VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (piektā palāta)
2021. gada 7. decembrī (*)
Atcelšanas prasība – Eiropas Savienības preču zīme – Advokāta, kurš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kas ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, pārstāvības neesamība – Acīmredzama nepieņemamība
Lietā T‑422/21
Daimler AG, Štutgarte (Vācija),
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO),
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece –
Volkswagen AG, Volfsburga [Wolfsburg] (Vācija),
par prasību par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 7. maija lēmumu lietā R 734/2020‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Daimler un Volkswagen,
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Špīlmans [D. Spielmann] (referents), tiesneši R. Mastrojāni [R. Mastroianni] un M. Brkana [M. Brkan],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Atbilstošās tiesību normas
1 2020. gada 1. februārī stājies spēkā Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”) saskaņā ar tā 185. pantu. Tā 126. pantā ir paredzēts pārejas periods, kurš beidzās 2020. gada 31. decembrī un kurā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei bija piemērojamas Eiropas Savienības tiesības, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi. Līdz ar to kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste vairs nav Savienības dalībvalsts.
2 Izstāšanās līguma 91. panta “Pārstāvība Tiesā” 1. un 2. punktā paredzēts:
“1. Neskarot 88. pantu, ja pirms pārejas perioda beigām advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, pārstāv pusi vai palīdz tai tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā vai saistībā ar lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus, kas iesniegti pirms pārejas perioda beigām, minētais advokāts var turpināt pārstāvēt minēto pusi vai palīdzēt tai šajā tiesvedībā vai saistībā ar minētajiem lūgumiem. Šīs tiesības attiecas uz visiem tiesvedības posmiem, tostarp apelācijas tiesvedību Tiesā un tiesvedību Vispārējā tiesā pēc tam, kad lieta nosūtīta otrreizējai izskatīšanai Vispārējā tiesā.
2. Neskarot 88. pantu, advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, var pārstāvēt pusi vai palīdzēt tai Eiropas Savienības Tiesā 87. pantā un 95. panta 3. punktā minētajās lietās. Advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, arī var pārstāvēt vai palīdzēt Apvienotajai Karalistei tiesvedībā, uz kuru attiecas 90. pants un kurā Apvienotā Karaliste ir nolēmusi iesaistīties vai piedalīties.”
3 Izstāšanās līguma 87. panta “Jaunas lietas Tiesā” 1. un 2. punktā paredzēts:
“1. Ja Eiropas Komisija uzskata, ka Apvienotā Karaliste pirms pārejas perioda beigām nav izpildījusi Līgumos vai šā līguma Ceturtajā Daļā noteikto pienākumu, Eiropas Komisija četru gadu laikā pēc pārejas perioda beigām var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 258. panta vai LESD 108. panta 2. punkta otrās daļas prasībām. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija šādās lietās.
2. Ja Apvienotā Karaliste neizpilda lēmumu, kas minēts šā līguma 95. panta 1. punktā, vai Apvienotās Karalistes tiesību sistēmā nepiešķir juridisku spēku lēmumam, kā norādīts minētajā normā, kurš adresēts fiziskai vai juridiskai personai, kas dzīvo vai ir izveidota Apvienotajā Karalistē, Eiropas Komisija četru gadu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar LESD 258. pantā vai LESD 108. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija šādās lietās.”
4 Izstāšanās līguma 95. panta “Lēmumu saistošais spēks un izpildāmība” 1. un 3. punktā ir paredzēts:
“1. Lēmumi, ko iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pieņēmušas pirms pārejas perioda beigām vai kas pieņemti 92. un 93. pantā minētajās procedūrās pēc pārejas perioda beigām un kas adresēti Apvienotajai Karalistei vai fiziskām un juridiskām personām, kuras dzīvo vai ir izveidotas Apvienotajā Karalistē, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē.
[..]
3. Šā panta 1. punktā minētā lēmuma likumību pārskata tikai Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 263. pantu.”
5 Izstāšanās līguma 92. panta “Notiekošās administratīvās procedūras” 1. punktā paredzēts:
“1. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras joprojām ir kompetentas attiecībā uz tādām administratīvajām procedūrām, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām attiecībā uz:
a) Apvienotās Karalistes vai fizisku vai juridisku personu, kuras dzīvo vai ir izveidotas Apvienotajā Karalistē, atbilstību Savienības tiesībām; vai
b) atbilstību Savienības tiesībām attiecībā uz konkurenci Apvienotajā Karalistē.”
6 Izstāšanās līguma 93. pantā “Jaunas valsts atbalsta un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai procedūras” ir paredzēts:
“1. Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts pirms pārejas perioda beigām četru gadu periodam pēc pārejas perioda beigām, Eiropas Komisija ir kompetenta attiecībā uz Apvienoto Karalisti uzsākt jaunas administratīvās procedūras par valsts atbalstu, ko reglamentē Regula (ES) 2015/1589.
Eiropas Komisijas kompetencē arī pēc četru gadu termiņa beigām būs procedūras, kas uzsāktas pirms minētā perioda beigām.
Šā līguma 92. panta 5. punktu piemēro mutatis mutandis.
Eiropas Komisija informē Apvienoto Karalisti par jebkuru jaunu administratīvu procedūru attiecībā uz valsts atbalstu, kas uzsākta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trīs mēnešu laikā pēc tās uzsākšanas.
2. Neskarot šā līguma 136. un 138. pantu, četrus gadus pēc pārejas perioda beigām Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir kompetents uzsākt jaunu izmeklēšanu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013, attiecībā uz:
a) faktiem, kas notikuši pirms pārejas perioda beigām; vai
b) jebkuru muitas parādu, kas rodas pēc pārejas perioda beigām no šā līguma 49. panta 1. punktā minētajām noslēgšanas procedūrām.
OLAF kompetencē arī pēc četru gadu termiņa beigām būs procedūras, kas uzsāktas pirms minētā perioda beigām.
OLAF informē Apvienoto Karalisti par jebkuru jaunu izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trīs mēnešu laikā pēc minētās izmeklēšanas uzsākšanas.”
7 Izstāšanās līguma 97. pantā “Pārstāvība notiekošajās Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja procedūrās” ir paredzēts:
“Ja pirms pārejas perioda beigām persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt fizisku vai juridisku personu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā saskaņā ar Savienības tiesībām, pārstāv pusi minētajā birojā celtās procedūrās, minētais pārstāvis var turpināt pārstāvēt šo pusi minētajā procedūrā. Šīs tiesības attiecas uz visiem minētajā birojā notiekošās procedūras posmiem.
Pārstāvot pusi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā pirmajā daļā minētajā procedūrā, šāds pārstāvis visos aspektos tiek uzskatīts par profesionālu pārstāvi, kurš saskaņā ar Savienības tiesībām ir pilnvarots pārstāvēt fizisku vai juridisku personu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā.”
Fakti un tiesvedība
8 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 12. jūlijā, prasītāja – Daimler AG – cēla prasību par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 7. maija lēmumu lietā R 734/2020‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Daimler AG un Volkswagen AG.
9 Prasības pieteikumā prasītāja norādīja, ka to pārstāv D. Moore, “patent attorney litigator”, kā arī D. Ivison un K. Nezami, barristers.
10 2021. gada 19. jūlijā Vispārējā tiesa aicināja prasītāju novērst trūkumus prasības pieteikumā, tostarp iesniedzot apliecinošus dokumentus par to, ka D. Ivison un K. Nezami ir tiesīgi praktizēt dalībvalsts vai citas Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) līgumslēdzējas valsts tiesā atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 2. punktam.
11 2021. gada 31. augustā prasītāja iesniedza General Council of the Bar of England and Wales (Anglijas un Velsas Advokātu kolēģijas Vispārējā padome, Apvienotā Karaliste) izdotas divas apliecības par reģistrāciju Advokātu kolēģijā, saskaņā ar kurām D. Ivison un K. Nezami ir piešķirts “barrister” statuss un viņi ir tiesīgi praktizēt jebkurā tiesā jebkuras tiesvedības ietvaros.
Juridiskais pamatojums
12 Saskaņā ar Reglamenta 126. pantu, ja Vispārējās tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai ja prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma jebkurā brīdī var lemt ar motivētu rīkojumu, neveicot turpmākas procesuālās darbības.
13 Šajā lietā Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, nolemj, piemērojot šo tiesību normu, pieņemt lēmumu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.
14 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturto daļu, kas piemērojama tiesvedībā Vispārējā tiesā saskaņā ar šo pašu statūtu 53. pantu, tikai advokāts, kuram ir tiesības praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kas ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam Savienības tiesās.
15 Tādējādi saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no minētā panta izriet, ka persona ir tiesīga pārstāvēt Savienības tiesu iestādēs lietas dalībniekus, izņemot dalībvalstis un Savienības institūcijas, ja tā atbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, tai ir advokāta statuss, un, otrkārt, tā ir tiesīga praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2017. gada 11. maijs, Neonart svetlobni in reklamni napisi Krevh/EUIPO, C‑22/17 P, nav publicēts, EU:C:2017:369, 6. un 7. punkts, un 2019. gada 12. jūnijs, Saga Furs/EUIPO, C‑805/18 P, nav publicēts, EU:C:2019:488, 5. un 6. punkts).
16 Vispirms ir jāatgādina, ka D. Moore, kas ir “patent attorney litigator”, nav advokāts Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta izpratnē un līdz ar to nav tiesīgs pārstāvēt lietas dalībnieku Vispārējā tiesā (rīkojums, 2008. gada 20. oktobris, Imperial Chemical Industries/ITSB (“FACTORY FINISH”), T‑487/07, nav publicēts, EU:T:2008:453, 22. punkts).
17 Turklāt nav strīda, ka prasītāja ir pierādījusi, ka D. Ivison un K. Nezami ir tiesīgi praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās. Taču tā nav pierādījusi, ka viņi ir turklāt tiesīgi praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā.
18 Kopš Izstāšanās līguma stāšanās spēkā dažādi gadījumi, kad advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās, var pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam Savienības tiesās, ir minēti šī līguma 91. panta 1. un 2. punktā.
19 Šajā gadījumā, pirmkārt, prasības pieteikums tika iesniegts 2021. gada 12. jūlijā, proti, pēc pārejas perioda beigām. Tādējādi prasība neattiecas uz situācijām, kas minētas Izstāšanās līguma 91. panta 1. punktā, kurš attiecas uz tiesvedībām Savienības tiesās pirms pārejas perioda beigām.
20 Otrkārt, attiecīgā prasība tika celta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 72. pantu. Līdz ar to attiecīgā prasība neattiecas ne uz vienu no situācijām, kas paredzētas Izstāšanās līguma 87. pantā, uz kuru ir atsauce šī paša līguma 91. panta 2. punktā un kurš konkrēti attiecas uz pienākumu neizpildes procedūrām saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un 258. pantu, ko Eiropas Komisija ir uzsākusi pret Apvienoto Karalisti.
21 Treškārt, tā kā apstrīdētais lēmums tika pieņemts 2021. gada 7. maijā, proti, pēc pārejas perioda beigām, prasība neattiecas uz situāciju, kas paredzēta Izstāšanās līguma 95. panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā, uz kuru netieši ir atsauce šī paša līguma 91. panta 2. punktā un kurš attiecas uz lēmumiem, ko Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pieņēmušas pirms šī perioda beigām.
22 Ceturtkārt, šī prasība, ciktāl ar to tiek lūgts atcelt EUIPO Apelācijas padomes lēmumu, neattiecas nedz uz situācijām, kas minētas Izstāšanās līguma 92. panta 1. punktā, uz kuru ir atsauce šī paša līguma 91. panta 2. punktā un kurš attiecas uz administratīvām procedūrām saistībā, pirmām kārtām, ar Apvienotās Karalistes vai fizisku vai juridisku personu, kas dzīvo vai ir izveidotas Apvienotajā Karalistē, atbilstību Savienības tiesībām un, otrām kārtām, atbilstību Savienības tiesībām attiecībā uz konkurenci Apvienotajā Karalistē, nedz arī uz situācijām, kas paredzētas šī līguma 93. pantā, uz kuru ir atsauce šī paša līguma 91. panta 2. punktā un kurš attiecas uz valsts atbalsta un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) procedūrām.
23 Visbeidzot, piektkārt, prasība neattiecas uz Izstāšanās līguma 97. pantu, uz kuru prasītāja atsaucas prasības pieteikumā, jo šī tiesību norma attiecas vienīgi uz pārstāvību procesos EUIPO, nevis Vispārējā tiesā.
24 No iepriekš minētā izriet, ka šī prasība neattiecas ne uz vienu no Izstāšanās līgumā paredzētajiem gadījumiem, kad advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās un kurš turklāt nav pierādījis, ka viņam ir tiesības praktizēt dalībvalsts vai citas EEZ līguma līgumslēdzējas puses valsts tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam Savienības tiesās.
25 Tādējādi prasības pieteikums neatbilst Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, līdz ar to prasība ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama bez nepieciešamības to izsniegt EUIPO un otrai procesa EUIPO dalībniecei.
Par tiesāšanās izdevumiem
26 Tā kā šis rīkojums ir izdots pirms prasības pieteikuma izsniegšanas EUIPO, kā arī otrai procesa EUIPO dalībniecei un pirms tiem varētu rasties tiesāšanās izdevumi, ir pietiekami nospriest, ka saskaņā ar Reglamenta 133. pantu prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
izdod rīkojumu:
1) Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.
2) Daimler AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Luksemburgā, 2021. gada 7. decembrī