EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 21. janvārī

Lieta F‑114/12

Ewelina Jelenkowska–Luca

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi – Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas dienesta vieta, pilsonība – Pastāvīgā dzīvesvieta

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru E. Jelenkowska–Luca lūdz atcelt 2012. gada 11. jūlija lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi viņas 2012. gada 25. marta sūdzību par lēmumu nepiešķirt viņai ekspatriācijas pabalstu no 2012. gada 1. marta

Nolēmums      Prasību noraidīt. E. Jelenkowska–Luca sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Noteikšanas nosacījumi – Ierēdnim uzliktais pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Noteikšanas nosacījumi – Pastāvīgā dzīvesvieta ārpus dienesta vietas dalībvalsts atsauces laikposmā – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens – Apstākļi, kas ļauj prezumēt pastāvīgo dzīvesvietu dienesta vietā

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Runājot par ekspatriācijas pabalstu, attiecīgajam ierēdnim ir jāpierāda, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

Tādēļ nav atbalstāms ierēdņa, kuram ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība, arguments, ka, tā kā atsauces periodā ierēdnim šāda pilsonība nav bijusi, iestādei ir jāpierāda, ka šajā periodā viņš ir ar minēto dalībvalsti izveidojis vairākas un ciešas saiknes. Šāda Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija tāda ierēdņa gadījumā, kas dienesta valstī dzīvo vai ir dzīvojis bez minētās valsts pilsonības, liktu prezumēt, ka šādā gadījumā nosacījumi par ekspatriācijas pabalsta saņemšanu ir izpildīti. Taču šāda interpretācija būtu pretrunā minētajā tiesību normā paredzēto nosacījumu šaurajam raksturam.

(skat. 15. un 16. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. septembris, Lemaître/Komisija, T‑317/99, 48. punkts; 2004. gada 13. decembris, E/Komisija, T‑251/02, 84. punkts ; 2005. gada 13. septembris, Recalde Langarica/Komisija, T‑283/03, 142. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, B/Komisija, F‑7/06, 39. punkts; 2007. gada 25. septembris, Cavallaro/Komisija, F‑108/05, 78. punkts.

2.      Apstāklis, ka ierēdnis, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir izveidojis pastāvīgo dzīvesvietu – ar šo jēdzienu saprotot, ka tas apzīmē viņa interešu centru – valstī, kurā viņš ir iecelts amatā, kaut vai uz ļoti īsu laiku atsauces perioda gaitā, automātiski atņem viņam ekspatriācijas pabalstu.

Runājot par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, fakts, ka persona ir pārcēlusies uz dienesta vietas dalībvalsti, lai tur pievienotos savam laulātajam, ka tur atrodas mājoklis dzīvošanai kopā ar laulāto un ka tur tiek veikta profesionālā darbība, ļauj prezumēt, ka uz attiecīgo valsti ir pārcelts pastāvīgais interešu centrs. Turklāt fakts, ka ierēdnis uzreiz pēc laulībām ar dienesta vietas dalībvalsts pilsoni ir iesniedzis pieteikumu ar mērķi iegūt šīs dalībvalsts pilsonību, vēl jo vairāk ļauj prezumēt ierēdņa nodomu pārcelt savu interešu centru uz šo dalībvalsti.

(skat. 24.–26. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: B/Komisija, minēts iepriekš, 38. un 39. punkts; 2008. gada 4. decembris, Blais/ECB, F‑6/08, 91. punkts; 2012. gada 5. decembris, Bourtembourg/Komisija, F‑6/12, 26. un 28. punkts; 2013. gada 26. jūnijs, Achab/EESK, F‑21/12, 34. punkts, pārsūdzēts un izskatīšanā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑430/13 P.