Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 4. februāra rīkojumu lietā F-34/10 Arango Jaramillo u.c./EIB 2011. gada 28. aprīlī iesniedza Oscar Orlando Arango Jaramillo u.c.

(lieta T-234/11 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Oscar Orlando Arango Jaramillo (Luksemburga, Luksemburga), Maria Esther Badiola (Luksemburga), Marcella Bellucci (Luksemburga), Stefan Bidiuc (Grevenmacher, Luksemburga), Raffaella Calvi (Schuttrange, Luksemburga), Maria José Cerrato (Luksemburga), Sara Confortola (Verona, Itālija), Carlos D'Anglade (Luksemburga), Nuno Da Fonseca Pestana Ascenso Pires (Luksemburga), Andrew Davie (Medernach, Luksemburga), Marta De Sousa e Costa Correia (Itzig, Luksemburga), Nausica Di Rienzo (Luksemburga), José Manuel Fernandez Riveiro (Sandweiler, Luksemburga), Eric Gällstad (Rameldange, Luksemburga), Andres Gavira Etzel (Luksemburga), Igor Greindl (Canach, Luksemburga), José Doramas Jorge Calderon (Luksemburga), Monica Lledo Moreno (Sandweiler), Antonio Lorenzo Ucha (Luksemburga), Juan Antonio Magaña-Campos (Luksemburga), Petia Manolova (Bereldange, Luksemburga), Ferran Minguella Minguella (Gonderange, Luksemburga), Barbara Mulder-Bahovec (Luksemburga), István Papp (Luksemburga), Stephen Richards (Blaschette, Luksemburga), Lourdes Rodriguez Castellanos (Sandweiler), Daniela Sacchi (Mondorf-les-Bains, Luksemburga), Maria Teresa Sousa Coutinho da Silveira Ramos (Almargem do Bispo, Portugāle), Isabelle Stoffel (Mondorf-les-Bains), Fernando Torija (Luksemburga), Maria del Pilar Vargas Casasola (Luksemburga), Carolina Vento Sánchez (Luksemburga), Pé Verhoeven (Brisele, Beļģija), Sabina Zajc (Contern, Luksemburga) un Peter Zajc (Contern) (pārstāvji - B. Cortese un C. Cortese, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju Banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto rīkojumu, noraidīt iebildi par nepieņemamību, ko izvirzīja EIB lietā F-34/10, un nosūtīt lietu Civildienesta tiesai, lai tā to izskata pēc būtības, kā arī lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar apelāciju sūdzības iesniedzēju prasījumiem pirmajā instancē;

pakārtoti, ņemot vērā to, ka šajā apelācijas sūdzībā ir izvirzīti jauni tiesību jautājumi, sadalīt tiesāšanās izdevumus starp lietas dalībniekiem tiktāl, ciktāl to prasa taisnīgums.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir sadalīts trīs daļās un balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, nosakot saprātīgu termiņu, kas piemērojams prasības pieteikuma iesniegšanai strīdos starp EIB un tās darbiniekiem.

Saskaņā ar pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Civildienesta tiesai, ka tā ir noteikusi judikatūrai attiecībā uz termiņiem, kādos EIB darbinieki var celt prasību, neparedzētu piemērojamību, de facto atsakoties piemērot normu par saprātīgu termiņu, kas pēc sava rakstura ir elastīgs un var līdzsvarot iesaistītās intereses, lai pēdējo minēto aizstātu ar precīzu un vispārīgu trīs mēnešu termiņu.

Saskaņā ar otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka, runājot par strīdu starp EIB un tās darbiniekiem, piemērojamajos tiesību aktos nav noteikts nekāds termiņš, tomēr Civildienesta tiesa piemēroja trīs mēnešu un desmit dienu termiņu pēc analoģijas, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 91. pantā, kā arī Reglamenta 100. panta 3. punktā.

Saskaņā ar trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēji atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, kā arī viņu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa atzina par nesaprātīgu termiņu, ko bija ievērojuši apelācijas sūdzības iesniedzēji un kurš tikai mazliet atšķiras no atsauces termiņiem, kas ir piemērojami civildienesta attiecībās.

Pakārtoti izvirzītais otrais pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot piemērojamās procesuālās tiesību normas, skatot tās principa par neparedzētiem apstākļiem kontekstā.

Pakārtoti izvirzītais trešais pamats ir balstīts un pierādījumu sagrozīšanu, lai pierādītu neparedzētu apstākļu esamību, un normu attiecībā uz tiesvedības uzsākšanu un organizāciju pārkāpumu.

____________