VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2019. gada 12. decembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “CANNABIS STORE AMSTERDAM” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Regulas 2017/1001 7. panta 2. punkts
Lietā T‑683/18
Santa Conte, Neapole (Itālija), ko pārstāv C. Demichelis, E. Ortaglio un G. Iorio Fiorelli, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv L. Rampini, pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 31. augusta lēmumu lietā R 2181/2017‑2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu “CANNABIS STORE AMSTERDAM” kā Eiropa Savienības preču zīmi,
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], tiesneši A. Markulli [A. Marcoulli] un A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents),
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 20. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 12. februārī,
pēc 2019. gada 24. septembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2016. gada 19. decembrī prasītāja Santa Conte iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 30., 32. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 30. klase: “Bakaleja, saldumi, šokolāde un deserti; sāls, garšvielas, aromatizētāji un garšvielu piedevas; pārtikas ledus, saldējums, saldētie jogurti un sorbeti; sāļie konditorejas izstrādājumi”;
– 32. klase: “Bezalkoholiskie dzērieni; alus un alus produkti; dzērienu gatavošanai paredzēti izstrādājumi”;
– 43. klase: “Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi (ēdināšana)”.
4 Ar 2017. gada 7. septembra lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 7. panta 2. punktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 7. panta 2. punkts).
5 2017. gada 9. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 66.–68. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Pēc tam, kad, atbildot uz prasītājas apsvērumiem, Apelācijas padome bija paskaidrojusi, ka apelācijas padomēm ir tiesības izvirzīt absolūtu atteikuma pamatu, kurš nav norādīts pārbaudītāja lēmumā, ievērojot tiesības uz aizstāvību, tā, uzskatīdama, ka apzīmējums, saistībā ar kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, ar 2018. gada 31. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, apelācijas sūdzību noraidīja.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies administratīvajā procesā.
8 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Tiesību normas
9 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem ar pirmo tiek apgalvots Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkta kopsakarā ar 95. panta 1. punktu tiesību normu pārkāpums, bet ar otro – šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums.
Par pirmo pamatu par Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkta kopsakarā ar 95. panta 1. punktu tiesību normu pārkāpumu
10 Prasītāja uzskata, ka no judikatūras izriet, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkta kopsakarā ar 95. panta 1. punkta pirmo teikumu tiesību normām Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas procesa ietvaros EUIPO ir pienākums pēc savas iniciatīvas norādīt uz faktiem, kuriem ir nozīme tiesvedībā, tostarp uz to, ko nozīmē apzīmējums, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, un to, kā šo apzīmējumu uztver konkrētā sabiedrības daļa. Apelāciju padome šo pienākumu, kas esot rūpības pienākuma, kurš izriet no attiecīgās tiesību normas, izpausme, neesot izpildījusi.
11 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
12 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 71. panta 1. punktu pēc apelācijas sūdzības, kas iesniegta par kādas no Regulas 2017/1001 66. panta 1. punktā minētajām instancēm lēmumu, izvērtēšanas pēc būtības Apelāciju padome “var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai”. Saskaņā ar Regulas 2017/1001 95. panta 1. punktu lietas izskatīšanas procesa laikā EUIPO izskata faktus pēc savas iniciatīvas.
13 Kā to pamatoti norāda prasītāja, no judikatūras izriet, pirmkārt, ka apzīmējuma, kura reģistrācija tikusi lūgta, nozīme un tas, kā šo apzīmējumu saprot Eiropas Savienības sabiedrība, noteikti ir daļa no faktiem, kas EUIPO ir jānorāda pēc savas ierosmes (spriedums, 2018. gada 25. septembris, Medisana/EUIPO (“happy life”), T‑457/17, nav publicēts, EU:T:2018:599, 11. punkts) un, otrkārt, ka Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts ir rūpības pienākuma izpausme, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi attiecīgajā lietā (skat. spriedumu, 2018. gada 25. janvāris, Silver Tours/EUIPO (“billiger-mietwagen.de”), T‑866/16, nav publicēts, EU:T:2018:32, 15. punkts un tajā minētā judikatūra). Ciktāl, treškārt, prasītāja norāda, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā vispārzināmus faktus, ir jāuzsver, ka, no vienas puses, prasītājai ir tiesības iesniegt Vispārējā tiesā dokumentus, lai vai nu pamatotu, vai apstrīdētu vispārzināma fakta patiesumu šajā tiesā (skat. spriedumu, 2013. gada 15. janvāris, Gigabyte Technology/ITSB – Haskins (“Gigabyte”), T‑451/11, nav publicēts, EU:T:2013:13, 22. punkts un tajā minētā judikatūra), un, no otras puses, vispārzināmi fakti ietver faktus, kurus var zināt ikviena persona vai kuri var tikt pārbaudīti ar vispārpieejamu avotu palīdzību (skat. spriedumu, 2015. gada 10. februāris, Boehringer Ingelheim International/ITSB – Lehning entreprise (“ANGIPAX”), T‑368/13, nav publicēts, EU:T:2015:81, 89. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Prasītājas argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos principus.
15 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Apelācijas padomes vērtējums, tostarp apstrīdētā lēmuma 29. punktā ietvertais vērtējums, ir kļūdains tiktāl, ciktāl tā ir uzskatījusi, ka apzīmējums, kuru ir lūgts reģistrēt, attiecas uz “marihuānas lapas simbolu” un ka minētais simbols norāda uz psihotropu produktu. Esot vispārzināms, ka marihuāna nav augs, bet gan psihoaktīvā viela, kas iegūta nevis no kaņepju lapām, bet gan no žāvētām kaņepju sievišķo ziedu ziedkopām. Turklāt aktīvā viela tetrahidrokanabinols (turpmāk tekstā – “THC”) ir tikai viena no apmēram 113 kanabinoīdiem, kas sastopami Cannabis sativa auga sievišķo ziedu ziedkopās. Tomēr EUIPO neesot piešķīris nozīmi tam, ka no THC iegūtā psihotropā iedarbība ir saistīta vienīgi ar šīs aktīvās vielas procentuālo daudzumu Cannabis sativa ziedos, nevis ar šī auga lapu, kas ir attēlotas reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā, saturu. Tādējādi runa esot par vispārzināmiem faktiem, kurus Apelācijas padome nav ņēmusi vērā, tādējādi pārkāpjot Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkta pirmo teikumu un 71. panta 1. punktu.
16 Šajā sakarā ir jānorāda, ka ir taisnība, ka apstrīdētā lēmuma 28. un 29. punktā ir ietverts izteiciens “marihuānas lapas”. Šis izteiciens, kā to atzīst EUIPO atbildes rakstā, nav precīzs, ciktāl marihuāna stricto sensu nav augu suga un līdz ar to tai nevar būt lapu, bet patiesībā apzīmē psihotropo vielu, kas iegūta no žāvētām kaņepes sievišķo ziedu ziedkopām.
17 Tomēr apstrīdētais lēmums ir jāaplūko kopumā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka tā 27. punktā Apelācijas padome norādīja, ka attiecīgajā apzīmējumā ir ietverts “desmit kaņepju lapu attēlojums” un ka “šīs lapas īpašā forma bieži vien tiek izmantota par marihuānas, kas tiek saprasta kā psihoaktīvā viela, kura tiek iegūta no žāvētām kaņepju sievišķo ziedu ziedkopām, plašsaziņas līdzekļos izmantoto simbolu”. Turklāt prasītāja pati neapstrīd Apelācijas padomes izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru “[kaņepju] lapas īpašā forma plašsaziņas līdzekļos bieži tiek izmantota kā marihuānas simbols”. Līdz ar to, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 27. punktā sniegto detalizēto un stingro izskaidrojumu, prasītājas identificētā neprecizitāte nenozīmē, ka Apelācijas padome nav ievērojusi savu pienākumu pēc savas iniciatīvas veikt faktu pārbaudi, it īpaši attiecībā uz reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma nozīmi, tādējādi minētā neprecizitāte nevar ietekmēt minētā lēmuma tiesiskumu.
18 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka, neņemot vērā citu vispārzināmu faktu, proti, ka tieši THC saturs ir tas, kas nosaka kaņepes saturošo produktu psihotropo raksturu, un ka marihuāna tiek iegūta no kaņepju ziediem, nevis lapām, Apelācijas padome ir sniegusi nepilnīgu argumentāciju.
19 Tomēr šis iebildums ir jānoraida kā faktu ziņā nepamatots, jo Apelācijas padome patiešām ir izklāstījusi apstrīdētā lēmuma 21. punktā, ka tikai pēc zināma THC satura, proti, 0,2 %, sasniegšanas kaņepes kļūst par nelikumīgu vielu daudzās Savienības valstīs, un šī lēmuma 23. punktā – ka minētā viela ir iegūta no kaņepju sievišķajiem ziediem. Tātad Apelācijas padome, ņemot vērā tieši THC saturu, ir skaidri nodalījusi kaņepes, kurām ir psihotropa iedarbība, no tām, kurām tās nav. Līdz ar to, lai gan tas ir vispārzināms fakts, Apelācijas padome to ir tieši identificējusi.
20 Treškārt, prasītāja norāda, ka Apelācijas padome savu vērtējumu, kas nevarot tikt kvalificēts kā objektīvs, it īpaši apstrīdētā lēmuma 29. un 30. punktā, ir veikusi, izmantojot tikai pati savu izpratni par vārdisko elementu “cannabis” un to asociējot, pirmkārt, ar lapu attēlojuma, kas ir attēlots apzīmējumā, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, kļūdainu uztveri tādā ziņā, ka tās ir tāda auga lapas, kas nepastāv, proti, marihuānu, un, otrkārt, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Amsterdama”.
21 Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, kā to pamatoti uzsver EUIPO savā atbildes rakstā, ka noteicošais kritērijs, lai novērtētu apzīmējuma neatbilstību sabiedriskajai kārtībai, ir tas, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers preču zīmi, kas var balstīties uz neprecīzām definīcijām no zinātniskā vai tehniskā viedokļa, un tas nozīmē, ka nozīme ir tam, kā konkrēti un faktiski tiek uztverts apzīmējums, neatkarīgi no tā, vai informācija, kas ir patērētāja rīcībā, ir pilnīga. Tādējādi, pat ja tas neatbilst vai tikai daļēji atbilst zinātnes atziņām, tas, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā kaņepes tiek asociētas ar psihotropu vielu, pilnībā atbilst tam, kas šādā gadījumā ir jāizpēta Apelācijas padomei, proti, minētās sabiedrības daļas uztvere. Tieši to Apelācijas padome, kā to ir atgādinājis EUIPO gan atbildes rakstā, gan tiesas sēdē, uzsverot, ka “kaņepju lapas īpašā forma bieži vien tiek izmantota plašsaziņas līdzekļos kā marihuānas simbols”, ir veikusi. Ir skaidrs, ka runa ir nevis par zinātnisku faktu, bet par konkrētās sabiedrības daļas uztveri, kurā minētā lapa ir kļuvusi par marihuānas “plašsaziņas līdzekļos izmantotu simbolu”. Līdz ar to šis vērtējums nebūt nav daļējs.
22 Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 29. punktā ir pieļauts vēl viens objektivitātes un rūpības trūkuma gadījums. Vārdi “cannabis”, “chanvre”, kā arī angļu valodas vārds “hemp” bez izšķirības apzīmējot kaņepju augu. Turklāt citi angļu valodas vārdi, proti, “store” un “amsterdam”, esot ietverti apzīmējuma, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, vārdiskajā elementā, kas pauž loģikas un idiomātiskās turpinātības prasību un centienus piešķirt pēc iespējas starptautiskāku mērogu attiecīgajam apzīmējumam, jo angļu valoda ir pasaules komercdarbības galvenā valoda. Tādējādi Apelācijas padome, norādot, ka prasītāja, lai apzīmētu attiecīgās preces un pakalpojumus, būtu varējusi izmantot citu terminu, nevis “cannabis”, proti, itāļu valodas vārdu “canapa” (kaņepe) vai angļu valodas vārdu “hemp”, esot veikusi neobjektīvu vērtējumu.
23 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padomei nevar pārmest, ka tā ir izmantojusi argumentāciju, kas nav objektīva. Šajā sakarā tās kritika par apstrīdētā lēmuma 29. punkta otro teikumu ir lemta neveiksmei. Proti, šajā teikumā Apelācijas padome ierosināja, ka prasītāja “būtu varējusi” papildināt attiecīgo apzīmējumu ar piemērotākiem vārdiskajiem elementiem, lai uzsvērtu ēdienu un dzērienu, kas nesatur THC, īpašības, piemēram, vārdu “canapa” vai “hemp”, un ka tā būtu varējusi neiekļaut atsauci uz Amsterdamu vai plašsaziņas līdzekļos lietoto marihuānas simbolu. Neatkarīgi no tā, vai vārdi “cannabis”, “chanvre” un “hemp” ir sinonīmi, kā to, šķiet, norāda prasītāja, ir jākonstatē, ka šis Apelācijas padomes sniegtais ieteikums ir vienīgi obiter dictum un līdz ar to tas nevar izraisīt apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 9. marts, Recordati Orphan Drugs/EUIPO – Laboratorios Normon (“NORMOSANG”), T‑103/17, nav publicēts, EU:T:2018:126, 78. punkts). Apelācijas padomei nebija nekāda pienākuma norādīt prasītājai alternatīvas, kas, iespējams, varētu izraisīt to, ka tiek atcelti iebildumi pret attiecīgo apzīmējumu. Katrā ziņā – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – šis obiter neatklāj nekādu Apelācijas padomes neobjektivitāti vai rūpības trūkumu.
24 Visbeidzot un piektkārt, pēc prasītājas domām, vārda “amsterdam” izvēle vienkārši norāda uz tās izmantoto norādi uz kaņepju izcelsmi, kā arī šīs Nīderlandes pilsētas stilu un atmosfēru, kuru tā norāda kā iedvesmu savu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, it īpaši attiecībā uz tās tirdzniecības vietu organizēšanu. Apelācijas padomes apgalvojums, saskaņā ar kuru patērētāji ar apzīmējumu, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, tās tirgotās preces un pakalpojumus, kurus tā pilnībā likumīgi tirgo, asociēšot ar Amsterdamas “coffee shops” pārdotajām vielām, liecinot par neobjektīvu un nepareizu minētā apzīmējuma nozīmīguma vērtējumu, it īpaši ņemot vērā lielo un arvien pieaugošo uzņēmumu, kas ražo ēdienus un dzērienus uz kaņepju bāzes, skaitu.
25 Tomēr prasītāja kļūdaini uztver objektivitātes vai rūpības trūkumu Apelācijas padomes apgalvojumā, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa vārdu “amsterdam” saprotot kā tādu, kas norāda uz Nīderlandes pilsētu, kurā iecietīgi tiek pieļauta narkotiku lietošana un kura ir pazīstama tās “coffee shops” dēļ (apstrīdētā lēmuma 27.–29. punkts). Gluži pretēji, Apelācijas padome rūpīgi un objektīvi ir izvērtējusi prasītājas izvirzītos argumentus. Attiecībā uz to, ka vārds “amsterdam” varot tikt asociēts arī ar citām nozīmēm, kā to norāda prasītāja, ir jāatgādina, pirmkārt, ka prasītāja neapstrīd, ka Amsterdamas pilsēta ir zināma tās “coffee shops” dēļ, kuros ir atļauts pārdot marihuānu un “space cakes”, un, otrkārt, ka saskaņā ar judikatūru apzīmējumam ir jāatsaka reģistrācija, ja vismaz vienā no tā iespējamajām nozīmēm ir konstatējama absolūta atteikuma pamata esamība (skat. spriedumu, 2018. gada 2. maijs, Alpine Welten Die Bergführer/EUIPO (“ALPINEWELTEN Die Bergführer”), T‑428/17, EU:T:2018:240, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Tādējādi Apelācijas padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav pārkāpusi Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkta kopsakarā ar 95. panta 1. punktu tiesību normas, un līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpumu
27 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas konkrētās sabiedrības daļas definīcijā, ko tā tomēr niansēja tiesas sēdē (skat. šā sprieduma 41. punktu), kā arī veida, kā šī sabiedrības daļa uztver attiecīgo apzīmējumu, identificēšanā un ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta izpratnē.
28 EUIPO apstrīd šos apgalvojumus.
29 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu šī panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamats reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā. Šādu daļu attiecīgajā gadījumā var veidot tikai viena dalībvalsts (skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Couture Tech/ITSB (Padomju ģerboņa attēlojums), T‑232/10, EU:T:2011:498, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 No judikatūras izriet, ka šī absolūtā atteikuma, kas paredzēts Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā, pamatā esošās vispārējās intereses ir nepieļaut tādu apzīmējumu reģistrāciju, ar kuriem šādas izmantošanas laikā Savienības teritorijā tiktu pārkāpta sabiedriskā kārtība vai vispārpieņemti morāles principi (spriedumi, 2011. gada 20. septembris, “Padomju ģerboņa attēlojums”, T‑232/10, EU:T:2011:498, 29. punkts, un 2018. gada 15. marts, La Mafia Franchises/EUIPO – Italie (“La Mafia SE SIENTA A LA MESA”), T‑1/17, EU:T:2018:146, 25. punkts).
31 Pārbaude par to, vai apzīmējums nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, ir jāveic, atsaucoties uz to, kā šo apzīmējumu, kad tas tiek izmantots kā preču zīme, uztver konkrētā sabiedrības daļa, kas atrodas Savienībā vai tās daļā (spriedumi, 2011. gada 20. septembris, Padomju ģerboņa attēlojums, T‑232/10, EU:T:2011:498, 50. punkts, un 2012. gada 9. marts, Cortés del Valle López/ITSB (“¡Que buenu ye! HIJOPUTA”), T‑417/10, nav publicēts, EU:T:2012:120, 12. punkts).
32 Šī Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata esamības vērtējums nevar tikt balstīts uz tādas konkrētās sabiedrības daļas uztveri, kurai nekas nešķiet šokējošs, ne arī uz tādas sabiedrības daļas uztveri, kura ļoti viegli var tikt aizskarta, bet tas ir jābalsta uz saprātīgas personas ar vidusmēra jutīguma un iecietības līmeni kritērijiem (spriedumi, 2012. gada 9. marts, “¡Que buenu ye! HIJOPUTA”, T‑417/10, nav publicēts, EU:T:2012:120, 21. punkts; 2013. gada 14. novembris, Efag Trade Mark Company/ITSB (“FICKEN LIQUORS”), T‑54/13, nav publicēts, EU:T:2013:593, 21. punkts, un 2017. gada 11. oktobris, Osho Lotus Commune/EUIPO – Osho International Foundation (“OSHO”), T‑670/15, nav publicēts, EU:T:2017:716, 103. punkts).
33 Turklāt Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata izvērtējuma mērķiem par konkrēto sabiedrības daļu nevar tikt uzskatīta tikai tā sabiedrības daļa, kurai tieši ir paredzētas preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tiek lūgta reģistrācija. Faktiski ir jāņem vērā, ka apzīmējumi, uz kuriem attiecas šis atteikuma pamats, šokēs ne vien sabiedrības daļu, kurai ir paredzētas ar apzīmējumu aptvertās preces un pakalpojumi, bet arī citas personas, kuras, nebūdamas ieinteresētas šajās precēs un pakalpojumos, savā ikdienas dzīvē nejauši sastapsies ar šo apzīmējumu (spriedumi, 2013. gada 14. novembris, “FICKEN LIQUORS”, T‑54/13, nav publicēts, EU:T:2013:593, 22. punkts, un 2017. gada 11. oktobris, “OSHO”, T‑670/15, nav publicēts, EU:T:2017:716, 104. punkts).
34 Ir arī jāatgādina, ka apzīmējumi, kurus konkrētā sabiedrības daļa var uztvert kā pretrunā esošus sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, nav vieni un tie paši visās dalībvalstīs, tostarp lingvistisku, vēsturisku, sociālu vai kultūras iemeslu dēļ (skat. spriedumu, 2018. gada 15. marts, “La Mafia SE SIENTA A LA MESA”, T‑1/17, EU:T:2018:146, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 No tā izriet, ka, lai piemērotu Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu, ir jāņem vērā gan visām Savienības dalībvalstīm kopīgie apstākļi, gan arī individuālu dalībvalstu īpašie apstākļi, kas var ietekmēt šajās dalībvalstīs esošās konkrētās sabiedrības daļas uztveri (spriedumi, 2011. gada 20. septembris, Padomju ģerboņa attēlojums, T‑232/10, EU:T:2011:498, 34. punkts, un 2018. gada 15. marts, “La Mafia SE SIENTA A LA MESA”, T‑1/17, EU:T:2018:146, 29. punkts).
36 Šajā lietā apzīmējums, kuru ir lūgts reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi un kurš ir reproducēts iepriekš 2. punktā, ietver vārdisku elementu, kas sastāv no vārdiem “cannabis”, “store” un “amsterdam”, un grafisku elementu, proti, trīs rindas stilizētu zaļu lapu, kas atbilst ierastajam kaņepes lapas attēlojumam, uz melna fona, kas aptverts ar divām fluorescējošām stīpām augšējā un apakšējā daļā. Visi trīs iepriekš minētie vārdi ir saistīti arī ar attiecīgā apzīmējuma grafisko dimensiju, ciktāl tie tajā ir atrodami ar lieliem burtiem, jo vārds “cannabis” tajā ir attēlots ar baltas krāsas burtiem, kas ir daudz lielāki nekā divi citi vārdi un kas pār tiem dominē apzīmējuma centrā. Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Apelācijas padome, apstrīdētā lēmuma 20. punktā uzskatot, ka vārdiskais elements “cannabis” ir dominējošs gan telpas dēļ, gan tā centrālā stāvokļa dēļ, kas tam ir atvēlēts apzīmējuma, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, ietvaros, nav pieļāvusi kļūdu. Turklāt tas nav apstrīdēts.
37 Divas daļas, ko prasītāja ir izvirzījusi otrā pamata ietvaros, ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.
Par otrā pamata pirmo daļu par kļūdām, ko Apelācijas padome esot pieļāvusi, definējot konkrēto sabiedrības daļu, kā arī veidu, kā tā uztver attiecīgo apzīmējumu
38 Prasītāja apgalvo, ka attiecīgo apzīmējumu veido angļu izteiciens, kas tiks uztverts visās Savienības dalībvalstīs un kuru konkrētā sabiedrības daļa, kura zina un saprot angļu valodu, uztvers kā norādi uz nosaukumu, kas nozīmē “Amsterdamas (izcelsmes) kaņepju veikals”. Tomēr termins “cannabis” nenorādot ne uz vienu nelegālu apreibinošu vielu, bet gan tikai uz kaņepēm ikdienas, vai tā būtu angļu vai itāļu, valodā. Apelācijas padome arī neesot piešķīrusi nozīmi diviem citiem angļu valodas vārdiem “amsterdam” un “store”.
39 Turklāt Apelācijas padome neesot pamatojusies uz tādas saprātīgas personas kritērijiem, kam ir normāla sensibilitāte un tolerance un kas ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga. Līdz ar to minētās sabiedrības uztveres attiecībā uz apzīmējumu, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, vērtējums esot kļūdains un neatspoguļojot kaņepju un tās izmantošanas rūpnieciskiem un likumīgiem mērķiem, kas tagad ir apstiprināta Savienības tiesību aktos, kultūras un sociālās koncepcijas attīstību Savienībā. Apelācijas padome turklāt neesot analizējusi attiecīgo apzīmējumu tā parastās izmantošanas kontekstā, proti, tās izmantošanas kontekstā, kas ir uz kaņepju bāzes ražoto pārtikas un dzērienu likumīga pārdošana un izmantošana prasītājas veikalos.
40 Pirmkārt, attiecībā uz to, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu konkrētās sabiedrības daļas definīcijā un līdz ar to tās vērtējumā par to, kā minētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, ir jānorāda, ka Apelācijas padome, piekrītot pārbaudītāja veiktajai analīzei, ka attiecīgais apzīmējums ietver angļu valodas vārdus, īpašu nozīmi ir piešķīrusi vārda “cannabis”, kas ir cēlies no latīņu valodas vārda, ir plaši izmantots un papildus angļu valodai ir iekļauts vairākās Savienības valodās, piemēram, dāņu, vācu, spāņu, franču, itāļu, ungāru, poļu, portugāļu, rumāņu un zviedru valodā, dominējošajai pozīcijai, līdz ar to šis apstāklis, kuru pastiprina stilizēto kaņepju lapu esamība šajā apzīmējumā, ļauj secināt, ka konkrēto sabiedrības daļu veido ne tikai angliski runājoši patērētāji, bet gan visi Savienības patērētāji, kuri spēj saprast vārda “cannabis” nozīmi saistībā ar šo grafisko elementu.
41 Uz jautājumu par to, vai otrā pamata pirmajā daļā prasītāja ir vēlējusies definēt konkrēto sabiedrības daļu kā tādu, kas ir vienīgi angliski runājoša sabiedrības daļa, tā tiesas sēdē atbildēja noraidoši un atzina, ka minētā sabiedrības daļa ir jāsaprot plašākā nozīmē. Tādējādi tā norādīja, ka tā uzskata, ka mērķauditorija ir jāsaprot kā visa Savienības sabiedrība, kurai ir labas angļu valodas zināšanas. Šajā ziņā, ņemot vērā visas apzīmējuma, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, īpašības, ir jāapstiprina Apelācijas padomes veiktais vērtējums, jo minētais apzīmējums ietver vismaz divus vārdus, kas var tikt saprasti arī ārpus angliski runājošās sabiedrības, proti, kā to ir norādījusi Apelācijas padome, latīņu izcelsmes vārdu “cannabis”, kā arī vārdu “amsterdam”, kas apzīmē starptautiski zināmu Nīderlandes pilsētu, un ka grafiskais elements, kas ir ietverts minētajā apzīmējumā, kā pamatoti norāda Apelācijas padome, var tikt atzīts par plašsaziņas līdzekļos izmantotu marihuānas attēlojumu.
42 Tātad, ņemot vērā ne tikai angliski runājošo sabiedrību, bet arī plašāk – Savienības sabiedrību, ir jāpārbauda Apelācijas padomes veiktās pārbaudes par apzīmējuma, saistībā ar kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikuma, neatbilstību sabiedriskajai kārtībai tiesiskums, atgādinot, ka saskaņā ar iepriekš 35. punktā minēto judikatūru ir jāņem vērā gan visām Savienības dalībvalstīm kopīgie apstākļi, gan arī individuālu dalībvalstu īpašie apstākļi, kas var ietekmēt šajās dalībvalstīs esošās konkrētās sabiedrības daļas uztveri.
43 Otrkārt, ir svarīgi norādīt, ka ar šo pirmo daļu prasītāja ir iecerējusi aptvert arī konkrētās sabiedrības daļas sastāvu un tās uzmanības līmeni. Iztaujāta par šo jautājumu tiesas sēdē, tā precizēja, ka lielākā daļa no konkrētās sabiedrības daļas, kas ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, pavisam noteikti ir informēta par visām pieejamajām zināšanām, kas saistītas ar kaņepēm. Tā uzskatīja, ka minētās sabiedrības daļas ietvaros nav jānošķir tā sabiedrības daļa, kas atrodas to dalībvalstu teritorijā, kurās ar tiesību aktiem ir aizliegta psihotropā viela, kas iegūta no kaņepēm, no sabiedrības daļas, kas atrodas to dalībvalstu teritorijā, kurā tiek praktizēta mazāk stingra pieeja.
44 Šajā ziņā nav apstrīdēts, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētās preces un pakalpojumi ir paredzēti patērētājiem, līdz ar to konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Savienības sabiedrība. Ir skaidrs, ka tai ne vienmēr ir precīzas zinātniskas vai tehniskas zināšanas par narkotiskajām vielām kopumā, it īpaši to, kas tiek iegūta konkrēti no kaņepēm, lai gan šī situācija var atšķirties atkarībā no dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas minētā sabiedrība, un, it īpaši, debatēm, kuru rezultātā eventuāli ir pieņemti likumdošanas akti vai tiesiskais regulējums, ar kuru tiek atļauta vai pieļauta tādu produktu, kuriem ir pietiekams THC saturs, lai radītu psihotropu iedarbību, ārstnieciska vai rekreatīva izmantošana.
45 Turklāt, tā kā prasītāja preču zīmes reģistrācijas pieteikumā atsaucas uz ikdienas patēriņa precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti plašai sabiedrībai bez nošķiršanas vecuma dēļ, nav nekāda pamatota iemesla, lai, kā to tiesas sēdē ieteica prasītāja, konkrētajā sabiedrības daļā ietvertu vienīgi jaunu cilvēku, kas ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, sabiedrību. Tāpat ir jāpiebilst, kā to pamatoti uzsvēra EUIPO, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta konkrētajos ietvaros konkrētā sabiedrības daļa nav tikai sabiedrība, kurai tieši ir adresēti reģistrācijai pieteiktie apzīmējumi un pakalpojumi, bet arī tā, kura sastāv no citām personām, uz kurām šīs preces un pakalpojumi neattiecas, bet kuras ar šo preču zīmi nejauši sastopas savā ikdienas dzīvē (skat. iepriekš 33. punktu); līdz ar to arī šī iemesla dēļ ir jānoraida prasītājas apgalvojums, kuru tā pauda tiesas sēdē un saskaņā ar kuru šo konkrēto sabiedrības daļu veido galvenokārt jaunu cilvēku sabiedrība, kurā ietilpst personas vecumā no 20 līdz 30 gadiem.
46 Treškārt, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni, lai gan ir taisnība, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverti skaidri sniegti precizējumi šajā ziņā, no tā izriet, ka Apelācijas padome nav apšaubījusi pārbaudītāja sniegto definīciju, saskaņā ar kuru attiecībā uz plaša patēriņa precēm, kā, piemēram, tām, kas norādītas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, tās galvenokārt ir paredzētas vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (apstrīdētā lēmuma 3. punkts), un tas pēc būtības un mutatis mutandis atbilst tai sabiedrībai, ko veido saprātīgas personas, kurām ir vidusmēra jutīguma un tolerances pakāpe, kas ir jāņem vērā, lai atbilstoši iepriekš 32. punktā minētajai judikatūrai piemērotu Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Tātad, ņemot vērā attiecīgās preces un pakalpojumus, konkrētās sabiedrības daļas un tās uzmanības līmeņa definēšanā, kuru veikusi Apelācijas padome, nav pieļauta kļūda.
47 Ceturtkārt, prasītāja Apelācijas padomei pārmet arī to, ka tā nav ņēmusi vērā kultūras un sociālās koncepcijas attīstību Savienībā saistībā ar kaņepēm un to izmantošanu likumīgos nolūkos, tādējādi tā neesot pareizi novērtējusi konkrētās sabiedrības daļas uztveri (prasības pieteikuma 40. punkts). Šajā ziņā tā atsaucas uz divām regulām lauksaimniecības jomā, kas saistītas ar kaņepju audzēšanu, proti, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1155 (2017. gada 15. februāris), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 attiecībā uz kontroles pasākumiem, kas saistīti ar kaņepju audzēšanu, dažiem noteikumiem par zaļo maksājumu, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri kontrolē juridisku personu, brīvprātīga saistītā atbalsta apjoma uz vienību aprēķināšanu, maksājumtiesību daļām un dažām paziņošanas prasībām, kas saistītas ar vienotā platībmaksājuma shēmu un brīvprātīgu saistīto atbalstu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikumu (OV 2017, L 167, 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).
48 Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka, protams, šobrīd plaši tiek apsvērta gan tādu produktu izmantošana, kas iegūti no kaņepēm un kuros esošais THC daudzums nepadara tos par narkotiskajām vielām, gan to izmantošana, ja tās ir narkotiskās vielas, terapeitiskos vai rekreatīvos nolūkos. Šajā ziņā dažu dalībvalstu tiesību akti jau ir uzlaboti vai vēl tiek uzlaboti.
49 Tomēr, kā to pamatoti norādījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā, ir skaidrs, ka “daudzās Eiropas Savienības valstīs (piemēram, bet ne izsmeļoši: Bulgārijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Īrijā, Polijā, Slovākijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistā)” kaņepju produkti, kuros THC saturs pārsniedz 0,2 %, tiek uzskatīti par nelikumīgām narkotiskajām vielām.
50 Savukārt Savienības tiesībās nav regulēta kaņepju izcelsmes produktu izmantošana, ja tās ir narkotiskas vielas. LESD 168. panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka Savienība papildina dalībvalstu darbību, lai mazinātu narkotisko vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, tostarp ar informāciju un novēršanu. Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā ir paredzēts, ka platības, kas tiek izmantotas kaņepju audzēšanai, ir atbalsttiesīgas tikai tad, ja izmantoto šķirņu THC saturs nepārsniedz 0,2 %. Ar Deleģēto regulu 2017/1155 Komisija pieņēma tiesisko regulējumu, kas ļāva īstenot šo tiesību normu.
51 No tā izriet, ka šobrīd nav vērojama ne jebkāda vienota tendence Savienībā, ne arī dominējoša tendence, kas būtu saistīta ar tādu produktu izmantošanas vai lietošanas likumību, kas pagatavoti no kaņepēm, kuru THC saturs ir lielāks par 0,2 %.
52 Šajos apstākļos, pirmkārt, šajā lietā ir jākonstatē, ka Apelācijas padome ir ņēmusi vērā iepriekš 47. un 48. punktā aprakstītās izmaiņas gan likumdošanas, gan sociālajā līmenī, uzsverot atzītās kaņepju likumīgas izmantošanas iespējas, tomēr paredzot īpaši stingrus nosacījumus un atgādinot Savienības tiesisko regulējumu šajā jomā (apstrīdētā lēmuma 11. punkta sestais un desmitais ievilkums un 25. punkts). Otrkārt, Apelācijas padome tāpat pamatoti ir ņēmusi vērā, ka vairāku dalībvalstu tiesību aktos kaņepju patērēšana ir atzīta par nelikumīgu, ja no tām iegūtie produkti ietver THC daudzumu, kas pārsniedz 0,2 %. Apzīmējumi, kuri var tikt uztverti kā pretrunā esoši sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, nav vieni un tie paši visās dalībvalstīs, tostarp lingvistisku, vēsturisku, sociālu vai kultūras iemeslu dēļ (skat. 2018. gada 15. marts, “La Mafia SE SIENTA A LA MESA”, T‑1/17, EU:T:2018:146, 28. punkts un tajā minētā judikatūra). Tātad Apelācijas padome saskaņā ar judikatūru ir atsaukusies uz šo dalībvalstu tiesību aktiem, jo Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta kontekstā šie elementi ir ņemti vērā nevis to normatīvās vērtības dēļ, bet gan kā faktu norādes, kas ļauj izvērtēt, kā konkrētā sabiedrības daļa, kas atrodas attiecīgajās dalībvalstīs, uztver attiecīgo apzīmējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Padomju ģerboņa attēlojums, T‑232/10, EU:T:2011:498, 37. punkts).
53 Piektkārt un visbeidzot, un kā to apgalvo EUIPO, jautājumam par THC faktisko saturu prasītājas tirgotajos produktos nav nozīmes, ciktāl Apelācijas padomes vērtējumam, kas tai ir jāveic šajā jomā, ir jābūt neatkarīgam no prasītājas rīcības un jāpamatojas vienīgi uz konkrētās sabiedrības daļas uztveri (spriedumi, 2003. gada 9. aprīlis, Durferrit/ITSB – Kolene (“NU‑TRIDE”), T‑224/01, EU:T:2003:107, 76. punkts, un 2005. gada 13. septembris, Sportwetten/ITSB – Intertops Sportwetten (“INTERTOPS”), T‑140/02, EU:T:2005:312, 28. punkts).
54 Visbeidzot, uz jautājumu par to, vai konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgo apzīmējumu kā tādu, kas attiecas uz likumīgu kaņepju lietošanu, kā to apgalvo prasītāja, vai, gluži pretēji, kā nelegālu narkotisko vielu, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, attiecas otrais pamats, un tas tiks izvērtēts turpmāk.
55 Visi šie apsvērumi ļauj konstatēt, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdas, ko tai pārmet prasītāja.
56 Tādēļ pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par otrā pamata otro daļu, kas attiecas uz to, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai
57 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka apzīmējums, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, nenorāda ne uz vienu prettiesisku narkotisku vielu. Pat ja tas tā būtu, ar šo apstākli nepietiktu, lai pamatotu atteikumu reģistrēt minēto apzīmējumu kā Eiropas Savienības preču zīmi. Proti, vienkārša atsauce vai tieša norāde uz nelikumīgu produktu neesot pietiekama, lai atzītu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu par pretēju sabiedriskajai kārtībai, jo turklāt būtu nepieciešams, lai attiecīgais apzīmējums pamudinātu, padarītu ikdienišķu vai akceptētu nelikumīgas narkotiskās vielas lietošanu vai patērēšanu. Taču šajā lietā apzīmējums, saistībā ar kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, neietverot nevienu nosaukumu un tam nepiemītot nekāda nodoma, ar kuru tā parastas izmantošanas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, tiktu mudināta, padarīta ikdienišķa vai akceptēta prettiesisku narkotisku vielu lietošana.
58 Otrkārt, preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītā absolūtā atteikuma pamata, kuru Apelācijas padome ir izvirzījusi pret prasītāju, nepamatotība izrietot arī no, pirmkārt, preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču un pakalpojumu patērēšanas, no vienas puses, un tādu narkotisku vielu kā marihuāna, kura parasti tiek smēķēta, patērēšanas, no otras puses. Prasītāja šajā ziņā atsaucas uz Anulēšanas nodaļas 2009. gada 20. marta lēmumu lietā 2665 C par apzīmējuma “COCAINE” kā vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 25. un 32. klasē, it īpaši attiecībā uz alu, kurā tostarp esot norādīts, ka, piemērojot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, konkrēto preču lietošanas veidam ir nozīme un ka vienkārša negatīva ietekme vai negatīvs iespaids, kas var izrietēt no preču zīmes uztveres, nav būtiski, lai pierādītu, ka tā ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai.
59 EUIPO apstrīd šos argumentus.
60 Pirmkārt, ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka apzīmējumu, kuru lūgts reģistrēt, konkrētā sabiedrības daļa uztver kā tādu, kas norāda uz nelikumīgu narkotisko vielu.
61 Šajā sakarā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā ir atgādinājusi, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Torresan/ITSB – Klosterbrauerei Weissenohe (“CANNABIS”), T‑234/06, EU:T:2009:448, 19. punkts) terminam “cannabis” ir trīs iespējamas nozīmes. Pirmkārt, termins “cannabis” norāda uz tekstilaugu, kuru kopējā tirgus organizācija ir reglamentēta Savienībā un kuru produkcija ir pakļauta ļoti stingriem tiesību aktiem attiecībā uz THC saturu, kas nedrīkst pārsniegt 0,2 % robežvērtību. Otrkārt, termins “cannabis” norāda uz narkotisko vielu, kas daudzās dalībvalstīs, šobrīd to lielākajā daļā, ir aizliegta. Treškārt, tā apzīmē vielu, par kuras iespējamo terapeitisko izmantošanu tiek diskutēts.
62 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā no tā izdarīja secinājumus, ka atbilstoši prasītājas viedoklim šis termins nav automātiski jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz narkotisko vielu, ja vien šajā ziņā nav “citu norāžu”. Tātad Apelācijas padome ir pilnībā integrējusi faktu, ka prettiesiskā viela atbilst tikai vienai no vārda “cannabis” akceptētajām nozīmēm, un prasītājai tādējādi nav pamata apgalvot, ka tā šajā ziņā neesot ievērojusi “vispārzināmu faktu”, ka THC, proti, psihoaktīvā viela, ir tikai viena no kanabinoīdiem un ka šī viela kļūst nelikumīga tikai pēc noteikta līmeņa pārsniegšanas.
63 Līdz ar to, lai atbildētu uz prasītājas pirmo argumentu, ir jānosaka, vai, uzskatot, ka pastāv “citas norādes”, kas pierāda, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto apzīmējumu asociē ar nelikumīgu narkotisko vielu, bet to prasītāja apstrīd, proti, vārdi “amsterdam” un “store”, kā arī kaņepju lapu stilizēts atveidojums, Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.
64 Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka tostarp ir jādefinē, kāda būtu konkrētās sabiedrības daļas uztvere saistībā ar visiem elementiem attiecībā uz apzīmējumu, saistībā ar kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums (apstrīdētā lēmuma 26. un 27. punkts). Tā uzskatīja, ka tas, ka attiecīgajā apzīmējumā ir apvienots stilizēts kaņepju lapas attēlojums, kas ir plašsaziņas līdzekļos izmantotais marihuānas simbols, un vārds “amsterdam”, kurš veido atsauci uz to, ka Amsterdamas pilsēta ietver daudzas no kaņepēm pagatavotu narkotisko vielu pārdošanas vietas, jo ar zināmiem nosacījumiem tās tirdzniecība Nīderlandē ir pieļauta, padara ļoti iespējamu, ka patērētājs šīs lietas apstākļos vārdu “cannabis” interpretēs kā tādu, kas norāda uz narkotisko vielu, kura ir nelikumīga “daudzās Eiropas Savienības valstīs” (skat. iepriekš 49. punktu).
65 Šī interpretācija ir jāapstiprina vēl jo vairāk tādēļ, ka, apzīmējumā, kuru ir lūgts reģistrēt kā preču zīmi, ir ietverts vārds “store”, kas parasti nozīmē “veikalu” vai “tirgotavu”, līdz ar ko šo apzīmējumu, kura dominējošais elements ir termins “cannabis” (skat. iepriekš 36. punktu), angliski runājošā konkrētās sabiedrības daļa uztvers kā “kaņepju veikalu Amsterdamā”, bet angliski nerunājošā attiecīgās sabiedrības daļa uztvers kā “kaņepes Amsterdamā”, un tas abos gadījumos ir pastiprināts ar kaņepju lapu attēlu, kas ir plašsaziņas līdzekļos izmantotais marihuānas tēls un kas ir skaidrs un viennozīmīgs mājiens uz narkotisku vielu, kura tajā tiek pārdota. Tādējādi minētā sabiedrības daļa varētu sagaidīt, ka preces un pakalpojumi, ko pārdod prasītāja, atbilst precēm un pakalpojumiem, kurus piedāvā šāds veikals.
66 Prasītājas skaidrojumi, kas ir balstīti uz to, ka vārds “amsterdam” apzīmē kaņepju izcelsmi, kur tiek ražotas tās preces, kā arī dzīves stilu un atmosfēru, kas raksturo Amsterdamas pilsētu, nevar atspēkot šo analīzi. Proti, tāda nebūs pirmā konkrētās sabiedrības daļas uztvere, ja tā saskarsies ar vārdiem “amsterdam” un “cannabis”, kas asociējas ar plašsaziņas līdzekļos izmantoto marihuānas simbolu, lai gan Nīderlande un konkrēti šī pilsēta ir pazīstamas ar to, ka tās ir pieņēmušas tiesisko regulējumu, ar kuru, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, iecietīgi tiek pieļauta šīs narkotiskās vielas izmantošana.
67 Nevar pārliecināt arī argumenti par to, ka stilizētais motīvs, kas attēlo kaņepju lapu, tiekot izmantots arī visās rūpniecības nozarēs, it īpaši tekstila un farmaceitiskajā nozarē, norādot uz kaņepēm. Apelācijas padome savu secinājumu nav pamatojusi ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver stilizēto attēlojumu, kurā attēlota kaņepju lapa, to aplūkojot atsevišķi, bet gan uz dažādu elementu, kas veido attiecīgo apzīmējumu veidojošo elementu, uztveri, kura liek secināt, ko Apelācijas padome ir atgādinājusi apstrīdētā lēmuma 29. punktā, ka prasītāja, lai arī negribīgi, ir vērsusi uzmanību uz kaņepju kā narkotisko vielu koncepciju.
68 Lai gan prasītāja tomēr apgalvo, ka precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nav nekāda sakara ar Amsterdamas “coffee shop” tipa uzņēmumu (prasības pieteikuma 31. punkts) un ka preču, kuras tā pārdod, patēriņa veidi atšķiras no to narkotisko vielu lietošanas veidiem, kuras parasti tiek smēķētas (prasības pieteikuma 53. punkts), vēlreiz ir jāatgādina, ka no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta dažādu punktu interpretācijas kopumā izriet, ka tie norāda uz apzīmējuma, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, raksturīgajām iezīmēm, nevis uz apstākļiem, kas saistīti ar preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja rīcību (spriedumi, 2003. gada 9. aprīlis, “NU‑TRIDE”, T‑224/01, EU:T:2003:107, 76. punkts; 2005. gada 13. septembris, “INTERTOPS”, T‑140/02, EU:T:2005:312, 28. punkts, un 2018. gada 15. marts, “La Mafia SE SIENTA A LA MESA”, T‑1/17, EU:T:2018:146, 40. punkts). Katrā ziņā nav apstrīdēts, ka kaņepes kā narkotiska viela var tikt uzņemtas, izmantojot dzērienus vai pārtikas produktus, piemēram, kūkas, un tas atbilst noteiktām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.
69 No iepriekš minētā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa attiecīgo apzīmējumu kopumā uztvers kā norādi uz narkotisku vielu, kas ir aizliegta lielā skaitā dalībvalstu.
70 Otrkārt, ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktais apzīmējums nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, lasīta kopā ar šīs pašas regulas 7. panta 2. punktu, izpratnē, precizējot, ka Apelācijas padome ir izmantojusi šo absolūtā atteikuma pamatojumu.
71 Šajā ziņā uzreiz jānorāda, ka Regulā 2017/1001 nav ietverta jēdziena “sabiedriskā kārtība” definīcija. Šādos apstākļos un ņemot vērā Savienības tiesību pašreizējo stāvokli, kas aprakstīta iepriekš 50. punktā, kā arī minētās regulas 7. panta 2. punkta formulējumu, saskaņā ar kuru šī paša panta 1. punkts ir piemērojams pat tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā, ir jāsecina, ka Savienības tiesībās nav noteikta vienota vērtību skala un tiek atzīts, ka sabiedriskās kārtības prasības katrā valstī un laika posmā var atšķirties, un dalībvalstis pēc būtības var brīvi noteikt šo prasību saturu atbilstoši to valsts vajadzībām. Tādējādi sabiedriskās kārtības prasības, lai gan tās nevar ietvert ne ekonomiskās intereses, ne vienkāršu sabiedriskās kārtības traucējumu, ko rada jebkurš likumpārkāpums, novēršanu, var ietvert dažādu interešu aizsardzību, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par pamatinteresēm saskaņā ar savu vērtību sistēmu (pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta Saugmandsgora Ēes [Saugmandsgaard Øe] secinājumus apvienotajās lietās K. un H. (Uzturēšanās tiesības un apsūdzības par kara noziegumiem), C‑331/16 un C‑366/16, EU:C:2017:973, 60. un 63. punkts un tajos minētā judikatūra).
72 Runājot konkrētāk par šī Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā ietvertā jēdziena interpretāciju, ģenerāladvokāts M. Bobeks [M. Bobek] savu secinājumu lietā Constantin Film Produktion/EUIPO (C‑240/18 P, EU:C:2019:553) 76. punktā norādīja, ka sabiedriskā kārtība izsaka normatīvu vērtību un mērķus, ko definējušas attiecīgās valsts iestādes un uz kuriem ir jātiecas kā šodien, tā rīt, proti, uz nākotni vērstu vīziju. Turpinājumā viņš secināja, ka no tā izriet, ka sabiedriskā kārtība ir sabiedriskas regulatora gribas izteikums attiecībā uz normām, kuras ir jāievēro sabiedrībai.
73 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja būtībā var pamatoti apgalvot, ka jebkura neatbilstība likumam ne obligāti nozīmē neatbilstību sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu. Vēl ir nepieciešams, lai šī neatbilstība ietekmētu interesi, ko attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis uzskata par pamattiesībām saskaņā ar savu pašu vērtību sistēmām.
74 Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka dalībvalstīs, kurās kaņepju patērēšana un lietošana joprojām ir aizliegta, cīņa pret tās izplatīšanos ir īpaša jutīga un tā atbilst sabiedrības veselības mērķim, lai novērstu šādas vielas kaitīgo iedarbību. Tādējādi šis aizliegums ir vērsts uz to, lai aizsargātu tādas intereses, kuras šīs dalībvalstis uzskata par fundamentālām saskaņā ar to pašu vērtību sistēmām, no kā izriet, ka minētās vielas patēriņam un izmantošanai piemērojamais režīms ietilpst jēdzienā “sabiedriskā kārtība” Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, izpratnē.
75 Turklāt šo pamatinterešu aizsardzības nozīme ir uzsvērta LESD 83. pantā, saskaņā ar kuru narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība ir viena no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, attiecībā uz kuru ir paredzēta Savienības likumdevēja iesaistīšanās, kā arī LESD 168. panta 1. punkta trešajā daļā, saskaņā ar kuru Savienība papildina dalībvalstu darbības, lai mazinātu narkotisko vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, tostarp ar informāciju un novēršanu.
76 Līdz ar to Apelācijas padome, izvērtējot attiecīgā apzīmējuma pretrunīgumu attiecībā pret visiem patērētājiem Savienībā, ir pamatoti uzskatījusi, ka tas – ņemot vērā, ka to uztvere noteikti iekļaujas iepriekš 74. un 75. punktā minētajā kontekstā –, ka attiecīgais apzīmējums, ko konkrētā sabiedrības daļa uztver kā norādi uz to, ka prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītie pārtikas produkti un dzērieni, kā arī ar to saistītie pakalpojumi, ietver prettiesiskas narkotiskas vielas vairākās dalībvalstīs, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu, izpratnē.
77 Prasītāja nevar atspēkot šo secinājumu, apgalvojot, ka Apelācijas padome nav izvērtējusi, vai turklāt attiecīgais apzīmējums pamudina, padara ikdienišķu vai pauž akceptu nelikumīgas narkotiskās vielas izmantošanai. Ar to, ka konkrētā sabiedrības daļa šo apzīmējumu uztvers kā norādi uz to, ka prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītie pārtikas produkti un dzērieni, kā arī ar to saistītie pakalpojumi ietver nelikumīgas narkotiskas vielas vairākās dalībvalstīs, ir pietiekami, lai, kā to, ņemot vērā iepriekš 74. un 75. punktā norādītās būtiskās intereses, pamatoti ir konstatējusi Apelācijas padome, secinātu, ka tas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 2. punktu, izpratnē. Katrā ziņā, tā kā viena no preču zīmes pamatfunkcijām ir identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai ļautu patērētājam, kurš pērk ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlāka pirkuma gadījumā izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja pieredze ir negatīva (skat. spriedumu, 2003. gada 5. marts, Alcon/ITSB – Dr. Robert Winzer Pharma (“BSS”), T‑237/01, EU:T:2003:54, 48. punkts un tajā minētā judikatūra), minētais apzīmējums, tā kā tas tiks uztverts iepriekš minētajā veidā, netieši, bet noteikti veicinātu šādu preču un pakalpojumu iegādi vai vismaz padarītu ikdienišķu to patēriņu.
78 Visbeidzot, prasītāja nevar atspēkot šo secinājumu, izvirzot argumentu par to, ka pastāv Eiropas Savienības preču zīmes, kas ietver tādus terminus kā “cannabis” vai “cocaïne”.
79 Prasītāja šajā ziņā atsaucas uz Anulēšanas nodaļas 2009. gada 20. marta lēmumu attiecībā uz apzīmējuma “COCAINE” kā vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu (skat. iepriekš 58. punktu), un tiesas sēdē tā arī norādīja uz savu preču zīmes “CANNABIS STORE AMSTERDAM ORIGINAL AMSTERDAM” reģistrācijas pieteikumu, saistībā ar kuru pārbaudītājs nesen esot atcēlis savus iebildumus. Tomēr no judikatūras izriet, ka norādes uz EUIPO pirmajā instancē pieņemtiem lēmumiem nevar būt saistošas ne tā apelācijas padomēm, ne a fortiori Savienības tiesai (spriedums, 2018. gada 25. janvāris, Brunner/EUIPO – CBM (“H HOLY HAFERL HAFERL SHOE COUTURE”), T‑367/16, nav publicēts, EU:T:2018:28, 103. punkts). Konkrēti, ja tās kompetence tiktu samazināta tādā ziņā, ka tai būtu jāievēro EUIPO pirmās instances struktūru lēmumi, tas būtu pretrunā apelācijas padomes pārbaudes veikšanas uzdevumam, kā tas ir definēts Regulas 2017/1001 30. apsvērumā un 66.–71. pantā (skat. spriedumu, 2019. gada 8. maijs, Battelle Memorial Institute/EUIPO (“HEATCOAT”), T‑469/18, nav publicēts, EU:T:2019:302, 52. punkts un tajā minētā judikatūra); līdz ar to prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz šiem lēmumiem.
80 No tā izriet, ka Apelācijas padome nav pārkāpusi Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu kopsakarā ar tās 7. panta 2. punktu. Tādējādi prasības otrais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
81 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Santa Conte atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Tomljenović | Marcoulli | Kornezov |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 12. decembrī.
[Paraksti]