Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 3. februārī iesniedza Grupa Azoty S.A., Azomureș SA un Lipasmata Kavalas LTD Ypokatastima Allodapis par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. novembra rīkojumu lietā T-726/20, Grupa Azoty u.c./Komisija

(Lieta C-73/22 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Grupa Azoty S.A., Azomureș SA un Lipasmata Kavalas LTD Ypokatastima Allodapis (pārstāvji: D. Haverbeke, L. Ruessmann un P. Sellar, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto rīkojumu un

atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2020. gada 25. septembra paziņojumu “Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2021. gada” 1 , par pieņemamu vai

pakārtoti, atcelt pārsūdzēto rīkojumu, pamatojoties uz to, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāatliek lēmuma par pieņemamību pieņemšana līdz prasība tiks izskatīta pēc būtības, un

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā to izskatītu pēc būtības, un

piespriest atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējiem šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus un

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā pieņemšanu atlikt, līdz tā pilnībā pabeigs izskatīt šo prasību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats: nepietiekams pamatojums.

Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pietiekamu pamatojumu. Pirmkārt, pārsūdzētā rīkojuma 34.–48. un 49.–51. punktā Vispārējā tiesa neesot aplūkojusi argumentus, ko tai ir iesnieguši apelācijas sūdzības iesniedzēji, un neesot konstatējusi tajā izskatāmās lietas faktus. Otrkārt, tā neesot paskaidrojusi, kādēļ tikai tie Komisijas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar kādu konkrētu sekundāro tiesību aktu, var tieši skart apelācijas sūdzības iesniedzējus. Tas attiecas uz pārsūdzētā rīkojuma 38. punktu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji netika skarti tieši.

Vispārējā tiesa atsaucas uz pastāvīgo judikatūru, minot tieša skāruma kritēriju pasūdzētā sprieduma 26.–30. punktā. Kā daļa no tieša skāruma kritērija Vispārējai tiesai ir jāizvērtē apstrīdamā akta saturs, raksturs, mērķis un būtība, kā arī faktiskais un tiesiskais konteksts, kurā tas ietilpst. Vispārējā tiesa, neveicot iepriekš minēto vērtējumu, esot pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot LESD 263. pantā paredzēto “tieša skāruma” prasību. Tas attiecas uz pārsūdzētā rīkojuma 34. –48. punktu. Vispārējā tiesa esot radījusi situāciju, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēji tiek atstāti bez jebkādiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Neievērojot un pienācīgi nepiemērojot tieša skāruma kritēriju, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.

Pakārtoti, Vispārējai tiesai esot bijis jāatliek lēmuma par pieņemamību pieņemšana līdz prasība tiks izskatīta pēc būtības.

Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 7. un 8. punktā ir prasīts, ka Vispārējai tiesai, ja to pamato īpaši apstākļi, ir jāatliek lēmuma par iebildi par nepieņemamību pieņemšana līdz galīgā lēmuma taisīšanai, un jānosaka jauni termiņi turpmākajām procesuālajām darbībām. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šie īpašie apstākļi pastāv, kad lēmuma pieņemšanu ir nepieciešams atlikt, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību.

Vispārējai tiesai esot bijis jāizvērtē apstrīdētā akta raksturs, saturs un konteksts, lai noteiktu, vai tas apelācijas sūdzības iesniedzējus skāra tieši. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams aplūkot akta būtību un vai ar to dalībvalstij tiek uzlikti neatkarīgi tiesiski pienākumi. Šis vērtējums pārklājoties ar pirmo pamatu attiecībā uz prasību pēc būtības un kas attiecas uz Komisijas kompetences neesamību pieņemt apstrīdētā akta I pielikumu. Neatliekot lēmuma pieņemšanu par Komisijas iebildi par nepieņemamību līdz Vispārējā tiesa būs uzklausījusi argumentus pēc būtības, tā esot pārkāpusi Reglamenta 130. panta 7. un 8. pantu.

____________

1 OV 2020 C 317, 5. lpp.