Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. aprīlī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – “TOYA” sp. z o.o., Polska Izba Informatyki i Telekomunikacji/Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
(Lieta C-243/21)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Warszawie
Pamatlietas puses
Prasītājas: “TOYA” sp. z o.o., Polska Izba Informatyki i Telekomunikacji
Atbildētājs: Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu 1 8. panta 3. punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES (2014. gada 15. maijs) par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai 2 3. panta 5. punktu un 1. panta 3. un 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz valsts regulatīvajai iestādei noteikt operatoram, kura rīcībā ir fiziskā infrastruktūra un kurš vienlaikus ir publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs vai elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājs, bet kurš netika noteikts kā operators ar būtisku ietekmi tirgū, pienākumu piemērot šīs iestādes ex ante paredzētos nosacījumus, kas reglamentē piekļuves šī operatora fiziskajai infrastruktūrai principus, tostarp līgumu slēgšanas noteikumus un procedūras un piemērojamās maksas par piekļuvi, neatkarīgi no tā, vai pastāv strīds par piekļuvi šī operatora fiziskajai infrastruktūrai un pastāv efektīva konkurence tirgū?
Pakārtoti (II variants)
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3 67. panta 1. un 3. punkts saistībā ar šīs direktīvas 68. panta 2. un 3. punktu, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES (2014. gada 15. maijs) par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai 3. panta 5. punktu un 1. panta 3. un 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz valsts regulatīvajai iestādei noteikt operatoram, kura rīcībā ir fiziskā infrastruktūra un kurš vienlaikus ir publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs vai elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājs, bet kurš netika noteikts kā operators ar būtisku ietekmi tirgū, pienākumu piemērot šīs iestādes ex ante paredzētos nosacījumus, kas reglamentē piekļuves šī operatora fiziskajai infrastruktūrai principus, tostarp līgumu slēgšanas noteikumus un procedūras un piemērojamās maksas par piekļuvi, neatkarīgi no tā, vai pastāv strīds par piekļuvi šī operatora fiziskajai infrastruktūrai un pastāv efektīva konkurence tirgū?
____________
1 OV 2002, L 108, 7. lpp.
2 OV 2014, L 155 , 1. lpp.
3 OV 2018, L 321, 36. lpp.