VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)
2019. gada 14. februārī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela “glifosāts” – Iekļaušanas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā atjaunošana – Individuāla skāruma neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība
Lietā T‑125/18
Associazione Nazionale Granosalus – Liberi Cerealicoltori & Consumatori (Associazione GranoSalus), Fodža [Foggia] (Itālija), ko pārstāv G. Dalfino, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv F. Castillo de la Torre, D. Bianchi, G. Koleva un I. Naglis, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324 (2017. gada 12. decembris), ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2017, L 333, 10. lpp.),
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] (referents) un J. Svenningsens [J. Svenningsen],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Glifosāts ir darbīgā viela, kuru izmanto tostarp kā herbicīdu.
2 Glifosāts pirmo reizi tika “atļauts” 1. punktā minētajam izmantojumam Eiropas Savienībā līdz ar tā iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.) I pielikumā ietvertajā darbīgo vielu sarakstā.
3 Glifosāts tika pievienots Direktīvas 91/414 I pielikumā iekļautās tabulas beigās ar Komisijas Direktīvu 2001/99/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko groza I pielikumu Direktīvai 91/414, lai iekļautu glifosātu un tifensulfuronu kā aktīvās [darbīgās] vielas (OV 2001, L 304, 14. lpp.).
4 Saskaņā ar Direktīvu 2001/99 glifosāts tika “atļauts” kā darbīgā viela laikposmam no 2002. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam.
5 Direktīvas 91/414 5. panta 5. punktā ir paredzēts, ka pēc pieprasījuma darbīgās vielas iekļaušanu var atjaunot ar nosacījumu, ka šis pieteikums ir iesniegts vēlākais divus gadus pirms attiecīgā iekļaušanas termiņa beigām.
6 Eiropas Komisija saņēma atjaunošanas pieteikumu attiecībā uz glifosātu noteiktajā termiņā.
7 Tomēr izrādījās, ka sīki noteikumi par tādas papildu informācijas iesniegšanu un novērtēšanu, kas vajadzīga, lai atjaunotu darbīgo vielu iekļaušanu, vēl nebija pieņemti.
8 Tādēļ glifosāta iekļaušana tika pagarināta līdz 2015. gada 31. decembrim ar Komisijas Direktīvu 2010/77/ES (2010. gada 10. novembris), ar ko groza Direktīvu 91/414 attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV 2010, L 293, 48. lpp.).
9 Vēlāk Direktīva 91/414 no 2011. gada 14. jūnija tika aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414 (OV 2009, L 309, 1. lpp.).
10 Darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009, ir uzskaitītas pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Regulu Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV 2011, L 153, 1. lpp.).
11 Īstenošanas regulas Nr. 540/2011 pielikumā ietvertajā sarakstā parādās glifosāts. Šīs darbīgās vielas apstiprinājuma termiņa beigu datums bija 2015. gada 31. decembris.
12 2013. gada 20. decembrī Vācijas Federatīvā Republika kā ziņotāja dalībvalsts, sadarbojoties ar Slovākijas Republiku kā otru ziņotāju dalībvalsti, iesniedza glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu.
13 Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) novērtējuma ziņojuma projektu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm apsvērumu sniegšanai. Tā nosūtīja Komisijai apsvērumus, ko tā bija saņēmusi, un publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju.
14 2015. gada 20. martā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) publicēja savus konstatējumus par iespējamo glifosāta kancerogenitāti. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, tā iekļāva šo vielu to produktu sarakstā, kas, iespējams, ir kancerogēni cilvēkiem.
15 2015. gada 29. aprīlī Komisija pilnvaroja EFSA izvērtēt informāciju, kas ietverta IARC konstatējumos par iespējamo glifosāta kancerogenitāti, un līdz 2015. gada 30. oktobrim ņemt tos vērā savā analīzē un secinājumos.
16 Tikmēr Komisija pagarināja glifosāta apstiprinājuma periodu līdz 2016. gada 30. jūnijam ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1885 (2015. gada 20. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 2,4‑D, acibenzolar‑S‑metilam, amitrolam, bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils), esfenvalerātam, famoksadonam, flumioksazīnam, glifosātam, iprovalikarbam, izoproturonam, lambda‑cihalotrīnam, metalaksilam‑M, metsulfuronmetilam, pikolinafēnam, pimetrozīnam, piraflufēnetilam, prosulfuronam, tiabendazolam, tifensulfuronu‑metilam un triasulfuronam (OV 2015, L 276, 48. lpp.).
17 Īstenošanas regulas 2015/1885 pamatā bija Regulas Nr. 1107/2009 17. panta pirmā daļa, kurā ir paredzēts, ka Komisija var atlikt darbīgās vielas apstiprinājuma perioda beigu termiņu, ja izrādās, ka tādu iemeslu dēļ, kurus iesniedzējs nespēj ietekmēt, gaidāms, ka apstiprinājuma termiņš beigsies, pirms būs pieņemts lēmums par atjaunošanu.
18 2015. gada 30. oktobrī EFSA sniedza secinājumus par jautājumu, vai ir sagaidāms, ka glifosāts atbildīs Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem.
19 Savos secinājumos EFSA norādīja, ka “iespējams, glifosāts neradīja kancerogēno risku cilvēkiem un ka pierādījumi neapstiprināja šīs [darbīgās] vielas klasifikāciju, ņemot vērā tā iespējamo kancerogenitāti saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (EK) Nr. 1272/2008 [(2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.)]”.
20 Komisija 2016. gada 28. janvārī Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā nāca klajā ar pārskata ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējam bija iespēja sniegt savus apsvērumus.
21 Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas par apstiprinājuma atjaunošanu ir lietderīgi iegūt citas struktūras, proti, Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komitejas, atzinumu par glifosāta kancerogenitātes saskaņotu klasificēšanu.
22 Ņemot vērā laiku, kas nepieciešams ECHA Riska novērtēšanas komitejai, lai sniegtu atzinumu, glifosāta apstiprinājuma periods tika pagarināts trešo reizi – šoreiz līdz 2017. gada 15. decembrim – ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1056 (2016. gada 29. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajai vielai glifosātam (OV 2016, L 173, 52. lpp.).
23 ECHA Riska novērtēšanas komiteja 2017. gada 15. jūnijā nosūtīja savu atzinumu Komisijai. Savā atzinumā tā vienprātīgi secināja, ka, pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju, glifosāta kancerogenitātes klasificēšana bīstamības klasē nav pamatota.
24 2017. gada 6. oktobrī Komisija oficiāli saņēma Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ko paredzētajā kārtībā parakstījis vismaz viens miljons ES pilsoņu vismaz no septiņām dalībvalstīm un kurā viens no trim mērķiem attiecas uz glifosātu.
25 2017. gada 23. oktobrī Komisija atbildēja uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, norādot, ka “attiecībā uz pirmo mērķi – aizliegt glifosāta herbicīdus – tā uzskata, ka nepastāv ne zinātnisks, ne juridisks pamats glifosāta aizliegšanai, un neparedz nākt klajā ar attiecīgo leģislatīvā akta priekšlikumu”. Tā piebilda, ka “it īpaši zinātniskie pierādījumi neļauj secināt, ka glifosāts var izraisīt vēzi” un ka “pieņemtais lēmums [..] atjaunot glifosāta apstiprinājumu (uz pieciem gadiem) līdz ar to ir pilnībā pamatots”.
26 Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja nesniedza atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Projekts tika iesniegts pārsūdzības komitejai turpmākai apspriešanai, un tā sniedza atzinumu.
27 2017. gada 12. decembrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324, ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 un groza Īstenošanas regulas Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2017, L 333, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais akts”).
28 Ar apstrīdēto aktu glifosāta apstiprinājums tika atjaunots, ievērojot zināmus nosacījumus, līdz 2022. gada 15. decembrim.
29 Apstrīdētā akta 25. apsvērumā ir norādīts, ka aktā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi šī sprieduma 26. punktā minētā pārsūdzības komiteja.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
30 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 28. februārī, prasītāja Associazione Nazionale GranoSalus – Liberi Cerealicoltori & Consumatori, Itālijas apvienība, kas sastāv no kviešu ražotājiem un patērētājiem un to aizsardzības apvienībām, cēla šo prasību.
31 Ar atsevišķu 2018. gada 30. maija dokumentu Komisija izvirzīja iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. pantu.
32 Prasītāja savus apsvērumus par iebildi par nepieņemamību iesniedza 2018. gada 9. jūlijā.
33 Ar dokumentiem, kas datēti attiecīgi ar 2018. gada 8., 11. un 12. jūniju, Helm AG, Monsanto Europe NV/SA un Monsanto Company, Nufarm GmbH & Co. KG, Nufarm, Albaugh Europe Sàrl, Albaugh UK Ltd un Albaugh TKI d.o.o., kā arī Barclay Chemicals Manufacturing Ltd lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas secinājumu atbalstam.
34 Prasības pieteikumā prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto aktu.
35 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– pakārtoti, noteikt jaunu termiņu turpmākajām procesuālajām darbībām saskaņā ar Reglamenta 130. panta 8. punktu.
36 Apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītāja lūdz Vispārējo tiesu noraidīt šo iebildi.
37 Turklāt prasītāja lūdz Vispārējo tiesu izdot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākuma veikšanu, lai nodrošinātu, ka tiek iesniegtas EFSA ziņojuma daļas, kurās ir no jauna izvērtēti pētījumi par iespējamo glifosāta ietekmi uz cilvēka veselību, lai tās salīdzinātu ar tā sauktajiem “Monsanto papers” dokumentiem, kas ietver Monsanto grupas iekšējos dokumentus, kurus ASV tiesas publiskojušas 2017. gadā.
Juridiskais pamatojums
38 Saskaņā ar Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktu Vispārējā tiesa var lemt par nepieņemamību, neaplūkojot lietu pēc būtības, ja to prasa atbildētājs.
39 Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka ir guvusi pietiekamu informāciju no lietas materiāliem, un nolemj pieņemt nolēmumu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.
Par iebildi par nepieņemamību
40 Pamatojot iebildi par nepieņemamību, Komisija apgalvo, ka prasītājai nav locus standi. Pirmkārt, apstrīdētais akts prasītāju neskarot tieši un individuāli. Otrkārt, apstrīdētais akts esot reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
41 Prasītāja iebilst pret Komisijas argumentāciju un it īpaši apgalvo, ka apstrīdētais akts to skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
42 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja ir apvienība, kas izveidota, lai patērētāju aizsardzības nolūkā saglabātu un popularizētu kvalitatīvu graudkopību. Šajā kontekstā šīs apvienības uzdevums ir tostarp pārstāvēt, aizsargāt un aizstāvēt tās biedrus – Itālijas dienvidu kviešu ražotājus un patērētājus, kā arī Savienības pilsoņus.
43 Taču saskaņā ar Tiesas judikatūru apvienība principā var celt prasību atcelt tiesību aktu tikai tad, ja tā var atsaukties uz personīgu ieinteresētību vai ja tās biedriem vai dažiem no tiem individuāli ir locus standi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 13. marts, European Union Copper Task Force/Komisija, C‑384/16 P, EU:C:2018:176, 87. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ ir lietderīgi noskaidrot, vai konkrētajā lietā prasītāja atsaucas uz vienu vai otru no šiem gadījumiem.
Par prasītājas personīgo ieinteresētību
44 Runājot par to, vai prasītāja var atsaukties uz personīgu ieinteresētību, ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tādu īpašu apstākļu pastāvēšana kā, piemēram, apvienības loma procedūrā, kuras rezultātā ir pieņemts tiesību akts LESD 263. panta izpratnē, var pamatot šīs apvienības celtās prasības pieņemamību, it īpaši, ja šis akts ir ietekmējis tās kā sarunu partnera stāvokli vai ja ar minēto regulējumu tai ir atzītas kādas procesuāla rakstura tiesības (skat. spriedumu, 2018. gada 13. marts, European Union Copper Task Force/Komisija, C‑384/16 P, EU:C:2018:176, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Šajā gadījumā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais tiesību akts skar tās aizstāvētās intereses, tostarp cīņu pret visa veida spekulāciju vai ļaunprātīgu izmantošanu, kas sastopama tirgū un kaitē lauksaimniekiem. Tomēr iesniegtajos apsvērumos tā nenorāda, ka tai ir bijusi loma apstrīdētā akta izstrādē vai ka tai būtu īpašas tiesības procedūrā, kuras rezultātā šis akts tika pieņemts.
46 No tā izriet, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru prasītājai nav personīgas ieinteresētības, kas tai ļautu savā vārdā celt Vispārējā tiesā prasību atcelt tiesību aktu, un ka līdz ar to šo prasību principā var atzīt par pieņemamu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka prasītājas biedriem vai dažiem no tiem pašiem ir locus standi.
Par prasītājas biedru individuālu “locus standi”
47 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
48 Tādējādi LESD 263. panta ceturtajā daļā ir nošķirti trīs gadījumi, kādos fiziskas vai juridiskas personas celta prasība atcelt tiesību aktu var tikt atzīta par pieņemamu.
– Par tiesību akta adresātu statusu
49 Pirmajā gadījumā, kas attiecas uz akta adresātiem, ir jāatgādina, ka šis adresāta jēdziens jāsaprot formālā nozīmē, t.i., ka tas attiecas uz personu, kura šajā aktā ir norādīta kā tā adresāts (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, SACBO/Komisija un INEA, C‑281/14 P, nav publicēts, EU:C:2016:46, 34. punkts).
50 Šajā lietā prasītājas biedri nevar tikt uzskatīti par apstrīdētā akta adresātiem, jo tie šajā tiesību aktā nav norādīti kā tā adresāti.
– Par tiešo un individuālo skārumu
51 Attiecībā uz otro gadījumu ir jāpārbauda, vai prasītājas biedrus vai dažus no tiem apstrīdētais akts tostarp skar individuāli.
52 Saskaņā ar Tiesas nostāju personas, kas nav tiesību akta adresāti, var apgalvot, ka šis tiesību akts tās skar individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, tikai tad, ja tas šīs personas ietekmē kādu tām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu faktisku apstākļu dēļ, kuri tās atšķir no visām citām personām un līdz ar to tās individuāli izceļ tāpat kā akta adresātu (spriedums, 1963. gada 15. jūlijs, Plaumann/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.).
53 Savukārt, ja tiesību akts skar subjektus kā daļu no abstraktas kategorijas vai neindividualizētas personu grupas, šī sprieduma 52. punktā minētajā judikatūrā paredzētie nosacījumi nav izpildīti.
54 Šajā lietā ir jākonstatē, ka saskaņā ar apstrīdētā akta 1. pantu pasākums, kas izpaužas kā glifosāta apstiprinājuma atjaunošana, ievērojot šī akta I pielikumā izklāstītos nosacījumus, abstrakti un vispārīgi skar jebkuru personu, kam ir nolūks ražot, tirgot vai lietot šo vielu vai augu aizsardzības līdzekļus, kuri to satur, kā arī uz jebkuru personu, kam ir atļauja laist tirgū šos augu aizsardzības līdzekļus.
55 Tādējādi apstrīdētais tiesību akts ir piemērojams objektīvi noteiktām situācijām un rada tiesiskās sekas attiecībā uz vispārīgi un abstrakti noteiktām personu kategorijām. No tā izriet, ka šis akts ir vispārpiemērojams.
56 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais akts ietekmē dažus no tās biedriem, jo, turpinot izmantot glifosātu, tiktu nodarīts kaitējums viņu kā Savienības pilsoņu un patērētāju veselībai.
57 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka apstrīdētais akts, iespējams, skar dažus no prasītājas biedriem vispārīgi – kā patērētājus un Savienības pilsoņus.
58 Proti, kā to atzīst pati prasītāja, glifosāta apstiprinājuma atjaunošana apdraudētu dažu prasītājas biedru veselību šīs vielas bīstamības dēļ un tādēļ, ka tā atrodas ikdienas patēriņa produktos un precēs, sevišķi ūdenī, līdz ar to šie biedri tiekot skarti kā patērētāji un Savienības pilsoņi.
59 Prasītāja arī apgalvo, ka, turpinot izmantot glifosātu, tiktu radīts finansiāls kaitējums dažiem no tās biedriem, kas ir kviešu ražotāji, jo to ētiskās vai zinātniskās pārliecības dēļ, kas atspoguļotas statūtos, šie ražotāji neizmanto šo darbīgo vielu, līdz ar to viņi būtu ekonomiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar ražotājiem, kas šo darbīgo vielu izmanto, augstāku izmaksu, zemākas produktivitātes un augstāku pārdošanas cenu dēļ.
60 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka skārums, uz ko atsaucas prasītāja attiecībā uz dažiem no tās biedriem, kuri ir kviešu ražotāji, nav atšķirīgs no skāruma, uz ko varētu atsaukties jebkurš lauksaimnieks, kurš kādu savu apsvērumu dēļ neizmantotu glifosātu, izvēloties citus risinājumus, kas viņam radītu zināmas izmaksas.
61 No tā izriet, ka apstrīdētais akts skar prasītājas biedrus to objektīvajā patērētāju, Savienības pilsoņu vai kviešu ražotāju statusā – tāpat kā jebkuru citu patērētāju, Savienības pilsoni vai kviešu ražotāju, kas faktiski vai potenciāli ir tādā pašā situācijā.
62 Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka tās biedrus vai dažus no tiem apstrīdētais akts skar individuāli.
63 Nosacījumi, saskaņā ar ko aktam, kura atcelšana tiek lūgta, ir tieši un individuāli jāskar attiecīga persona, ir kumulatīvi, un tādēļ nav nepieciešams noteikt, vai prasītājas biedrus vai dažus no tiem apstrīdētais akts skar tieši.
64 No tā izriet, ka prasītājas biedru vai dažu no tiem individuāls locus standi nevar tikt balstīts uz otro LESD 263. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
– Par to, vai apstrīdētais akts ir kvalificējams kā reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem
65 Trešais gadījums, kad fiziskas vai juridiskas personas iesniegta prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama, ir tad, ja tas ir reglamentējošs akts, kas šo personu skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
66 Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai reglamentējoša akta jēdziens aptver visus vispārpiemērojamus aktus, izņemot leģislatīvus aktus (spriedums, 2013. gada 3. oktobris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, C‑583/11 P, EU:C:2013:625, 60. punkts).
67 Šajā lietā apstrīdētais akts ir šāds reglamentējošs akts, jo, pirmkārt, tas ir vispārpiemērojams akts, kā norādīts šī sprieduma 55. punktā, un, otrkārt, tas nav pieņemts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kura aprakstīta LESD 294. pantā, vai īpašu likumdošanas procedūru, kura ir definēta LESD 289. panta 2. punktā un kurā aktu pieņem Eiropas Parlaments ar Eiropas Savienības Padomes līdzdalību vai otrādi. Turklāt lietas dalībnieki šo faktu neapstrīd.
68 Turklāt jēdziens “reglamentējošs akts, kas [..] nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem” LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ir jāinterpretē, skatot šīs tiesību normas mērķi, proti, novērst to, ka privātpersonai būtu jāpārkāpj tiesības, lai tā varētu iegūt piekļuvi tiesai (spriedums, 2013. gada 19. decembris, Telefónica/Komisija, C‑274/12 P, EU:C:2013:852, 27. punkts).
69 Ja reglamentējošs akts tieši ietekmē fiziskas vai juridiskas personas tiesisko stāvokli, bet nav vajadzības veikt īstenošanas pasākumus, pastāvētu risks, ka šī persona nesaņems efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja tai nebūtu tiesību celt tiešu prasību Savienības tiesā, lai apstrīdētu šī reglamentējošā akta tiesiskumu (spriedums, 2013. gada 19. decembris, Telefónica/Komisija, C‑274/12 P, EU:C:2013:852, 27. punkts).
70 Turpretī, ja reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, Savienības tiesību sistēmas ievērošanu, kā to var secināt no LES 19. panta 1. punkta, nodrošina ne tikai Tiesa, bet arī dalībvalstu tiesas.
71 Proti, no vienas puses, ja reglamentējoša akta īstenošana ir Savienības iestāžu vai struktūru ziņā, fiziskas vai juridiskas personas var celt tiešu prasību Savienības tiesās par piemērošanas aktiem, ievērojot LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētos nosacījumus, un atbilstoši LESD 277. pantam savas prasības pamatošanai atsaukties uz attiecīgā pamatakta prettiesiskumu (spriedums, 1986. gada 23. aprīlis, Les Verts/Parlaments, 294/83, EU:C:1986:166, 23. punkts).
72 No otras puses, ja reglamentējoša akta īstenošana ir dalībvalstu ziņā, fiziskas vai juridiskas personas var apstrīdēt īstenošanas valsts pasākuma spēkā esamību valsts tiesā un šīs tiesvedības ietvaros norādīt uz attiecīgā pamatakta spēkā neesamību, nepieciešamības gadījumā liekot valsts tiesām atbilstoši LESD 267. pantam vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem (spriedums, 1986. gada 23. aprīlis, Les Verts/Parlaments, 294/83, EU:C:1986:166, 23. punkts).
73 Lai izvērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā prasītāja situācija, un nav nozīmes tam, vai attiecīgais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā pret citām personām (spriedumi, 2013. gada 19. decembris, Telefónica/Komisija, C‑274/12 P, EU:C:2013:852, 30. punkts, un 2015. gada 28. aprīlis, T & L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija, C‑456/13 P, EU:C:2015:284, 32. punkts).
74 Šajā lietā tātad ir jānoskaidro, vai apstrīdētais akts par glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu uz pieciem gadiem ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā uz prasītājas biedriem.
75 Šajā nolūkā ir jāņem vērā mehānisms, kas izveidots ar konkrētajā gadījumā piemērojamo tiesisko regulējumu.
76 Saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 glifosāts, tāpat kā jebkura darbīgā viela, tiek izvērtēts divos posmos.
77 Pirmām kārtām darbīgo vielu pašu par sevi izvērtē Savienības līmenī un to apstiprina Komisija saskaņā ar procedūru, kas reglamentēta Regulas Nr. 1107/2009 7.–13. pantā, ja tiek konstatēts, ka viela atbilst šīs pašas regulas 4. pantā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem.
78 Otrām kārtām augu aizsardzības līdzekli, kas satur Savienības apstiprināto darbīgo vielu, izvērtē dalībvalstis, attiecīgajā gadījumā izsniedzot atļauju laist šo līdzekli tirgū atbilstoši procedūrai un atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1107/2009 28.–39. pantā.
79 Tādējādi saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu augu aizsardzības līdzekli, kas satur darbīgo vielu “glifosāts”, kuru apstiprinājusi Komisija, nedrīkst laist tirgū vai pat izmantot bez atļaujas, ko attiecīgajā dalībvalstī izsniegušas šīs valsts iestādes.
80 Ir taisnība, ka Regulas Nr. 1107/2009 14.–20. pantā ir paredzēts, ka darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu piešķir Komisija pēc minētās darbīgās vielas ražotāja pieteikuma, ja tiek ievēroti minētās regulas 4. pantā minētie apstiprinājuma kritēriji.
81 Tomēr darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana pati par sevi nenozīmē, ka tiek apstiprinātas, pagarinātas vai atjaunotas dalībvalstu piešķirtās atļaujas laist tirgū darbīgo vielu saturošu augu aizsardzības līdzekli.
82 Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 32. panta 1. punkta pirmo daļu atļaujas laišanai tirgū tiek piešķirtas uz noteiktu laiku. Saskaņā ar šī punkta otro daļu minētais termiņš nedrīkst pārsniegt laikposmu, kurš beidzas vienu gadu pēc augu aizsardzības līdzeklī esošās darbīgās vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Pēc tam termiņu nosaka atbilstoši minētās darbīgās vielas apstiprinājuma termiņam.
83 Turklāt Regulas Nr. 1107/2009 43. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka, pirmkārt, atļauju augu aizsardzības līdzekļa laišanai tirgū atjauno pēc atļaujas turētāja pieteikuma un, otrkārt, ka šāds pieteikums ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc augu aizsardzības līdzekļa sastāvā esošās darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas brīža.
84 No tā izriet, ka apstrīdētais akts prasītājas biedrus, t.i., patērētājus, Savienības pilsoņus un kviešu ražotājus, kuru intereses tā pārstāv, ietekmē pastarpināti – līdz ar dalībvalstu piešķirto atļauju laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur darbīgo vielu “glifosātu”, atjaunošanu.
85 Šāda atļauju laišanai tirgū atjaunošana saskaņā ar šī sprieduma 68.–73. punktā minēto judikatūru veido apstrīdētā akta īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējās teikuma daļas nozīmē.
86 Šo secinājumu neietekmē citi prasītājas izvirzītie argumenti.
87 Pirmkārt, prasītāja uzsver, ka, tās ieskatā, apstrīdētais akts pats par sevi ietver to, ka tiek saglabātas atļaujas laist tirgū darbīgo vielu “glifosātu” saturošus augu aizsardzības līdzekļus, kuras saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 29. un 32. pantu ir izsniegušas Itālijas iestādes un kuras bija spēkā minētā akta pieņemšanas dienā.
88 Šajā ziņā būtu jānorāda, ka šis arguments ir balstīts uz premisu, ka darbīgās vielas “glifosāta” apstiprinājuma atjaunošana, ko veikusi Komisija, automātiski nozīmē dalībvalstu piešķirto atļauju laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur šo darbīgo vielu, apstiprināšanu, pagarināšanu vai atjaunošanu.
89 Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 81.–83. punkta, šī premisa ir nepareiza.
90 Turklāt jāatzīst, ka, patiešām, saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 43. panta 5. un 6. punktu dalībvalstis pieņem lēmumu par atļaujas laist tirgū augu aizsardzības līdzekli atjaunošanu vēlākais 12 mēnešu laikā pēc tā sastāvā esošās darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas un, ja tādu iemeslu dēļ, kurus atļaujas turētājs nespēj ietekmēt, nav pieņemts lēmums par atļaujas atjaunošanu pirms tās termiņa beigām, var pagarināt atļauju uz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu pārbaudi un pieņemtu lēmumu par atjaunošanu.
91 Tādējādi atbilstoši prasītājas norādītajam Itālijas iestādes nolēma provizoriski pagarināt visas atļaujas laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur darbīgo vielu “glifosātu”.
92 Tomēr ir jānorāda, ka šāda pagarināšana neizriet automātiski no fakta, ka Komisijas ir atjaunojusi darbīgās vielas “glifosāta” apstiprinājumu, bet gan izriet no darbības, kas attiecināma uz attiecīgo dalībvalsti, paturot prātā, ka ir jābūt iespējai saistībā ar šādām darbībām ierosināt tiesvedību valsts tiesā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2017. gada 12. janvāris, ACDA u.c./Komisija, T‑242/15, EU:T:2017:6, 45.–47. punkts un tajos minētā judikatūra).
93 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka pasākumi, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz atļaujām laist tirgū darbīgo vielu “glifosātu” saturošus augu aizsardzības līdzekļus, nevar tikt uzskatīti par īstenošanas pasākumiem, jo apstrīdētajā aktā ir paredzēti tikai vispārīga rakstura piesardzības noteikumi attiecībā uz tā piemērošanu, pilnībā atstājot dalībvalstu ziņā piemērošanas pasākumu pieņemšanu, un it īpaši tajā nav paredzēts neviens atsauces kritērijs attiecībā uz to konkrēto piemērošanu.
94 Pieņemot, ka šis arguments būtu jāinterpretē tādējādi, ka reglamentējošu aktu var uzskatīt par tādu, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem, tikai tad, ja tajā ir ietverti sīki izstrādāti un specifiski noteikumi par tā īstenošanu, ir jānorāda, ka darbīgās vielas “glifosāta” apstiprinājuma atjaunošana ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, kad tās plāno atjaunot atļaujas laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur šo darbīgo vielu.
95 Turklāt, runājot par iespējamo rīcības brīvību, kas ir dalībvalstīm saistībā ar apstrīdētā akta īstenošanu, ir jāatgādina, ka apstāklim, vai valsts līmenī veiktajiem pasākumiem ir vai nav mehānisks raksturs, nav nozīmes, lai noteiktu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējās teikuma daļas nozīmē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 28. aprīlis, T & L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija, C‑456/13 P, EU:C:2015:284, 41. un 42. punkts).
96 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka apstrīdētais akts nav uzskatāms par reglamentējošu aktu, kurš nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, LESD 263. panta ceturtās daļas pēdējās teikuma daļas izpratnē.
97 Šādā situācijā Līgumā un judikatūrā, ko Tiesa ir izstrādājusi, lai interpretētu šo Līgumu, paredzētais risinājums ir tāds, ka tad, ja fiziska vai juridiska persona vēlas panākt tiesas kontroli attiecībā uz kādu vispārpiemērojamu Savienības tiesību aktu, tai ir jāvēršas valsts tiesā ar prasību, ar kuru tiek apstrīdēts valsts īstenošanas pasākums, lūdzot šo tiesu uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus par Savienības līmenī pieņemtā pamatakta spēkā esamību (skat. šī sprieduma 72. punktu un tajā minēto judikatūru).
98 No šiem apsvērumiem izriet, ka šī prasība ir jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tā ir iesniegta Vispārējā tiesā.
Par pieteikumu par pierādījumu savākšanas pasākumu
99 Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu izdot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākuma veikšanu, lai nodrošinātu, ka tiek iesniegtas EFSA ziņojuma daļas, kurās ir no jauna izvērtēti pētījumi par iespējamo glifosāta ietekmi uz cilvēka veselību, lai tās salīdzinātu ar tā sauktajiem “Monsanto papers” dokumentiem.
100 Šajā ziņā ir jānorāda, ka šis lūgums skar šajā lietā celto prasību pēc būtības, tādēļ uz to nevar atbildēt, jo prasība ir nepieņemama.
Par pieteikumiem par iestāšanos lietā
101 Saskaņā ar Reglamenta 142. panta 2. punktu iestāšanās lietā ir pakārtota pamata strīdam un zaudē savu priekšmetu, ja prasības pieteikums ir atzīts par nepieņemamu.
102 Tādēļ nav jālemj par Helm, Monsanto Europe, Monsanto, Nufarm GmbH & Co. KG, Nufarm, Albaugh Europe, Albaugh UK, Albaugh TKI un Barclay Chemicals Manufacturing pieteikumiem par iestāšanos lietā.
Par tiesāšanās izdevumiem
103 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
104 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
105 Saskaņā ar Reglamenta 144. panta 10. punktu Helm, Monsanto Europe, Monsanto, Nufarm GmbH & Co. KG, Nufarm, Albaugh Europe, Albaugh UK, Albaugh TKI un Barclay Chemicals Manufacturing sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
izdod rīkojumu:
1) Prasību noraidīt kā nepieņemamu.
2) Vairs nav jālemj par Helm AG, Monsanto Europe NV/SA, Monsanto Company, Nufarm GmbH & Co. KG, Nufarm, Albaugh Europe Sàrl, Albaugh UK Ltd, Albaugh TKI d.o.o. un Barclay Chemicals Manufacturing Ltd. pieteikumiem par iestāšanos lietā.
3) Associazione Nazionale GranoSalus – Liberi Cerealicoltori & Consumatori (Associazione GranoSalus) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
4) Helm, Monsanto Europe, Monsanto, Nufarm GmbH & Co. KG, Nufarm, Albaugh Europe, Albaugh UK, Albaugh TKI un Barclay Chemicals Manufacturing sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.
Luksemburgā, 2019. gada 14. februārī