VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2013. gada 16. septembrī(*)
Šķīrējklauzula – Līgums par Kopienas finanšu palīdzību, kas noslēgts piektās un sestās Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas ietvaros un saistībā ar programmu eTEN – Projekti Highway, J WeB, Care Paths, Cocoon, Secure‑Justice, Qualeg, Lensis, E‑Pharm Up, Liric, Grace, Clinic un E2SP – Līgumu izbeigšana – Piešķirto līdzekļu atmaksāšana – Parādzīmes – Pretprasība – Prasītājās pārstāvēšana
Lieta T‑435/09
GL2006 Europe Ltd, Birmingema (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Gardenal un E. Bélinguier‑Raiz, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja S. Delaude un N. Bambara, vēlāk – S. Delaude, pārstāvji, kuriem palīdz R. Van der Hout, advokāts,
atbildētāja,
pirmkārt, par prasību, ko cēla sabiedrība GL2006 Europe saskaņā ar EKL 238. pantu, pamatojoties uz šķīrējklauzulām, un ar kuru prasītāja apstrīd OLAF veiktās pārbaudes tās telpās 2008. gada decembrī, 2009. gada 10. jūlija vēstulē ietverto lēmumu, ar kuru Komisija pārtrauca tās dalību divos tehnoloģijas pētniecības un attīstības projektos, kā arī divpadsmit parādzīmes, kuras Komisija izdeva 2009. gada 7. augustā par summu atmaksu, kuras Komisija tai izmaksāja saistībā ar tās dalību divpadsmit izpētes un attīstības projektos, un, otrkārt, pretprasība par minēto summu atmaksu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot] (referents), tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un A. Popesku [A. Popescu],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 13. decembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
Tiesvedības priekšvēsture
[..]
2 No 2000. līdz 2006. gadam Eiropas Kopiena, kuru pārstāvēja Eiropas Kopienu Komisija, ar prasītāju noslēdza divpadsmit līgumus par tās piedalīšanos pētniecības un attīstības projektos, par to saņemot finansiālu ieguldījumu, kas izpaudās tā, ka Komisija apmaksāja dažas no izmaksām, kuras radās, izpildot attiecīgos līgumus.
[..]
3 2007. gada novembrī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) lūdza rīkot sanāksmi ar Komisijas Ģenerāldirektorātu “Informācijas sabiedrība un masu informācijas līdzekļi” pēc tam, kad bija radušās aizdomas, ka prasītāja ir vainojama krāpšanā, izpildot attiecīgos līgumus. Pamatojoties uz OLAF lietas materiālu 2007. gada 3. decembra piezīmi par iepriekš minēto sanāksmi, Komisija nolēma pārtraukt audita ziņojuma projekta novērtējumu, lai veiktu papildu pārbaudes.
[..]
16 2009. gada 10. jūlijā Komisija nosūtīja vēstuli prasītājas advokātiem, tos informējot, pirmkārt, ka tā pilnībā pārtrauc prasītājas dalību Qualeg un Cocoon projektos, kuru īstenošana vēl nebija pabeigta, un, otrkārt, ka Komisija atgūs prasītājai izmaksātās summas saistībā ar tās dalību šo projektu īstenošanā. Prasītāja apstrīdēja šo lēmumu ar 2009. gada 14. jūlija vēstuli.
17 2009. gada 7. augustā Komisija nosūtīja prasītājai divpadsmit parādzīmes par summu, kuras tā tai bija izmaksājusi saistībā ar divpadsmit ar prasītāju noslēgtajiem līgumiem, atmaksu, to kopējais apmērs bija EUR 2 258 456,31.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
18 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 22. oktobrī, prasītāja cēla šo prasību.
19 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 3. novembrī, prasītāja lūdza apturēt Komisijas 2009. gada 10. jūlija vēstulē ietvertā lēmuma un 2009. gada 7. augustā izdoto divpadsmit parādzīmju izpildi. Tā kā nebija izpildīts nosacījums par steidzamību, šis pieteikums tika noraidīts ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 15. marta rīkojumu un lēmums par tiesāšanās izdevumiem tika atlikts.
20 Savā iebildumu rakstā, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 26. janvārī, Komisija cēla pretprasību par to, lai prasītājai piespriestu samaksāt Komisijai parādzīmēs minētās summas.
21 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu,
– atzīt, ka OLAF no 2008. gada 8. līdz 12. decembrim veiktajā pārbaudē uz vietas, audita ziņojumā un vēlākajā galīgajā audita ziņojumā, 2009. gada 10. jūlija vēstulē ietvertajā lēmumā, līguma, saskaņā ar kuriem prasītāja piedalījās projektos Qualeg un Cocoon, izbeigšanā, kā arī 2009. gada 7. augusta parādzīmēs ir pieļauti pārkāpumi un līdz ar to tie ir atzīstami par spēkā neesošiem;
– atzīt, ka visi prasītājas noslēgtie līgumi ar Komisiju ir spēkā esoši;
– turklāt atzīt, ka Komisijas apgalvojumi ir nepamatoti;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.
22 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– atzīt, ka 2009. gada 10. jūlija vēstulē ietvertais lēmums izbeigt līgumus, saskaņā ar kuriem prasītāja piedalījās projektos Qualeg un Cocoon, kā arī 2009. gada 7. augusta parādzīmes ir saderīgas ar attiecīgajiem līgumiem;
– kā pretprasību piespriest tai atmaksāt summu EUR 2 258 456,31 apmērā, kas atbilst parādzīmēs ietvertajai summai, tai pieskaitot kavējuma procentus, sākot no šajās parādzīmēs noteiktā maksājuma datuma;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
23 Savā replikas rakstā prasītāja būtībā atkārtoja savus prasības pieteikumā ietvertos prasījumus un pievienoja jaunu prasījumu par to, lai Vispārējā tiesa noraidītu Komisijas prasības.
Juridiskais pamatojums
I – Par prasību
24 Atbilstoši Reglamenta 113. pantam Vispārējā tiesa, uzklausījusi lietas dalībniekus, var jebkurā laikā konstatēt, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz.
25 Tiesas statūtu 19. pantā, kas tiesvedībai Vispārējā tiesā ir piemērojams saskaņā ar šo statūtu 53. pantu, ir noteikts, ka valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma līgumslēdzējas puses, EBTA Uzraudzības iestādi un Savienības iestādes var pārstāvēt advokāti, kas ir tiesīgi praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses.
26 Ar 2012. gada 6. marta vēstuli advokāti, kuri bija tiesīgi pārstāvēt prasītāju, paziņoja Vispārējai tiesai, ka tie vairs nevēlas to pārstāvēt, jo tie vairs nespēj sazināties ar prasītāju, ka tā vairs nav reģistrēta uzņēmumu reģistrā un ka tā nav izpildījusi savas finansiālās saistības pret šiem advokātiem.
27 Ar 2012. gada 26. marta vēstuli Vispārējās tiesas kanceleja informēja iepriekš minētos advokātus, ka tikmēr, kamēr prasītāja iecels jaunus pārstāvjus, viņiem tiks nosūtīta visa sarakste attiecībā uz šo lietu.
28 Ar procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa 2012. gada 13. jūnijā pieprasīja minētajiem advokātiem:
– iesniegt faktiskus pierādījumus, ka viņi ir paziņojuši prasītājai savu lēmumu to vairs nepārstāvēt saistībā ar šo lietu;
– ar ierakstītu vēstuli un saņemot paziņojumu par tās saņemšanu:
– lūgt prasītāju iecelt vēlākais līdz 2012. gada 2. jūlijam jaunus pārstāvjus;
– to informēt, ka, ja tā to neizdarīs noteiktajā termiņā, Vispārējā tiesa apsvērs iespēju atzīt, ka prasībai vairs nav priekšmeta;
– iesniegt pierādījumus par augstāk minētās vēstules nosūtīšanu.
29 Šie advokāti izpildīja Vispārējās tiesas lūgumu ar 2012 gada 20. jūnija vēstuli.
30 Prasītājai noteiktais termiņš jaunu pārstāvju iecelšanai beidzās 2012. gada 2. jūlijā pusnaktī, tā nav paziņojusi Vispārējai tiesai par šādu iecelšanu.
31 Ar 2012. gada 10. jūlija procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa uzaicināja lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par tās iespēju pēc savas iniciatīvas konstatēt, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz, jo, tā kā prasītāja Vispārējās tiesas noteiktajā termiņā nav iecēlusi jaunu pārstāvi, to vairs nepārstāv advokāts.
32 Komisija iesniedza apsvērumus 2012. gada 25. jūlijā. Prasītāja nav iesniegusi apsvērumus.
33 Tā kā prasītāja turpināja klusēt pēc iepriekš 28. punktā minētā 2012. gada 13. jūnija procesa organizatoriskā pasākuma, tad saskaņā ar Reglamenta 113. punktu Vispārējai tiesai pēc savas iniciatīvas ir jākonstatē, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 20. jūnija rīkojumu lietā T‑299/06 Leclercq/Komisija, Krājumā nav publicēts, 15. punkts; 2010. gada 2. septembra rīkojumu lietā T‑123/08 Spitzer/ITSB – Homeland Housewares (“Magic Butler”), Krājumā nav publicēts, 8. punkts, un 2012. gada 16. maija rīkojumu lietā T‑444/09 La City/ITSB – Bücheler un Ewert (“citydogs”), 12. punkts).
34 Līdz ar to vairs nav jālemj par pirmo Komisijas prasījumu atzīt prasību par nepieņemamu.
II – Par Komisijas iesniegto pretprasību
35 Ar 2012. gada 2. un 25. jūlija vēstulēm Komisija lūdza Vispārējo tiesu lemt par tās pretprasību arī tādā gadījumā, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka vairs nav jālemj par prasītājas iesniegto prasību. Ar Komisijas pretprasību Vispārējai tiesai tiek lūgts piespriest prasītajai atmaksāt Komisijai summu EUR 2 258 456,31 apmērā, kas atbilst visām summām, kuras ir izmaksātas prasītājai, izpildot ar viņu noslēgtos divpadsmit līgumus, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus, kurus sāk skaitīt no 2009. gada 7. augustā izdotajās parādzīmēs noteiktā maksājuma termiņa.
A – Ievadapsvērumi
36 Pirms izskatīt to, vai šis lēmums par tiesvedības izbeigšanu par prasītājas iesniegto prasību ir šķērslis tam, lai Vispārējā tiesa lemtu par Komisijas iesniegto pretprasību, ir jānosaka, vai Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt šo strīdu.
37 Saskaņā ar LESD 238. pantu Savienības tiesu kompetencē ir sniegt spriedumus saskaņā ar visām šķīrējklauzulām, kas ietvertas publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kurus noslēgusi Savienība vai kuri noslēgti tās vārdā.
38 Vispārējās tiesas kompetence saskaņā ar šķīrējklauzulu izskatīt strīdu par līgumu atbilstoši judikatūrai ir izvērtējama saskaņā ar iepriekš minēto tiesību normu un pašu šķīrējklauzulu (Tiesas 1992. gada 8. aprīļa spriedums lietā C‑209/90 Komisija/Feilhauer, Recueil, I‑2613. lpp., 13. punkts, un Vispārējās tiesas 2010. gada 9. februāra spriedums lietā T‑340/07 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 76. punkts). Šī kompetence ir atkāpe no vispārējām tiesībām un tādējādi ir jāinterpretē šauri (Tiesas 1986. gada 18. decembra spriedums lietā 426/85 Komisija/Zoubek, Recueil, 4057. lpp., 11. punkts, un Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedums lietā T‑259/09 Komisija/Arci Nuova associazione comitato di Cagliari un Gessa, Krājumā nav publicēts, 39. punkts). Tādējādi, pirmkārt, Vispārējā tiesa var lemt par līgumtiesisku strīdu tikai, ja līgumslēdzējas puses ir izteikušas gribu tai piešķirt šādu kompetenci (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Arci Nuova associazione comitato di Cagliari un Gessa, 39. punkts), un, otrkārt, tā var izskatīt vienīgi prasības, kas izriet no līguma, kurā ir ietverta šķīrējklauzula, vai tādas, kam ir tiešs sakars ar no tā izrietošajām saistībām (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Zoubek, 11. punkts).
39 Šajā lietā ir acīmredzams, ka katrā no divpadsmit līgumiem, kuri bija noslēgti starp prasītāju un Komisiju, bija ietverta šķīrējklauzula, ar ko piešķir kompetenci Vispārējai tiesai izskatīt strīdus attiecībā uz šo līgumu spēkā esamību, piemērošanu un interpretāciju. Šāda šķīrējklauzula ir ietverta eTEN programmas līgumu, kuri noslēgti atbilstoši sestajai programmai, 13. pantā un līgumu, kuri ir noslēgti atbilstoši piektajai programmai, 5. pantā.
40 Turklāt ir jānorāda, ka aizstāvības rakstā Komisija ir minējusi tos līguma noteikumus, ar kuriem tā pamato savu pretprasību, proti, tie ir vispārējo noteikumu, kuri ir piemērojami līgumiem, kas noslēgti atbilstoši piektajai programmai, 26. panta 3. punkts, vispārējo noteikumu, kuri ir piemērojami līgumiem, kas noslēgti atbilstoši sestajai programmai, II.29. punkta 1. apakšpunkts un II.31. punkta 1. apakšpunkts, vispārējo noteikumu, kuri ir piemērojami līgumiem, kas noslēgti atbilstoši eTEN programmai, 17. panta 4. punkts. Šie noteikumi ļauj Komisijai prasīt atmaksāt summas, kuras to saņēmēji ir ieguvuši nepamatoti.
41 Līdz ar to pretprasība ir pamatota ar attiecīgajiem līgumiem un no tiem izrietošajām tiesībām un pienākumiem iepriekš 38. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.
42 Turklāt saskaņā ar judikatūru Kopienas tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā kompetence pieņemt lēmumu pamatlietā ietver arī kompetences pastāvēšanu attiecībā uz jebkuru pretprasību, kas ir iesniegta šajā pašā tiesvedībā, kura izriet no tā paša tiesību akta vai faktiem, kuri veido prasības priekšmetu. Šī kompetence ir pamatota ar procesuālās ekonomijas interesēm un tās tiesas prioritāti, kurā prasība ir iesniegta pirmoreiz, šie apsvērumi tiek vispārīgi atzīti dalībvalstu procesuālajās sistēmās (skat. Tiesas 2004. gada 27. maija rīkojumu lietā C‑517/03 Komisija/IAMA Consulting, Krājumā nav publicēts, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 No tā izriet, ka Vispārējai tiesai principā ir kompetence lemt par Komisijas iesniegto pretprasību.
44 Turklāt ir jākonstatē, ka, tā kā tiek prasīts piespriest prasītajai samaksāt 2009. gada 7. augusta parādzīmēs minētās summas, Komisijas pretprasībai ir no prasītājas pretenzijām neatkarīgs priekšmets, jo ar tām tostarp tiek prasīta parādzīmju atcelšana.
45 Tiesvedības izbeigšana par prasītājas prasību nevar sniegt pilnīgu apmierinājumu Komisijai, jo ar to prasītajai netiek piespriests samaksāt parādzīmēs minētās summas.
46 No tā izriet, ka, pirmkārt, Komisijas pretprasībai saglabājas priekšmets lai gan ir fakts, ka prasītājas prasībai vairs nav priekšmeta un, otrkārt, Komisijai saglabājas interese, lai tiktu apmierināta tās pretprasība.
47 Turklāt ir jānorāda uz faktu, ka lēmuma pieņemšana par Komisijas pretprasību to atbrīvo no pienākuma iesniegt jaunu prasību un, kā Komisija apgalvo tās 2012. gada 25. jūlija vēstulē, lietas dalībniekiem jau ir bijusi iespēja izklāstīt visus argumentus, uz kuriem tie bija iecerējuši atsaukties šajā tiesvedībā. Šāds risinājums līdz ar to ir attaisnots ar procesuālās ekonomijas apsvērumiem.
48 Turklāt, kā Komisija pamatoti norāda iepriekš minētajā vēstulē, fakts, ka tiek pieņemts lēmums par pretprasību, neaizskar prasītājas tiesības uz aizstāvību. Rakstveida process bija beidzies brīdī, kad radās lēmuma izbeigt tiesvedību par prasību iemesls, proti, tādēļ, ka netika iecelti jauni pārstāvji noteiktajā termiņā. Prasītājai tātad replikas rakstā bija iespēja iesniegt argumentus par Komisijas pretprasību, ko tā arī izdarīja. Turklāt prasītāja tika informēta, izmantojot tās pārstāvjus, ka tiek uzsākts mutvārdu process un ka tiks rīkota tiesas sēde 2012. gada 13. decembrī.
49 No iepriekš minētā izriet, ka ir jāpieņem lēmums par Komisijas iesniegto pretprasību.
B – Par pretprasības pamatotību
50 Ar Komisijas pretprasību tiek prasīts, pirmkārt, lai prasītajai tiktu piespriests Komisijai pilnībā atmaksāt summas, kuras tā ir nepamatoti saņēmusi, izpildot divpadsmit ar to noslēgtos līgumus, un, otrkārt, samaksāt Komisijai kavējuma procentus, kas ir radušies no šīm summām, sākot no 2009. gada 7. augusta parādzīmēs noteiktā maksājuma termiņa beigām.
51 Šādas ir parādzīmēs minētās summas par katru no attiecīgajiem projektiem:
– Lensis: EUR 257 598,49;
– E‑Pharm Up: EUR 153 227,00;
– Liric: EUR 36 694,12;
– Grace: EUR 493 735,91;
– Cocoon: EUR 201 387,39;
– Secure-Justice: EUR 217 564,26;
– Qualeg: EUR 291 371,53;
– Care Paths: EUR 144 352,41;
– Highway: EUR 76 000,00;
– J WeB: EUR 70 807,45;
– E2SP: EUR 120 717,75;
– Clinic: EUR 195 000,00;
1. Par nepamatotu maksājumu atgūšanu
[..]
148 Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija ar prasītājai 2009. gada 7. augustā nosūtītām parādzīmēm ir prasījusi atmaksāt summu EUR 2 258 456,31 apmērā, kas atbilst visām prasītājai izmaksātajām summām atbilstoši līgumiem.
149 Prasītāja turklāt neapstrīd parādzīmēs minētās summas, līdz ar to ir jāapmierina Komisijas prasība piespriest prasītajai atmaksāt summu EUR 2 258 456,31 apmērā, kuru tā ir saņēmusi nepamatoti.
2. Par kavējumu procentiem
150 Komisija prasa, lai prasītajai tiktu piespriests tai samaksāt kavējuma procentus, kuri esot radušies no 2009. gada 7. augusta parādzīmēs minētajām summām, sākot no šajās parādzīmēs noteiktā maksājuma termiņa beigām.
[..]
155 Līdz ar to prasītajai ir jāpiespriež samaksāt atbilstoši attiecīgo līgumu noteikumiem, kuri ir atgādināti iepriekš 152., 153. un 154. punktā, noteiktos procentus, sākot no atbilstošajās parādzīmēs noteiktajiem maksājuma termiņiem.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) izbeigt tiesvedību lietā par prasību, ko cēla GL2006 Europe Ltd.;
2) piespriest GL2006 Europe izmaksāt Eiropas Komisijai summu EUR 2 258 456,31 apmērā, tai pieskaitot procentus, sākot no 2009. gada 7. augusta parādzīmēs noteiktajiem maksājuma termiņiem;
3) GL2006 Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Truchot | Martins Ribeiro | Popescu |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 16. septembrī.
[Paraksti]