem pirmajā pārbaudē izvirzītajiem ētikas jautājumiem, bet ka vēl ir jāatrisina vairāki citi jautājumi, un ieteica veikt trešo ētikas pārbaudi. Trešā ētikas pārbaude tika veikta no 2018. gada 26. līdz 28. septembrim. Savā ziņojumā ētikas ekspertu grupa norādīja, ka prasītāja ir atrisinājusi dažus ētikas jautājumus, kas bija radušies otrās pārbaudes laikā, bet ka joprojām pastāv dažas ētikas problēmas. It īpaši ziņojumā bija norādīti daži nepieciešamie dokumenti, tādi kā klīnisko pētījumu atļaujas, kas ir ietvertas Savienības klīnisko pētījumu reģistros attiecībā uz Spāniju un Lietuvu, Spānijas kompetentās ētikas komitejas apstiprinājums un laboratorijas akreditācija audu ražošanai, ko paredzēts izmantot cilvēkiem Spānijā un Lietuvā. Ziņojumā bija arī norādīts, ka visiem pieprasītajiem dokumentiem ir jābūt skaidri saistītiem ar P‑TEV projektu un ka nav pietiekami pārbaudītas ne datu apstrādes darbības, kas veiktas ar izpētes nolūkiem paņemto cilvēka audu donoru tuvinieku personas datiem, un tajos nebija ietverta informācija par tiesībām uz datu aizsardzību un mehānismiem, kas ļautu tās izmantot, ne arī par tuvinieku tiesībām atsaukt savu piekrišanu.

30      Turklāt ziņojumā bija norādīts, ka Zviedrijā nesen ir veikta oficiāla izmeklēšana par problēmām ar pārkāpumiem pētījumos un ētiskajos jautājumos, un tās ir pierādījušas, ka priekšdarbu ietvaros veiktajos pētījumos, uz kuriem P‑TEV projektā bija atsauce, kā arī klīniskajos darbos, kas ļāva pierādīt minētajā projektā izmantoto procedūru koncepciju pareizību, ir pieļauti pārkāpumi.

31      Atbilstoši ētikas ekspertu grupas ziņojumam šī situācija bija radījusi vairākas bažas saistībā ar prasītājas priekšlikuma neobjektīvu novērtējumu, koncepciju validēšanu bez pienācīgas iepriekšējas apstiprināšanas, kā arī par iespējamiem draudiem un riskiem nākamajiem pētījumu dalībniekiem.

32      Ētikas ekspertu grupa no tā secināja, ka vispārējais novērtējums joprojām nav pietiekams, un ieteica veikt jaunu ētikas pārbaudi, gaidot attiecīgās EASME komitejas izmeklēšanas rezultātus par pārkāpumiem pētījumos.

 Dotāciju nolīguma izbeigšana

33      Ar 2018. gada 18. oktobra vēstuli EASME informēja prasītāju par savu nodomu izbeigt dotācijas nolīgumu (turpmāk tekstā – “pirmā iepriekšējā informatīvā vēstule”). Šajā vēstulē EASME norādīja, ka pēc trešās ētikas pārbaudes 2018. gada 26. septembrī ētikas ekspertu grupa bija norādījusi, ka prasītāja ir atrisinājusi dažas no 2018. gada 24. maija ētikas pārbaudē identificētajām ētikas problēmām, bet ka joprojām pastāv citas ētikas problēmas. EASME šajā ziņā skaidri atsaucās uz pirmajām piecām ētikas problēmām, kas tika identificētas ētikas ekspertu grupas ziņojumā pēc trešās pārbaudes un kas izklāstītas iepriekš 29. punktā. EASME precizēja, ka līdz ar to tā uzskata, ka dotācijas nolīgums ir jāizbeidz, jo prasītāja ir “pieļāvusi nopietnu dotāciju nolīgumā vai piešķiršanas procedūras laikā noteikto pienākumu neizpildi”. EASME aicināja prasītāju iesniegt savus apsvērumus 30 dienu laikā no šīs vēstules saņemšanas.

34      Ar 2018. gada 18. novembra vēstuli prasītāja iesniedza EASME savus apsvērumus par pirmo iepriekšējo informatīvo vēstuli, kuros tā apstrīdēja EASME iebildumus un apgalvoja, ka nav pieļāvusi tai dotācijas nolīgumā paredzēto pienākumu neizpildi.

35      EASME pilnvaroja ārējo ētikas ekspertu, lai novērtētu prasītājas iesniegtos apsvērumus par pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli. 2018. gada 11. decembrī EASME adresētajā ziņojumā ārējais ētikas eksperts, pirmkārt, pauda savu nostāju par prasītājas iesniegtajiem apsvērumiem par ētikas problēmām, kuras attiecībā P‑TEV projekta īstenošanu bija identificētas pirmajā iepriekšējās informācijas vēstulē, un, otrkārt, atsaucās uz izmeklēšanu par pārkāpumiem pētījumos, kas ietver tādas apsūdzības kā datu safabricēšana, meli par ētikas apstiprinājumiem un krāpnieciski ziņojumi par ārstēšanas rezultātiem. Viņš arī atsaucās uz faktu, ka Gēteborgas Universitātes rektors bija “pieprasījis atsaukt astoņus ar projektu saistītu pētnieku publicētus rakstus pēc tam, kad PubPeer bija atklājusi safabricēto datu izmantošanu, ko pēc tam bija apstiprinājusi [CEPN]”. Tādējādi tika precizēts, ka viens no šiem rakstiem, kurā bija izmantoti safabricētie dati, bija P‑TEV projektā norādīto atbilstošo publikāciju saraksta augšgalā. Turpinājumā ziņojumā, lai detalizēti aprakstītu šo izmeklēšanu un tās rezultātus, kā arī attiecībā uz saitēm uz visu atbilstošo dokumentāciju, ir atsauce uz diviem rakstiem, kas publicēti kādas personas, kura sevi sauc par neatkarīgu zinātnisko žurnālistu, interneta blogā.

36      2019. gada 18. februārī EASME nosūtīja prasītājai otro iepriekšējās informācijas vēstuli (turpmāk tekstā – “otrā iepriekšējās informācijas vēstule”). Šajā vēstulē EASME norādīja, ka pēc prasītājas apsvērumu izvērtēšanas tā neatkāpjas no nodoma izbeigt dotācijas nolīgumu, bet citu iemeslu dēļ nekā tie, kas izklāstīti pirmajā informatīvajā vēstulē, un līdz ar to pagarina iepriekšējās informēšanas procedūru. EASME precizēja, ka “saskaņā ar publiski pieejamo informāciju [A], ([prasītājas] līdzdibinātāju) [CEPN] [bija] atzinusi par vainīgu smagā profesionālās ētikas pārkāpumā”. EASME arī norādīja, ka divos dokumentos, kas tika iesniegti saistībā ar prasītājas projekta priekšlikumu kā “visatbilstošākās zinātniskās publikācijas saistībā ar P‑TEV projekta saturu”, bija ietverti, kā norāda CEPN, vainas pierādījumi, proti, raksts “In Vivo Application of Tissue‑Engineered Veins Using Autologous Peripheral Whole Blood: A Proof of Concept Study”, žurnāls EBioMedicine, 2014. gada 22. septembris (turpmāk tekstā – “EBioMedicine raksts”) un raksts “Transplantation of an allogeneic vein bioengineered with autologous stem cells: a proof‑of‑concept study”, žurnāls Lancet, 2012. gada 21. jūlijs (turpmāk tekstā – “Lancet raksts”). EASME norāda, ka CEPN izmeklēšanā arī bija secināts, ka lietā ir konstatētas sistemātiskas nepilnības pētniecības grupas sastāvā un darbībā un gandrīz disfunkcionāla pētniecības vide. Tā, piemēram, netika organizēta neviena sanāksme, un tika konstatēts, ka iesaistīto personu loks ir nepārtraukti mainījies, bieži vien bez paskaidrojumiem. EASME piebilda, ka ekspertu grupa ir asi kritizējusi A darba grupā konstatēto pētniecības kultūru. EASME uzskatīja, ka šie secinājumi ir pamats šaubām par A profesionālo integritāti un līdz ar to prasītājas spēju atbilstoši īstenot projektu un Savienības finanšu regulā ietverto prasību neizslēgšanai no finansējuma ievērošanu. Līdz ar to EASME uzskatīja, ka dotācijas nolīgumu nav jāturpina piemērot un tas ir jāizbeidz dotācijas nolīguma 50.3.1. panta f) punktā paredzētā iemesla dēļ.

37      2019. gada 15. marta vēstulē prasītāja EASME iesniedza apsvērumus par otro iepriekšējas informācijas vēstuli. Prasītāja apgalvoja, ka CEPN veiktā izmeklēšana attiecās konkrēti uz A un viņas universitātes pētniecības grupu. Prasītāja arī norādīja, ka tā nekādā veidā nav bijusi iesaistīta šajā pētniecības darbā un ka tas ir ticis veikts un publicēts, pirms prasītāja sāka darboties 2015. gada beigās. Prasītāja precizēja, ka kopš jaunās vadības stāšanās amatā 2014. gadā tā bija fiziski nošķirta no universitātes ēkas, kurā A turpināja veikt pētījumus, un ka visu vadību, zinātniekus un cilvēku audu inženierus, kas darbojās prasītājas tehnoloģijas izstrādē, viņa nodarbina pati, nekādi nedaloties ar personālu ar Gēteborgas Universitāti. Prasītāja vēl norādīja, ka pēc tam, kad 2016. gada 3. martā viņa bija saņēmusi informāciju par aizdomām par pārkāpumiem pētījumos attiecībā uz A, tā bija no nākamās dienas apturējusi viņas darba līgumu, un viņai no šī datuma līdz viņas darba līguma beigām 2016. gada 1. oktobrī nebija nekādas lomas tās darbībā vai pārstāvībā.

38      Šajā pašā vēstulē konkrētāk attiecībā uz tās priekšlikumā minētajām zinātniskajām publikācijām prasītāja norādīja, ka, lai gan tās bija minētas, lai atbalstītu attiecīgās tehnoloģijas pielietojamību P‑TEV projektā, tās visas tika sagatavotas Gēteborgas Universitātē, prasītājai neiesaistoties. Prasītāja uzskata, ka esot atklājies, ka dažās no minētajām publikācijām esot izmantoti neatbilstoši attēli. Tā Lancet rakstā, kas attiecās uz agrāku tehnoloģiju, ir ietverts, iespējams, replicēts vai nepareizi palielināts attēls, bet žurnāls uzskatīja, ka šī kļūda ir neliela un neietekmē raksta secinājumus un nolēma nepublicēt kļūdas labojumu. Prasītāja precizēja, ka Lancet raksts joprojām ir publicēts tā sākotnējā formā. Attiecībā uz EBioMedicine rakstu, kas arī ir minēts otrajā iepriekšējā informatīvajā vēstulē, prasītāja norādīja, ka izmeklēšanā attiecībā uz to netika atklātas nekādas pretrunas un ka tādējādi CEPN to savā ziņojumā neesot ņēmusi vērā. Prasītāja piebilda, ka rakstā “Successful tissue engineering of competent allogeneic venous valves”, Journal of Vascular Surgery, kas ir minēts tās priekšlikumā, bet kurš nebija minēts otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, ir ietverta kļūdaina tabula, un tādēļ žurnāls 2017. gada martā publicēja kļūdas labojumu. Pēc tam 2019. gada martā šis raksts tika atsaukts, pamatojoties uz Journal of Vascular Surgery politiku.

39      Prasītāja 2019. gada 15. marta vēstulē vēl uzsvēra, ka kopš 2015. gada tā ir izstrādājusi savu tehnoloģiju pilnīgi neatkarīgi no attiecīgās akadēmiskās grupas un ka tai ir izdevies savākt pilnīgu pirmsklīnisko datu kopumu, izmantojot savu personālu un savus standarta norādījumus sadarbībā ar trešām personām un akreditēto Zviedrijas pētniecības institūtu uzraudzībā. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā iekšējās attīstības rezultātā esot tikuši būtiski uzlaboti cilvēka audu audzēšanas procesi, kas atšķiras no akadēmiskajā līmenī pielietotajiem procesiem, par kuriem bija publikācijas un attiecībā uz kuriem tika iesniegti patentu pieteikumi bez A iesaistīšanās. Visbeidzot, prasītāja aicināja EASME pilnvarot neatkarīgus ekspertus vai iekšējos auditorus, lai pārbaudītu tās spēju sekmīgi pabeigt P‑TEV projektu un tās pilnīgo neatkarību no A.

40      Ar 2019. gada 15. aprīļa vēstuli EASME informēja prasītāju, ka tā apstiprina dotāciju nolīguma izbeigšanu (turpmāk tekstā – “vēstule par līguma izbeigšanu”). Komisija precizēja, ka argumentu sarakstā, kas pievienots vēstulei par līguma izbeigšanu, izklāstīto iemeslu dēļ tai nebija iespējams pieņemt prasītājas argumentus un ka tādējādi tā pilnībā saglabā savu sākotnējo informatīvajā vēstulē pausto nostāju.

41      Vēstulei par līguma izbeigšanu pievienotajā dokumentā “Argumentu saraksts (ierunu procedūra)” EASME, atbildot uz prasītājas 2019. gada 15. marta vēstulē paustajiem apsvērumiem, atzīmēja, ka trešajā ētikas pārbaudē bija norādīts, ka oficiālajā izmeklēšanā, ko Zviedrijā veica CEPN un Gēteborgas universitāte, ir pierādījumi par pārkāpumiem pētījumos, kas veikti P‑TEV projekta dotācijas līguma 1. pielikumā (A daļa) minētajā darbā, kuru prezentēja dotācijas saņēmēji. EASME uzskata, ka šis pārkāpums pētījumos ietvēra manipulāciju ar datiem, kā arī klīnisko testu veikšanu bez atbilstošas ētikas atļaujas. EASME piebilda, ka divos no rakstiem, kas tika iesniegti prasītājas priekšlikumā kā “visatbilstošākās zinātniskās publikācijas saistībā ar P‑TEV projekta saturu”, CEPN ieskatā, bija pierādījumi par attiecīgo pārkāpumu. EASME uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka šie materiāli ir pamatojuši zinātnisko novērtējumu, kura rezultātā tika piešķirta dotācija, šis novērtējums ir jāuzskata par neobjektīvu vai būtiski neobjektīvu. Noslēgumā EASME norādīja, ka dotācijas nolīguma 50.3.1. panta f) punktā paredzētais objektīvais izbeigšanas kritērijs šajā gadījumā ir izpildīts, jo “[A] bija saņēmēja līdzdibinātāja, kuru CEPN [bija] atzinusi par vainīgu profesionālās ētikas pārkāpumā”.

 Tiesvedība un lietas dalībnieču prasījumi

42      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 8. oktobrī, prasītāja cēla šo prasību.

43      2019. gada 27. janvārī EASME Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu.

44      Prasītāja repliku iesniedza 2020. gada 23. martā. EASME 2020. gada 23. jūlijā iesniedza atbildes rakstu uz repliku.

45      2021. gada 12. aprīlī Eismea vērsa Vispārējās tiesas uzmanību uz to, ka tā kopš 2021. gada 1. aprīļa ir kļuvusi par EASME likumīgo un vispārējo tiesību pārņēmēju.

46      Lietas dalībnieču mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2021. gada 1. jūlija tiesas sēdē.

47      Pēc tiesneša B. Berkes [B. Berke] nāves 2021. gada 1. augustā devītās palātas priekšsēdētāja iecēla citu tiesnesi, lai papildinātu palātas sastāvu.

48      Ar 2021. gada 26. augusta rīkojumu Vispārējā tiesa (devītā palāta) uzdeva atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

49      2021. gada 14. septembrī lietas dalībnieki informēja Vispārējo tiesu, ka tie nelūdz rīkot jaunu tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, un, tā kā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tai ir pietiekama informācija, devītās palātas priekšsēdētāja nolēma no jauna pabeigt tiesvedības mutvārdu daļu.

50      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        konstatēt un atzīt, ka EASME īstenotā nolīguma izbeigšana nav spēkā;

–        piespriest Eismea atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

51      Eismea prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par Vispārējās tiesas kompetenci

52      Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 272. pantu, lasot kopā ar 256. pantu, Vispārējās tiesas kompetencē ir sniegt nolēmumus saskaņā ar šķīrējklauzulu, kas ietverta publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, ko noslēgusi Eiropas Savienība vai kas noslēgti tās vārdā. LESD 272. pants tādējādi ir speciāla norma, kas ļauj vērsties Savienības tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu, un to neierobežo Savienības tiesā celtās prasības veids (spriedums, 2015. gada 26. februāris, Planet/Komisija, C‑564/13 P, EU:C:2015:124, 22. un 23. punkts).

53      Šajā lietā, kā to pamatoti apgalvo lietas dalībnieces, Vispārējās tiesas kompetencē tātad ir izskatīt šo prasību saskaņā ar LESD 272. pantu, lasot to kopsakarā ar LESD 256. pantu, atbilstoši subsīdiju nolīguma 57.2. panta pirmajā daļā ietvertajai šķīrējklauzulai.

 Par prasības pamatotību

54      Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz dotāciju nolīguma 50.3.1. panta f) punkta pārkāpumu, jo par apgalvoto pētniecībā pieļauto profesionālās ētikas pārkāpumu nav vainojama prasītāja vai fiziska persona, kurai ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus tās vārdā, un katrā ziņā tas neietekmē P‑TEV projektu. Otrais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, jo lēmumā par nolīguma izbeigšanu neesot ņemts vērā apstāklis, ka apgalvotais profesionālās ētikas pārkāpums neesot ietekmējis P‑TEV projekta zinātnisko nozīmi. Trešais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo EASME neesot prasītājai iesniegusi ārējā ētikas eksperta ziņojumu, ar kuru tā esot pamatojusi savu lēmumu par dotācijas nolīguma izbeigšanu.

55      Ir svarīgi atgādināt, ka lietā par šķīrējklauzulu atbilstoši LESD 272. pantam Vispārējai tiesai strīds ir jāizskata, balstoties uz nolīgumam piemērojamajām materiālajām tiesību normām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 4. februāris, Isotis/Komisija, T‑562/13, nav publicēts, EU:T:2016:63, 51. punkts, un 2019. gada 20. maijs, Fundación Tecnalia Research & Innovation/REA, T‑104/18, nav publicēts, EU:T:2019:345, 55. punkts un tajā minētā judikatūra), proti, šajā gadījumā, galvenokārt, ņemot vērā attiecīgā dotāciju nolīguma noteikumus, Savienības tiesību noteikumus attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.), lietas faktiem piemērojamajā redakcijā, kā arī citus no Savienības tiesībām izrietošos noteikumus, un, pakārtoti, atbilstoši dotāciju nolīguma 57.1. pantam, Beļģijas tiesības.

56      Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms aplūkot trešo pamatu.

 Par trešo pamatu, kas saistīts ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

57      Prasītāja norāda, ka par ārējā ētikas eksperta 2018. gada 11. decembra ziņojuma esamību un to, ka EASME savu lēmumu izbeigt dotācijas nolīgumu bija pamatojusi ar minēto ziņojumu, tā pirmo reizi uzzināja no iebildumu raksta. Līguma izbeigšanas procedūras laikā EASME tai neesot iesniegusi šo ziņojumu. Turklāt, atbildot uz vēstuli, ko prasītāja nosūtīja EASME, lai sagatavotu replikas rakstu, EASME, pirmkārt, esot apstiprinājusi, ka attiecīgais ziņojums tai nav ticis darīts zināms, jo tas bija iekšējs, iekšējai kontrolei paredzēts dokuments, kura rezultāti, proti, dotācijas nolīguma izbeigšana, tai esot tikuši paziņoti, un, otrkārt, atteikusies prasītājai sniegt pilnīgu piekļuvi šim dokumentam un izpaust tai attiecīgā eksperta vārdu. Prasītāja uzskata, ka EASME tai esot liegusi iespēju atspēkot dažus apgalvojumus, kas bija ietverti ārējā ētikas eksperta ziņojumā. Tādējādi prasītājai esot tikusi liegta iespēja apstrīdēt apgalvojumus, ka “šis projekts nav atbilstīgs”, ka “pamatdarbībā bija pieļauti pārkāpumi pētījumos” vai arī ka “šajā projektā tika atklāti vairāki trūkumi attiecībā uz atbilstību ētikai”. Šādi rīkojoties, EASME esot aizskārusi prasītājas tiesības uz aizstāvību. Attiecībā uz ārējā ētikas eksperta 2018. gada 11. decembra ziņojuma saturu prasītāja uzsver, ka tajā ir atsauce uz blogu www.forbetterscience.com, ko veido persona, kas sevi raksturo kā “neatkarīgu zinātnisko žurnālistu”, un kuram, šķiet, netiek veiktas ārējas vai koleģiālas pārbaudes.

58      Eismea apgalvo, ka pretēji prasītājas paustajam, tā iebildumu raksta pielikumā ir iesniegusi ārējā ētikas eksperta ziņojumu, kurā ir tikai aizklāts attiecīgā eksperta vārds. Tā precizē, ka principā runa ir par iekšējai lietošanai paredzētu dokumentu, kas tai ļauj sniegt vērtējumu, un tātad to nevar darīt zināmu dotācijas saņēmējiem. Tā uzsver, ka šajā lietā prasītājai par otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē norādītajiem izbeigšanas iemesliem bija iespēja paust savu nostāju apsvērumos par minēto vēstuli un ka līdz ar to nevar būt runas par jebkādu prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu šajā sakarā. Katrā ziņā Eismea precizē, ka, lai gan ārējā ētikas eksperta, kas bija pilnvarots izvērtēt prasītājas apsvērumus par pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli, ziņojumā patiešām ir norādīts uz profesionālās ētikas pārkāpumiem, tas nav bijis pamats otrajai iepriekšējās informācijas vēstulei, jo EASME jau pati bija iepazinusies ar šiem profesionālās ētikas pārkāpumiem. No tā izrietot, ka attiecīgais ziņojums prasītājai nav radījis kaitējumu.

59      Vispirms ir jānorāda, ka šis pamats pirmo reizi tika izvirzīts replikas rakstā. No Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkta izriet, ka tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Šajā lietā ir jākonstatē, ka šis pamats ir balstīts uz ētikas eksperta, ko EASME ir pilnvarojusi iekšējā procedūrā, ziņojumu, kas prasītājai netika darīts zināms dotācijas nolīguma izbeigšanas procedūras laikā un par kura esamību tā bija uzzinājusi no iebildumu raksta. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas starp prasītāju un EASME saistībā ar attiecīgo ziņojumu izriet, ka tas nebija atrodams pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalībniekiem paredzētajā interneta portālā un ka tas netika darīts zināms prasītājai, jo, kā uzskata EASME, tas bija iekšējs dokuments. Tāpat ir jānorāda, ka Eismea neapstrīd prasītājas apgalvojumu, ka tā par šī ziņojuma esamību pirmo reizi esot uzzinājusi no iebildumu raksta.

60      Līdz ar to ir jāuzskata, ka šis pamats ir balstīts uz faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi tiesvedības Vispārējā tiesā laikā, un ka līdz ar to atbilstoši Reglamenta 84. panta 1. punktā ietvertajām prasībām tas ir jāuzskata par pieņemamu.

61      Turklāt svarīgi ir atgādināt Tiesas atzīto, ka, ja puses savā līgumā, izmantojot šķīrējklauzulu, nolemj piešķirt Savienības tiesai kompetenci izskatīt ar šo līgumu saistītos strīdus, tad neatkarīgi no piemērojamajām tiesībām, kas noteiktas līgumā, šīs tiesas kompetencē ir izvērtēt iespējamus Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) un Savienības tiesību vispārējo principu pārkāpumus (spriedums, 2020. gada 16. jūlijs, Inclusion Alliance for Europe/Komisija, C‑378/16 P, EU:C:2020:575, 81. punkts).

62      Kad EASME pilda līgumu, uz to tomēr attiecas pienākumi, kas tai ir noteikti saskaņā ar Hartu un Savienības tiesību vispārējiem principiem. Tādēļ apstāklis, ka attiecīgajam līgumam piemērojamās tiesības nenodrošina tādas pašas garantijas kā tās, kas ir piešķirtas ar Hartu un Savienības tiesību vispārējiem principiem, neatbrīvo EASME no pienākuma nodrošināt to ievērošanu attiecībā uz saviem līgumpartneriem (spriedums, 2020. gada 16. jūlijs, Inclusion Alliance for Europe/Komisija, C‑378/16 P, EU:C:2020:575, 82. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2020. gada 16. jūlijs, ADR Center/Komisija, C‑584/17 P, EU:C:2020:576, 86. punkts).

63      No tā izriet, ka šajā lietā Vispārējās tiesas kompetencē ir pārbaudīt iespējamu prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ko izdarījusi EASME.

64      Prasītāja būtībā pārmet EASME, pirmkārt, ka tā viņai nav devusi iespēju paust nostāju par vērtējumu, ko ētikas eksperts bija sniedzis 2018. gada 11. decembra ziņojumā par tās apsvērumiem par pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli, pirms EASME pieņēma lēmumu izbeigt dotāciju nolīgumu un līdz ar to pārkāpa prasītājas tiesības tikt uzklausītai, un, otrkārt, ka tā nav viņai atklājusi ārējā ētikas eksperta vārdu tiesvedībā Vispārējā tiesā, tādējādi pārkāpjot tās tiesības uz aizstāvību.

65      Šajā ziņā jāatgādina, ka Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kuram kopš 2009. gada 1. decembra ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem, ir atzītas “ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu ietekmēt nelabvēlīgi”. Tiesības tikt uzklausītam ir vispārpiemērojamas (skat. spriedumu, 2013. gada 11. septembris, L/Parlaments, T‑317/10 P, EU:T:2013:413, 81. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi šo tiesību ievērošana ir obligāta neatkarīgi no tā administratīvā procesa rakstura, kura rezultātā tiek pieņemts individuālais pasākums, ja administrācija piedāvā – atbilstoši šīs pašas normas tekstam – pieņemt šādu personai adresētu “individuālu pasākumu, kas to varētu ietekmēt nelabvēlīgi”. Saskaņā ar tiesībām tikt uzklausītam, kas jānodrošina, pat nepastāvot piemērojamam tiesiskajam regulējumam, tiek prasīts, lai attiecīgā persona varētu lietderīgi paust savu viedokli saistībā ar faktiem, kas attiecībā uz viņu var tikt izmantoti aktā, kurš tiks pieņemts (spriedums, 2017. gada 24. aprīlis, HF/Parlaments, T‑584/16, EU:T:2017:282, 150. punkts).

66      It īpaši tiesību tikt uzklausītam ievērošana nozīmē, ka ieinteresētajai personai tiek sniegta iespēja pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas viņu ietekmē nelabvēlīgi, lietderīgā veidā izteikt savu viedokli par faktu esamību un atbilstību un par apstākļiem, uz kuru pamata šis lēmums tiks pieņemts (spriedums, 2013. gada 11. septembris, L/Parlaments, T‑317/10 P, EU:T:2013:413, 80. un 81. punkts, un rīkojums, 2019. gada 17. jūnijs, BS/Parlaments, T‑593/18, nav publicēts, EU:T:2019:425, 76. un 77. punkts).

67      No dotācijas nolīguma 22.1.1. panta izriet, ka EASME var izmantot ārējos ekspertus, lai pārliecinātos par projekta pareizu īstenošanu, kā arī par šī projekta atbilstību nolīgumā paredzētajiem pienākumiem.

68      Turklāt no dotāciju nolīguma 50.3.2. panta izriet, ka, pirms tiek izbeigts nolīgums, pamatojoties uz 50.3.1. panta f) punktu, EASME ir formāli jāpaziņo saņēmējam par savu nodomu un motivāciju un jāaicina to 30 dienu laikā pēc paziņošanas iesniegt savus apsvērumus.

69      Šajā lietā ir jānorāda, ka ārējā ētikas eksperta 2018. gada 11. decembra ziņojums attiecās uz prasītājas apsvērumiem par pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli. Lai gan šajā ziņojumā tiešām bija ietverta arī rindkopa, kuras saturs ir atgādināts šā sprieduma 35. punktā attiecībā uz CEPN izmeklēšanu par A un tās darba grupas veikumu, kā arī par tā saikni ar P‑TEV projektu, ir jākonstatē, ka šī rindkopa tikai apstiprina informāciju, kas jau bija minēta trešās ētikas pārbaudes 2018. gada 28. septembra ziņojumā, kurā bija ietverta šāda rindkopa:

“Zviedrijā nesen ir tikušas veiktas oficiālas izmeklēšanas par pārkāpumiem pētījumos un ētikas pārkāpumiem, un tās ir pierādījušas, ka priekšdarbos, uz kuriem P‑TEV projektā bija atsauce, kā arī klīniskajos darbos, kas ļāva pierādīt koncepciju validēšanu procedūrām, kuras tika izmantotas minētajā projektā, ir pieļauti pārkāpumi.”

70      Turklāt no paša iebildumu argumentu saraksta, kas pievienots vēstulei par nolīguma izbeigšanu, teksta izriet, ka EASME attiecībā uz konstatējumu par CEPN veikto izmeklēšanu par A darbību saistībā ar P‑TEV projektu balstījās uz trešās ētikas pārbaudes ziņojumu.

71      No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nevar uzskatīt, ka EASME dotācijas nolīguma izbeigšanu ir pamatojusi ar vērtējumiem, kas ietverti ārējā ētikas eksperta 2018. gada 11. decembra ziņojumā.

72      Turklāt ir arī jānorāda, ka dotācijas nolīguma izbeigšanas iemesli prasītājai tika izklāstīti otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, par kuru tai bija iespēja paust savu nostāju, kā to pierāda apsvērumi, kurus tā iesniedza 2019. gada 19. martā saskaņā ar dotāciju nolīguma 50.3.2. pantu.

73      Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka šajā lietā EASME nav aizskārusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai.

74      Turklāt ir jākonstatē, kā tika norādīts šī sprieduma 71. punktā, ka, tā kā EASME lēmumu izbeigt dotāciju nolīgumu nepamatoja ar ārējā ētikas eksperta ziņojumu, apstāklis, ka Eismea neatklāja prasītājai attiecīgā eksperta vārdu tiesvedībā Vispārējā tiesā, katrā ziņā nevar aizskart minētās prasītājas tiesības uz aizstāvību šajā tiesvedībā.

75      Tādējādi trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par pirmo pamatu, kas saistīts ar dotāciju nolīguma 50.3.1. panta f) punkta pārkāpumu

76      Prasītāja apgalvo, ka A, kuru EASME ir norādījusi otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, kā arī vēstulē par nolīguma izbeigšanu kā personu, kuru CEPN ir atzinusi par vainīgu profesionālās ētikas pārkāpumā, nav nedz dotācijas saņēmēja, nedz fiziska persona, kurai ir tiesības to pārstāvēt vai rīkoties tās vārdā dotācijas nolīguma 50.3.1. panta f) punkta izpratnē. Tādējādi prasītāja kā dotācijas nolīguma slēdzēja un vienīgā finansējuma saņēmēja esot minētā nolīguma [finansējuma] saņēmēja saskaņā ar dotācijas pretendentiem izsniegto Komisijas glosāriju un kā tas izriet no paša dotācijas nolīguma teksta. Turklāt kopš 2015. gada jūlija, kad A vairs nebija prasītājas valdē, viņai neesot bijis nekādu pilnvaru pārstāvēt prasītāju vai pieņemt lēmumus tās vārdā. Šādas pilnvaras tai neesot radījis arī viņas kā prasītājas līdzdibinātājas statuss. Šajā ziņā no Zviedrijas Likuma par sabiedrībām izrietot, ka A mazākuma dalība brīdī, kad tika iesniegts priekšlikums par P‑TEV projektu, viņai neļāva pārstāvēt prasītāju vai pieņemt lēmumus tās vārdā. Turklāt prasītāja uzsver, ka ar nepilna darba laika darba līgumu, kāds ar A bija spēkā no 2015. gada līdz tā izbeigšanai 2016. gada 1. oktobrī, viņai arī neesot piešķirtas pilnvaras to pārstāvēt vai rīkoties tās vārdā. Prasītāja arī uzsver, ka A nav piedalījusies nevienā no prasītājas darbībām kopš viņas darba līguma atlikušās daļas izpildes apturēšanas 2016. gada 4. martā līdz minētā līguma izbeigšanai un ka tādējādi viņa nekādi nav ietekmējusi 2017. gada aprīlī iesniegto priekšlikumu par P‑TEV projektu. Prasītāja uzskata, ka šajos apstākļos ir acīmredzams, ka A neietilpst to personu kategorijā, uz kurām attiecas dotāciju nolīgums atbilstoši tā 50.3.1. panta f) punktam, un ka tādējādi ar profesionālās ētikas pārkāpumu, kurā tā ir vainojama, nevarēja pamatot dotāciju nolīguma izbeigšanu.

77      Prasītāja apgalvo, ka tieši šī fakta dēļ Eismea ar atpakaļejošu spēku vēlas grozīt dotāciju nolīguma izbeigšanas pamatojumu, pirmo reizi Vispārējā tiesā apgalvojot, ka patiesībā tieši prasītāja kā dotācijas saņēmēja ir atbildīga par pārkāpumiem pētniecībā. Prasītāja uzskata, ka Eismea neesot tiesību pārskatīt izbeigšanas iemeslus šajā tiesvedības stadijā, jo pretējā gadījumā tiekot pārkāpts tiesvedības paredzamības princips. Turklāt saskaņā ar Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu administrācijai esot jāpieņem paredzami un skaidri lēmumi.

78      Prasītāja apgalvo, ka pat gadījumā, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka Eismea ar atpakaļejošu spēku groza dotāciju nolīguma izbeigšanas iemeslus, šī izbeigšana tomēr joprojām būtu nepamatota. Tā prasītāja uzsver, ka tā neapstrīd CEPN secinājumus par pārkāpumiem A un tās pētniecības grupas veiktajos pētījumos. Tomēr tā apgalvo, ka nevar pārmest, ka tā priekšlikumā par P‑TEV projektu apzināti ir iekļāvusi akadēmiskos rakstus, kuros ir pārkāpumi pētījumos, kas ietekmēja minētā projekta zinātnisko un tehnoloģisko nozīmi.

79      Šajā ziņā, pirmkārt, prasītāja uzsver, ka priekšlikums par P‑TEV projektu EASME tika iesniegts 2017. gada aprīlī, lai gan CEPN ziņojums tika publicēts tikai 2018. gada martā. Atbildot uz Eismea argumentu, ka tā apzinājās problēmas A darbībās P‑TEV projekta iesniegšanas brīdī, jo tā viņu 2016. gada martā bija atstādinājusi pēc apgalvojumiem par pārkāpumiem pētījumos, prasītāja norāda, ka tajā laikā Gēteborgas Universitātes veiktās izmeklēšanas rezultāts bija neskaidrs un problēmas bija acīmredzami sarežģītas, un par to liecinot šīs izmeklēšanas ilgums. Tādējādi tā norāda, ka Gēteborgas Universitātes rektora vietnieka lēmums, ar kuru formāli tika konstatēti pārkāpumi A un tās pētniecības grupas pētījumos, ir datēts ar 2018. gada jūniju.

80      Otrkārt, prasītāja norāda, ka akadēmiskajās publikācijās, kas minētas priekšlikumā par P‑TEV projektu, šī priekšlikuma iesniegšanas brīdī 2017. gada aprīlī nebija vai vairs nebija ietverts kļūdainais attēls. Tādējādi vispirms attiecībā uz Lancet rakstu prasītāja norāda, ka tā uz to ir atsaukusies, lai pamatotu faktu, ka audu inženierijas ceļā iegūtie asinsvadi neradīja ne atgrūšanu, ne citas nopietnas drošuma problēmas. Šajā rakstā minētie rezultāti esot balstīti uz agrāku tehnoloģiju, kuru prasītāja neesot izmantojusi un kuras ietvaros recelularizācija tiktu veikta, izmantojot kaulu smadzeņu šūnas. Prasītāja norāda, ka pretēji otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē paustajam, Lancet rakstā, kurā bija neliela kļūda saistībā ar palielināto attēlu, CEPN veiktajā izpētē nav konstatēta kļūda un tas vēl tika publicēts oriģinālā formā, kad priekšlikums par P‑TEV projektu tika iesniegts EASME, jo laikraksts nebija atzinis par nepieciešamu publicēt kļūdas labojumu. Turpinot, attiecībā uz EBioMedicine žurnālā publicēto rakstu, prasītāja norāda, ka runa ir par visbūtiskāko atsauci uz P‑TEV projektu, jo tajā ir uzsvērts, ka klīniskie rezultāti pierāda, ka audu inženierija, kurā izmantotas perifērās asinis, kas atbilst tās izstrādātajai tehnoloģijai, parasti neizraisa ne atgrūšanu, ne arī citas nopietnas drošuma problēmas. Prasītāja uzsver, ka CEPN nav norādījusi uz pretrunām šajā rakstā, kas pamatotu šī raksta iekļaušanu tās izmeklēšanā, un ka tādējādi, kā tas ir kļūdaini norādīts otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, attiecībā uz to nav konstatēts pārkāpums pētījumos. Visbeidzot, attiecībā uz Journal of Vascular Surgery rakstu prasītāja norāda, ka tas tika izmantots kā atsauce attiecībā uz pieredzi saistībā ar vēnām ar vārstuļiem, bet ka tā nozīme P‑TEV projektā nebija tik būtiska, jo tas attiecās nevis uz klīnisko pieredzi, bet gan uz in vitro pieredzi. Prasītāja norāda, ka šis raksts nav minēts otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, bet tā publicēšanas brīdī tajā bija ietvertas kļūdainas attēlu tabulas, kas pamatoja CEPN konstatējumu par pārkāpumu pētījumos. Tomēr prasītāja uzsver, ka 2017. gada martā Journal of Vascular Surgery ir publicējusi šī raksta kļūdas labojumu, bet 2019. gada martā laikraksta politikas dēļ raksts tika atsaukts.

81      Turklāt prasītāja apgalvo, ka ārējās ētikas ekspertu grupas konstatējumiem pēc 2018. gadā veiktajām trim ētikas pārbaudēm, kuri ir aprakstīti iebildumu rakstā, nav nozīmes šajā tiesvedībā, jo EASME galu galā nav norādījusi uz apgalvoto ētikas principu pārkāpumu, lai pamatotu savu lēmumu izbeigt dotācijas nolīgumu, kā tas izriet no otrās iepriekšējās informācijas vēstules. Šajā ziņā prasītāja arī uzskata, ka atsaucei uz dotāciju nolīguma 34. pantu nav nozīmes.

82      Eismea atgādina trīs secīgajās ētikas pārbaudēs konstatētos pārkāpumus, ko prasītāja apzināti nav minējusi prasības pieteikumā, un uzsver, ka tas, ka tā trīs reizes nav spējusi izpildīt ētikas prasības, kuras jau bija identificētas ar šīm pārbaudēm saistītajos ētikas ziņojumos, ir īpaši satraucoši attiecībā uz projektu, kas pēc savas būtības rada būtiskas ētiskas dabas bažas.

83      Tādējādi Eismea apgalvo, ka prasītājas 50.3.1. panta f) punkta interpretācija par dotāciju nolīguma izbeigšanu ir pārāk šaura. Tā uzskata, ka prasītāja nesaprot, ka šī tiesību norma tai ir piemērojama kā saņēmējai, neatkarīgi no A. Tas pats attiecoties uz dotāciju nolīguma 34. pantu, saskaņā ar kuru, ja saņēmējs nepilda kādu no saviem ētikas pienākumiem, nolīgumu var izbeigt. Saskaņā ar Eismea teikto lēmums par nolīguma izbeigšanu ir jāizprot šādā kontekstā. No vēstulei par nolīguma izbeigšanu pievienotā argumentu saraksta izrietot, ka lēmumam izbeigt dotācijas nolīgumu nebija nekādas saistības ar A dalību, darbu vai piederību prasītājas valdei, un EASME vispār neesot atsaukusies uz šādiem elementiem. Prasītājas argumentiem, ka A neietilpstot to personu kategorijā, uz kurām attiecas dotāciju nolīguma 50.3.1. panta f) punkts, tādējādi neesot nozīmes.

84      Turpretī, pēc Eismea domām, nav nekādu šaubu, ka priekšlikums par P‑TEV projektu bija balstīts uz tehnoloģiju, kas ir izstrādāta sadarbībā ar A, un viņas un viņas pētniecības grupas veikto izpēti. Turklāt Eismea uzsver, ka priekšlikumā par P‑TEV projektu bija atsauce uz zinātniskajām publikācijām, kas ir visatbilstošākās minētā projekta saturam.

85      Saskaņā ar Eismea teikto, kā tas tika paskaidrots otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, pētījumu elementos, uz kuriem bija balstīts prasītājas piedāvājums, bija pieļauts profesionālas ētikas pārkāpums. Pierādījumu par pārkāpumiem pētniecībā esot nostiprinājusi CEPN attiecībā uz P‑TEV projekta saņēmēju iesniegtajiem darbiem prasītājas 2017. gada aprīlī iesniegtajā priekšlikumā.

86      Eismea norāda, ka raksti, kas pēc prasītājas iniciatīvas minēti priekšlikuma par P‑TEV projektu 4. sadaļā kā visatbilstošākās publikācijas saistībā ar attiecīgā projekta saturu, bija minēti arī dotācijas nolīguma 1. pielikuma A daļā. Šajā ziņā Eismea atzīst, ka EBiomedicine raksts nebija minēts CEPN ziņojumā, bet gan atzīmē, ka saskaņā ar prasītājas pausto, CEPN tik un tā bija pārliecinājusies par to, ka tajā nav pretrunu. Eismea arī norāda, ka prasītāja neapstrīd, ka saskaņā ar CEPN atzīto Lancet rakstā, kas šķita īpaši atbilstošs P‑TEV projektam, bija ietverts neatbilstoši palielināts attēls un ka, pat ja nebija iespējams pierādīt, ka runa ir par viltojumu, sniegtais paskaidrojums šķiet dīvains un rada šaubas par šo pētījumu ticamību. Attiecībā uz Journal of Vascular surgery rakstu Eismea norāda, ka CEPN ir konstatējusi divus nepareizi izvietotus un samazinātus attēlus, kas ir pielīdzināms attēla pārveidošanai un negodīgumam zinātniskajā darbā, un ka līdz ar to visi līdzautori, tostarp A, ir atzīti par vainīgiem krāpšanā zinātniskajā darbā.

87      Eismea uzsver arī pretrunīgo prasītājas argumentu, ka pārkāpumi A publikācijās aplūkotajos pētījumos neesot ietekmējuši P‑TEV projektu, jo prasītāja esot pamatojusies uz jauniem pirmsklīniskajiem datiem. Turklāt Eismea uzskata, ka bažas raisa fakts, ka prasītāja nav uzskatījusi par vajadzīgu informēt to par apstākli, ka P‑TEV projekts ir balstīts uz jauniem pirmsklīniskajiem pētījumiem, un iesniegt publikāciju vai pētījumu kopumu, lai pamatotu veiktos darbus, kā tai tas būtu jādara saskaņā ar dotāciju nolīguma 17.2. pantu.

88      Eismea piebilst, ka prasītāja, iesniedzot minēto projektu, pilnībā zināja par apgalvojumiem par A 2016. gada pārkāpumiem pētījumos un to ietekmi uz P‑TEV projektu. To pierādot tas, kā prasītāja ir norādījusi prasības pieteikumā, ka viņa ir veikusi pasākumus tieši ar mērķi izslēgt A no sava sastāva, tostarp apturot viņas darba līguma izpildi 2016. gada martā un pēc tam izbeidzot šo līguma 2016. gada septembrī un pārpērkot viņas kapitāldaļas. To pierādot arī prasītājas replikā izteiktais apgalvojums, saskaņā ar kuru, “ņemot vērā ap [A] valdošās pretrunas, [tā] agrīnā P‑TEV projekta īstenošanas stadijā nolēma nebalstīties uz datiem, kas iegūti no [A] pētījumiem”, un ka “tā vietā [prasītāja] un tās partneri [esot] iesnieguši visus pirmsklīniskos datus, kas nepieciešami klīnisko pētījumu pieteikumu iesniegšanai”. Kā uzskata Eismea, šķiet, ka prasītāja savā priekšlikumā apzināti ir iesniegusi divus rakstus kā “visatbilstošākās zinātniskās publikācijas par piedāvātā projekta saturu”, kas ietvēra pārbaudītus pierādījumus par pārkāpumu, kā tas tika konstatēts pirms minētā priekšlikuma iesniegšanas Eismea. Tā uzskata, ka, ņemot vērā šos apstākļus, fakts, ka priekšlikuma iesniegšanas brīdī nevienā no rakstiem nebija pārveidotu attēlu vai ka CEPN savu atzinumu ir sniegusi vienu gadu pēc priekšlikuma iesniegšanas, nav pārliecinošs.

89      Eismea uzsver, ka ne dotācijas vai priekšlikuma novērtējuma posmā, ne pēc dotācijas piešķiršanas prasītāja neinformēja EASME, ka tās priekšlikumā un tehnoloģijā, uz kuru balstījās P‑TEV projekts, ir pieļauts pārkāpums pētījumos un ētiska rakstura pārkāpums, un ka tas ir acīmredzami pretrunā pieejai, kuras pamatā ir pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” iesniegto projektu uzticamība, kā arī ar to tiek pārkāpts dotācijas nolīguma 17.2. pants. Šajā ziņā tā norāda, ka prasītāja dotācijas sagatavošanas posma sākumā ir parakstījusi pašdeklarāciju, kurā tā apstiprināja, ka nav norādījusi nepatiesas ziņas, sniedzot prasīto informāciju, kas ir nosacījums dalībai dotāciju piešķiršanas procedūrā, un nav minēto informāciju noklusējusi.

90      Saskaņā ar Eismea apgalvoto, ja EASME būtu zinājusi par informāciju, saskaņā ar kuru prasītāja bija izmantojusi darbus, kuros pieļauts profesionālās ētikas pārkāpums, P‑TEV projekts nebūtu izvēlēts finansējuma piešķiršanai. Slēpjot pārkāpumus A veiktajos pētījumos, prasītāja faktiski esot maldinājusi EASME un apdraudējusi pieeju, kuras pamatā ir uzticēšanās.

91      Eismea arī norāda, ka prasītāja secinājumus par profesionālās ētikas pārkāpumu rakstos, kurus tā apzināti izvēlējās norādīt savā priekšlikumā, ir atzinusi tikai tad, kad iepriekšējās informēšanas procedūrā uz tiem norādīja EASME.

92      Tādējādi prasītājas attieksme ir dotāciju līguma 34. pantā paredzētā ētikas principu ievērošanas pienākuma pārkāpums, kas saskaņā ar Eiropas Eksakto un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas (European Federation of Academies of Sciences and Humanities – All European Academies, ALLEA) un Eiropas Zinātnes fonda (European Science Foundation) Eiropas Rīcības kodeksu par pētniecības integritāti varētu būtu uzskatāms par jebkādiem līdzekļiem konstatētu profesionālās ētikas pārkāpumu dotācijas nolīguma 50.3.1. panta f) apakšpunkta nozīmē.

93      Vispirms ir jānorāda, kā izriet no pašdeklarācijas, kuru 2017. gada 18. maijā prasītājas vārdā parakstījis tās ģenerāldirektors, ka prasītāja ir apliecinājusi, ka tā neatrodas kādā no situācijām, kas izslēdz iespēju tai saņemt Savienības dotācijas Regulas Nr. 966/2012 131. panta 5. punkta izpratnē, uzsverot šādus apstākļus:

“[..]

–        Tā (vai personas, kam ir tiesības to pārstāvēt, pieņemt lēmumus tās vārdā vai to kontrolēt), nav notiesāta par pārkāpumu saistībā ar viņas profesionālo rīcību ar tādu dalībvalsts kompetentās iestādes spriedumu, kurai ir res judicata spēks;

–        [Tā] nav izdarījusi nopietnu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas konstatēts ar jebkādiem līdzekļiem, ko [EASME] var pamatot, tostarp ar [Eiropas Investīciju bankas (EIB)] un starptautisku organizāciju lēmumiem;

[..].”

94      Tāpat ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar dotāciju nolīguma 50.3.1. panta l) punktu EASME var izbeigt šo nolīgumu, ja dotācijas saņēmējs vai fiziska persona, kurai ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus tās vārdā, piešķiršanas procedūras ietvaros vai nolīguma ietvaros ir pieļāvusi būtiskas kļūdas, pārkāpumus, krāpšanu vai būtisku tās līgumisko pienākumu neizpildi, tostarp, nepareizi īstenojot darbību, sniedzot nepatiesu informāciju, nesniedzot pieprasīto informāciju vai pārkāpjot minētā nolīguma 34. pantā izklāstītos ētikas principus.

95      Tomēr ir jānorāda, ka šajā gadījumā EASME nav pamatojusi dotācijas nolīguma izbeigšanu ar šī nolīguma 50.3.1. panta l) punktu, bet gan ar tā 50.3.1. panta f) punktu, saskaņā ar kuru EASME var izbeigt nolīgumu, ja “saņēmējs (vai jebkura fiziska persona, kam ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus viņa vārdā) ir izdarījis smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas konstatēts jebkādā veidā”.

96      Ir jāatgādina, ka EASME secīgi sāka divas dotāciju nolīguma izbeigšanas procedūras. Pirmā nolīguma izbeigšanas procedūra tika sākta ar pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli, kas datēta ar 2018. gada 18. oktobri. Šajā vēstulē EASME norādīja, ka, ņemot vērā ētikas pienākumu ilgstošu neizpildi, ko ekspertu grupa norādījusi trešās ētikas pārbaudes beigās, tā uzskata, ka “prasītāja ir nopietni pārkāpusi savus pienākumus attiecībā uz vienošanos vai piešķiršanas procedūras laikā” (šā sprieduma 33. punkts).

97      Otrā dotācijas nolīguma izbeigšanas procedūra tika sākta ar otro iepriekšējās informācijas vēstuli, kas datēta ar 2019. gada 18. februāri. Šajā otrajā vēstulē EASME skaidri norādīja, ka pēc prasītājas apsvērumu par pirmo iepriekšējās informācijas vēstuli izskatīšanas tā neatkāpjas no nodoma izbeigt dotācijas nolīgumu, “bet citu iemeslu dēļ”. Šajā pašā vēstulē, precizējusi šos “citus iemeslus”, EASME norādīja, ka tā uzskata, ka dotāciju nolīgums ir jāizbeidz, pamatojoties uz minētā nolīguma 50.3.1. panta f) punktu (šī sprieduma 36. punkts).

98      No tā izriet, ka pretēji tam, ko pauž Eismea, argumentiem par apgalvotajiem prasītājas pieļauto ētikas principu pārkāpumiem, kas izklāstīti ziņojumā pēc trešās ētiskas pārbaudes un kurus EASME ir minējusi pirmajā iepriekšējās informācijas vēstulē, nav nozīmes, lai novērtētu dotāciju nolīguma izbeigšanas pamatotību.

99      Tāpat ir jānorāda, ka iemesls, uz kuru atsaucās EASME, lai pamatotu dotāciju nolīguma izbeigšanu, pamatojoties uz minētā nolīguma 50.3.1. panta f) punktu, nepārprotami bija tas, ka A tika atzīta par vainīgu profesionālās ētikas pārkāpumā, nevis, kā rakstveida apsvērumos, kā arī tiesas sēdē apgalvoja Eismea, apstāklis, ka prasītāja P‑TEV projektā apzināti esot iekļāvusi darbus, kuros bija pieļauti pārkāpumi pētījumos, tādējādi maldinot EASME par savu spēju pareizi īstenot minēto projektu, vai ka tā projekta īstenošanā apzināti ir balstījusies uz A veiktajiem darbiem, par kuriem bija atzīts, ka tajos ir pieļauti pārkāpumi pētījumos.

100    Tādējādi Eismea Vispārējā tiesā izvirzītais apgalvojums ir pretrunā otrās iepriekšējās informācijas vēstules saturam. Šajā vēstulē EASME vispirms norādīja, ka CEPN “prasītājas līdzdibinātāju” A ir atzinusi par vainīgu smagā profesionālās ētikas pārkāpumā, tad tā precizēja, ka divas publikācijas, kas tika iesniegtas kā visatbilstošākās zinātniskās publikācijas saistībā ar P‑TEV projekta saturu, ietver pierādījumus par attiecīgo pārkāpumu un atgādināja CEPN aso kritiku par A pētniecības grupas darbību (šī sprieduma 36. punkts). Pēc tam tā norādīja, ka “šie secinājumi [esot] pamats šaubām par [A] profesionālo integritāti un līdz ar to prasītājas spēju atbilstoši īstenot projektu un Savienības finanšu regulā ietverto prasību neizslēgšanai no [Savienības] finansējuma ievērošanu” (šī sprieduma 36. punkts).

101    Šajā kontekstā īpaši ir jāatzīmē, ka otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē bija atsauce uz iespējamu prasītājas pieļautu pienākumu neizslēgšanai no finansējuma neizpildi tās līdzdibinātājas situācijas dēļ, un tas, ja tā būtu pierādīta, būtu varējis pamatot dotācijas nolīguma izbeigšanu, pamatojoties uz minētā nolīguma 50.3.1. panta l) punktu, taču tajā nebija ietverts neviens elements, lai pierādītu, ka prasītāja pati ir izdarījusi profesionālās ētikas pārkāpumu.

102    Līdz ar to ir jākonstatē, kā otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē uzskatīja EASME, ka tieši A izdarītais profesionālās ētikas pārkāpums radīja bažas par prasītājas spēju īstenot P‑TEV projektu un izpildīt pienākumus neizslēgšanai no finansējuma, un nevis kāds pārkāpums, ko būtu pieļāvusi pati prasītāja.

103    Šis konstatējums izriet arī no paša secinājuma formulējuma, kas ietverts vēstules par nolīguma izbeigšanu ierunu argumentu sarakstā, un tas ir šāds:

“Šajā lietā ir apstiprinājies objektīvais iemesls [kas paredzēts 50.3.1. panta f) punktā]. [A] bija saņēmēja līdzdibinātāja, kuru CEPN atzina par vainīgu profesionālās ētikas pārkāpumā.”

104    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar dotācijas nolīguma 50.3.1. panta f) punktu EASME var izbeigt nolīgumu, ja “saņēmējs (vai jebkura fiziska persona, kam ir tiesības to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus viņa vārdā) ir izdarījis smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kas konstatēts jebkādā veidā”.

105    Pirmkārt, no dotāciju nolīguma pirmās lappuses izriet, ka minētā nolīguma [finansējuma] saņēmēja bija nevis A, bet gan prasītāja.

106    Otrkārt, no lietas materiāliem, kurus Eismea neapstrīd, izriet, pirmkārt, ka A, kura kopš 2015. gada septembra uz nepilnu laiku bija nodarbināta prasītājā sabiedrībā kā zinātniskā vadītāja, darba līgums 2016. gada martā tika apturēts bez atlīdzības izmaksas un 2016. gada decembrī tas tika izbeigts, otrkārt, ka kopš 2015. gada jūlija A vairs nav prasītājas valdes locekle un, treškārt, ka A dalība prasītājas kapitālā brīdī, kad tika pieprasīta dotācija P‑TEV projektam un līdz A piederošo kapitāldaļu pārdošanai 2018. gada beigās, bija mazāka nekā Zviedrijas Likumā par sabiedrībām paredzētā robežvērtība, lai pieņemtu lēmumus prasītājas vārdā.

107    Protams, Eismea – pirmo reizi tiesas sēdē – apgalvoja, ka, pretēji prasītājas apgalvojumiem, tā no 2016. gada aprīļa nav sarāvusi visas saiknes ar A, jo viņa esot bijusi iecelta par zinātnisko pārraudzi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībā Marie SkłodowskaCurie, kurā piedalījās prasītāja. Vispirms ir jānorāda, ka šis apgalvojums ilustrē Eismea argumentācijas Vispārējā tiesā pretrunīgumu, ciktāl tā turklāt apgalvo, ka EASME ir pamatojusi dotācijas nolīguma izbeigšanu ar smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, ko esot pieļāvusi prasītāja, nevis fiziska persona, kurai ir pilnvaras to pārstāvēt vai rīkoties tās vārdā. Turpinājumā ir jānorāda, ka Eismea nav iesniegusi nevienu pierādījumu, lai pamatotu tiesas sēdē pausto apgalvojumu. Visbeidzot ir jāuzsver, ka ar Eismea apgalvojumu katrā ziņā nevar pierādīt, ka A būtu pārstāvējusi vai rīkojusies prasītājas vārdā P‑TEV projekta ietvaros.

108    Tādējādi ir jākonstatē, ka A neietilpst to personu kategorijā, uz kurām attiecas dotāciju nolīguma 50.3.1. panta f) punkts, jo atbilstoši šim nolīgumam tā nebija ne dotācijas saņēmēja, ne persona, kas rīkojās saņēmēja vārdā vai uzdevumā laikā, kad viņa tika atzīta par vainīgu pārkāpumu pieļaušanā pētījumos ar Gēteborgas Universitātes rektora vietnieka lēmumu, kura pamatā bija CEPN izmeklēšanas secinājumi, vai pēc tam.

109    Līdz ar to ir jāsecina, ka EASME īstenotā dotācijas nolīguma izbeigšana, pamatojoties uz minētā nolīguma 50.3.1. panta f) punktu, 2019. gada 19. aprīļa vēstulē par līguma izbeigšanu norādītā iemesla dēļ nav pamatota.

110    Šo secinājumu nevar atspēkot citi Eismea šajā lietā izvirzītie argumenti.

111    Pirmkārt, ir jānorāda, ka Eismea argumentācija, ka prasītāja pati esot izdarījusi profesionālās ētikas pārkāpumu, apzināti slēpjot A pieļautos pārkāpumus pētījumos, kad tā iesniedza P‑TEV projekta priekšlikumu, tādējādi pārkāpjot dotāciju nolīguma 34. pantā paredzēto ētikas principu ievērošanas pienākumu, vai arī ka prasītāja esot pieļāvusi smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, apzināti P‑TEV projekta īstenošanā izmantojot A darbus, kuros, kā tika atzīts, bija pieļauti pārkāpumi pētījumos, ir jauns dotācijas nolīguma izbeigšanas pamatojums. Ja Eismea būtu jāatļauj tiesvedības stadijā grozīt iemeslus, kuru dēļ tā nolēma izbeigt dotāciju nolīgumu, noteikti tiktu apdraudēta minētā nolīguma 50.3.2. pantā paredzētās nolīguma izbeigšanas procedūras efektivitāte un saņēmējiem garantētās tiesības.

112    Otrkārt, katrā ziņā ir jānorāda, ka Eismea argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, ka prasītāja bija apzināti slēpusi no tās pārkāpumus pētījumos, kuri ietekmēja priekšlikumā par P‑TEV projektu minētos darbus.

113    Tādējādi ir jānorāda, ka, lai gan prasītāja, kā pati to atzinusi, par apsūdzībām attiecībā uz A zināja kopš 2016. gada 3. marta un līdz ar to viņa apturēja viņas darba līgumu, līdz tā paša gada septembra beigās to izbeidza un pārtrauca jebkādus sakarus ar viņas pētniecības grupu, tomēr brīdī, kad tika iesniegts P‑TEV projekts, CEPN veiktā izmeklēšana joprojām turpinājās un Gēteborgas Universitātes rektora vietnieks A un viņas darba grupas pieļautos pārkāpumus, pamatojoties uz CEPN 2018. gada martā publicētajiem secinājumiem, oficiāli konstatēja tikai 2018. gada jūnijā. No tā izriet, ka Eismea nevar pārmest prasītājai, ka tā būtu slēpusi attiecīgos pārkāpumus. Apstāklis, ka prasītāja pati ir norādījusi, ka ir agrīnā stadijā distancējusies no A pētījumiem P‑TEV projekta īstenošanā, izstrādājot savus pirmsklīniskos datus, ņemot vērā ar viņu saistītās pretrunas, pats par sevi nevar atspēkot šo konstatējumu.

114    Turklāt ir arī jānorāda, ka kļūdains ir Eismea apgalvojums, ka rakstos, kas bija norādīti kā visatbilstošākie P‑TEV saturam, brīdī, kad tai tika iesniegts šī projekta priekšlikums, bija pieļauti pārkāpumi pētniecībā. Tādējādi, pretēji tam, kas tika norādīts otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē un kā to atzīst Eismea, attiecībā uz EBiomedicine rakstu CEPN izpētē nebija konstatēts pārkāpums pētījumos, un tas neatklāja pretrunas, kuras būtu pamatojušas CEPN veiktu izmeklēšanu par to. Tāpat, pretēji tam, kas tika norādīts arī otrajā iepriekšējās informācijas vēstulē, no CEPN ziņojuma izriet, ka, lai gan Lancet rakstā bija ietverts nekorekti palielināts attēls, kas radīja šaubas par tā rezultātu uzticamību, tajā nav konstatēts pārkāpums pētījumos. Visbeidzot, attiecībā uz Journal of Vascular Surgery rakstu, attiecībā uz kuru CEPN veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts pārkāpums, Eismea neapstrīd, ka brīdī, kad tai tika iesniegts priekšlikums par P‑TEV projektu, par tabulas attēlu, kas pamatoja konstatējumu par pārkāpumu pētniecībā, jau bija publicēts kļūdas labojums. Turklāt ir jānorāda, ka Eismea nav iesniegusi nevienu pierādījumu, lai pamatotu apgalvojumu, ka Journal of Vascular Surgery attiecīgo rakstu atsauca, balstoties uz savu redakcionālo politiku, CEPN konstatēto pārkāpumu pētījumos saistībā ar A darbu dēļ.

115    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jāapmierina, neizvērtējot otro pamatu par samērīguma principa pārkāpumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

116    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Eismea spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež:

1)      Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras veiktā dotācijas nolīguma par projektu “Personalizētas vēnas, kas iegūtas cilvēka audu inženierijas ceļā, kā pirmais līdzeklis pacientu ar hronisku vēnu mazspēju–PTEV ārstēšanai” (Personalized TissueEngineered Veins as the first Cure for Patients with Chronic Venous InsufficiencyPTEV) ar atsauces numuru 778620 izbeigšana tiek atzīta par spēkā neesošu.

2)      Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Costeira

Kancheva

Perišin

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 2. martā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.