TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2015. gada 1. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46/EK – 4. panta 1. punkts un 28. panta 1., 3. un 6. punkts – Pārzinis, kas formāli nodibināts dalībvalstī – Tādu tiesību uz personas datu aizsardzību aizskārums, kas skar fiziskas personas citā dalībvalstī – Piemērojamo tiesību noteikšana un kompetentā uzraudzības iestāde – Uzraudzības iestādes pilnvaru īstenošana – Pilnvaras piemērot sankcijas
Lieta C‑230/14
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Augstākā tiesa (Kúria, Ungārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 22. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 12. maijā, tiesvedībā
Weltimmo s. r. o.
pret
Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh], K. Toadere [C. Toader], E. Jarašūns [E. Jarašiūnas] un K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] (referents),
ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],
sekretārs I. Illēši [I. Illéssy], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 12. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság vārdā – A. Péterfalvi, pārstāvis, kam palīdz G. Dudás, ügyvéd,
– Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér, G. Koós, kā arī A. Pálfy, pārstāvji,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, kā arī M. Kamejsza un M. Pawlicka, pārstāvji,
– Slovākijas valdības vārdā – B. Ricziová, pārstāve,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – M. Holt, pārstāvis, kam palīdz J. Holmes, barrister,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Tokár, B. Martenczuk, kā arī J. Vondung, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2015. gada 25. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 28. panta 1., 3. un 6. punktu.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Weltimmo s. r. o. (turpmāk tekstā – “Weltimmo”), sabiedrību, kuras juridiskā adrese ir Slovākijā, un Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság (Valsts iestāde, kuras uzdevums ir datu un informācijas brīvības aizsardzība; turpmāk tekstā – “Ungārijas uzraudzības iestāde”) par naudas sodu, kuru minētā iestāde uzlikusi saistībā ar 2011. gada Likuma Nr. CXII par pašnoteikšanos informācijas jomā un informācijas brīvību (az információs önrendelkezési jogról és az információszabadságról szóló 2011. évi CXII. törvény; turpmāk tekstā – “Informācijas likums”), ar ko Direktīva 95/46 ir transponēta Ungārijas tiesībās, pārkāpumu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 95/46 preambulas 3., 18. un 19. apsvērumā ir noteikts:
“(3) tā kā iekšējā tirgus, kurā saskaņā ar [LESD 26.] pantu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, izveide un darbība prasa, lai tiktu nodrošināta ne tikai personas datu brīva plūsma no vienas dalībvalsts uz citu, bet arī tiktu garantētas personu pamatbrīvības;
[..]
(18) tā kā, lai nodrošinātu, ka personas nezaudē aizsardzību, uz kuru viņām ir tiesības saskaņā ar šo direktīvu, jebkura personas datu apstrāde Kopienā jāveic saskaņā ar kādas dalībvalsts likumiem; tā kā šajā sakarā dalībvalstī reģistrēta personas datu apstrādātāja veiktu apstrādi būtu jāreglamentē ar šīs dalībvalsts likumiem [tā kā šajā ziņā datu apstrāde, ko veic jebkura persona, kas darbojas tāda pārziņa uzdevumā, kurš ir nodibināts kādā dalībvalstī, būtu jāreglamentē ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem];
(19) tā kā nodibinājums dalībvalsts teritorijā paredz efektīvu un reālu darbības veikšanu ar stabilu pasākumu [veidojumu] starpniecību; tā kā šāda nodibinājuma juridiskā forma, vienalga, vai tā būtu vienkārši nodaļa [filiāle] vai filiāle [meitasuzņēmums] kā juridiska persona, šajā sakarā nav noteicošais faktors; tā kā gadījumos, kad vairāku dalībvalstu teritorijās ir noteikta viena datu apstrādes iestāde, jo īpaši kā filiāles, tai, lai izvairītos no jebkādas valsts noteikumu apiešanas, jānodrošina, ka katra iestāde pilda tās darbībai piemērojamās attiecīgās valsts tiesību uzliktās saistības [tā kā gadījumos, kad vienam un tam pašam pārzinim ir nodibinājumi vairāku dalībvalstu teritorijā, it īpaši meitasuzņēmumu veidā, tam, lai tostarp izvairītos no jebkādas valsts noteikumu apiešanas, jānodrošina, ka katrs nodibinājums izpilda pienākumus, kas paredzēti tā darbībai piemērojamajās valsts tiesībās]”.
4 Direktīvas 95/46 2. pantā ir noteikts:
“Šajā direktīvā:
[..]
b) “personu datu apstrāde [“feldolgozása”]” (“apstrāde [“feldolgozás]”) ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana [pielāgošana] vai pārveidošana, labošana [izvilkšana], konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana;
[..]”.
5 Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts:
“1. Katra dalībvalsts piemēro savas valsts noteikumus personas datu apstrādei, ko tā pieņem saskaņā ar šo direktīvu, ja:
a) apstrādi veic saistībā ar personas datu apstrādātāja pasākumiem [pārziņa nodibinājuma darbības ietvaros] dalībvalsts teritorijā; ja viens un tas pats personas datu apstrādātājs [pārzinis] ir reģistrēts [ar nodibinājumu] vairāku dalībvalstu teritorijā, tam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu katras šīs iestādes [šā nodibinājuma] atbilstību šīs valsts piemērojamo tiesību noteiktajām saistībām”.
6 Direktīvas 95/46 28. panta 1., 3 un 6. punktā ir noteikts:
“1. Katra dalībvalsts paredz to, ka viena vai vairākas valsts iestādes ir atbildīgas par noteikumu, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, piemērošanas pastāvīgu kontroli tās teritorijā.
Šīs iestādes tām uzticēto pienākumu izpildē darbojas pilnīgi neatkarīgi.
[..]
3. Katrai iestādei ir piešķirtas:
– izmeklēšanas pilnvaras, tādas kā datu, kuri veido apstrādes darbību priekšmetu, piekļuves pilnvaras un pilnvaras ievākt tās uzraudzības pienākumu izpildei visu vajadzīgo informāciju;
– efektīvas iejaukšanās pilnvaras, tādas kā, piemēram, saskaņā ar 20. pantu atzinumu sniegšana pirms datu apstrādes darbību veikšanas un pilnvaras nodrošināt šādu atzinumu atbilstīgu nodošanu atklātībai, likt noslēgt piekļuvi, dzēst vai iznīcināt datus, noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei, brīdināt vai izteikt aizrādījumu personas datu apstrādātājam [pārzinim] vai nodot jautājumu izskatīšanai valstu parlamentiem vai citām politiskām institūcijām;
– pilnvaras uzsākt procesuālas darbības, ja pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie attiecīgās valsts noteikumi, vai darīt zināmus šos pārkāpumus tiesu iestādēm.
Uzraudzības iestādes lēmumus, kuri dod tiesības uz sūdzību procedūru, var pārsūdzēt tiesā.
[..]
6. Katra uzraudzības iestāde ir kompetenta, lai kādas valsts tiesības tiktu piemērotas konkrētajai datu apstrādei, pati savas dalībvalsts teritorijā realizēt tai saskaņā ar 3. punktu piešķirtās pilnvaras. Katru uzraudzības iestādi var lūgt citas dalībvalsts iestāde realizēt tās pilnvaras.
Uzraudzības iestādes sadarbojas savā starpā, ciktāl tas nepieciešams to pienākumu izpildei, jo īpaši apmainoties ar visu lietderīgo informāciju.”
Ungārijas tiesības
7 Informācijas likuma 2. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Šā likuma piemērošanas jomā ietilpst Ungārijas teritorijā veiktā visa veida datu apstrāde un tehniskas datu apstrādes darbības attiecībā uz fizisko personu datiem, kā arī vispārējo interešu datiem vai datiem, kuri ir publiski pieejami vispārējo interešu dēļ.”
8 Informācijas likuma 3. panta 10. un 17. punktā ir iekļautas šādas definīcijas:
“10. “datu apstrāde”: jebkura ar datiem veikta darbība vai darbību kopums – neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem –, kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, pārveidošana, izmantošana, aplūkošana, pārsūtīšana, atklāšana, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana, kā arī datu atkārtotas izmantošanas novēršana, fotogrāfiska vai audiovizuāla reģistrācija, kā arī fizisku īpašību reģistrēšana, kas ļauj identificēt personu (piemēram, pirkstu vai plaukstu nospiedumi, DNS paraugi, acs zīlītes skenēšana);
[..]
17. “tehniska datu apstrādes darbība” [“adatfeldolgozás”]: ar datu apstrādi saistītas tehniskas darbības neatkarīgi no tālab izmantotās metodes un līdzekļiem, kā arī norises vietas, ja vien šādas tehniskās darbības tiek veiktas ar datiem.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
9 Weltimmo, Slovākijā reģistrēta sabiedrība, pārvalda interneta vietni, kurā atrodami sludinājumi par Ungārijā esošiem nekustamā īpašuma objektiem. Šajā saistībā tā apstrādā sludinājumu ievietotāju personas datus. Sludinājumi vienu mēnesi tiek publicēti bez maksas, bet pēc šā termiņa beigām par publicēšanu tiek iekasēta maksa. Daudzi sludinājumu ievietotāji, izmantojot elektronisko pastu, ir pieprasījuši savu sludinājumu izņemšanu, sākot no šā termiņa, un vienlaikus – savu personas datu dzēšanu. Taču Weltimmo šos datus nav dzēsusi un attiecīgajām personām nosūtījusi rēķinus par saviem pakalpojumiem. Tā kā rēķinos norādītās summas netika samaksātas, šī sabiedrība ir izpaudusi attiecīgo sludinājumu ievietotāju personas datus parādu piedziņas iestādēm.
10 Minētie sludinājumu ievietotāji ir iesnieguši sūdzības Ungārijas uzraudzības iestādē. Šī iestāde ir atzinusi, ka šis jautājums ir tās kompetencē atbilstoši Informācijas likuma 2. panta 1. punktam, jo attiecīgo datu vākšana esot notikusi Ungārijas teritorijā un tā esot uzskatāma par datu apstrādi vai tehnisku datu apstrādes darbību, kas attiecas uz fiziskām personām. Uzskatot, ka Weltimmo ir pārkāpis Informācijas likumu, šī uzraudzības iestāde minētajai sabiedrībai ir uzlikusi naudas sodu desmit miljonu Ungārijas forintu (HUF) apmērā (aptuveni EUR 32 000).
11 Weltimmo šajā saistībā vērsās Budapeštas Administratīvajā un darba lietu tiesā (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság); šī tiesa uzskatīja, ka fakts, ka šai sabiedrībai nav juridiskās adreses vai nodibinājuma Ungārijā, nav pamatots aizstāvības arguments, jo ar attiecīgo Ungārijā esošo nekustamo īpašumu saistītu datu sniegšana, kā arī šo datu apstrāde ir notikusi Ungārijā. Minētā tiesa tomēr atcēla Ungārijas uzraudzības iestādes lēmumu citu iemeslu dēļ, kuri attiecās uz noteiktu faktisko apstākļu nepietiekamu precizēšanu.
12 Weltimmo iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā, tajā apgalvojot, ka nekāda faktisko apstākļu papildu precizēšana nebija vajadzīga, jo, pamatojoties uz Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Ungārijas uzraudzības iestādei šajā gadījumā nebija kompetences un tā nevarēja piemērot Ungārijas tiesības citā dalībvalstī nodibinātam pakalpojumu sniedzējam. Weltimmo apgalvoja, ka atbilstoši Direktīvas 95/46 28. panta 6. punktam šai iestādei esot bijis jāpieprasa šajā jautājumā kompetentajai Slovākijas iestādei rīkoties tās vietā.
13 Ungārijas uzraudzības iestāde apgalvoja, ka Weltimmo Ungārijā bija pārstāvis, kurš bija Ungārijas valstspiederīgais, proti, viens no šīs sabiedrības īpašniekiem, kurš to pārstāvēja šajā dalībvalstī notiekošajos administratīvajos procesos un tiesvedībās. Šī iestāde turklāt norādīja, ka Weltimmo interneta serveri visticamāk atrodas Vācijā vai Austrijā, taču šīs sabiedrības īpašniekiem ir dzīvesvieta Ungārijā. Visbeidzot, atbilstoši minētās iestādes viedoklim no Direktīvas 95/46 28. panta 6. punkta izrietot, ka tai jebkurā gadījumā bija kompetence rīkoties neatkarīgi no piemērojamajām tiesībām.
14 Tā kā Augstākajai tiesai ir šaubas par piemērojamajām tiesībām un Ungārijas uzraudzības iestādes pilnvarām attiecībā uz Direktīvas 95/46 4. panta 1. punktu un 28. pantu, tā ir nolēmusi apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 95/46 28. panta 1. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums ir tās teritorijā piemērojams attiecībā uz tikai un vienīgi kādā citā dalībvalstī nodibinātu personas datu pārzini, kas pārvalda nekustamā īpašuma sludinājumu interneta vietni, kurā tas publicē sludinājumus arī par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas šīs pirmās dalībvalsts teritorijā un kuru īpašnieki savus personas datus ir nodevuši šīs interneta vietnes pārvaldītājam piederošajai datu uzglabāšanas un apstrādes iekārtai (serverim), kas atrodas otrajā dalībvalstī?
2) Vai Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, to lasot šīs direktīvas preambulas 18.–20. apsvēruma, 1. panta 2. punkta un 28. panta 1. punkta gaismā, var tikt interpretēts tādējādi, ka Ungārijas uzraudzības iestāde nevar Ungārijas tiesību aktus par datu aizsardzību kā valsts tiesības piemērot attiecībā uz nekustamā īpašuma sludinājumu interneta vietnes pārvaldītāju, kas nodibināts tikai un vienīgi kādā citā dalībvalstī, pat ja tajā tiek publicēti sludinājumi arī par Ungārijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašnieki datus par saviem nekustamajiem īpašumiem, visticamāk, no Ungārijas teritorijas nosūtījuši šīs interneta vietnes pārvaldītājam piederošajai datu uzglabāšanas un apstrādes iekārtai (serverim), kas atrodas otrajā dalībvalstī?
3) Vai interpretācijā ir nozīme tam, ka interneta vietni pārvaldošā pārziņa pakalpojumi ir vērsti uz šo otro dalībvalsti?
4) Vai interpretācijā ir nozīme tam, ka dati par šīs citas dalībvalsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un to īpašnieku personas dati patiesībā ir augšupielādēti no šīs citas dalībvalsts teritorijas?
5) Vai interpretācijā ir nozīme tam, ka ar šiem nekustamajiem īpašumiem saistītie personas dati ir citas dalībvalsts pilsoņu personas dati?
6) Vai interpretācijā ir nozīme tam, ka Slovākijā nodibinātā uzņēmuma īpašnieku dzīvesvieta ir Ungārijā?
7) Ja no atbildēm uz iepriekš izklāstītajiem jautājumiem izriet, ka Ungārijas uzraudzības iestāde var rīkoties, bet tai ir jāpiemēro nevis savas valsts tiesības, bet gan nodibinājuma dalībvalsts tiesības, vai Direktīvas 95/46 28. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Ungārijas uzraudzības iestāde šīs direktīvas 28. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras drīkst īstenot tikai atbilstīgi nodibinājuma dalībvalsts tiesiskajā regulējumā noteiktajam un līdz ar to tai nav pilnvaru uzlikt naudas sodu?
8) Vai Direktīvas 95/46 terminoloģijas kontekstā jēdziens “adatfeldolgozás” (tehniskas datu apstrādes darbības) šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 28. panta 6. punkta izpratnē ir uzskatāms par identisku jēdzienam “adatkezelés” (datu apstrāde)?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Ievada piezīmes
15 Vispirms, runājot par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem, ir jāmin noteikta papildu informācija, kuru Ungārijas uzraudzības iestāde ir sniegusi savos rakstveida apsvērumos un Tiesas sēdē.
16 No šīs informācijas izriet, ka, pirmkārt, minētā iestāde neformālā veidā no Slovākijā esošas līdzvērtīgās iestādes esot uzzinājusi, ka Weltimmo neveic nekādu darbību savas juridiskās adreses atrašanās vietā Slovākijā. Turklāt Weltimmo esot vairākas reizes mainījusi šo juridisko adresi no vienas valsts uz citu. Otrkārt, Weltimmo esot izveidojusi divas nekustamā īpašuma sludinājumu vietnes, kuras esot pieejamas tikai ungāru valodā. Tā esot atvērusi bankas kontu Ungārijā savu prasījumu piedziņas nolūkiem, un tai šajā dalībvalstī esot bijusi pastkastīte savu kārtējo lietu kārtošanai. Pasts esot regulāri ticis izņemts un nosūtīts Weltimmo elektroniskā ceļā. Treškārt, sludinājumu ievietotājiem bija pašiem ne vien jāievada dati par saviem nekustamā īpašuma objektiem Weltimmo vietnē, bet arī jādzēš šie dati no vietnes, ja viņi nevēlējās, ka tie turpina tajā atrasties pēc iepriekš minētā viena mēneša termiņa beigām. Weltimmo, lai izskaidrotu, kāpēc dati nav tikuši izdzēsti, esot atsaukusies uz datorproblēmu. Ceturtkārt, Weltimmo esot sabiedrība, kura sastāv tikai no vienas vai divām personām. Tās pārstāvis Ungārijā esot mēģinājis rīkot sarunas ar sludinājumu ievietotājiem par neapmierinātajiem prasījumiem.
17 Savukārt, runājot par uzdoto jautājumu formulējumu, ir jānorāda, ka, lai gan iesniedzējtiesa savā pirmajā un otrajā jautājumā izmanto jēdzienus “nodibināts tikai un vienīgi”, no lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu un no Ungārijas uzraudzības iestādes iesniegtajiem rakstveida un mutvārdu apsvērumiem izriet, ka, kaut arī Weltimmo ir reģistrēta Slovākijā un tādējādi ir nodibināta šajā dalībvalstī sabiedrību tiesību izpratnē, pastāv šaubas par jautājumu, vai tā ir “reģistrēta” [nodibināta] šajā dalībvalstī Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Proti, jautājot Tiesai par šīs tiesību normas interpretāciju, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, kāds ir šajā normā lietotā jēdziena “iestāde” [nodibinājums] tvērums.
18 Visbeidzot ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa pirmajā un otrajā jautājumā konstatē, ka Weltimmo izmantotais serveris atrodas Slovākijā, savukārt citā lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu fragmentā tā piemin iespējamību, ka šīs sabiedrības serveri atrodas Vācijā vai Austrijā. Šajos apstākļos šķiet pareizi uzskatīt, ka jautājums par to, kurā dalībvalstī atrodas minētās sabiedrības izmantotie serveri, nav skaidrs.
Par pirmo līdz sesto jautājumu
19 Ar savu pirmo līdz sesto jautājumu, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 28. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tajos ir ļauts dalībvalsts uzraudzības iestādei piemērot savas valsts tiesību aktus, kas reglamentē datu aizsardzību, attiecībā uz personas datu pārzini, kura sabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī un kurš pārvalda nekustamā īpašuma sludinājumu interneta vietni, kurā iekļauti sludinājumi par nekustamā īpašuma objektiem, kas atrodas pirmajā no šīm abām dalībvalstīm. Tā it īpaši vaicā, vai ir nozīme tam, ka šī dalībvalsts ir tā,
– uz kuru ir vērsta personas datu pārziņa darbība;
– kurā atrodas attiecīgie nekustamā īpašuma objekti;
– no kuras ir paziņoti šo nekustamā īpašuma objektu īpašnieku dati;
– kuras valstspiederīgie viņi ir un
– kurā šīs sabiedrības īpašniekiem ir dzīvesvieta.
20 Runājot par piemērojamajām tiesībām, iesniedzējtiesa it īpaši piemin Slovākijas un Ungārijas tiesības – pirmās no minētajām ir tās dalībvalsts tiesības, kurā ir reģistrēts attiecīgo personas datu pārzinis, savukārt otrās no minētajām tiesībām ir tās dalībvalsts tiesības, uz kuru ir vērstas attiecīgās pamatlietā apskatītās interneta vietnes un kuras teritorijā atrodas nekustamā īpašuma objekti, uz ko attiecas publicētie sludinājumi.
21 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Direktīvas 95/46 4. pants “Piemērojamās valsts tiesības”, kas ir iekļauts šīs direktīvas I nodaļā “Vispārīgi noteikumi”, attiecas tieši uz uzdoto jautājumu.
22 Savukārt Direktīvas 95/46 28. pants “Uzraudzības iestāde” attiecas uz šīs iestādes lomu un pilnvarām. Pamatojoties uz 28. panta 1. punktu, šī iestāde ir atbildīga par noteikumu, ko dalībvalstis ir pieņēmušas saskaņā ar šo direktīvu, piemērošanas pastāvīgu kontroli tās dalībvalsts teritorijā, pie kuras tā pieder. Atbilstoši minētās direktīvas 28. panta 6. punktam uzraudzības iestāde tai piešķirtās pilnvaras īsteno neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesības ir piemērojamas personas datu apstrādei.
23 Tāpēc par šo apstrādi atbildīgajam pārzinim piemērojamās valsts tiesības ir jānosaka, nevis pamatojoties uz Direktīvas 95/46 28. pantu, bet gan pamatojoties uz tās 4. pantu.
24 Saskaņā ar Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu katra dalībvalsts personas datu apstrādei piemēro savas valsts noteikumus, kurus tā pieņem saskaņā ar šo direktīvu, ja apstrāde tiek veikta pārziņa nodibinājuma darbības ietvaros dalībvalsts teritorijā.
25 Ņemot vērā Direktīvas 95/46 mērķi, kas ir nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību pilnīgu un efektīvu aizsardzību, it īpaši viņu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi aizsardzību, frāze “pārziņa nodibinājuma darbības ietvaros” nevar tikt interpretēta šauri (šajā ziņā skat. spriedumu Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 53. punkts).
26 Lai sasniegtu šo mērķi un lai izvairītos no tā, ka persona nesaņem aizsardzību, kas viņai ir garantēta ar šo direktīvu, minētās direktīvas preambulas 18. apsvērumā ir uzsvērts, ka jebkura personas datu apstrāde Eiropas Savienībā ir jāveic saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un ka šajā ziņā datu apstrāde, ko veic jebkura persona, kas darbojas tāda pārziņa uzdevumā, kurš ir nodibināts kādā dalībvalstī, būtu jāreglamentē ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.
27 Tādējādi Savienības likumdevējs ir paredzējis īpaši plašu Direktīvas 95/46 teritoriālās piemērošanas jomu, kuru tas ir noteicis tās 4. pantā (šajā ziņā skat. spriedumu Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 54. punkts).
28 Runājot, pirmkārt, par “nodibinājuma” jēdzienu, ir jāatgādina, ka Direktīvas 95/46 preambulas 19. apsvērumā ir precizēts, ka nodibinājums dalībvalsts teritorijā nozīmē efektīvu un reālu darbības veikšanu ar stabilu veidojumu starpniecību un ka šāda nodibinājuma juridiskā forma, vienalga, vai tā būtu vienkārši filiāle vai meitasuzņēmums ar juridiskas personas statusu, šajā ziņā nav noteicošais faktors (spriedums Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 48. punkts). Šajā preambulas apsvērumā turklāt ir precizēts, ka gadījumos, kad vienam un tam pašam pārzinim ir nodibinājumi vairāku dalībvalstu teritorijā, tam, tostarp, lai izvairītos no jebkādas valsts noteikumu apiešanas, ir jānodrošina, ka katrs nodibinājums izpilda pienākumus, kas paredzēti tā darbībai piemērojamajās valsts tiesībās.
29 No tā izriet – kā ģenerāladvokāts to būtībā norādījis savu secinājumu 28. un 32.–34. punktā –, ka nodibinājuma jēdziens ir elastīgs un atkāpjas no formālistiskas pieejas, saskaņā ar kuru uzņēmumam būtu nodibinājums vienīgi tur, kur tas ir reģistrēts. Tādējādi, lai noteiktu, vai par datu apstrādi atbildīgajai sabiedrībai Direktīvas 95/46 izpratnē ir nodibinājums citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts vai trešā valsts, kurā minētā sabiedrība ir reģistrēta, ir jānovērtē gan veidojuma pastāvīguma pakāpe, gan darbības veikšanas realitāte šajā citā dalībvalstī, ņemot vērā attiecīgās saimnieciskās darbības un attiecīgo sniegto pakalpojumu īpatnības. Tas it īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu tikai internetā.
30 Šajā ziņā, ņemot vērā direktīvas mērķi, proti, nodrošināt efektīvu un pilnīgu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību un izvairīties no jebkādas apiešanas, tostarp ir jāsecina, ka viena vienīga pārstāvja klātbūtne noteiktos apstākļos jau var būt pietiekama, lai veidotu stabilu veidojumu, ja šis pārstāvis darbojas pietiekami pastāvīgi, izmantojot līdzekļus, kas vajadzīgi konkrēto pakalpojumu, par kuriem ir runa, sniegšanai attiecīgajā dalībvalstī.
31 Turklāt, lai īstenotu minēto mērķi, ir jāuzskata, ka jēdziens “nodibinājums” Direktīvas 95/46 izpratnē ietver jebkādu reālu un efektīvu darbību, izmantojot stabilu veidojumu, pat ja tā ir minimāla.
32 Šajā gadījumā Weltimmo īstenotā darbība izpaudās vismaz kā vienas vai vairāku tādu nekustamo īpašumu sludinājumu interneta vietņu pārvaldīšana, kuras attiecās uz Ungārijā esošiem nekustamā īpašuma objektiem, kuras bija ungāru valodā un kurās sludinājumi pēc vienu mēnesi ilga termiņa bija par maksu. Tādējādi ir jākonstatē, ka šī sabiedrība veic reālu un efektīvu darbību Ungārijā.
33 Turklāt no Ungārijas uzraudzības iestādes sniegtajiem precizējumiem it īpaši izriet, ka Weltimmo ir pārstāvis Ungārijā, kurš ir minēts Slovākijas sabiedrību reģistrā ar adresi Ungārijā un kurš ar sludinājumu ievietotājiem centās vienoties par neapmierināto prasījumu samaksu. Šis pārstāvis darbojas kā kontaktpersona starp šo sabiedrību un sūdzību iesniedzējiem, un viņš minēto sabiedrību ir pārstāvējis gan administratīvajos procesos, gan tiesvedībās. Turklāt minētā sabiedrība ir atvērusi bankas kontu Ungārijā savu prasījumu piedziņas nolūkiem un tā šīs dalībvalsts teritorijā ir izmantojusi pastkastīti savu kārtējo lietu kārtošanai. Šie apstākļi, par kuriem ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai, var likt izdarīt konstatējumu, ka tādā situācijā kā pamatlietā pastāv Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais “nodibinājums”.
34 Otrkārt, ir jāzina, vai attiecīgo personas datu apstrāde notiek šā nodibinājuma “darbības ietvaros”.
35 Tiesa jau ir atzinusi, ka Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav prasīts, lai attiecīgo personas datu apstrādi būtu veicis pats attiecīgais nodibinājums, bet ir vienīgi prasīts, lai šī apstrāde būtu veikta tā “darbības ietvaros” (spriedums Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 52. punkts).
36 Šajā gadījumā pamatlietā apskatītā apstrāde ir notikusi, it īpaši Weltimmo nekustamo īpašumu sludinājumu interneta vietnēs publicējot šo īpašuma objektu īpašnieku personas datus, kā arī attiecīgā gadījumā šos datus izmantojot rēķinu nosūtīšanai par šiem sludinājumiem pēc viena mēneša termiņa beigām.
37 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, runājot it īpaši par internetu, Tiesai jau ir bijusi iespēja konstatēt, ka darbība, kuras rezultātā interneta vietnē tiek ievietoti personas dati, ir jāuzskata par “apstrādi” Direktīvas 95/46 2. panta b) punkta izpratnē (spriedumi Lindqvist, C‑101/01, EU:C:2003:596, 25. punkts, kā arī Google Spain un Google, C‑131/12, EU:C:2014:317, 26. punkts).
38 Nav šaubu, ka šī apstrāde ir notikusi šā sprieduma 32. punktā aprakstīto darbību ietvaros, kuras Weltimmo veic Ungārijā.
39 Tādējādi, ar nosacījumu, ka notiek pārbaude, kas minēta šā sprieduma 33. punktā un kas iesniedzējtiesai jāveic, lai attiecīgajā gadījumā noteiktu, vai pārzinim ir nodibinājums Ungārijā, ir jāuzskata, ka šī apstrāde ir veikta šā nodibinājuma darbības ietvaros un ka Direktīvas 96/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir atļauts tādā situācijā kā pamatlietā piemērot Ungārijas tiesības, kas attiecas uz personas datu aizsardzību.
40 Apstāklim, ka to nekustamā īpašuma objektu īpašnieki, uz kuriem attiecas nekustamā īpašuma sludinājumi, ir Ungārijas valstspiederīgie, turpretim nav nekādas nozīmes, lai noteiktu pamatlietā apskatītajai datu apstrādei piemērojamās valsts tiesības.
41 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz sesto jautājumu ir jāatbild šādi:
– Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ļauts piemērot citas dalībvalsts, kas nav tā valsts, kurā ir reģistrēts par šo datu apstrādi atbildīgais pārzinis, tiesību aktus par personas datu aizsardzību, ciktāl tas, izmantojot stabilu veidojumu šīs dalībvalsts teritorijā, veic reālu un efektīvu darbību – pat ja tā ir minimāla –, kuras ietvaros notiek šī apstrāde;
– lai tādos apstākļos kā pamatlietā noteiktu, vai tas tā ir, iesniedzējtiesa var it īpaši ņemt vērā faktu, ka, pirmkārt, par minēto apstrādi atbildīgā pārziņa darbība, kuras ietvaros šī apstrāde notiek, izpaužas kā tādu nekustamā īpašuma sludinājumu interneta vietņu pārvaldīšana, kuras attiecas uz šīs dalībvalsts teritorijā esošiem nekustamā īpašuma objektiem un kuras ir šīs dalībvalsts valodā, un kuras tādējādi galvenokārt vai pat pilnībā ir vērstas uz minēto dalībvalsti, un ka, otrkārt, šim pārzinim minētajā dalībvalstī ir pārstāvis, kura uzdevums ir piedzīt no šīs darbības izrietošos prasījumus, kā arī to pārstāvēt administratīvajos procesos un tiesvedībās saistībā ar attiecīgo datu apstrādi;
– savukārt jautājumam par to personu valstspiederību, kurus šī datu apstrāde skar, nav nozīmes.
Par septīto jautājumu
42 Septītais jautājums ir uzdots tikai gadījumam, ja Ungārijas uzraudzības iestāde uzskatītu, ka Weltimmo Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir nodibinājums, kas veic darbību, kuras ietvaros notiek attiecīgo personas datu apstrāde, nevis Ungārijā, bet gan citā dalībvalstī.
43 Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai gadījumā, ja Ungārijas uzraudzības iestāde izdarītu secinājumu, ka personas datu apstrādei piemērojamās tiesības ir nevis Ungārijas tiesības, bet gan citas dalībvalsts tiesības, Direktīvas 95/46 28. panta 1., 3. un 6. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka šī iestāde varētu īstenot tikai šīs direktīvas 28. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras atbilstoši šīs citas dalībvalsts tiesībām un nevarētu piemērot sankcijas.
44 Runājot, pirmkārt, par uzraudzības iestādes kompetenci rīkoties šādos gadījumos, ir jānorāda, ka atbilstoši Direktīvas 95/46 28. panta 4. punktam katrā uzraudzības iestādē var vērsties jebkura persona saistībā ar šīs personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
45 Līdz ar to tādā situācijā kā pamatlietā Ungārijas uzraudzības iestādē var vērsties tādas personas kā pamatlietā apskatītie nekustamā īpašuma sludinājumu ievietotāji, kuri uzskata, ka ir cietuši no nelikumīgas savu personas datu apstrādes dalībvalstī, kurā atrodas viņu īpašums.
46 Otrkārt, ir jāpārbauda, kādas ir šīs uzraudzības iestādes pilnvaras Direktīvas 95/46 28. panta 1., 3. un 6. punkta gaismā.
47 No šīs direktīvas 28. panta 1. punkta izriet, ka katra uzraudzības iestāde, kuru ir izveidojusi dalībvalsts, uzrauga, kā šīs dalībvalsts teritorijā tiek ievēroti noteikumi, kurus dalībvalstis pieņēmušas atbilstoši Direktīvai 95/46.
48 Pamatojoties uz Direktīvas 95/46 28. panta 3. punktu, šīm uzraudzības iestādēm tostarp ir piešķirtas izmeklēšanas pilnvaras, piemēram, pilnvaras ievākt visu informāciju, kas ir vajadzīga to uzraudzības pienākumu izpildei, un efektīvas iejaukšanās pilnvaras, piemēram, pilnvaras liegt piekļuvi datiem, dzēst vai iznīcināt datus vai noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei, vai brīdināt pārzini vai izteikt tam aizrādījumu.
49 Ņemot vērā, ka šādi uzskaitīto pilnvaru raksturs nav izsmeļošs, un tiesību normā minēto iejaukšanās pilnvaru veidu, kā arī dalībvalstu rīcības brīvību saistībā ar Direktīvas 95/46 transponēšanu, ir jāuzskata, ka šīs iejaukšanās pilnvaras var ietvert pilnvaras piemērot sankcijas personas datu pārzinim, tam attiecīgā gadījumā uzliekot naudas sodu.
50 Uzraudzības iestādēm piešķirtās pilnvaras ir jāīsteno saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajām tiesībām, kurai tās ir piederīgas.
51 No Direktīvas 95/46 28. panta 1. un 3. punkta izriet, ka katra uzraudzības iestāde īsteno tai piešķirtās pilnvaras tās dalībvalsts teritorijā, kurai tā ir piederīga, lai nodrošinātu, ka šajā teritorijā tiek ievēroti noteikumi personas datu aizsardzības jomā.
52 Šī katras uzraudzības iestādes pilnvaru teritoriālā piemērošana ir apstiprināta šīs direktīvas 28. panta 6. punktā, kurā ir noteikts, ka katra uzraudzības iestāde tās dalībvalsts teritorijā, kurai tā ir piederīga, ir kompetenta īstenot tai saskaņā ar minētās direktīvas 28. panta 3. punktu piešķirtās pilnvaras neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesības būtu piemērojamas. Šajā 28. panta 6. punktā ir arī precizēts, ka katrai uzraudzības iestādei citas dalībvalsts iestāde var lūgt īstenot tās pilnvaras un ka uzraudzības iestādes savstarpēji sadarbojas, ciktāl tas nepieciešams šo iestāžu pienākumu izpildei, it īpaši apmainoties ar visu lietderīgo informāciju.
53 Šis noteikums ir nepieciešams, lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, vienlaikus nodrošinot to noteikumu ievērošanu, kas Direktīvā 95/46 paredzēti fizisko personu privātās dzīves aizsardzībai. Proti, ja minētā noteikuma nebūtu, tad situācijās, kurās uz personas datu pārzini attiektos vienas dalībvalsts tiesības, bet tas pārkāptu fizisko personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību citā dalībvalstī, it īpaši vēršot savu darbību uz šo citu dalībvalsti, kaut arī tam tur nebūtu nodibinājuma šīs direktīvas izpratnē, šīm personām būtu grūti vai pat neiespējami panākt savu tiesību uz šo aizsardzību ievērošanu.
54 Tādējādi no Direktīvas 95/46 28. panta 6. punkta izriet, ka dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā fiziskas personas ir iesniegušas sūdzību saistībā ar viņu personas datu apstrādi, pamatojoties uz šīs direktīvas 28. panta 4. punktu, var izskatīt šo sūdzību neatkarīgi no piemērojamajām tiesībām – tātad pat tad, ja attiecīgo datu apstrādei piemērojamās tiesības ir citas dalībvalsts tiesības.
55 Tomēr šajā gadījumā šīs iestādes pilnvaras obligāti neietver visas pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurai šī iestāde ir piederīga.
56 Proti, kā ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 50. punktā, to prasību rezultātā, kuras izriet no attiecīgās dalībvalsts teritoriālās suverenitātes, no tiesiskuma principa un no tiesiskas valsts jēdziena, sodīšanas pilnvaras principā nevar tikt īstenotas ārpus tiesiskajām robežām, kurās administratīvai iestādei ir atļauts rīkoties atbilstoši tās dalībvalsts tiesībām, kurai šī iestāde ir piederīga.
57 Tādējādi, ja uzraudzības iestādē tiek iesniegta sūdzība atbilstoši Direktīvas 95/46 28. panta 4. punktam, šī iestāde var īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras neatkarīgi no piemērojamajām tiesībām un pat, pirms tā zina, kuras valsts tiesības ir piemērojamas attiecīgajai apstrādei. Tomēr, ja šī iestāde secina, ka ir piemērojamas citas dalībvalsts tiesības, tā nevar piemērot sankcijas ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurai tā ir piederīga. Šādā situācijā tai, izpildot šīs direktīvas 28. panta 6. punktā paredzēto sadarbības pienākumu, ir jāpieprasa otras dalībvalsts uzraudzības iestādei konstatēt iespējamu šo tiesību pārkāpumu un piemērot sankcijas, ja šajās tiesībās tas ir atļauts, attiecīgā gadījumā balstoties uz informāciju, kuru šī iestāde tai būtu sniegusi.
58 Uzraudzības iestādei, kurā iesniegta šāda sūdzība, šīs sadarbības ietvaros var būt jāveic citas izmeklēšanas darbības saskaņā ar otras dalībvalsts uzraudzības iestādes norādēm.
59 No tā izriet, ka tādā situācijā kā pamatlietā, ja piemērojamās tiesības būtu citas dalībvalsts tiesības, nevis Ungārijas tiesības, Ungārijas uzraudzības iestāde nevarētu izmantot sankciju piemērošanas pilnvaras, kas tai piešķirtas Ungārijas tiesībās.
60 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka gadījumā, ja kādas dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā iesniegtas sūdzības atbilstoši Direktīvas 95/46 28. panta 4. punktam, secinātu, ka attiecīgo personas datu apstrādei ir piemērojamas nevis šīs dalībvalsts tiesības, bet gan citas dalībvalsts tiesības, šīs direktīvas 28. panta 1., 3. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī uzraudzības iestāde varētu īstenot savas efektīvās iejaukšanās pilnvaras, kas tai ir piešķirtas atbilstoši minētās direktīvas 28. panta 3. punktam, tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurai šī iestāde ir piederīga. Tādējādi šī iestāde datu pārzinim, kuram nav nodibinājuma šajā teritorijā, nevar piemērot sankcijas uz šīs dalībvalsts tiesību pamata, bet tai atbilstoši šīs pašas direktīvas 28. panta 6. punktam ir jāpieprasa iejaukties tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kuras tiesības ir piemērojamas.
Par astoto jautājumu
61 Ar savu astoto jautājumu iesniedzējtiesa vaicā Tiesai par jēdziena “adatfeldolgozás” (tehniskas datu apstrādes darbības), kas ir lietots it īpaši Direktīvas 95/46 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kurš attiecas uz piemērojamo tiesību noteikšanu, un šīs direktīvas 28. panta 6. punktā, kurš attiecas uz uzraudzības iestādes kompetenci, tvērumu.
62 No Direktīvas 95/46 ungāru valodas redakcijas izriet, ka tajā sistemātiski ir lietots termins “adatfeldolgozás”.
63 Iesniedzējtiesa norāda, ka Informācijas likumā, it īpaši tā normās, ar kurām tiek īstenoti Direktīvas 95/46 noteikumi par uzraudzības iestāžu kompetenci, ir lietots termins “adatkezelés” (datu apstrāde). Taču, kā izriet no šā likuma 3. panta 10. punkta, šā termina tvērums ir plašāks nekā termina “adatfeldolgozás” tvērums, kas definēts minētā likuma 3. panta 17. punktā un kas iever pēdējo minēto terminu.
64 Kaut arī jēdziena “adatfeldolgozás” tvērums saskaņā ar ierasto nozīmi un atbilstoši Informācijas likumam ir plašāks nekā jēdziena “adatkezelés” tvērums, tomēr ir jānorāda, ka Direktīvas 95/46 ungāru valodas redakcijas 2. panta b) punktā termins “adatfeldolgozás” ir definēts plašā nozīmē, atbilstoši terminam “adatkezelés”.
65 No tā izriet, ka uz astoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 95/46 ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “adatfeldolgozás” (tehniskas datu apstrādes darbības), kas izmantots šīs direktīvas ungāru valodas redakcijā, it īpaši tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 6. punktā, ir jāsaprot tādā pašā nozīmē kā termins “adatkezelés” (datu apstrāde)
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ļauts piemērot citas dalībvalsts, kas nav tā valsts, kurā ir reģistrēts par šo datu apstrādi atbildīgais pārzinis, tiesību aktus par personas datu aizsardzību, ciktāl tas, izmantojot stabilu veidojumu šīs dalībvalsts teritorijā, veic reālu un efektīvu darbību – pat ja tā ir minimāla –, kuras ietvaros notiek šī apstrāde.
Lai tādos apstākļos kā pamatlietā noteiktu, vai tas tā ir, iesniedzējtiesa var it īpaši ņemt vērā faktu, ka, pirmkārt, par minēto apstrādi atbildīgā pārziņa darbība, kuras ietvaros šī apstrāde notiek, izpaužas kā tādu nekustamā īpašuma sludinājumu interneta vietņu pārvaldīšana, kuras attiecas uz šīs dalībvalsts teritorijā esošiem nekustamā īpašuma objektiem un kuras ir šīs dalībvalsts valodā, un kuras tādējādi galvenokārt vai pat pilnībā ir vērstas uz minēto dalībvalsti, un ka, otrkārt, šim pārzinim minētajā dalībvalstī ir pārstāvis, kura uzdevums ir piedzīt no šīs darbības izrietošos prasījumus, kā arī to pārstāvēt administratīvajos procesos un tiesvedībās saistībā ar attiecīgo datu apstrādi.
Savukārt jautājumam par to personu valstspiederību, kurus šī datu apstrāde skar, nav nozīmes;
2) gadījumā, ja kādas dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā iesniegtas sūdzības atbilstoši Direktīvas 95/46 28. panta 4. punktam, secinātu, ka attiecīgo personas datu apstrādei ir piemērojamas nevis šīs dalībvalsts tiesības, bet gan citas dalībvalsts tiesības, šīs direktīvas 28. panta 1., 3. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī uzraudzības iestāde varētu īstenot savas efektīvās iejaukšanās pilnvaras, kas tai ir piešķirtas atbilstoši minētās direktīvas 28. panta 3. punktam, tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurai šī iestāde ir piederīga. Tādējādi šī iestāde datu pārzinim, kuram nav nodibinājuma šajā teritorijā, nevar piemērot sankcijas uz šīs dalībvalsts tiesību pamata, bet tai atbilstoši šīs pašas direktīvas 28. panta 6. punktam ir jāpieprasa iejaukties tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kuras tiesības ir piemērojamas;
3) Direktīva 95/46 ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “adatfeldolgozás” (tehniskas datu apstrādes darbības), kas izmantots šīs direktīvas ungāru valodas redakcijā, it īpaši tās 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 6. punktā, ir jāsaprot tādā pašā nozīmē kā termins “adatkezelés” (datu apstrāde).
[Paraksti]