VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2013. gada 16. septembrī

Lieta T‑418/11 P

Carlo De Nicola

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Apelācija – Civildienests – EIB personāls – Veselības apdrošināšana – Atteikšanās segt medicīniskos izdevumus – Pieteikums par neatkarīga ārsta noteikšanu – Saprātīgs termiņš – Lūguma uzsākt samierināšanas procedūru noraidījums – Lūgums atcelt tiesību aktu – Pieteikums atlīdzināt medicīnisko pakalpojumu izdevumus – Lis pendens

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F‑49/10 De Nicola/EIB, kurā lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums      Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F‑49/10 De Nicola/EIB atcelt, ciktāl ar to ir noraidīti Carlo De Nicola prasījumi attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) lēmuma, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums iecelt trešo ārstu, atcelšanu. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Atcelt EIB lēmumu nokavējuma dēļ noraidīt Carlo De Nicola lūgumu iecelt trešo ārstu. Carlo De Nicola un EIB paši sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību gan Civildienesta tiesā, gan arī šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Saprātīga termiņa ievērošana – Administratīvais process – Tiesvedība – Vērtējuma kritēriji

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Investīciju bankas personāla reglamenta 41. pants)

2.      Tiesvedība – Lis pendens iebilde – Lietas dalībnieku, priekšmeta un pamatu identiskums divās lietās – Prasības, kas celta otrā pēc kārtas, nepieņemamība

1.      Ja procesa ilgums nav noteikts nevienā Savienības tiesību normā, iestādes izmantotā termiņa konkrētā tiesību akta pieņemšanai saprātīgums ir jāvērtē, ievērojot katras lietas faktisko apstākļu kopumu, it īpaši lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību. Tādējādi termiņa saprātīgums nevar tikt noteikts, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet gan tas ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Turklāt, ņemot vērā saskaņotības prasību, saprātīga termiņa jēdziens ir piemērojams tāpat kā tad, ja tas attiektos uz prasību vai lūgumu, attiecībā uz ko nevienā Savienības tiesību normā nebūtu paredzēts termiņš, kādā šī prasība vai lūgums ir jāiesniedz. Abos šajos gadījumos Savienības tiesai ir jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi.

(skat. 29. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2013. gada 28. februāris, pārskatīšana, C‑334/12 RX‑II Arango Jaramillo u.c./EIB, 25.–46. punkts.

2.      Prasība, kas celta pēc citas prasības, kas vērsta pret tiem pašiem lietas dalībniekiem, balstīta uz tiem pašiem pamatiem un vērsta uz tā paša tiesību akta atcelšanu, ir jānoraida kā nepieņemama lis pendens dēļ, un šis izņēmums nav jāparedz konkrētā tiesību normā. Šajā ziņā nevar atbalstīt prasītāja atsaukšanos uz dažādajām tiesvedības instancēm un attiecīgo strīdīgo tiesvedību pārklāšanos laikā, jo visās šajās instancēs strīda priekšmets būtībā ir viens un tas pats.

(skat. 59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2005. gada 24. novembris, C‑138/03, C‑324/03 un C‑431/03 Itālija/Komisija, Krājums, I‑10043. lpp., 64. punkts; 2011. gada 9. jūnijs, no C‑465/09 P līdz C‑470/09 P Diputación Foral de Vizcaya/Komisija, Krājumā nav publicēts, 58. punkts.

Vispārējā tiesa: 2012. gada 27. aprīlis, T‑37/10 P De Nicola/EIB, 12. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. novembris, F‑55/08 De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑469. un II‑A‑1‑2529. lpp., 204. un nākamie punkti.