CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 20. septembrī

Lieta F‑111/06

Nikos      Giannopoulos

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Prasība pārklasificēt – Vienlīdzīga attieksme – Profesionālā pieredze – Pienākums norādīt pamatojumu – Jauns fakts – Pieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Giannopoulos lūdz atcelt Padomes iecēlējinstitūcijas 2005. gada 29. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums, kas iesniegts atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam, viņu pārkvalificēt pakāpē, kā arī atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Noilgums – Atsākšana – Nosacījums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 5. pants un 31. panta 2. punkts)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Lēmums par klasificēšanu pakāpē – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa un 31. pants)

5.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts un 31. panta 2. punkts)

1.      Lai gan atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam ikviens ierēdnis var lūgt iecēlējinstitūcijai pieņemt ar viņu saistītu lēmumu, šī iespēja vienlaikus neļauj minētajam ierēdnim neievērot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos termiņus sūdzības un prasības iesniegšanai, ar lūguma palīdzību netieši apstrīdot iepriekšēju lēmumu, kas nav apstrīdēts noteiktajā termiņā. Tikai jaunu būtisku faktu pastāvēšana var būt pamats lūguma pārskatīt šādu lēmumu iesniegšanai.

Tā tas ir attiecībā uz ierēdņa lūgumu pārskatīt viņa klasificēšanu amatā iecelšanas laikā, ja administrācija pirms šī lūguma ir pārskatījusi viņa lietu kopā ar citu ierēdņu lietām, kuru klasificēšana tāpat ir kļuvusi galīga, lai viņus pārklasificētu, tomēr nedarot šo informāciju zināmu ieinteresētajai personai. Šis apstāklis atbilstoši principam par piekļuvi tiesai ir pamats, lai Pirmās instances tiesa varētu pārbaudīt atteikuma pārklasificēt prasītāju pamatotību.

(skat. 28. un 31. punktu)

2.      Īpašā kvalifikācija, kas ļauj piemērot Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktu, ir jāvērtē, nevis ņemot vērā sabiedrību kopumā, bet ņemot vērā veiksmīgo kandidātu vidējo kvalifikāciju, kuri atbilstoši Civildienesta noteikumu 27. panta prasībām ir stingri atlasīta sabiedrības daļa.

Attiecībā uz nupat darbā pieņemta ierēdņa profesionālās pieredzes ilgumu apstāklis, ka kāda persona varētu uzsvērt vairāku gadu profesionālo pieredzi, pats par sevi nedod tai tiesības tikt ieceltai augstākā karjeras pakāpē. Ar to vien, ka šī pieredze ir bijusi lielāka nekā prasītais minimālais ilgums, lai pieteiktos konkursam, kurā ierēdnis ir bijis veiksmīgais kandidāts, nepietiek, lai noteiktu šīs pieredzes ilguma, kurš ir jānovērtē saistībā ar citu veiksmīgo konkursa, kas organizēts saskaņā ar salīdzināmām atlases procedūrām, kandidātu profesionālās pieredzes ilgumu, īpašo raksturu. Katrā ziņā, pat pieņemot, ka ierēdņa profesionālās pieredzes ilgums būtu jāuzskata par īpašu, šis novērtējums tomēr tam nedotu tiesības būt klasificētam augstākā viņa karjeras pakāpē. Pat ja nupat darbā pieņemts ierēdnis atbilst Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumiem, lai viņu varētu klasificēt augstākā viņa karjeras pakāpē, tomēr viņam nav subjektīvu tiesību uz šādu klasificēšanu. Šāds novērtējums a fortiori ir ierēdnim, kurš neapvieno visus iecēlējinstitūcijas viņa novērtēšanas attiecībā uz īpašas kvalifikācijas iespējamo esamību ietvaros pārbaudītos kritērijus.

Attiecībā uz profesionālās pieredzes kvalitāti – tā ir jāvērtē nevis vispārīgi, bet vienīgi atkarībā no amata, kas ieinteresētajai personai tika piešķirts, uzsākot darbu, prasībām.

(skat. 57., 60. un 62.–64. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 30. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 5. novembris, T‑12/97 Barnett/Komisija, Recueil FP, I‑A‑313. un II‑863. lpp., 50. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 49. punkts; 2002. gada 11. jūlijs, T‑381/00 Wasmeier/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑677. lpp., 56., 57., 65. un 125. punkts; 2002. gada 3. oktobris, T‑6/02 Platte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑189. un II‑973. lpp., 38. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑133/02 Chawdhry/Komisija, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑1617. lpp., 102. punkts; 2005. gada 15. novembris, T‑145/04 Righini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑349. un II‑1547. lpp., 92. punkts; 2006. gada 15. marts, T‑411/03 Herbillon/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑45. un II‑A‑2‑193. lpp., 62. punkts; 2006. gada 15. marts, T‑429/03 ValeroJordana/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑51. un II‑A‑2‑217. lpp., 89. un 91. punkts; 2006. gada 10. maijs, T‑331/04 R/Komisija, Krājumā nav publicēts, 72. un74. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. aprīlis, F‑16/05 Falcione/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑3. un II‑A‑1‑7. lpp., 55. un 56. punkts.

3.      Iespējas īpašu dienesta vajadzību dēļ augstākā karjeras pakāpē klasificēt īpaši kvalificētu Eiropas Savienības civildienesta ierēdni mērķis ir ļaut attiecīgajai iestādei tās darba devēja statusā izvēlēties vienas personas pakalpojumus, kuru darba tirgū varētu pieprasīt vairāki citi potenciālie darba devēji, un tādējādi no tā izvairīties. Katrā ziņā Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktā ir noteikta ieinteresētā personas kvalifikācijas salīdzināšana ar amata, kas viņam kā ierēdnim piešķirts, pieņemot viņu darbā, prasībām.

Šādos apstākļos nupat darbā pieņemts ierēdnis var pierādīt, ka viņa iestāde nav ievērojusi īpašās dienesta vajadzības, tikai tad, ja paziņojumā par konkursu, kura veiksmīgais kandidāts viņš ir, paziņojumā par vakanci attiecībā uz viņa pirmo amatu vai pienākumu raksturā, kurus viņš ir efektīvi pildījis šī amata ietvaros, ir bijušas norādes par labu viņa klasificēšanai augstākā viņa karjeras pakāpē.

Šajā sakarā tas, ka konkrētajā brīdī viņa iestādē pastāv pastiprināta vajadzība pēc ierēdņiem, kas būtu specializējušies nesen darbā pieņemtā ierēdņa jomā, pats par sevi neļauj viņam secināt, ka tai ir radušās īpašas grūtības pieņemt darbā attiecīgo uzdevumu veikšanai piemērotu personālu.

(skat. 67.–69. un 71. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 26. oktobris, T‑55/03 Brendel/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. un II‑1437. lpp., 112. punkts; R/Komisija, minēts iepriekš, 36. un 39. punkts.

4.      Lai gan diemžēl saskaņā ar labas pārvaldības pienākumu administrācija neuzskatīja par nepieciešamu informēt ierēdni par to, ka viņa klasificēšanu pakāpē ir pārskatījuši kompetentie dienesti saistībā ar iespējamu pārklasificēšanu augstākā karjeras pakāpē, šis apstāklis nav pienākuma norādīt iecēlējinstitūcijas lēmuma par ieinteresētās personas lūgtās pārklasificēšanas noraidīšanu pamatojumu pārkāpums, ja šajā lēmumā ir skaidri norādīti kritēriji un pazīmes, uz kuriem minētā iestāde pamatojas, novērtējot prasītāja izglītības un profesionālās pieredzes īpašo raksturu. Ņemot vērā lielo iecēlējinstitūcijas rīcības brīvību, šāds pamatojums var ļaut prasītājam uzzināt individuālo un konkrēto iemeslu, kura dēļ tā ir noraidījusi viņa klasificēšanu augstākā pakāpē. Lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu, nav nepieciešams, lai iecēlējinstitūcija, veicot pārbaudi katrā atsevišķā gadījumā, cita starpā precizētu izglītības veidu un profesionālās pieredzes ilgumu, kas nepieciešams, lai prasītājam piešķirtu viņa lūgto pakāpi.

(skat. 84. punktu)

5.      Ierēdņa īpašās kvalifikācijas novērtēšana, lai klasificētu viņu pakāpē, nevar tikt veikta vispārēji, bet tā ir jāveic, ņemot vērā amatu, kādā viņš ir pieņemts darbā. Tomēr Kopienu tiesai nav jāvērtē pamats par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, uzsākot salīdzināmu kandidātu kvalifikāciju detalizētu novērtēšanu, kā rezultātā tā varētu aizstāt iecēlējinstitūciju, aizstājot to, neievērojot lielo rīcības brīvību, kas tai ir. Turklāt novērtēšana katrā atsevišķā gadījumā atbilstoši Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktam būtībā ir pretrunā tam, lai ierēdnis varētu lietderīgi atsaukties uz šī principa pārkāpšanu.

(skat. 94. un 95. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Chawdhry/Komisija, minēts iepriekš, 102. punkts; Brendel/Komisija, minēts iepriekš, 129. punkts; R/Komisija, minēts iepriekš, 104. punkts.