PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2003. gada 3. aprīlī (*)

Konkurence – Koncentrācija – Regula (EEK) Nr. 4064/89 – Trešās personas celta prasība – Pieņemamība – Saistības iepriekšējas izskatīšanas sākuma stadijā – Preču zīmes licence – Saistību grozīšana – Termiņi – Valsts sniegts finanšu atbalsts – Nesamērīgi zema pārņemšanas cena – Nopietnu šaubu par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu esamība – Saistību neesamība tirgos ar nopietnām konkurences problēmām

Lieta T‑114/02

BaByliss SA, Monrūža [Montrouge] (Francija), ko pārstāv Ž. F. Ginters [J.‑P. Gunther], avocat,

prasītāja,

ko atbalsta

De’Longhi SpA, Treviso (Itālija), ko pārstāv M. Merola [M. Merola], D. Domenikuči [D. Domenicucci] un I. van Šendela [I. van Schendel], advokāti,

persona, kas iestājusies lietā,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv V. Supertī [V. Superti], K. Vīdners [K. Wiedner] un F. Leljevrs [F. Lelièvre], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

ko atbalsta

SEB SA, Ekijī [Écully], Francija, ko pārstāv D. Vualmo [D. Voillemot] un S. Obūrs [S. Hautbourg], avocats,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību atcelt Komisijas 2002. gada 8. janvāra Lēmumu SG(2002) D/228078 neiebilst pret SEB un Moulinex koncentrāciju un to atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu un Nolīgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ja vien tiek ievērotas ieteiktās saistības (Lieta COMP/M.2621 – SEB/Moulinex).

EIROPAS KOPIENU

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši J. Azizi [J. Azizi] un M. Jēgers [M. Jaeger],

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2002. gada 9. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 1. lpp., ar labojumiem OV 1990, L 257, 13. lpp., un kas grozīta ar Padomes 1997. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1310/97 (OV L 180, 1. lpp.); turpmāk tekstā – “Regula Nr. 4064/89”) atbilstoši tās 1. pantam attiecas uz visām koncentrācijām Kopienas mērogā minētā panta 2. un 3. punkta nozīmē.

2        Par koncentrāciju Kopienas mērogā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 4. panta 1. punktam pirms tam ir jāpaziņo Komisijai.

3        Koncentrāciju Kopienas mērogā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 7. panta 1. punktam nevar uzsākt ne pirms paziņojuma par to, ne arī tikmēr, kamēr tā atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu. Tomēr Komisija atbilstoši 7. panta 4. punktam drīkst piešķirt atbrīvojumu no paziņošanas par koncentrāciju pienākuma.

4        Ja Komisija uzskata, ka paziņotā koncentrācija, lai gan atbilst šīs regulas darbības jomai, nerada nopietnas šaubas attiecībā uz tās saderību ar kopējo tirgu, tā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam izlemj necelt iebildumus un paziņo, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu (turpmāk tekstā – “pirmā stadija”).

5        Ja, savukārt, Komisija uzskata, ka paziņotā koncentrācija atbilst šīs regulas darbības jomai un rada nopietnas šaubas attiecībā uz tās saderību ar kopējo tirgu, tā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam izlemj uzsākt lietvedību (turpmāk tekstā – “otrā stadija”).

6        Minētās regulas 6. panta 2. punktā ir noteikts:

“Ja Komisija uzskata, ka paziņotā koncentrācija pēc izmaiņām, ko izraisījuši koncentrācijā piedalošies uzņēmumi, 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē vairāk nerada nopietnas šaubas attiecībā uz tās saderību ar kopējo tirgu, tā atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktam izlemj paziņot, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu.

Komisija savam lēmumam saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu drīkst pievienot nosacījumus un lēmumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgie uzņēmumi atbilst saistībām, ko tie uzņēmušies attiecībā pret Komisiju ar nolūku veidot koncentrāciju, kas saderīga ar kopējo tirgu.”

7        Saskaņā ar 18. panta 1. punktu Komisijas 1998. gada 1. marta Regulā (EK) Nr. 447/98 par paziņojumiem, termiņiem un uzklausīšanu, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 4064/89 par kontroli attiecībā uz uzņēmumu koncentrāciju (OV L 61, 1. lpp.), tās “Komisijai ierosinātās saistības saskaņā ar Regulas [..] Nr. 4064/89 6. panta 2. punktu, kuras puses ir ierosinājušas, lai radītu pamatu lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iesniedz ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas”.

8        Savā ziņojumā par Regulas Nr. 4064/89 un Regulas Nr. 447/98 robežās pieļaujamajiem koriģējošiem pasākumiem (OV 2001, C 68, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “ziņojums par koriģējošiem pasākumiem”) Komisija definē pamatprincipus ierosinātajām saistībām.

9        Atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 21. panta 1. punktam Komisijai vienīgai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas minēti šajā regulā. 21. panta 2. punkts noteic, ka neviena dalībvalsts nepiemēro savas konkurences tiesības Kopienas mēroga koncentrācijai.

10      Katrā ziņā Komisija atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 9. panta otrās daļas a) apakšpunktam Kopienas mēroga koncentrācijas lietu var nodot izskatīšanai dalībvalstij, ja koncentrācija draud radīt vai pastiprināt dominējošo stāvokli, kā rezultātā tiks būtiski traucēta efektīva konkurence šīs dalībvalsts tirgū, kas atbilst visām noteikta tirgus pazīmēm.

 Prāvas rašanās fakti

I –  Attiecīgie uzņēmumi

11      BaByliss SA (turpmāk tekstā – “prasītāja”) celtās prasības mērķis ir atcelt lēmumu, ar kuru Komisija atzinusi SEB un Moulinex koncentrāciju, izvirzot nosacījumus.

12      Prasītāja ir amerikāņu uzņēmumu grupas Conair kontrolēts franču uzņēmums, kas ar preču zīmi “BaByliss” specializējas par “skaistumkopšanas” saukto mazo ķermeņa kopšanai paredzēto elektroaparātu (piemēram, matu žāvētāji, loku šķēres un matu sukas, bārdas dzenamie aparāti un matu griežamās mašīnas, depilācijas aparāti sievietēm un citi ķermeņa kopšanai paredzētie aparāti) ražošanā un tirdzniecībā. Conair grupa Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaules mērogā nodarbojas ar visādu veidu mazu mājsaimniecībā (virtuvē, ķermeņa kopšanai, tīrīšanai) izmantojamu elektroaparātu ražošanu, galvenokārt, ar preču zīmēm “Conair”, “Babyliss”, “Interplak”, “Forfex”, “Cuisinart”, “Revlon” un “Vidal Sassoon”.

13      SEB ir franču uzņēmums, kas pasaules mērogā izgudro, ražo un tirgo mazus mājsaimniecībā izmantojamus elektroaparātus. Vairāk nekā 120 valstīs uzņēmums tirgo savas preces ar pasaules mērogā izplatītām preču zīmēm (“Tefal” un “Rowenta”) un četrām reģionālajām preču zīmēm (“Calor” un “SEB” Francijā un Beļģijā, “Arno” Brazīlijā un “Mercosur” [Mercado Común del Sur] valstīs, kā arī “Samurai” Andu pakta valstīs). Pie SEB ar dažādām preču zīmēm ražotajiem produkcijas segmentiem pieder vārāmie un grilējamie aparāti (mazās plītiņas, fritējamie aparāti, tosteri, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai), karstu dzērienu pagatavojamie aparāti (elektriskie kafijas automāti, espresso aparāti, ūdens vārītāji), mikseri un līdzīga veida ierīces, gludekļi un tvaika ierīces, ķermeņa kopšanai paredzētie aparāti (depilācijai, frizēšanai, skūšanai utt.), putekļu sūcēji, ventilācijas un apsildāmās ierīces, kā arī virtuves tehnika.

14      Arī Moulinex ir franču uzņēmums, kas visā pasaulē izgudro, ražo un tirgo mazus mājsaimniecībā izmantojamus elektroaparātus. Uzņēmums darbojas tajos pašos segmentos, kur SEB ar divām starptautiskām preču zīmēm (“Moulinex” un “Krups”) un reģionālo preču zīmi (“Swan” – Apvienotajā Karalistē). Tā preču sortimentā ir arī mikroviļņu krāsnis.

II –  Process valstī

15      2001. gada 7. septembrī tribunal de commerce de Nanterre [Nantēras Tirdzniecības tiesa] uzsāka maksātnespējas procesu pret Moulinex grupu. Šīs tiesas ieceltajiem administratoriem atbilstoši Francijas tiesībām bija jākonstatē, vai attiecīgais uzņēmums ir spējīgs turpināt kārtot savus darījumus, tas ir, jāpārņem kādai trešai personai, vai arī būtu izbeidzama tā saimnieciskā darbība. Tā kā Moulinex grupas turpmāka darījumu veikšana izrādījās esam neiespējama, administratori mēģināja atrast uzņēmumu, kas daļēji vai pilnībā pārņem Moulinex.

16      Šī procesa ietvaros SEB pieteica savu kandidatūru noteiktu Moulinex aktīvu pārņemšanai mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu nozarē, tostarp:

–        visas preču zīmju “Moulinex”, “Krups” un “Swan” izmantošanas tiesībām attiecībā uz visām attiecīgajām precēm;

–        daļu ražošanas līdzekļu (8 industriālās iekārtas no 18 iekārtu vienībām un noteiktas iekārtu vienības no nepārņemamajām iekārtām), lai no kopējā Moulinex sortimenta darītu iespējamu vismaz dažu modeļu ražošanu, izņemot putekļu sūcējus un mikroviļņu krāsnis;

–        noteiktas ražotājsabiedrības, proti, Eiropai, tikai Vācijas un Spānijas sabiedrību, pārņemšanai.

17      Lai paplašinātu savu mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu biznesu Francijā un pasaulē, 2001. gada 25. septembrī BaByliss nosūtīja tiesas ieceltajiem Moulinex administratoriem piedāvājumu iegādāties visu pasaules mēroga Krups biznesu, tostarp materiālus, iekārtas, noliktavas, rūpnieciskā īpašuma tiesības un Krups izplatītāju tīklu.

18      Ar 2001. gada 22. oktobra spriedumu tribunal de commerce de Nanterre apstiprināja SEB piedāvājumu par pārņemšanu.

III –  Process Komisijā

19      Pamatojoties uz SEB iesniegumu, Komisija 2001. gada 27. septembrī atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 7. panta 4. punktam piešķīra atbrīvojumu. Šis Komisijas lēmums galvenokārt tika pamatots ar to, ka tiesas ieceltie administratori ir prasījuši, lai pārņemšanas piedāvājums būtu beznosacījuma. Komisijas piešķirtais atbrīvojums bija vien pārņemto uzņēmuma aktīvu administrēšanai.

20      2001. gada 13. novembrī Komisija atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 4. pantam saņēma plānotās SEB noteiktu Moulinex aktīvu pārņemšanas koncentrācijas paziņojumu.

21      2001. gada 21. novembrī Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēja Regulas Nr. 4064/89 4. panta 3. punktā paredzēto paziņojumu. Paziņojuma 4. punktā bija aicinājums “visus ieinteresētos uzņēmumus vai personas Komisijai izteikt savu viedokli saistībā ar šo jautājumu”.

22      Pamatojoties uz šo publikāciju, BaByliss ar 2001. gada 27. un 29. novembra vēstulēm Komisijai izteica bažas par attiecīgo koncentrāciju un norādīja uz sekām, kas vērstas pret konkurenci, saistībā ar SEB un Moulinex apvienošanu sektorā, kurā prasītāja īslaicīgi gribēja attīstīties. Šajā sakarā BaByliss minēja, ka tā ir potenciālā SEB–Moulinex konkurente mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirgus sektorā, it īpaši mazās virtuves tehnikas tirgū, kurā tā attīstīja savu biznesu ar preču zīmi “Cuisinart”. 2001. gada 29. novembra vēstules pielikumā BaByliss Komisijai iesniedza visaptverošu piedāvājumu par pārņemšanu, ieskaitot visu personālu un Moulinex aktīvus Francijā, kā arī pielikumā pievienoto 2001. gada novembra Cuisinart biznesa plānu (“Stratégie Cuisinart en France”).

23      Ar 2001. gada 30. novembra vēstuli BaByliss atbildēja uz Komisijas 2001. gada 27. novembrī nosūtīto jautājumu anketu par konkurences uzņēmumiem.

24      2001. gada 5. decembrī koncentrācijas dalībnieki ar Komisiju noslēdza vienošanos par saistību uzņemšanos.

25      Tajā pašā dienā BaByliss pārstāvji ar Komisiju apsprieda plānoto koncentrāciju.

26      Ar 2001. gada 6. decembra vēstuli BaByliss Komisijai izteica pretenzijas par to, ka tā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 9. pantam, pamatojoties uz valsts kompetento konkurences iestāžu iesniegumu, drīkst tām pilnībā vai daļēji nodot lietu izskatīšanai.

27      2001. gada 7. decembrī Francijas konkurences iestādes atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 9. panta 2. punkta a) apakšpunktam informēja Komisiju par attiecīgās koncentrācijas iespējamo ietekmi uz konkurenci Francijas tirgū atsevišķu mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecībā.

28      Pamatojoties uz Komisijas kritiku, 2001. gada 18. decembrī noslēgtās koncentrācijas dalībnieki grozīja savas sākotnējās saistības.

29      2001. gada 20. decembrī BaByliss Komisijai darīja zināmu savu viedokli par tirgus daļu, kuru SEB–Moulinex būtu ieguvusi pēc koncentrācijas nodibināšanas Komisijas pārbaudīto preču grupā.

30      Ar 2001. gada 21. decembra vēstuli BaByliss atbildēja uz Komisijas 2001. gada 20. decembrī izsniegto jautājumu anketu par koncentrācijas dalībnieku saistībām.

31      Pamatojoties uz lietā ieinteresēto trešo personu viedokli, koncentrācijas dalībnieki no jauna grozīja savas saistības.

32      2001. gada 28. decembrī prasītāja izteica piedāvājumu daļējai Moulinex pārņemšanai.

33      2002. gada 3. janvārī BaByliss papildināja savu atbildi uz Komisijas 2001. gada 20. decembrī izsniegto jautājumu anketu par koncentrācijas dalībnieku saistībām. Prasītāja no jauna izrādīja ieinteresētību pilnīgā vai daļējā Moulinex aktīvu pārņemšanā. Tāpat tā pauda bažas par savu stāvokli tirgū un SEB–Moulinex dominējošo stāvokli, kas rada svarīgāko Eiropas valstu koncentrāciju virknei mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu preču grupu.

34      2002. gada 8. janvārī Komisija pieņēma lēmumu par SEB un Moulinex koncentrāciju, tam pievienojot nosacījumus atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 2. punktam un Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 57. pantam (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”).

35      Tomēr Apstrīdētais lēmums neattiecas uz Francijas tirgu, jo Komisija tajā pašā dienā lietu daļējai izskatīšanai nodeva Francijas iestādēm.

36      2002. gada 8. jūlijā Francijas ekonomikas ministrs atzina koncentrāciju, nenosakot nekādas saistības, pamatojoties uz “maksātnespējas doktrīnu”.

 Apstrīdētais lēmums

 I - Attiecīgie preču tirgi

37      Saskaņā ar Apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumu koncentrācija skar mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu pārdošanu, kas ietver 13 šādas grupas: fritējamie aparāti, mazas plītiņas, tosteri, sviestmaižu aparāti un vafeļu pannas, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai (stone‑gril, wokparty, raclette, fondue utt.), elektriskie barbekjū un telpām paredzēti grili, rīsu vārāmie un tvaika katli, elektriskās kafijas kannas, ūdens vārāmie, espresso aparāti, mikseri un līdzīgas ierīces, gludekļi un tvaika ierīces, ķermeņa kopšanai paredzētie aparāti (aparāti veselībai un skaistumam). Pirmās 11 preču grupas pieder pie preču sortimenta “virtuve”.

38      Pēc Komisijas domām, katra mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu preču grupa veido īpašu preču tirgu (Apstrīdētā lēmuma 25. apsvērums). Komisijas secinājumi, galvenokārt, ir pamatoti ar aizstājamības pieprasījuma pusē analīzi, kur katrai grupai ir sava funkcija un tā ir paredzēta vienam noteikta veida gala patēriņam. Papildus tam Komisija noraida aizstājamību piedāvājuma pusē. Tā uzsver, ka, pat ja pieņemtu, ka visi ražotāji ir spējīgi ražot visus mazos mājsaimniecībā izmantojamos elektroaparātus, tam būtu nepieciešams papildu laiks un izmaksas, lai iekļūtu jaunajā preču tirgū.

 II – Attiecīgie ģeogrāfiskie tirgi

39      Pēc Komisijas domām, “attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definēšana pēc valsts mēroga rādās esam vispiemērotākā iepriekšējas pārbaudes pirmās stadijas beigās” (Apstrīdētā lēmuma 30. apsvērums).

 III – Preču zīmes nozīme

40      Komisija konstatē, ka tirgi gala patērētāju izvēlē pieder pie vissvarīgākajiem faktoriem un līdz ar to ir atzīstami par vienu no galvenajiem konkurences elementiem starp mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu ražotājiem (Apstrīdētā lēmuma 36. apsvērums).

41      Šajā sakarā tā paskaidro, ka SEB un Moulinex investē ievērojamas summas, lai to preču zīmes arī turpmāk būtu labi pazīstamas (Apstrīdētā lēmuma 38. apsvērums). Tā konstatē, ka tāpat vērā ņemams ir tas, ka piedāvājumi Moulinex pārdošanas sakarā gandrīz nepārprotami attiecās uz šo uzņēmumu preču zīmēm un mazāk uz produkcijas vienībām (Apstrīdētā lēmuma 39. apsvērums).

 IV – Konkurences analīze

42      Attiecībā uz koncentrācijas ietekmi uz konkurenci Komisija noraida viedokli, saskaņā ar kuru koncentrācijas sekas nebūtu citādākas nekā konkurences situācijā, kuras rezultāts būtu bijis Moulinex grupas likvidācija. Šajā sakarā tā norāda:

“Šāda veida argumentācija ir jānoraida izmeklēšanas pirmajā stadijā, jo noteikta skaita uzņēmumi ir pieteikušies jau Moulinex grupas maksātnespējas procesa laikā saistībā ar šīs grupas preču zīmju pārņemšanu. Vēl jo vairāk nevar izslēgt, ka noteiktas pārņemamā īpašuma iekārtu vienības vai tiesības būtu pārņēmuši citi uzņēmumi nevis SEB. Ņemot vērā preču zīmes nozīmi attiecīgajos tirgos, ir paredzams, ka šie citi uzņēmumi būtu bijuši spējīgi pilnībā vai daļēji atjaunot Moulinex konkurētspēju” (Apstrīdētā lēmuma 41. apsvērums).

43      Savas analīzes ietvaros Komisija nonākusi pie rezultāta, ka paziņotā koncentrācija ir iemesls nopietnām šaubām par saderību ar kopējo tirgu virknei virtuves tehnikas preču (Apstrīdētā lēmuma 44. apsvērums). Par ģeogrāfiskajiem tirgiem, kas analizēti Apstrīdētajā lēmumā, tā galvenokārt norāda:

–        ka Portugālē, Grieķijā, Beļģijā un Nīderlandē, kur SEB un Moulinex pirms koncentrācijas dažkārt bija nozīmīga pozīcija mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu nozarē, SEB stāvoklis ar Moulinex pievienošanu tiks pastiprināts un koncentrācija lielākajā daļā attiecīgo preču grupu novedīs pie ievērojamas tirgus daļu savienošanas. Pēc Komisijas domām, šāda varenība tirgū palielinās vienīgi vienreizējas preču zīmju daudzveidības dēļ, kamēr tādi tirgus dalībnieki kā Philips, Braun vai Taurus valda tikai katra pār vienu preču zīmi (Apstrīdētā lēmuma 43. un 45.–47. apsvērums);

–        ka Vācijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā koncentrācija rada būtiskas izmaiņas konkurences priekšnoteikumos virknei preču tirgu (Apstrīdētā lēmuma 43. apsvērums)

–        un, visbeidzot, ka citās dalībvalstīs konkurences priekšnoteikumos koncentrācija radīs nebūtiskas pārmaiņas (Apstrīdētā lēmuma 43. apsvērums).

44      Pēc Komisijas domām, paziņotā koncentrācija būs pamats nopietnām šaubām par saderību ar kopējo tirgu šādos tirgos (Apstrīdētā lēmuma 128. apsvērums):

–        Vācija: fritējamie aparāti un barbekjū grili;

–        Austrija: fritējamie aparāti un aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai;

–        Beļģija: mikseri un līdzīga veida ierīces, espresso aparāti, ūdens vārītāji, tosteri, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai, barbekjū grili, kā arī gludekļi un tvaika ierīces;

–        Dānija: fritējamie aparāti un mazās plītiņas;

–        Grieķija: fritējamie aparāti, ūdens vārītāji, sviestmaižu pagatavojamie aparāti un vafeļu pannas, espresso aparāti, kā arī mikseri un līdzīga veida ierīces;

–        Norvēģija: fritējamie aparāti un mazās plītiņas;

–        Nīderlande: fritējamie aparāti, espresso aparāti, mazās plītiņas, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai, barbekjū grili, kā arī gludekļi un tvaika ierīces;

–        Portugāle: fritējamie aparāti, tosteri, elektriskās kafijas kannas, espresso aparāti, ūdens vārītāji, mazās plītiņas, sviestmaižu pagatavojamie aparāti un vafeļu pannas, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai, mikseri un līdzīga veida ierīces;

–        Zviedrija: fritējamie aparāti.

45      Savukārt paziņotā koncentrācija, pēc Komisijas domām, attiecībā uz ķermeņa kopšanai paredzēto aparātu tirgu nav pamats nopietnām šaubām, kur atbilstošā dalībnieku kopējā tirgus daļa visās valstīs (izņemot Franciju), neņemot vērā šīs produkcijas tirgus daļas izvēlēto definējumu, ir mazāka par 20 % (Apstrīdētā lēmuma 44. apsvērums).

 V- Koncentrācijas dalībnieku saistības

46      Koncentrācijas dalībnieku ierosinātās saistības, tad, pēc Komisijas domām, nopietnas šaubas attiecībā uz koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu var izklīdināt, jo tās tieši un tūlītēji atrisina konkurences problēmas, kas ar lēmumu tika konstatētas (izņemot Franciju).

47      Sākotnēji ar koncentrācijas dalībnieku 2001. gada 5. decembra saistību ierosinājumu bija paredzēts, ka no kopējās EEZ divus gadus būs izņemtas preču zīmei “Moulinex” piederīgās preces: fritējamie aparāti, mazās plītiņas, aparāti gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai, barbekjū grili, kā arī gludekļi un tvaika ierīces. Pēc Komisijas domām, šīs sākotnēji ierosinātās saistības tomēr nebūtu radījušas iespēju, ka kāds cits tirgus dalībnieks ieņem Moulinex grupas vietu, un, pēc tās domām, nav attiecināmas uz visiem tirgiem, saistībā ar kuriem koncentrācija radītu nopietnas šaubas (Apstrīdētā lēmuma 135. apsvērums).

48      Tādēļ 2001. gada 18. decembrī koncentrācijas dalībnieki savu ierosinājumu “uzlaboja”, lai “to darītu īstenojamu un efektīvu” (Apstrīdētā lēmuma 135. apsvērums). Šis ierosinājums visām preču grupām Beļģijā, Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē un attiecībā uz fritējamiem aparātiem Vācijā, Austrijā, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā ietver preču zīmes “Moulinex” ekskluzīvu licenci uz trim gadiem (ar saistību izņemt no tirgus preču zīmi “Moulinex” vēl vienu gadu papildus tam). Attiecīgajiem licences saņēmējiem būtu bijis pienākums attiecināt piegādes pienākumu uz licences devēja tosteriem, elektriskajām kafijas kannām, ūdens vārītājiem, kā arī mikseriem un līdzīga veida ierīcēm.

49      Uz aicinājumu izteikt savu viedokli trešās personas – uzņēmumi kritizēja šīs saistības, it īpaši attiecībā uz licences ilgumu un termiņu, kad notiks atturēšanās no piedalīšanās tirgū, piegādes pienākumu, koriģēšanas trūkumu attiecībā uz paziņotās koncentrācijas sekām konkurencē noteiktos tirgos, pietiekamu ekonomisko priekšnosacījumu trūkumu, lai saistībā ar konkrētajiem tirgiem tirgū iestātos jauni tirgus dalībnieki, kā arī nepietiekamu preču zīmes “Moulinex” kontroli ar licences saņēmējiem īpaši fritējamiem aparātiem paredzētajos pasākumos, jo SEB šo preču zīmi varēja turpināt izmantot citām precēm (Apstrīdētā lēmuma 136. apsvērums).

50      No Apstrīdētā lēmuma izriet, ka SEB “padarīja perfektas” savas saistības, kur preču zīmes licence tika paplašināta uz visu mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu kopumu Vācijā, Austrijā, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Šādi saistības attiecībā uz šīm piecām valstīm tika piemērotas tām saistībām, kas jau bija tikušas ierosinātas saistībā ar Beļģiju, Grieķiju, Nīderlandi un Portugāli. Papildus tam SEB pagarināja licences termiņu uz pieciem gadiem (un atturēšanos no piedalīšanās tirgū – uz trim gadiem) un atsauca licences saņēmēju piegādes pienākumu (Apstrīdētā lēmuma 137. apsvērums).

51      Komisijas akceptētās saistības Apstrīdētajā lēmumā ir šādas:

“129      SEB grupa apņemas jebkurai šo valstu trešai personai piešķirt ekskluzīvu preču zīmes “Moulinex” licenci visu 13 mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecībai.

130      Šis licences līgums ar vienu vai vairākām trešām personām tiek noslēgts uz pieciem gadiem. Licences darbības termiņa laikā un trīs gadus pēc šī termiņa beigām SEB attiecīgajās valstīs ar preču zīmi “Moulinex” neveiks nekādu mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecību. Papildus tam SEB grupa apņemas attiecīgajās valstīs netirgot nekādus Moulinex modeļus ar citu preču zīmi, ja vien licences saņēmējs nav izšķīries par preču piegādi no SEB vai par rūpnieciskā īpašuma licences iegādi.

131      Ar licenci tiek nodrošināta preču zīmes “Moulinex” izmantošana, lai licences saņēmējs noteiktajā ģeogrāfiskajā tirgū varētu iedibināt un nostiprināt savu preču zīmi. Tādējādi licences saņēmējs preču zīmes “Moulinex” licences darbības termiņa laikā var izmantot preču zīmi “Moulinex” vienu pašu vai kopā ar savu preču zīmi un jebkurā brīdī no “co‑branding” var pāriet uz savas preču zīmes izmantošanu. SEB ir tiesības, lai viens vai vairāki licences saņēmēji respektētu Moulinex logotipu.

132      Viens vai vairāki licenču saņēmēji brīvi var noteikt attiecīgus piegādes noteikumus visām attiecīgajām precēm un valstīm. Ja tie vēlas, tie var pieprasīt SEB noslēgt piegādes līgumu uz visu vai daļēju licences darbības termiņu par visām vai daļu attiecīgo preču. Šāda veida piegādei būtu jāatbilst 65 % no 2000. gada laikā pārdoto Moulinex preču apjoma. Jāteic, ka SEB ierosina noteikt piegādes saistību licences saņēmējiem par mikseriem un līdzīga veida ierīcēm Vācijā. Šo izņēmumu SEB pamato ar darba vietu saglabāšanas prasību produkciju ražojošās struktūrvienībās, kuras ir jāpārņem atbilstoši tribunal de commerce de Nanterre lēmumam.

133      Turklāt SEB grupa apņemas katram licences saņēmējam, pamatojoties uz tā iesniegumu, izsniegt licenci attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesībām (paraugi un modeļi, patenti un know‑how) vienam vai vairākiem Moulinex sortimenta modeļiem, lai licences saņēmējs šos modeļus var ražot pats vai pēc savas izvēles nodot ražot trešai personai.

134      Turklāt SEB grupa apņemas iecelt pilnvaroto pārstāvi, kam sākumā jārūpējas par to, lai SEB grupa uzņemtās saistības pilda pienācīgi. SEB apņemas noslēgt licences līgumu vai līgumus ar tajā vai tajos paredzētajām saistībām [..] laikā no brīža, kad tā no Komisijas saņēmusi apstiprinošu lēmumu. Ja tas paredzētajā laikā nav noticis pilnībā vai daļēji, pilnvarotajam pārstāvim tiek uzdots meklēt vienu vai vairākus licences saņēmējus un noslēgt ar tiem līgumus [..] laikā. Licences saņēmēju izvēlei nepieciešams Komisijas apstiprinājums.”

52      Pēc Komisijas domām, saistību dēļ ievērojami samazinās tirgus daļu iegūšana, kuru radījusi paziņotā koncentrācija. Komisijas skatījumā palielinājums saglabājas tikai ar preču zīmi “Krups” tirgotajām precēm. Tirgus daļu pieaugums saistībā ar preču zīmi “Krups”, pēc Komisijas domām, var būt pamats konkurences problēmām tikai Portugālē saistībā ar espresso aparātiem un aparātiem gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai (Apstrīdētā lēmuma 139. apsvērums).

53      Paredzamās saistības, kā to uzskata Komisija, rada ilgstošu priekšnosacījumu atjaunošanu efektīvai konkurencei. Kā to skaidro Komisija, piecu gadu licences darbības termiņš, proti, rada iespēju licences saņēmējam pāriet no preču zīmes “Moulinex” uz savu preču zīmi ar ierobežotiem zaudējumiem SEB, ja pēdējā minētā varētu preču zīmi “Moulinex” no jauna ieviest konkrētajos tirgos. Šajā sakarā Komisija norāda, ka vidējais mazā mājsaimniecībā izmantojamā elektroaparāta kalpošanas laiks ir apmēram trīs gadi. Licences saņēmēja pāreja uz savu preču zīmi papildus ir atvieglota arī ar to, ka preču zīme “Moulinex” konkrētajā ģeogrāfiskajā telpā visām mazajām elektriskajām mājsaimniecībā izmantojamām precēm nāk par labu tikai licences saņēmējam (Apstrīdētā lēmuma 140. apsvērums).

54      Komisija uzskata, ka ar ekskluzīvo licenci uzņemto saistību paplašināšana attiecībā uz visām mazajām elektriskajām mājsaimniecībā izmantojamajām precēm un līdz ar to arī uz precēm, par kurām Komisijai nebija nopietnu šaubu, ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo koriģējošo pasākumu efektivitāti un iedzīvināšanu. Ja licences būtu attiecināmas tikai uz noteiktu skaitu precēm, tad “rebranding” īstenošana būtu būtiski sašaurināta, jo preču zīmi “Moulinex” attiecīgajās valstīs būtu izmantojuši divi konkurenti, respektīvi, SEB un licences saņēmējs, kura licences piemērošana būtu ierobežota attiecībā uz noteiktām precēm (Apstrīdētā lēmuma 141. apsvērums).

55      Komisija norāda, ka papildus tam licences saņēmējs Moulinex preču ražošanā ir pastāvīgs, ja tas pats to vēlas, un SEB, no otras puses, var piespiest licences saņēmēju nodrošināt to ar jauniem modeļiem, ko SEBMoulinex sortimentā radījis valstīs, kurās nav piemērojamas saistības (Apstrīdētā lēmuma 142. apsvērums).

56      Visbeidzot Komisija min, ka atbilstoši saistībām licences saņēmējam (saņēmējiem) jau ir jābūt pārstāvētam (pārstāvētiem) tirgū vai potenciālā veidā būt spējīgam (spējīgiem) eksistēt un būt neatkarīgam (neatkarīgiem), nepastāvēt saistībā ar SEB grupu, tāpat būt apveltītam (apveltītiem) ar kompetenci un motivāciju aktīvi un efektīvi konkurēt konkrētajos tirgos. Tāpat atbilstoši saistībām licences saņēmējam (saņēmējiem) ir jābūt savai preču zīmei, kas var tikt izmantota kopā ar preču zīmi “Moulinex” (Apstrīdētā lēmuma 144. apsvērums).

57      Līdz ar to Komisija aizstāv viedokli (Apstrīdētā lēmuma 146. apsvērums), ka pušu ierosinātās saistības ir pietiekamas, lai klīdinātu šaubas par koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu minētajās deviņās valstīs, ja vien puses izpilda šādas saistības:

“a)      saistība izsniegt ekskluzīvu preču zīmes “Moulinex” licenci ar 5 gadu darbības termiņu mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecībai attiecībā uz lēmumā minētajām 13 preču grupām, kā tas minēts šī lēmuma 1. punkta a) apakšpunktā;

b)      saistība licences darbības termiņa laikā un trīs gadus pēc šī termiņa beigām netirgot nekādas preces ar preču zīmi “Moulinex”, kā tas norādīts 1. punkta c) apakšpunktā;

c)      saistība netirgot Moulinex preču modeļus ar citu preču zīmi tajos reģionos, par kuriem licences saņēmējs (saņēmēji) noslēdzis piegādes līgumu vai saņēmis rūpnieciskā īpašuma licenci, kā tas minēts 1. punkta e) apakšpunktā;

d)      saistība uz pieprasījuma pamata noslēgt ar ikvienu licences saņēmēju piegādes līgumu, izņemot par mikseru piegādi Vācijā, (piegādes cena atbilst pašizmaksai, kurai pievienotas ražošanas un piegādes izmaksas) un/vai izsniegt rūpnieciskā īpašuma licenci, kā tas paredzēts 1. punkta d) apakšpunktā;

e)      saistība deviņās attiecīgajās valstīs līdz licences līguma darbības termiņa beigām sekot jauno modeļu attīstības politikai un saglabāt pilnu preču zīmes “Moulinex” nozīmi tirdzniecībā un konkurencē atbilstoši 1. punkta h) apakšpunktam;

f)      saistība noslēgt ekskluzīvās preču zīmju licences līgumu vai līgumus ar deviņām attiecīgajām valstīm 1. punkta h) apakšpunkta un 2. punkta e) apakšpunkta iv) daļā šo saistību izpildei paredzētajos termiņos;

g)      saistība attiecībā uz Komisijas piekrišanas nepieciešamību licences saņēmēja vai licences saņēmēju izvēlē atbilstoši 1. punkta i) apakšpunktam un

h)      saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunkta ii) daļu ievērot attiecīgo pilnvarotā pārstāvja iniciatīvu uzņemto saistību vai dotā uzdevuma izpildei.”

58      SEB uzņemto saistību detalizēts izklāsts ir atrodams Apstrīdētā lēmuma pielikumā.

59      Pielikuma 2. punkta g) apakšpunktā ir noteikts:

“Ja šīs koncentrācijas atzīšanas gadījumā, ko veikusi cita konkurences iestāde, ir noteiktas saistības, kas ir pretrunā attiecīgajām saistībām vai ir tādas, ka pārsniedz tās robežas, kas nepieciešams, lai attiecīgajos tirgos atjaunotu konkurenci, SEB grupa var pieprasīt Komisijai šo saistību pārbaudi, lai novērstu minētās pretrunas vai pilnībā vai daļēji atbrīvotu SEB grupu no priekšnosacījumiem un pienākumiem, kas ir attiecīgajās saistībās un kas vairs nav nepieciešamas.”

 VI – Valsts atbalsts

60      Atbildot uz trešo personu argumentiem par to, ka SEB plānotajā nodošanā ar Francijas iestāžu palīdzību saņem valsts atbalstu, Apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumā ir atzīts, ka pirmā iepriekšējas izmeklēšanas procedūra Francijas iestādēs liecināja par to, ka ar maksātnespējas procesa robežās paredzētie publiski tiesiskie pasākumi SEB būtu labvēlīgi. Šo pasākumu iedarbība tādējādi, pēc Komisijas domām, nav jāņem vērā paredzētajā koncentrācijas pārbaudē, pamatojoties uz Regulu Nr. 4064/89.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

61      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 15. aprīlī, prasītāja cēlusi šo prasību. Ar atsevišķu dokumentu, ko Pirmās instances tiesa saņēmusi tajā pašā dienā, prasītāja atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 76.a pantam pieprasījusi izskatīt lietu paātrinātā procesā.

62      Komisija ar 2002. gada 30. aprīļa vēstuli Pirmās instances tiesai paziņoja, ka neiebilst iesniegumam par lietas izskatīšanu steidzamā kārtā. Turklāt Komisija minēja, ka prasītāja nav norādījusi, ka Apstrīdētais lēmums ir individuāli skāris prasītāju.

63      Pirmās instances tiesas kanceleja ar 2002. gada 8. maija vēstuli Komisijai darīja zināmu, ka Pirmās instances tiesa devusi piekrišanu tās lūgumam pagarināt atbildes raksta iesniegšanas termiņu līdz 2002. gada 24. jūnijam. Turklāt Pirmās instances tiesa atbildētāju lūdza nevilcināt procesu un savlaicīgi atbildēt uz jautājumiem par prasības pieņemamību, izmantojot aizstāvības argumentus.

64      Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Pirmās instances tiesas kanceleja ar 2002. gada 17. jūnija vēstuli prasītājai prasīja sniegt atbildi uz rakstveida jautājumiem līdz 2002. gada 28. jūnijam.

65      Komisija 2002. gada 24. jūnijā izsniedza atbildes rakstu, primāri minot iebildumus par prasības pieņemamību un pakārtoti – aizstāvības argumentus.

66      Prasītāja 2002. gada 28. jūnijā Pirmās instances tiesai iesniedza atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.

67      Pirmās instances tiesa (trešā palāta) ar 2002. gada 2. jūlija lēmumu deva piekrišanu prasītājas lūgumam par lietas izskatīšanu paātrinātā procesā atbilstoši Reglamenta 76.a pantam.

68      Pēc [Tiesas] sekretāra pieprasījuma prasītāja 2002. gada 18. jūlijā iesniedza apsvērumus par Komisijas atbildes rakstā sniegto atbildi par prasības pieņemamību.

69      Ar vēstuli, ko Pirmās instances tiesas kanceleja saņēmusi 2002. gada 19. jūlijā, SEB lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar vēstuli, ko Pirmās instances tiesas kanceleja saņēmusi 2002. gada 29. jūlijā, De’Longhi lūdza iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Trešās palātas priekšsēdētājs ar 2002. gada 16. septembra rīkojumu šiem pieteikumiem deva piekrišanu. Atbildot uz lūgumiem, pirmkārt, SEB attiecīgi tika lūgta iesniegt iestāšanās rakstu un, otrkārt, De’Longhi – iesniegt noteiktus dokumentus, uz kuriem tā bija atsaukusies savā pieteikumā.

70      Pirmās instances tiesa (trešā palāta), pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, nolēma uzsākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu ietvaros prasīja lietas dalībniekus iesniegt noteiktus dokumentus un atbildēt uz rakstveida jautājumiem. Lietas dalībnieki izpildīja prasīto norādītajos termiņos.

71      Pirmās instances tiesa 2002. gada 9. oktobra sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.

72      Prasītājas, ko atbalsta De’Longhi, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt Apstrīdēto lēmumu,

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

73      Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt kā nepieņemamu un pakārtoti – kā nepamatotu,

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

74      SEB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt kā nepieņemamu un pakārtoti – kā nepamatotu,

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par pieņemamību

 I – Lietas dalībnieku argumenti

75      Prasītāja, ko atbalsta De’Longhi, paskaidro, ka apstrīdētais akts EKL 230. panta nozīmē to skāris tieši un individuāli. BaByliss no jauna iestājas mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgū un līdz ar to tiešā veidā konkurē ar SEB un Moulinex. Tāpat tā aktīvi piedalījusies ir administratīvajā procesā, kas norisinājies, līdz ticis pieņemts Apstrīdētais lēmums.

76      Komisija paskaidro, ka prasītāju Apstrīdētais lēmums individuāli nav skāris.

77      Komisija, pirmkārt, kā pierādījumu norāda uz to, ka, lai BaByliss Apstrīdētais lēmums skartu individuāli, nepietiek vien ar apstākli, ka prasītāja pēc savas iniciatīvas reaģējusi uz 4. panta 3. punktā Regulā Nr. 4064/89 paredzēto publikāciju par koncentrāciju Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un uzsākusi kontaktēties ar Komisiju. BaByliss neko nav norādījusi par to, ka Apstrīdētais lēmums to skāris personisku iezīmju vai īpašu apstākļu dēļ, kas to individualizē līdzīgi kā SEB.

78      Komisija uzskata, ka vairāki uzņēmumi – tāpat kā prasītāja – aktīvi ir piedalījušies administratīvajā procesā. Vienīgais fakts par to, ka uzņēmums ir izteicis viedokli, nav uzskatāms par pamatojumu tam, ka tādējādi Apstrīdētais lēmums prasītāju skāris individuāli. Pastiprināta koncentrāciju izmeklēšana prasa regulāru kontaktu ar vairākiem tirgus dalībniekiem.

79      Otrkārt, Komisija norāda, ka 2. pantā BaByliss statūtos ir noteikts: “uzņēmuma mērķis ir uzņēmējdarbības veikšana visās ražošanas, apstrādes, pārstāvniecības, importa un eksporta, kā arī vairumtirdzniecības, starpnieka un mazumtirdzniecības jomās, it īpaši ar frizieru un skaistumkopšanas, parfimērijas un dāvanu veida vienībām un precēm”, turpretim ar Apstrīdēto lēmumu atzītā koncentrācija attiecas uz mazajiem mājsaimniecībā izmantojamiem elektroaparātiem, kam nav nekāda sakara ar “frizieru, skaistumkopšanas, parfimērijas un citādu veidu dāvanu veida precēm”.

80      Treškārt, Komisija apšauba, ka prasītāja atzīstama par tādu uzņēmumu, kas mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgū “iestājusies no jauna”, un ka, spriežot pēc tās izteikumiem, ne Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne arī prasības celšanas brīdī tā nav piedalījusies tirgū ne ar vienu mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu. BaByliss sevi bija nosaukusi par “potenciālo konkurējošo uzņēmumu”. Tā paziņojusi, ka tā šādas preces “oficiāli” grib ieviest tirgū 2002. gada 15. maijā, par to neiesniedzot nekādus pierādījumus.

81      Ceturtkārt, Komisija norāda, ka nekas neliecina par to, ka BaByliss kā Francijā uzņēmējdarbību veicošas sabiedrības preces vistiešākajā veidā konkurē ar tām precēm, ko SEB izplata ģeogrāfiskajos tirgos, par ko Komisija izteikusi nopietnas šaubas, turklāt Komisija nav izteikusies par stāvokli Francijas tirgū, kura pārbaudi veic Francijas konkurences iestādes.

82      Piektkārt, Komisija paskaidro, ka prasītāja nepamatoti balstījusies uz spriedumiem lietā Air France. Šis gadījums ir pilnīgi citādāks nekā ar Air France. 1994. gada 19. maija spriedumā lietā T‑2/93 Air France/Komisija (Recueil, II‑323. lpp.) Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Komisija konkurences stāvokli konkrētajos tirgos ir pamatojusi, it īpaši ņemot vērā Air France situāciju (sprieduma 45. punkts), ka tas ir vienīgais nopietnais konkurents koncentrāciju nodibinājušajiem uzņēmumiem, savukārt prasītāja vispār nav koncentrācijas darījumu skarto uzņēmumu tirgos. Komisija piebilst, ka tāpat Pirmās instances tiesa norādījusi, ka saskaņā ar Air France, Francijas valdības un Komisijas noslēgto savstarpējo vienošanos Air France pienākums bija izbeigt līdzdalību sabiedrībā TAT (sprieduma 46. punkts), savukārt BaByliss šajā gadījumā nevar atsaukties ne uz vienu līdzīga rakstura vienošanos vai lēmumu, nu kura izrietētu, ka tā, pamatojoties uz konkrētajiem lietas apstākļiem, ir individualizēta tāpat kā SEB. Komisija uzskata, ka tāpat saskaņā ar Pirmās instances tiesas 1994. gada 24. marta spriedumu lietā T‑3/93 Air France/Komisija (Recueil, II‑121. lpp.) Air France ir bijusi konkurents British Airways, savukārt BaByliss šajā gadījumā sevi uzskata par (vēl jo vairāk – potenciālu) SEB konkurējošo uzņēmumu.

83      Visbeidzot, Komisija norāda, ka prasība ir atzīstama par nepieņemamu saistībā ar jauno EKL 230. panta interpretāciju Pirmās instances tiesas 2002. gada 3. maija spriedumā lietā T‑177/01 Jégo‑Quéré SA/Komisija (Recueil, II‑2365. lpp., 51. punkts), jo Apstrīdētais lēmums, no vienas puses, ir individuāls lēmums, kam nav nekādas vispārīgas nozīmes, bet, no otras puses, nekādā ziņā neierobežo prasītājas (kas vēl jo vairāk nav pārstāvēta koncentrācijas skartajos tirgos) tiesības un prasītājai neuzliek nekādus pienākumus. Prasītājas tiesiskais stāvoklis konkrēti un faktiski nav skarts.

84      SEB uzskata, ka prasītāju Apstrīdētais lēmums individuāli nav skāris. Prasītāja kolektīvā procesa ietvaros tāpat kā SEB varēja piedāvāt konkrētu un nopietnu pārņemšanas piedāvājumu, ja to faktiski būtu interesējusi visu vai daļas Moulinex aktīvu pārņemšana. SEB atgādina, ka Pirmais prasītājas piedāvājums Moulinex pārņemšanai tomēr nebija nopietns, un tribunal de commerce de Nanterre to nav uzskatījusi par pieņemamu esam, kamēr vēlākie piedāvājumi tikuši izteikti tikai pēc koncentrācijas un kalpojuši mēģinājumam apšaubīt SEB ierosināto pārņemšanas plānu. Tā piebilst, ka prasītāja arī nekādā veidā nav izrādījusi interesi saistībā ar preču zīmes “Moulinex” saņemšanu, lai gan šāda veida licence saistībā ar tās minēto attīstības stratēģiju tai būtu varējusi darīt iespējamu ilgstoši un efektīvi darboties konkrētajos tirgos.

85      Papildus tam SEB norāda, ka BaByliss preces līdz šim nav realizētas nevienā no ģeogrāfiskajiem tirgiem, uz kuriem attiecas Apstrīdētais lēmums, pat ne Francijā, kur prasības aktivitātes bijušas vien prezentācija restorānā Lionā 2002. gada maijā. SEB piebilst, ka turklāt savā konkurences analīzē Komisija prasītāju nav minējusi ne kā pašreizēju, ne kā potenciālu konkurenti.

86      Visbeidzot, SEB uzsver, ka prasītāja nav piedalījusies arī Conseil de la concurrence [Konkurences padomes] referenta veiktajā izmeklēšanas procesā Francijā un pat nav nedz piedalījusies pati, nedz arī pārstāvēta Conseil de la concurrence sēdē.

 II – Pirmās instances tiesas vērtējums

87      Atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai “jebkura fiziska vai juridiska persona [..] var griezties Tiesā par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas – kaut arī regulas vai lēmuma formā adresēts citai personai – tomēr šo personu skar tieši un individuāli”.

88      Prasītāja nav ne koncentrācijas dalībniece, ne arī Apstrīdētā lēmuma adresāte. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai to lēmums ir skāris tieši un individuāli.

89      Skāruma tiešums nav apstrīdams. Tā kā Apstrīdētais lēmums paredz tūlītēju plānotās koncentrācijas realizāciju, tad konkrēto tirgus stāvoklis tieši var mainīties, kas ir atkarīgs tikai no pušu gribas (skat. iepriekš minēto 1994. gada 24. marta spriedumu lietā Air France/Komisija, 80. punkts).

90      Līdz ar to ir jāpārbauda, vai prasītāju lēmums skar tieši un individuāli.

91      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “citas personas, kas nav lēmuma adresātes, ir individuāli skartas tad, ja lēmums [tās] skar personisko iezīmju vai īpašu apstākļu dēļ, kas tās izceļ no pārējo personu loka un [tās] līdz ar to līdzīgā veidā tiek individualizētas tāpat kā adresāti (Tiesas 1963. gada 15. jūlija spriedums lietā 25/62 Plaumann/Komisija, Recueil, 197., 223. lpp.).

92      Šajā sakarā Pirmās instances tiesa konstatē, ka saistībā ar piedalīšanos procedūrā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 4064/89 4. panta 3. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu, ar 2001. gada 27., 29. un 30. novembra, kā arī ar 2001. gada 6., 20., 21. un 28. decembra vēstulēm Komisijai ir iesniegusi savus apsvērumus par attiecīgā koncentrācijas darījuma sekām saistībā ar attiecīgo tirgu konkurences situāciju un arī par savu stāvokli. Tālāk Komisija uzklausījusi prasītāju 2001. gada 5. decembra sēdē, kā arī telefonkonferencē 2002. gada 4. janvārī kopā ar atbildīgajām amatpersonām, kas veic koncentrācijas projekta pārbaudi.

93      Šajā sakarā BaByliss galvenokārt izteica to pašu kritiku, kā tas minēts prasības pieteikumā Pirmās instances tiesai. Šie apsvērumi galvenokārt attiecās uz koncentrācijas seku dažādos attiecīgos ģeogrāfiskos un preču tirgos pamatojumu, it īpaši saistībā ar BaByliss situāciju, kā arī – uz ierosināto SEB saistību, lai atrisinātu ar Moulinex pārņemšanu saistītās konkurences problēmas, efektivitātes vērtējumu.

94      Visbeidzot ir jākonstatē, ka Komisijai prasītājas iesniegtās vēstules neatspoguļo tikai vienpusēju un no savas puses vēlamu rīcību, bet gan to, ka Komisija, vispirmām kārtām, ir prasītāju aicinājusi iesniegt savus apsvērumus par ierosinātajām koncentrācijas pušu saistībām.

95      Līdz ar to prasītāja ir aktīvi piedalījusies procesā. Proti, vienkārša līdzdalība procesā nav uzskatāma par pietiekamu, kā to pamatoti uzsvērusi Komisija, lai konstatētu, ka prasītāju lēmums ir individuāli skāris, turklāt, ja runa ir par koncentrācijām, kuru izmeklēšanas process prasa uzturēt pastāvīgus kontaktus ar vairākiem uzņēmumiem, tomēr aktīva līdzdalība administratīvajā procesā ir faktors, kas judikatūrā regulāri tiek ņemts vērā konkurences jautājumos, ieskaitot koncentrācijas kontroles īpašas nozares, lai kopā ar citiem īpašiem apstākļiem pierādītu prasības pieņemamību (skat. it īpaši Tiesas 1986. gada 28. janvāra spriedumu lietā 169/84 Cofaz u.c./Komisija, Recueil, 391. lpp., 24. un 25. punkts, un 1998. gada 31. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑68/94 un C‑30/95 Francija/Komisija, sauktu “Kali & Salz”, Recueil, I‑1375. lpp., 54. punkts, kā arī iepriekš minēto 1994. gada 19. maija spriedumu lietā Air France/Komisija, 44. punkts).

96      Ciktāl, turklāt ir runa par prasītājas kā konkurējoša uzņēmuma stāvokli, ir jāatgādina, ka BaByliss, to neapstrīdot Komisijai vai SEB, ir atzinusi sevi par vienu no galvenajiem dalībniekiem mazo “skaistumkopšanas” vai ķermeņa kopšanai izmantojamo elektroaparātu (matu žāvētāji, loku šķēres un matu sukas, bārdas dzenamie un matu griežamie aparāti, depilācijas aparāti sievietēm un citi ķermeņa kopšanai paredzētie aparāti utt.) tirgū.

97      Atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumam koncentrācija attiecas uz mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecību; šī biznesa nozare ietver 13 preču grupas, proti, 11 virtuves tehnikas preču grupas, gludekļus un tvaika ierīces un ķermeņa kopšanai paredzēto aparātu grupu. Saskaņā ar šo, kā tas izriet no Apstrīdētā lēmuma 16. apsvēruma, ķermeņa kopšanai paredzēto aparātu tirgu ir skārusi šī konkrētā koncentrācija. Ne Komisija, ne arī SEB šajā sakarā nav apstrīdējusi, ka prasītāja ir viena no svarīgākajām konkurentēm vai līdzdalībniecēm šo “skaistumkopšanas” vai ķermeņa kopšanas aparātu preču tirgū.

98      Papildus tam ir vērts norādīt, ka saistības tāpat attiecas uz 13 mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu grupu kopumu, kas ietver arī “skaistumkopšanas” vai ķermeņa kopšanas aparātus.

99      Ja arī prasītāja ne Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne arī prasības celšanas brīdī nav bijusi pārstāvēta pārējos 12 koncentrācijas skartajos konkrētajos tirgos, tad tās skatījumā tā vismaz ir potenciāls konkurējošs uzņēmums, jo tā pašlaik iestājas Eiropas mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgū.

100    Komisija un SEB potenciālā konkurējošā uzņēmuma prasības pieņemamību nav apstrīdējušas, ja runa, kā šajā gadījumā, ir par oligopolistiskiem tirgiem, kurus it īpaši raksturo augsti, uz attīstītas uzticēšanās preču zīmei balstīti iestāšanās noteikumi un sarežģīta pieeja mazumtirdzniecībai (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1997. gada 27. novembra spriedumu lietā T‑290/94 Kaysersberg/Komisija, Recueil, II‑2137. lpp.).

101    Komisija un SEB turpretim uzsver, ka apgalvojums, ka prasītāja ir potenciāls konkurējošs uzņēmums, nav nedz izvirzīts, nedz arī pierādīts. Katrā ziņā savās atbildēs uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem, kā arī apsvērumos par prasības nepieņemamības izņēmumu tā norāda, ka savas pieredzes Amerikas tirgū kopš 2001. gada sākuma dēļ tā sākusi īstenot savu stratēģiju iekļūt Eiropas mazo mājsaimniecībai izmantojamo elektroaparātu tirgū ar preču zīmi “Cuisinart”, proti, tirgojot mazās plītiņas, tosterus, espresso aparātus, kā arī mikserus un līdzīga veida ierīces. To apstiprina šis: pirmās Eiropas tirgus studijas saistībā ar mazo elektronisko virtuves tehniku (2001. gada februāris), tehniskas studijas par elektriskās spriedzes pieskaņošanu Cuisinart aparātiem (2001. gada februāris–augusts), sadarbības līgums uz trim gadiem ar Paul Bocuse (2001. gada oktobris) un Cuisinart izstādes ar Paul Bocuse Orlando un Čikāgā (2001. gada septembris un 2002. gada maijs), stratēģijas un budžeta 2002. gadam izstrādes pabeigšana par Cuisinart ieviešanu Eiropā (2001. gada novembris), sarunas ar svarīgākajiem franču klientiem par preču zīmes “Cuisinart” uzņemšanu tirdzniecības programmā (2001. gada decembris–2002. gada maijs), oficiālā ievešana franču presē (paredzēta 2002. gada martā, bet beigās pārcelta) un, visbeidzot, 2002. gada 16. maijā “Cuisinart ieviešanas Francijā pie Paul Bucose Lionā, piedaloties apmēram 50 viesiem, oficiālais datums”. Prasītāja bija vēlējusies ienākt elektrisko kafijas kannu un espresso aparātu, kā arī fritējamo aparātu segmentā.

102    Tas, ka BaByliss, kā to uzsver Komisija un SEB, savu faktisko iestāšanos koncentrācijas skartajos tirgos, salīdzinot ar saviem paziņojumiem, ir vairākkārtīgi pārcēlusi, nav uzskatāms par pietiekamu, lai secinātu, ka tā nav uzskatāma par potenciālu konkurējošo uzņēmumu. Viens vienīgs fakts, ka, lai iestātos tirgū, nepieciešams vairāk laika nekā paredzēts, proti, nenozīmē to, ka tā nenotiks, turklāt – kā to Komisija norādījusi Apstrīdētā lēmuma 24. apsvērumā – “ar iestāšanos jaunu preču tirgū saistītajiem izdevumiem un laika patēriņam, ņemot vērā tirgus īpatnības, var būt liela nozīme un ka “konkurentam neatkarīgi no tā, vai tas ir pārstāvēts citos tirgos kaimiņu reģionos vai konkrētajā preču tirgū citā ģeogrāfiskā reģionā, attiecībā uz iestāšanos jaunā preču tirgū ir jārūpējas, lai tā apgrozījums un līdz ar to arī pārdošanas apjomi ir pietiekami, [un] tam ir nepieciešama pārdošanas veicināšana, veicot tirdzniecību un popularizējot tā preču zīmi gala patērētāju vidū, kam nepieciešams noteikts laiks un kas rada paaugstinātas mārketinga un reklāmas izmaksas”.

103    BaByliss arī pirms savu preču izplatīšanas tirgos atradās tiešās konkurences attiecībās ar SEB–Moulinex saistībā ar tās preču uzņemšanu starp tirdzniecības uzņēmumiem svarīgāko klientu – izplatītāju preču piedāvājumā. Šajā sakarā prasītāja paskaidro, ka no 2002. gada oktobra bija paredzēti pasākumi “virknē veikalu”, ko izvēlējās Auchan un Monoprix. Tādējādi BaByliss uzskatāma par aktuālu koncentrācijas pušu konkurējošu uzņēmumu visos mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās virtuves tehnikas tirgos, kuros tā īslaicīgi iestājusies ar preču zīmi “Cuisinart”. Turklāt prasītāja, kurai par to neviens neiebilda, norāda, ka ķermeņa kopšanai paredzētos aparātus un mazo elektrisko virtuvē izmantojamo virtuves tehniku visi klienti skaita pie vienas un tās pašas preču nodaļas, ka tie paši klienti par šīm precēm realizē tos pašus tirdzniecības piedāvājumus un ka pastāv saistība ar iepirkšanas politiku, pateicoties kurai šo grupu kopējais apgrozījums ir ietverts kopējos piegādes datos, kas ir saistīti ar kopējo rezultātu skaitliskā izteiksmē.

104    Saskaņā ar 2001. gada novembra prasītājas biznesa plānu vismaz īslaicīgi, acīmredzot, tikai ir paredzēta iestāšanās tirgū, ko katrā ziņā neskar Apstrīdētais lēmums. Tomēr prasītāja norādīja, ka BaByliss grupas stratēģija ir preču zīmi “Cuisinart” vispirms ieviest Francijas tirgū, lai uzkrātu mārketinga pieredzi un pamatinvestīcijas novirzītu tur, kur ir stipra grupas kopējā organizācija, un ka tā gribētu balstīties uz veiksmīgu iestāšanos Francijas tirgū, lai tādējādi rastu pieeju arī citās dalībvalstīs.

105    Turklāt ir jānorāda, ka prasītāju 100 % kontrolē Amerikas sabiedrība Conair, kas darbojas ASV un citur pasaulē ar preču zīmēm “BaByliss”, “Conair” un “Revlon” visos mazo elektroaparātu preču segmentos (virtuve, skaistumkopšana, tīrīšana).

106    Lai gan BaByliss nav pārstāvēta nevienā no Regulas Nr. 4064/89 izpratnē skartajiem tirgiem, tās pozīcijas ķermeņa kopšanai paredzēto aparātu tirgū, kā arī tās mātes sabiedrības Conair darbības un pieredzes dēļ tai var tikt radīts pamats to uzskatīt par “potenciālo” konkurenti un tai var tikt atvieglota iestāšanās mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgū.

107    Visbeidzot, kas attiecas uz Komisijas argumentu par BaByliss sabiedrības darījumu mērķi, ir pietiekami konstatēt, ka prasītājas darbība nav ierobežota tikai ar frizieru un skaistumkopšanas sektoru, kā tas izriet no vārda “it īpaši” uzņēmējdarbības definīcijā.

108    Treškārt, ir jāatgādina, ka BaByliss saistībā ar savas plānotās iestāšanās mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirgū vairākkārt ir pieteikusies Moulinex pārņemšanā pilnībā vai vismaz daļējā to aktīvu pārņemšanā.

109    Tā 2001. gada 25. septembrī tā iesniedza pirmo piedāvājumu par daļēju pārņemšanu, kas ietvēra kopējo Krups aktīvu (tiesības uz intelektuālo īpašumu, materiāli un iekārtas, ražotājrūpnīca Mehiko, noliktavas, izplatītāju tīkls) pārņemšanu par EUR 100 miljoniem.

110    SEB min, ka šis piedāvājums prasītāju nevar individualizēt, jo tas nav bijis pieņemams un ka tribunal de commerce de Nanterre to nevienā brīdī nav ņēmusi vērā.

111    Prasītāja uzsver, ka tai nav ticis prasīts iesniegt globālu piedāvājumu par visa Moulinex aktīvu un personāla nodošanu, jo, neskatoties uz atbilstošiem rakstveida jautājumiem, tai nebūtu bijusi pieeja uzņēmuma finanšu datiem. Tikai SEB bija iespējams veikt pilnīgu pārbaudi par Moulinex rūpnīcām un līdz ar to arī iesniegt aptverošu pārņemšanas piedāvājumu Moulinex tiesas ieceltajiem administratoriem.

112    Arī De’Longhi ar 2001. gada 3. decembra Komisijai adresēto vēstuli kritizēja trūkstošo pārskatāmību Moulinex pārņemšanas procesā, kā norādīts turpinājumā:

“SEB ietvēra daļēju pārņemšanu, kas ierobežota ar noteiktām Moulinex preču vienībām un ar tām saistītajām aktivitātēm, pēc tam arī iegūstot formu un citu līdzekļu pārņemšanu, kas nav saistīti ar pārņemtajām aktivitātēm [..], šajā sakarā nemainot kopējo cenu. Turklāt SEB praktiski saņēma pilnvaras izmantot preču zīmi “Moulinex” visai savai produkcijai, bet, kaut arī šī vērtīgā preču zīme Eiropas attiecīgajā sektorā ir vadošā, kā pretizpildījumu neparedzot nekādus pienākumus [..]. Ar šo izskaidrojama nenoteiktība, kas bija pārņemšanas procesā, izrādot interesi. Nosauktie apstākļi bija iemesls tam, ka vairākums pretendentu blakus SEB savus piedāvājumus neiesniedza, kā arī tas izskaidroja to, kādēļ pārņemšanas priekšnosacījumi un process netika publiskoti un kādēļ tas notika īsi pirms tam, kad tā tika apstiprināta.”

113    SEB to apstrīd. Kā tā to paskaidro – tad, tā kā runa nebija par likvidācijas procesu tiesas ceļā, izskatīšanai varēja tikt iesniegti tikai piedāvājumi par uzņēmuma sanāciju, un tiesas ieceltais administrators noteiktajā termiņā saņēma tikai trīs piedāvājumus par Moulinex pilnīgu vai daļēju aktīvu pārņemšanu, proti, piedāvājums no Euroland, no sabiedrības Participation industrielle un SEB grupas. Pirmos divus tribunal de commerce de Nanterre atzina par nepieņemamiem, savukārt citi interešu apliecinājumi, ko saņēma administratori, galvenokārt, attiecās tikai uz preču zīmi “Krups”. Šie dažādie interešu apliecinājumi, it īpaši BaByliss, kas neattiecās uz Krups kapitāla daļām, bet gan uz noteiktiem šī uzņēmuma aktīviem, bija restriktīvi un neiederējās sanācijas plānā, jo tie neietvēra ne Moulinex rūpnieciskā īpašuma, ne arī personāla pārņemšanu, tādēļ tie tika atzīti par nepieņemamiem. Šādos apstākļos tribunal de commerce de Nanterre nolēma, ka “vienīgais” ir atlicis “SEB grupas piedāvājums”. SEB min, ka apelācijas sūdzībā, kas tika iesniegta par šo lēmumu, Versaļas apelācijas tiesa (Cour d’appel de Versailles) noraidīja visus iebildumus par tiesas ieceltā administratora veikto procedūru, lai gan BaByliss, kas brīvprātīgi bija iestājusies šajā procesā, uzsvēra to, ka “ātras un sasteigtas interesējošā uzņēmuma pārņemšanas dēļ, pirmkārt, Euroland un SA  BaByliss sabiedrībām nav iespējams iepazīties ar dokumentāciju un normālos apstākļos un saprātīgos termiņos izstrādāt tālākas darbības (vai tā būtu Euroland vai BaByliss) plānu”.

114    Šajā sakarā ir jānorāda, ka valsts līmeņa juridiska kvalifikācija katrā ziņā nav piemērota, lai novērtētu kādas aktivitātes dabu, izmantojot Kopienu tiesību normas (Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. decembra spriedums lietā T‑128/98 Aéroports de Paris/Komisija, Recueil, II‑3929. lpp., 128. punkts). Savukārt, ja BaByliss piedāvājums saskaņā ar Francijas tiesībām būtu atzīstams par nepieņemamu, jo tas neatbilda sanācijas plānam par uzņēmuma pārņemšanu, tas nemaina apstākli, ka prasītāja ar šo piedāvājumu jau 2001. gada 25. septembrī ir izrādījusi interesi par vismaz daļēju Moulinex pārņemšanu.

115    Tālāk prasītāja turpināja izrādīt interesi par Moulinex sabiedrību, formulējot trīs papildu piedāvājumus pilnīgai vai daļējai pārņemšanai, kā minēts tālāk:

–        2001. gada 29. novembra piedāvājums par kopēju Moulinex pārņemšanu, kas ietvēra kopējā personāla Francijā pārņemšanu (apmēram 5500 personas) un Moulinex aktīvu pārņemšanu, ieskaitot noliktavas par simbolisku cenu EUR 1 apmērā un tika paziņots Komisijas struktūrvienībām, kuras veic pārbaudi par koncentrāciju, kā arī Konkurences, Paterētāju aizsardzības un Krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorātiem (DGCCRF) un Francijas ekonomikas ministra pārstāvim;

–        2001. gada 28. decembra piedāvājums par daļēju Moulinex pārņemšanu, kas attiecās uz kopējo pasaules līmeņa Krups aktivitāšu pārņemšanu, šī uzņēmuma rūpniecisko īpašumu un personālu par summu, kura nosakāma atkarībā no attiecīgo aktīvu apmēra, un kas tika paziņots Komisijas struktūrvienībām, kuras veic koncentrācijas pārbaudi, un Francijas iestādēm;

–        2002. gada 15. februāra piedāvājums par noteiktu Moulinex aktīvu pārņemšanu: tas jaunais piedāvājums par Moulinex piedāvājumu, ko BaByliss adresēja tiesas ieceltajam šī uzņēmuma administratoram, kas neietvēra SEB pārņemamos Alençon, Bayeux un Falaise esošos Moulinex aktīvus, kā arī visus materiālus mikroviļņu krāšņu ražošanai; BaByliss [prasītājas] piedāvātā cena bija EUR 150 000;

116    Ja arī šie dažādie piedāvājumi neatbilda izvirzītajiem nosacījumiem un to izskatīšanai tie netika iesniegti kompetentajām iestādēm vai tika iesniegti tikai pēc koncentrācijas – vai attiecībā uz 2001. gada 15. februāri – iesniegti tikai pēc Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tad tie tomēr kopš 2001. gada 25. septembra apliecina izteikto un pastāvīgo prasītājas interesi par Moulinex pārņemšanu vai noteiktu šī uzņēmuma aktīvu pārņemšanu.

117    No tā visa izriet, ka SEB un Moulinex lēmums prasītāju ir skāris tieši un individuāli un ka prasība par Apstrīdētā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir atzīstama par pieņemamu.

 Par lietas būtību

118    Prasītāja savas prasības atbalstam izvirza četrus pamatus. Pirmais prasības pamats, galvenokārt, ir pamatots ar formālu kļūdu, jo Komisija akceptēja novēlotus SEB saistību ierosinājumus. Ar otro pamatu tiek norādīts, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā koncentrāciju apstiprināja pirmās procesa stadijas beigās, neuzsākot otro stadiju. Ar trešo prasības pamatu tiek norādīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo uzņemtās saistības nebija pietiekamas, lai novērstu konkurences problēmas. Ceturtais prasības pamats balstīts uz Komisijas pieļautu kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav pārbaudījusi, vai SEB stāvoklis nav pastiprināts ar nepamatoti zemu cenu par Moulinex pārņemšanu un Francijas valdības finansiālu palīdzību.

 I – Par pirmo pamatu, kas saistīts ar būtiskām formālām kļūdām, Komisijai pieņemot novēlotus SEB saistību ierosinājumus

 Lietas dalībnieku argumenti

119    Prasītāja uztur prasību, ka Apstrīdētajā lēmumā ir formas trūkumi, jo tā strīdīgo koncentrāciju atzīst, pamatojoties uz saistībām, ko SEB ierosināja tikai pēc paredzētā trīs nedēļu termiņa, skaitot no pieteikuma saņemšanas brīža.

120    Prasītāja atgādina, ka atbilstoši 18. panta 1. punktam Regulā Nr. 447/98 “saistības [pirmajā stadijā] Komisijai ir jāiesniedz trīs nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža”. Tā tālāk citē šādu vietu no Komisijas ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punkta:

“Ievērojot to, ka koriģējoši pasākumi procesa pirmajā stadijā ir paredzēti, lai sniegtu skaidru atbildi uz viegli identificējamām konkurences problēmām, ierosinātajām saistībām paredzētie grozījumi ir akceptējami tikai daļēji. Šādi grozījumi, ja tiek iesniegti kā tūlītējas atbildes uz konsultāciju rezultātiem, ietver skaidrojumus, pilnveidojumus un/vai citādus uzlabojumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka šīs saistības ir īstenojamas un efektīvas.”

121    Pēc prasītājas domām, Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 447/98 18. pantu un ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punktu, akceptējot SEB jaunās saistības, kas tika iesniegtas vairāk nekā desmit dienas pēc noteiktā trīs nedēļu termiņa.

122    2001. gada 5. decembrī, tātad pēdējā termiņa dienā, kā to norāda prasītāja, SEB ierosināja Komisijai saistības, kas bija vienīgi noteiktu preču grupu tirdzniecības ar preču zīmi “Moulinex” divu gadu garumā kopēja EEZ (Apstrīdētā lēmuma 135. apsvērums). Pati Komisija pārstāvēja viedokli, ka šāda veida saistības nerada iespēju atrisināt ar koncentrāciju saistītās konkurences problēmas. Zīmīgi, ka Komisija nav uzskatījusi, ka vajag veikt tirgus testu šādu pasākumu efektivitātes pamatošanai.

123    Prasītāja norāda, ka tikai 2001. gada 18. decembrī, tātad piecas nedēļas pēc koncentrācijas paziņošanas, SEB ierosināja jaunas saistības, kas nozīmēja, ka trešām personām ir jāizsniedz preču zīmes “Moulinex” licence visām koncentrācijā ietvertajām preču grupām uz laiku līdz trim gadiem. Tā piebilst, ka šis otrais ierosinājums pēc savas būtības bija pamats trešajam ierosinājumam, kurš īsi pirms Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tika būtiski grozīts, lai rastu risinājumu tam, ko Komisija bija konstatējusi (Apstrīdētā lēmuma 129.–134. apsvērums).

124    Pēc prasītājas domām, līdz ar to otrais un trešais SEB ierosinājums pēc savas būtības tāpat kā attiecībā uz to nozīmīgumu un ilgumu pamatīgi atšķīrās no sākotnējā ierosinājuma. Līdz ar to šos ierosinājumus Komisijas paziņošanas nozīmē nekādā ziņā nevar uzskatīt vienīgi par tīriem sākotnējo saistību uzlabojumiem, daudz vairāk tie ietvēra jaunas saistības. Šajā sakarā Komisijai šajā procesā bija jānolemj aizsākt otro stadiju.

125    Prasītāja norāda – salīdzinājumam ar 359. un 362. punktu lietā, kas bija pamats Komisijas 2000. gada 14. marta Lēmumam par koncentrācijas nesaderīgumu ar kopējo tirgu un nolīgumu par EEZ darbību (Lieta COMP/M.1672 – Volvo/Scania) (OV 2001, L 143, 74. lpp.), pirmo ierosinājumu Volvo iesniedza noteiktajā termiņā (otrās stadijas laikā) un tad 15 dienas vēlāk iesniedza jaunu saistību ierosinājumu. Komisija atteicās ņemt vērā šo otro ierosinājumu, jo “jaunajā ierosinājumā [nebija] neviena punkta, kuru Volvo nebūtu varējis ietvert saistībās, kas tika iesniegtas noteiktā trīs mēnešu termiņa ietvaros”.

126    Komisija uzskata, ka apgalvojumam, ka “tā ir pieļāvusi formālu kļūdu, apstiprinot novēloti iesniegtas SEB saistības”, nav nekāda pamatojuma.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

127    Jāatgādina, ka koncentrācijas līdzdalībnieces pirmās stadijas laikā Komisijai iesniedza trīs ierosinājumus, proti, 2001. gada 5. decembrī, 2001. gada 18. decembrī un vēlāk, precīzi nenosakāmā laika brīdī pirms Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas 2002. gada 8. janvārī.

128    Šīs saistības būtu rezumējamas šādi:

–        saskaņā ar sākotnējo 2001. gada 5. decembra redakciju (turpmāk tekstā – “sākotnējā saistību redakcija”) tika noteikts pienākums no kopējās EEZ uz diviem gadiem izņemt piecas attiecīgo Moulinex preču grupas;

–        grozītajā 2001. gada 18. decembra redakcijā (turpmāk tekstā – “saistību grozītā redakcija”) bija saistības izsniegt ekskluzīvu licenci uz trim gadiem preču zīmei “Moulinex” kopā ar saistību izņemt no tirgus preču zīmi “Moulinex” pēc licences līguma termiņa beigām uz turpmāko vienu gadu attiecībā uz visām mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu grupām Beļģijā, Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē un attiecībā uz fritējamiem aparātiem Vācijā, Austrijā, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, un licences ņēmēju piegādes pienākumu četrām attiecīgo preču kategorijām;

–        visbeidzot, saistību galīgajā redakcijā, kas tika akceptēta pārsūdzētajā lēmumā (turpmāk tekstā – “saistību galīgā redakcija”), bija saistības izsniegt ekskluzīvu licenci uz pieciem gadiem preču zīmei “Moulinex” kopā ar saistību izņemt no tirgus preču zīmi “Moulinex” pēc licences līguma termiņa beigām uz turpmākajiem trim gadiem attiecībā uz visām mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu grupām Austrijā, Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Portugālē un Zviedrijā, un licences ņēmēju divu gadu, kā arī licences ņēmēja divu gadu piegādes pienākumu Vācijā attiecīgajai preču grupai.

129    Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā ir noteikts:

“Saskaņā ar Regulas Nr. 4064/98 [..] 6. panta 2. punktu ieinteresēto uzņēmumu Komisijai ierosināmās saistības, kuras, pēc dalībnieku domām, ir pamats lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētās regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ieinteresētie uzņēmumi Komisijai iesniedz ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.”

130    Tā kā par koncentrāciju tika paziņots 2001. gada 13. novembrī, tad saistību ierosinājumu Komisijā iesniegšanas termiņš beidzās pirmajā stadijā 2001. gada 5. decembrī saskaņā ar Regulas Nr. 447/98 6.–9. pantā un 18. panta 3. punktā minēto aprēķinu metodi. Tā rezultātā sākotnējā saistību redakcija Komisijai tika iesniegta Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā paredzētajā termiņā.

131    Katrā ziņā ir skaidrs, ka ar sākotnējo saistību redakciju nav domāta tā, kuru Komisija beigu beigās akceptēja, pieņemdama Apstrīdēto lēmumu. Proti, sākotnējā saistību redakcija atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 135. apsvērumam nevarēja izkliedēt visas nopietnās Komisijas šaubas par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu, jo ar to nebija ļauts padarīt iespējamu, ka Moulinex vietu ieņem cits tirgus dalībnieks un ka tā neattiecās uz visiem tirgiem, kur koncentrācija varēja radīt nopietnas šaubas.

132    Tiklab saistību grozīto redakciju, kā arī galīgo reakciju koncentrācijas dalībnieki neapstrīdami iesniedza tikai pēc 18. panta 1. punktā Regulā Nr. 447/98 minētā trīs nedēļu termiņa notecējuma. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai Komisijai bija tiesības pieņemt šos ierosinājumus, nepārkāpjot pēdējo minēto tiesību normu.

133    Tiktāl, pirmkārt, ir jāievēro Regulu Nr. 4064/89 un Nr. 447/98 piemērojamo tiesību normu redakcija.

134    Koncentrācijas līdzdalībniekiem atbilstoši Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktam Komisijai ir jāiesniedz tās saistības trīs nedēļu laikā, “kuras, pēc dalībnieku domām, ir pamats [lēmuma pieņemšanai pirmās stadijas beigās]”.

135    Tālāk atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 10. panta 1. punkta otrajai daļai pirmā stadija tiek pagarināta līdz sešām nedēļām, ja ieinteresētie uzņēmumi pēc koncentrācijas paziņojuma saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu piedāvā uzņemties saistības, kas, “pēc dalībnieku domām, ir jāņem vērā[, pieņemot lēmumu pirmās stadijas beigās]”.

136    No šo noteikumu redakcijas izriet, ka Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā minētais trīs nedēļu termiņš koncentrācijas dalībniekiem pēc savas būtības ir atzīstams par saistošu tādā nozīmē, ka Komisijai pirmās stadijas laikā saistības nav jāņem vērā, ja dalībnieki šīs saistības iesniedz pēc noteiktā termiņa.

137    Lai konstatētu, vai Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punkts ir jāinterpretē šādi, tāpat ir jāizvērtē šīs normas teksts kopā ar tajā nosprausto mērķi.

138    Šeit ir jāņem vērā, ka minētā tiesību norma tika ieviesta ar Regulu Nr. 447/98, ar ko pēc Regulas Nr. 1310/97 pieņemšanas tika atcelta Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3384/94 par paziņojumiem, termiņiem, kā arī uzklausīšanu saskaņā ar Regulu Nr. 4064/89 (OV L 377, 1. lpp.). Ar pēdējo minēto Regulā Nr. 4064/89 tika ieviestas pamatnormas par saistībām pirmajā stadijā. Regulas Nr. 447/98 preambulas 16. apsvērumā Komisija skaidro, ka termiņi šajā regulā paredzēto saistību iesniegšanai tika paredzēti, lai “Komisija saistības, kas noteiktas, lai koncentrāciju darītu saderīgu ar kopējo tirgu, kārtīgi varētu izvērtēt un nodrošināt nepieciešamās konsultācijas ar dalībniekiem, trešām personām un dalībvalstu iestādēm”.

139    Līdz ar to no šī apsvēruma izriet, ka Komisija, Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā ieviešot minēto termiņu, ir gribējusi nodrošināt, lai tai būtu nepieciešamais laiks izvērtēt ierosinātās saistības un konsultēties ar trešām personām. Šī mērķa labad, bez šaubām, ir nepieciešams, lai šajā normā paredzētais termiņš būtu pusēm saistošs, lai tās pirms pirmās stadijas pabeigšanas saistības nevarētu ierosināt tādā brīdī, kad Komisijas rīcībā, savukārt, nav nepieciešamā laika izvērtēt šīs saistības un konsultēties ar trešām personām, turklāt šis termiņš nekādā ziņā nevar būt saistošs Komisijai, jo, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, tā var konstatēt, ka ir pietiekams arī īsāks termiņš, lai veiktu šo novērtējumu un izvērstu konsultācijas.

140    Tātad Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punkts ir saprotams tādējādi, ka koncentrācijas dalībnieki no Komisijas nevar pieprasīt ņemt vērā pēc trīs nedēļu termiņa notecējuma iesniegtos ierosinājumus un grozījumus saistībās un ka Komisijai turpretī, ja vien tās rīcībā ir nepieciešamais laiks pārbaudes veikšanai, ir iespējams apstiprināt koncentrāciju ar šiem ierosinājumiem pat tad, ja grozījumi izdarīti pēc trīs nedēļu termiņa notecējuma.

141    Tā rezultātā Komisija saistību grozīto redakciju un galīgo redakciju varēja pieņemt arī pēc Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā noteiktā trīs nedēļu termiņa, jo šis termiņš tai nebija saistošs.

142    Papildus tam Komisija ar savu piekrišanu šīm saistībām pretēji prasītājas apgalvotajam ievēroja attiecīgos principus, kurus tā norādīja savā ziņojumā par koriģējošiem pasākumiem.

143    Pirmkārt, šajā sakarā ir jākonstatē, ka šis ziņojums pretēji Komisijas atbildes rakstā minētajam viedoklim ir juridiski saistošs. Proti, Komisijai ir saistoši tās pieņemtie ziņojumi koncentrāciju kontroles jomā, ja vien šajos ziņojumos nav atkāpes no Līguma un Regulas Nr. 4064/89 noteikumiem (skat. Tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā C‑382/99 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑5163. lpp., 24. punkts, un 2002. gada 26. septembra spriedumu lietā C‑351/98 Spānija/Komisija, Recueil, I‑8031. lpp., 53. punkts). Turklāt Komisija nevar atkāpties no noteikumiem, ko tā pati pieņēmusi (skat. it īpaši Pirmās instances tiesas 1991. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 53. punkts).

144    Savā ziņojumā par koriģējošiem pasākumiem Komisija norāda:

“37      Ja tomēr no pārbaudes izriet, ka piedāvātās saistības nav pietiekamas, lai klīdinātu šaubas saistībā ar konkurenci, puses par to tiek informētas. Ja ievēro, ka koriģējošie pasākumi pirmajā stadijā ir paredzēti, lai sniegtu vienkāršu atbildi uz skaidri pamanāmām aizdomām saistībā ar konkurenci, tad ierosināto saistību grozījumi ir akceptējami tikai daļēji. Šādi grozījumi, ja tiek iesniegti kā tūlītējas atbildes uz konsultāciju rezultātiem, ietver skaidrojumus, pilnveidojumus un/vai citādus uzlabojumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka šīs saistības ir īstenojamas un efektīvas.”

145    Attiecībā uz grozījumiem, kas veikti ar saistību galīgo redakciju, tad ir skaidrs un prasītāja arī to neapstrīd, ka šajā sakarā ir runa par ierobežota rakstura grozījumiem ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punkta nozīmē. Salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju galīgā saistību redakcija ir ierobežota ar ekskluzīvās licences un attiecīgas atturēšanās no piedalīšanās tirgū pagarināšanu, sākotnēji četrās dalībvalstīs piemēroto pamatprincipu par licences derīgumu attiecībā uz visiem mājsaimniecībā izmantojamiem elektroaparātiem piemērošanu arī pārējām piecām dalībvalstīm un, visbeidzot, piegādes pienākuma apjoma samazināšanu. Tā kā šie grozījumi attiecas tikai uz saistību piemērojamību laikā, attiecībā uz precēm un telpu, tad tie ir uzskatāmi par ierobežojoša rakstura grozījumiem sākotnējās redakcijas uzlabošanai un pilnveidošanai ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punkta nozīmē.

146    Attiecībā uz izmaiņām, kas tika veiktas ar grozījumiem sākotnējā redakcijā, kas bija izmaiņas pienākumā par īslaicīgu atturēšanos piedalīties tirgū ar preču zīmi “Moulinex”, ir jākonstatē, ka SEB kā preču zīmes “Moulinex” īpašnieks ar ekskluzīvu licenci, kā arī ar atteikšanos no piedalīšanās tirgū zaudē tiesības izmantot šo preču zīmi konkrētos reģionos. Tiktāl apstāklis, ka ekskluzīvas licences izsniegšana dara iespējamu arī trešām personām izmantot preču zīmi, var tikt uztverts kā “uzlabojums” salīdzinājumā ar vienkāršu atteikšanos.

147    Papildus tam SEB atbilstoši 1. punkta c) apakšpunktam ir pienākums atturēties izmantot preču zīmi “Moulinex” arī trīs gadus pēc licences līguma darbības termiņa beigām. Turklāt licences saņēmēji atbilstoši 1. punkta a) apakšpunkta otrajai daļai licences līguma darbības laikā jebkurā brīdī var sākt izmantot preču zīmi “Moulinex”, lai visbeidzot pārietu uz savu preču zīmi. Piemērojot šos abus noteikumus, preču zīme “Moulinex” no tirgus ir izņemta vismaz uz trim gadiem un vismaz teorētiski – ilgākais uz astoņiem gadiem. Tomēr pretēji prasītājas apgalvotajam sākotnējā saistību redakcija nav ierobežota tikai ar to, ka sākotnējā redakcijā paredzētā atteikšanās no preču zīmes “Moulinex” piedalīšanās tirgū tiek aizstāta ar licences izsniegšanu uz šo preču zīmi, bet gan tas šo atteikšanos pastiprina ar SEB uzliktajām saistībām attiecībā uz licences izsniegšanu. Pamatojoties uz šo, galīgā saistību redakcija ir sākotnējās versijas “uzlabojums”.

148    Turklāt šis uzlabojums, lai gan ar trešām personām acīmredzami nenotika konsultācijas par sākotnējo saistību redakciju, ir uzskatāms par “tūlītēju atbildi uz konsultāciju rezultātiem”, lai darītu saistības “īstenojamas un efektīvas”. Prasītāja pati 25. jautājumā konkurences uzņēmumiem izsniegtajā anketā paskaidroja, ka ilgstoša pozīcija attiecīgos valsts preču tirgos ir priekšnosacījums diviem ļoti svarīgiem elementiem, proti, patērētāju uzticībai preču zīmei un pieejai dažādiem izplatītāju tīkliem. Tādējādi Komisija loģiskā kārtā no konsultācijām ar trešām personām varēja izsecināt, ka ekskluzīva licence preču zīmei “Moulinex” ir tūlītēja atbilde uz trešo personu norādītajām problēmām, jo šī licence salīdzinājumā ar vienkāršu atteikšanos no piedalīšanās tirgū padara iespējamu, ka Moulinex vietā iestājas tirgus dalībnieks, kura rīcībā ir pazīstama preču zīme un pieeja izplatītāju tīklam.

149    Kā izriet no lietas dokumentiem, De’Longhi 2001. gada 17. decembra ziņojumā “par iespējamām SEB” saistībām Komisijai skaidri norādīja, ka “alternatīva pārņemšanai būtu SEB saistības izsniegt preču zīmes “Moulinex” licenci trešām personām visos valstu tirgos, kuros koncentrācija paralēli izsauc īpaši lielas, pret konkurenci vērstas sekas”. Lai gan De’Longhi, kā to var pieņemt no tās teiktā tiesas sēdē, šo viedokli detalizēti paskaidroja savā 2002. gada 3. janvāra atbildē jautājumu anketā par saistībām, tas tomēr ir norādījums uz to, ka Komisija saprātīgā veidā, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu, licences izsniegšanu varēja uztvert kā tūlītēju atbildi uz konsultācijām ar trešām personām, jo De’Longhi pati deva priekšroku šādai izvēlei, pirms to ierosināja SEB.

150    Visu šo iemeslu dēļ grozītā saistību redakcija, kā arī to galējā redakcija ir uzskatāmas par ierobežota rakstura grozījumiem, ko Komisija var akceptēt saskaņā ar ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punktu pēc Regulas Nr. 447/98 18. panta 1. punktā paredzētā termiņa notecējuma.

151    Tā rezultātā pirmais pamats ir noraidāms pilnībā.

 II – Par otro pamatu par to, ka Komisija, apstiprinādama koncentrāciju, neuzsākot otro stadiju, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā

 Lietas dalībnieku argumenti

152    Prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā atbilstoši Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam nav uzsākusi otro stadiju, lai gan pirmās stadijas beigās nebija izpildīti priekšnosacījumi apstiprinājuma izteikšanai, jo SEB ierosinātās saistības pārliecinošā veidā nedarīja iespējamu izklīdināt visas nopietnās šaubas saistībā ar koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu.

153    Saskaņā ar ziņojumu par koriģējošiem pasākumiem “uzņemtajām saistībām, kuras uzņemas pirmajā stadijā attiecībā pret Komisiju, “pārliecinošā veidā” būtu jāizslēdz visas “nopietnās šaubas” saistībā ar koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu. Pirmās stadijas laikā uzņemtās saistības var būt pamats apstiprinājumam, neiesākot otro stadiju, tikai tad, ja

–        līdz ar koncentrāciju radušās konkurences problēmas ir aptveramas visai skaidri;

–        ja minētās saistības ir pietiekamas, lai pārliecinošā veidā izklīdinātu nopietnas šaubas, un tādējādi ir tādas, kas vienkārši izklīdina skaidras šaubas saistībā ar konkurenci;

–        minētās saistības ir “tūlītēja atbilde” uz Komisijas konsultācijām ar tirgus dalībniekiem un pusēm.

154    Tā Komisija savā ziņojumā par korekcijas pasākumiem ir nonākusi pie šāda secinājuma:

“Piekrišanu saistībām pirmajā stadijā var akceptēt tikai dažu veidu gadījumos. Konkurences problēmai ir jābūt tik skaidri redzamai un koriģējošajiem pasākumiem tik skaidriem, ka dziļāka izmeklēšana nav nepieciešama.”

155    Tāpat prasītāja atgādina, ka Komisija minētajā Volvo/Scania lietā ir noraidījusi koncentrācijas dalībnieku ierosinājumus, pēc tam konstatējot:

“Nav secināms, ka jaunais ierosinājums skaidri un nepārprotami būtu izklīdinājis visas minētās šaubas saistībā ar konkurenci. Pamatojoties uz jauno ierosinājumu sarežģītību, Komisijai nebūtu bijis iespējams tos efektīvi novērtēt īsajā atlikušajā laikā līdz termiņa beigām saskaņā ar regulas par koncentrācijas kontroli 10. panta 3. punktu. Būtu bijusi nepieciešama papildu izmeklēšana un saskaņā ar attiecīgajiem regulas par koncentrācijas kontroli noteikumiem būtu nepieciešams apzināt ieinteresēto trešo personu viedokli.”

156    Šādos apstākļos Komisija, pēc prasītājas domām, pirmās stadijas beigās nevarēja apstiprināt koncentrāciju, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā. Pēc šīs stadijas Komisijai ar nepieciešamo pārliecības pakāpi nebija iespējams konstatēt, ka paredzamie ierosinājumi varētu izkliedēt virkni šaubu saistībā ar koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu.

157    Trīs elementi liecina par to, ka Komisija pirmās stadijas beigās ar nepieciešamo pārliecību nevarēja konstatēt, ka iesniegtie ierosinājumi ir pietiekami, lai atrisinātu visas konkurences problēmas, ko rada koncentrācija.

158    Pirmkārt, prasītāja min, ka pēc tās rīcībā esošās informācijas Komisija līdz šim nekad neko nav apstiprinājusi vienīgi uz saistību pamata, kas attiecas uz preču zīmju licencēm; šādas saistības parasti ir kopā vai ir papildinātas ar citiem koriģējošiem pasākumiem, kā, piemēram, aktīvu cesija. Prasītāja atgādina, ka šajā sakarā Komisija pati sava ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 16. punktā noteica: “Tur, kur horizontāla veida pārklāšanās kādā īpašā tirgū veido konkurences problēmu, ir jāīsteno vispiemērotākās aktivitātes.” Pēc prasītājas teiktā – tā rezultātā Komisijai nevarēja būt tāda pieredze, kas tai ar nepieciešamo pārliecību varēja ļaut konstatēt to, vai vienkāršs apstiprinājums preču zīmes licences izsniegšanai nepārprotami varēja atrisināt apzinātās konkurences problēmas.

159    Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisijai nav bijis nepieciešamais ieskats par uzņemto saistību efektivitāti. Pretēji parastai cesijas saistībai, kuras sekas Komisija varētu viegli pārredzēt, preču zīmes efektivitāti jau pēc savas būtības ir grūti novērtēt, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kā, piemēram, licences darbības termiņš, tam sekojoša atturēšanās no preču zīmes izmantošanas un precīzs licences perimetrs. Turklāt šādu saistību seku pamatojums tiek sarežģīts ar to, ka preču zīmes “Moulinex” licence saskaņā ar Komisijas paredzētajām saistībām atkarībā no preces un valsts var tikt izsniegta dažādiem uzņēmumiem. Līdz ar to Komisija nav bijusi spējīga, neveicot precīzāku izmeklēšanas procesu, ar vajadzīgo pārliecību pamatot to, vai licences ņēmējs pēc koncentrācijas atsevišķām preču grupām un valstīm faktiski var radīt faktisku atsvaru attiecībā pret SEB–Moulinex.

160    Treškārt, ir jānorāda, ka SEB uzņemto saistību grozītās redakcijas pamatošanai jautājumu anketa 2001. gada 20. decembrī tika iesniegta trešām personām [uzņēmumiem] un atbildi sniegt tika pieprasīts 2001. gada 21. decembrī. Šī ārkārtīgi īsā atbildes sniegšanas termiņa dēļ nav bijis iespējams attiecīgajām personām izteikt precīzu un detalizētu viedokli par iespējamām ierosināto saistību sekām. Prasītāja piekrīt, ka noteiktos gadījumos ļoti īss termiņš atbildes sniegšanai par saistībām ir akceptējams, kuru sekas – kā aktīvu cesijas gadījumā – ir viegli aptveramas. Šajā kompleksu un reti praktizētu saistību gadījumā turpretī vienas dienas termiņš nav pietiekams, lai trešās personas varētu izteikt detalizētu viedokli.

161    Komisija apstrīd, ka tā, akceptēdama koncentrāciju pirmās stadijas beigās, neuzsākot padziļinātas izmeklēšanas procesu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

162    Ir jākonstatē, ka prasītāja, apgalvodama, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neuzsākot otro stadiju, kaut arī SEB ierosinātās saistības nav bijušas pietiekamas, lai pārliecinošā veidā klīdinātu šaubas, apšauba ekonomiskās kārtības vērtējumu, kas Komisiju mudināja akceptēt SEB ierosinātās saistības. Šajā sakarā šis pamats pārklājas ar trešo pamatu, kas balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz saistību uzņemšanos, lai atrisinātu radušās konkurences problēmas. Tādējādi šis attiecīgā pamata aspekts tiks izskatīts trešā pamata ietvaros.

163    Pirmās stadijas laikā uzņemtās saistības saskaņā ar Regulas Nr. 1310/97 astoto apsvērumu var akceptēt, “ja konkurences problēmas ir pilnīgi identificējamas un viegli labojamas”. Tāpat ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 37. punktā ir noteikts, ka pirmās stadijas koriģējošiem pasākumiem “ir jāsniedz vienkārša atbilde par pilnīgi identificējamām konkurences problēmām”.

164    Attiecībā uz konkrētajām konkurences problēmām ir jākonstatē, ka prasītāja nav identificējusi citas problēmas kā Komisija to darījusi Apstrīdētajā lēmumā.

165    Šajā sakarā katrā ziņā ir vērts atgādināt, ka Komisija ir balstījusies uz uzmanīgu konkurences analīzi. Pretēji administratīvajā procesā pārstāvēto lietas dalībnieku viedoklim, saskaņā ar kuru ģeogrāfiskie tirgi ir atzīstami par pasaules mēroga tirgiem, tai Apstrīdētā lēmuma 30. apsvērumā attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīcija pēc valsts mēroga “pirmās stadijas beigās” likās esam “vispiemērotākā”. Turklāt, lai pēc koncentrācijas novērtētu jaunās vienības konkurējošo stāvokli, Komisija, saskaitot kopējās SEB un Moulinex tirgus daļas, pieņēma, ka saistībā ar Moulinex nav konstatējami nekādi zaudējumi apgrozījumā, lai gan šādi zaudējumi var rasties saistībā ar uzņēmuma pārņemšanu un nav šaubu, ka noteikti Moulinex modeļi vairāk netiek ražoti. Tā arī Komisija Apstrīdētā lēmuma 42. apsvērumā paskaidroja, ka “vismaz pirmajā procesa stadijā” nav izslēgts tas, “ka jaunizveidotajai vienībai ir iespējams atjaunot Moulinex konkurētspēju, kas nebija iespējams pirms maksātnespējas procesa”.

166    Līdz ar to Komisija skaidri ir identificējusi ar koncentrāciju radušās konkurences problēmas.

167    Prasītāja izvirza trīs argumentus, lai pierādītu, ka Komisija ar noteiktu pārliecību nav varējusi pieņemt, ka ar ierosinātām saistībām bija iespējams novērst šaubas saistībā ar koncentrācijas saderīgumu, un līdz ar to, apstiprinot koncentrāciju pirmās stadijas beigās, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šie argumenti, pirmkārt, balstīti uz saistību veidu, otrkārt, un nepietiekamu Komisijas ieskatu, pamatojot saistības, un, treškārt, uz termiņu, kura ietvaros trešām personām (uzņēmumiem) bija jāsniedz viedoklis par saistībām.

168    Pirmā argumenta ietvaros, proti, par ierosināto saistību veidu, ir runa par ekskluzīvas licences uz preču zīmi “Moulinex” līgumiem 9 dalībvalstīs attiecībā uz 13 konkrēto preču grupām uz laiku līdz 5 gadiem un par SEB grupas saistību licences līguma darbības termiņa laikā un vēl 3 gadus pēc termiņa notecējuma atturēties veikt tirdzniecību ar preču zīmi “Moulinex”.

169    Ne Regulā Nr. 4064/89, ne arī ziņojumā par koriģējošiem pasākumiem skaidri nav paredzēts, kāda veida saistības otrās stadijas beigās vai pirmās stadijas robežās ir akceptējamas vai ir jāakceptē. Tā kā ar Regulas Nr. 4064/89 palīdzību būtu jānovērš tirgus struktūru atzīšana vai stiprināšana, kas būtiski var traucēt efektīvu konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ierosinātajām saistībām tomēr būtu jākalpo par pamatu secinājumam, ka ar attiecīgo koncentrāciju netiek nodibināts vai pastiprināts dominējošs stāvoklis. Šajā sakarā būtībā nav atšķirības starp saistībām, kuras uzņemas pirmajā stadijā, un saistībām, kuras uzņemas otrajā stadijā, lai gan tajā pašā laikā pirmās minētās šajā stadijā nepieciešamās tirgus izpētes trūkuma dēļ ne tikai nedrīkst pieļaut tādu iznākumu, ka ar darījumu netiek nodibināts vai pastiprināts dominējošais stāvoklis, bet tām arī jābūt pietiekamām, lai šajā ziņā skaidri izkliedētu nopietnas šaubas.

170    Pat, ja uzņēmuma aktīvu cesija, galvenokārt, ir uzskatāma par piemērotāko koriģējošo pasākumu, lai horizontālas pārklāšanās gadījumā vienkāršā veidā būtu pretstatāma konkurences problēmai, tomēr sākotnēji nevar izslēgt, ka licences ir atzīstamas par piemērotu pasākumu radušos konkurences problēmu novēršanai. Tā Pirmās instances tiesa 1999. gada 25. marta spriedumā lietā T‑102/96 Gencor/Komisija (Recueil, II‑753. lpp., 319. punkts) atzina, ka “a priori nav izslēdzams tas, ka pirmajā brīdī rīcību noteicošas saistības, kā, piemēram, preču zīmes neizmantošana noteiktu laiku vai koncentrācijas rezultātā radušās vienības daļas ražotspējas nodošana konkurentiem, vai vispārīgas pieejas nodrošināšana būtiskai infrastruktūrai ar nediskriminējošiem nosacījumiem, tāpat varētu būtu piemērotas, lai novērstu dominējošā stāvokļa nodibināšanu vai pastiprināšanu”.

171    Prasītāja uzsver, ka Komisija līdz šim nav apstiprinājusi koncentrāciju, tikai pamatojoties uz saistību izsniegt licenci uz preču zīmi. Tas nav svarīgi, jo SEB uzņemto saistību akceptēšanu no Komisijas puses nevar kritizēt vienīgi tāpēc, ka Komisija līdz šim nav apstiprinājusi koncentrāciju, pamatodamās tikai uz saistībām, kas attiecas uz preču zīmi, ciktāl šādas saistības ir atzīstamas par piemērotām, lai efektīvi atrisinātu radušās konkurences problēmas. Šis jautājums, kas attiecas uz saistību saturu, tiek apskatīts pamata par saistību nepietiekamo raksturu ietvaros.

172    No lietas materiāliem arī izriet, ka administratīvā procesa laikā vairākas trešās personas (uzņēmumi), tostarp arī De’Longhi, Komisijai darīja zināmu, ka licences līgums noteiktos apstākļos būtu pietiekams, lai atrisinātu radušās konkurences problēmas (skat. iepriekš 149. punktu).

173    Tirdzniecības zīmei koncentrācijas skartajā sektorā, bez šaubām, ir primāra nozīme un tā gala patērētāju izvēlei ir īpaši svarīga. Piedāvājumi Moulinex pārņemšanai gandrīz tikai attiecās uz šīs preču grupas zīmi un nevis tā produkcijas vienībām; arī prasītāja, pirmām kārtām, bija ieinteresēta preču zīmes “Krups” iegūšanā. Neapstrīdami ir tas, ka ķermenisko lietu cesijai šajā gadījumā neapstrīdami konkurences struktūrā bija sekundāra nozīme. Ja tiktu pieprasītas no tiesībām uz preču zīmes izmantošanu izrietošās bezķermeniskas lietas, tad tas lielākoties līdzinātos daļējam koncentrācijas aizliegumam un būtu pretrunā samērīguma principam, ja SEB–Moulinex dominējošā stāvokļa nodibināšanu vai pastiprināšanu varētu novērst ar licences izsniegšanu.

174    Ir jākonstatē, ka prasītāja nav minējusi, ka Komisijai nebija iespējams pat konstatēt, vai trešā(-s) persona(-s) [uzņēmums(-i)] ir spējīga(-as) radīt faktisku atsvaru attiecībā pret SEB–Moulinex. Vēl jo vairāk, tieši pretēji, Komisija saistību galīgajā redakcijā ietvēra apsvērumu par licences saņēmēja īpašībām un paredzēja, ka licences saņēmējam(-iem) ir nepieciešama Komisijas piekrišana, tam (tiem) ir jābūt spējīgiem pastāvēt un būt neatkarīgiem un ka tam (tiem) konkrētajā tirgū jābūt spējīgiem efektīvi konkurēt.

175    Tālāk pretēji prasītājas apgalvotajam no SEB uzņemtajām saistībām izriet, ka vienā valstī nevar būt vairāki licences saņēmēji; proti, saistības skaidri 1. punkta a) apakšpunktā norāda uz to, ka katrā konkrētajā dalībvalstī licence ir ekskluzīva, un 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka licence attiecas uz visiem mazajiem mājsaimniecībā izmantojamiem elektroaparātiem un ne licences saņēmējs, ne arī SEB preču zīmi “Moulinex” nedrīkst izmantot citām precēm.

176    Attiecībā uz otro pārmetumu, atbilstoši kuram Komisija nav guvusi nepieciešamo ieskatu paredzēto saistību efektivitātes novērtēšanā, ir pietiekami konstatēt, ka preču zīmes licences iedarbība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, kuri ir kontrolējami grūtāk nekā uzņēmuma aktīvu cesija, tomēr sākotnēji nav izslēdzams, ka Komisija svarīgos parametrus var izvērtēt jau pirmajā stadijā.

177    Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija ņēma vērā visus prasītājas norādītos kritērijus un tos varēja izmēģināt tirgū. Tā uz savas pārbaudes un trešo personu [uzņēmumu] atbilžu pamata labāk varēja atpazīt sākotnējo uzņemto saistību nepieļaujamību un veikt nepieciešamos uzlabojumus saistībā ar licences termiņu, konkrēto atteikšanos no preču zīmes izmantošanas un precīzu licences perimetru. Saistību galīgajā redakcijā it īpaši ir paredzēts:

–        licences līguma darbības termiņa pagarināšana un attiecīga atteikšanās no preču zīmes izmantošanas uz diviem gadiem, kur sākotnēji bija paredzēts laiks uz trim un vienu gadu (saistību 1. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa);

–        licences līguma darbības paplašināšana uz visām atbilstošajām precēm un aizliegums SEB visas (arī neatbilstošās) preces konkrētajās deviņās dalībvalstīs tirgot ar preču zīmi “Moulinex” (saistību 1. punkta a) apakšpunkts un 1. punkta c) apakšpunkta otrā daļa);

–        licences saņēmēju saistības saņemt noteiktas attiecīgās preces no SEB atcelšana (izņemot īpašo Vācijas gadījumu) (saistību 1. punkta d) apakšpunkts);

–        prasība, lai licences saņēmēji jau būtu pārstāvēti tirgū vai potenciālā veidā būtu spējīgi to darīt (saistību 1. punkta g) apakšpunkts).

178    Šādos apstākļos saistības nav atzīstamas par plašām un sarežģītām tādā mērā, ka Komisijai ar nepieciešamo pārliecību nebija iespējams konstatēt, ka tirgū ir atjaunojama efektīva konkurence, turklāt saistību galīgajā versijā ir ņemta vērā trešo personu [uzņēmumu] kritika. Tāpat ir jākonstatē, ka tā paša iemesla dēļ no Komisijas puses apstiprinātās saistības precīzi bija pietiekamas, lai Komisija varētu pamatot visus šos saistību elementus.

179    Treškārt, attiecībā uz termiņiem, kas trešām personām [uzņēmumiem] bija dots, lai izteiktu savu viedokli, ir jānorāda, ka sava ziņojuma par koriģējošiem pasākumiem 34. punktā Komisija paredzēja:

“34      Lai radītu pamatu lēmuma pieņemšanai atbilstoši 6. panta 2. punktam, ierosinājumiem par saistībām ir jāatbilst šādiem priekšnoteikumiem:

a)      tie ir jāiesniedz savlaicīgi, t.i., vēlākais, pēdējā trīs nedēļu termiņa dienā;

[..]

Pusēm tirgus testa veikšanas nolūkā Komisijai savlaicīgi ir jāiesniedz konfidenciāla rakstura saistību ierosinājumu redakcija.”

180    Prasītāja sūdzas, ka tai apsvērumi par saistību grozīto redakciju bija jāiesniedz 2001. gada 21. decembrī, lai gan šī redakcija tai tika iesniegta tikai 2001. gada 20. decembrī. Kā to uzsver Komisija, no lietas materiāliem izriet, ka šis pārmetums balstīts uz nepareiziem lietas faktiskajiem apstākļiem, jo Komisijas vēstulē skaidri bija norādīts, ka termiņš būs uzskatāms par notecējušu 2002. gada 2. janvārī, nevis 2001. gada 21. decembrī. Līdz ar to trešo personu [uzņēmumu], tostarp arī prasītājas, rīcībā bija 12 dienas, lai iesniegtu apsvērumus par saistību grozīto redakciju. Šis laika sprīdis – it īpaši ņemot vērā koncentrācijas izmeklēšanas procesa steidzamību –, bez šaubām, bija pietiekams. Tāpat Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā Kaysersberg/Komisija 24 stundu termiņu atzina par pamatotu, kas trešām personām tika piešķirts apsvērumu iesniegšanai par saistību jauno redakciju. Tāpat ir jāievēro, ka prasītāja izsaka kritiku par laiku, kurš bija tās rīcībā, lai iesniegtu apsvērumus par pēdējiem saistību ierosinājumiem, ka tā no savas puses, neskatoties uz īso termiņu, bija spējīga rakstveidā komentēt saistību grozīto redakciju. Visbeidzot prasītāja nenorāda ne uz vienu elementu, lai raksturotu to, ka ilgākā termiņa tā būtu varējusi iesniegt citus faktus, kas mainītu Apstrīdēto lēmumu. Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka prasītāja būtībā Pirmās instances tiesai ir iesniegusi tos pašus argumentus ko administratīvajā procesā. Jāatzīst, ka Komisija ir pieņēmusi Apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā visus apstākļus pēc tam, kad tā pienācīgi bija uzklausījusi trešās personas [uzņēmumus] par pasākumu efektivitāti konstatēto konkurences problēmu atrisināšanai.

181    No iepriekš minētā izriet, ka ne attiecīgās konkurences problēmas, ne SEB ierosinātās saistības, ne arī trešām personām [uzņēmumiem] dotais laiks Komisiju nekavēja uzskatīt, ka pirmās stadijas beigās nopietnās šaubas var tikt izklīdinātas.

182    Tā rezultātā ir jākonstatē, ka pamats, kas balstīts uz to, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neuzsākot otro stadiju, ir noraidāms.

 III – Par trešo prasības pamatu – acīmredzamu kļūdu novērtējumā, jo saistības neesot bijušas pietiekamas radušos konkurences problēmu kontekstā

183    Pēc prasītājas domām, pieņemot Apstrīdēto lēmumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā, jo SEB ierosinātās saistības nebija atzīstamas par pietiekamām, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās konkurences problēmas.

184    Šim pamatam ir piecas daļas. Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā šādu iemeslu dēļ:

–        saistība izsniegt preču zīmes licenci nav piemērota tam, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās konkurences problēmas;

–        saistību termiņi ir pārāk īsi;

–        piegādes saistība Vācijas tirgū un priekšnosacījumi par piegādes iespējamību attiecībā uz visiem licences saņēmējiem ir pamats SEB–Moulinex dominējošā stāvokļa pastiprināšanai;

–        ar Komisijas atļauju radītā iespēja vienlaicīgi vairākiem uzņēmumiem izmantot vienu un to pašu preču zīmi Eiropas Savienībā var novest pie SEB–Moulinex un uzņēmuma(-u), kuriem ir tiesības uz licenci, savstarpēji saskaņotas rīcības;

–        saistības nav noteiktas attiecībā uz tirgiem, kuros pastāv pamats rasties nopietnām konkurences problēmām.

185    Papildus tam De’Longhi uztur prasību, ka saistības novedīs pie preču zīmes “Moulinex” tirgus sadalījuma.

 Par pirmo daļu – ka saistība izsniegt preču zīmes licenci būtībā nav piemērota tam, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās problēmas

A –  Lietas dalībnieku argumenti

186    Pēc prasītājas domām, saistība izsniegt preču zīmes licenci būtībā nav piemērota tam, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās problēmas. Vienkārša saistība izsniegt preču zīmes licenci nevarētu līdzsvarot negatīvo tirgus daļu 40 % apmērā kopējā mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgū, izņemot Franciju.

187    Prasītāja norāda, ka Komisija pati savā ziņojumā par koriģējošiem pasākumiem minējusi:

–        tur, kur horizontāla veida pārklāšanās kādā īpašā tirgū veido konkurences problēmu, ir jāīsteno vispiemērotākā darbība (16. punkts);

–        izņēmuma gadījumos cesijas darījuma pakete, kas aptver vienīgi preču zīmi un produkcijas aktīvus, ir atzīstama par pietiekamu, lai radītu priekšnosacījumus efektīvai konkurencei. Tomēr Komisijai tad jābūt “pārliecinātai par to, ka šo aktīvu ieguvējs integrējas faktiski un tūlīt pat” (18. punkts).

188    Savukārt šajā ziņojumā Komisija neparedz, ka preču zīme pati par sevi varētu būt piemērota atrisināt horizontāla veida pārklāšanos. Līdz šim Komisija nekad nav uzlikusi saistības par preču zīmes licences pasākumiem, neparedzot tos ar citiem koriģējošiem pasākumiem, kā, piemēram, preču zīmju un darījumu aktivitāšu cesija, ražotspējas cesija vai ar nododamo industriālo uzņēmumu saistīto daļu rūpnīcas, administratīvais un ražojošais personāls (skat., piemēram, 1996. gada 16. janvāra Komisijas Lēmumu 96/435/EK par Regulas Nr. 4064/89 piemērošanas procedūru, ar ko koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta IV/M.623 – Kimberly‑Clark/Scott) (OV L 183, 1. lpp.).

189    Kā piemēru prasītāja min Komisijas 2001. gada 27. jūlija Lēmumu par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu (Lieta N IV/M.2337 – Nestlé/Ralston Purina, OV C 239, 8. lpp.), kam Komisija pievienoja saistības par preču zīmes licenču izsniegšanu, kas bija piemērotas, lai novērstu pušu darījumu aktivitāšu horizontālo pārklāšanos un tirgus daļā nodibināt jaunu vienību ekvivalentu tai, kas Ralston Purina piederēja pirms koncentrācijas. Turklāt Komisija pieprasīja cedēt visas ar saistībām skartās produkcijas kopību, lai licences saņēmēji nenokļūtu netiešā konkurencē ar Nestlé/Ralston Purina. Līdzīgus pasākumus Komisija veica iepriekš minētajā lietā Kimberly‑Clark/Scott.

190    Komisija apstrīd, ka saistība attiecībā uz preču zīmes licences izsniegšanu nav uzskatāma par pietiekamu, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās problēmas.

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

191    Kā jau tas izriet no iepriekš minētā pamata, jau sākotnēji nevar izslēgt, ka rīcību noteicošas saistības – kā saistība preču zīmes licences izsniegšanai – ir piemērotas ar koncentrāciju izraisītas konkurences problēmas atrisināšanai un ka izšķirošais jautājums nav par to, vai Komisija koncentrāciju var apstiprināt jau agrāk, pamatojoties uz saistību izsniegt preču zīmes licenci, bet gan tikai par to, vai šādas saistības konkrētos apstākļos ir piemērotas, lai novērstu dominējošā stāvokļa nodibināšanu vai pastiprināšanu.

192    Preču zīmes neapstrīdami ir primārais konkurences faktors konkrētajos tirgos. Daudzi ražotāji ir izvēlējušies pilnībā vai daļēji izņemt savu produkciju no tirgus un paturēt tikai preču zīmes, pārdevējus un mārketinga komandu.

193    Tā kā vidējais mazās elektriskās virtuves tehnikas kalpošanas laiks ir apmēram trīs gadi, piecu gadu preču zīmes licence saistībā ar papildu trīs gadu periodu, kurā SEB atturas no jebkādas mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecības, dara iespējamu licences saņēmējam tā Moulinex preču klientiem pāriet uz tā paša preču zīmi. Tas vēl jo vairāk tā ir saskaņā ar saistību noteikumiem, kad vienam vai vairākiem licences saņēmējiem ir jābūt spējīgiem eksistēt, būt neatkarīgiem un efektīvi konkurēt attiecīgajos tirgos, kā arī licences saņemšanai ir nepieciešama Komisijas piekrišana.

194    Tāpat ir jāatgādina, ka licences izsniegšana uz preču zīmi ir koriģējošs pasākums, ko ievēro un pieprasa trešās personas [uzņēmumi]. Līdz ar to šis pasākums konkurences problēmu atrisināšanai šķita esam pieņemams.

195    Tā rezultātā SEB uzņemtās saistības par preču zīmes licences izsniegšanu, atstājot atklātu jautājumu par saistību ilgumu, varēja atrisināt ar koncentrāciju radušās konkurences problēmas.

196    To nevar apšaubīt arī ar prasītājas minētajiem piemēriem. No vienas puses, prasītājas apgalvojumi nav faktoloģiski pareizi. Tā, piemēram, SEB–Moulinex tirgus daļa mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas tirgū Eiropā ir 30 %, nevis 40 %. Tāpat Komisija lietā Nestlé/Ralston Purina nepieprasīja nekādu preču zīmes cesiju Spānijas tirgum, bet apstiprināja abus saistību variantus, ar ko pusēm tika noteikts izsniegt preču zīmes licenci kopā uz astoņiem gadiem (divu stadiju ietvaros), tirgū tikai nodibinot jauno preču zīmi (iepriekš minētā lēmuma Nestlé/Ralston Purina 68. apsvērums). No otras puses, prasītāja nav pierādījusi, ka tirgi un ar koncentrāciju radītās problēmas ir uzrādījuši līdzīgas pazīmes kā šajā gadījumā. Ja Komisija būtu uzskatījusi, ka ar noteiktu koncentrāciju radušās problēmas nav atrisināmas ar saistībām, kas attiecas uz preču zīmes licenci, tas tomēr nenozīmē, ka šādas saistības nav pietiekamas, lai novērstu draudus saistībā ar dominējošā stāvokļa nodibināšanos vai pastiprināšanos, kā tas izriet no citas koncentrācijas citā tirgū ar atšķirīgām pazīmēm.

 Par otro daļu – acīmredzamu kļūdu Komisijas novērtējumā īsā saistību termiņa dēļ

 A – Lietas dalībnieku argumenti

197    Prasītāja apgalvo, ka Komisijas akceptēto saistību termiņi ir pārāk īsi. Pēc prasītājas domām, efektīvas konkurences atjaunošana ir pamats tam, ka attiecīgā preču zīmes “Moulinex” pārņēmēja rīcībā būtu līdzekļi, lai attīstītu attiecīgās preču zīmes, un tas uz to arī tiek mudināts. Apstrīdētajā lēmumā (36. apsvērums) Komisija pati norāda, ka “preču zīme gala patērētāju izvēlē ir viens no svarīgākajiem faktoriem un līdz ar to ir atzīstama arī par vienu no galvenajiem konkurences elementiem mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas ražotāju vidū”. Pēc BaByliss domām, šis viedoklis ir attaisnojams ar to, ka sektorā, kur preces tehnoloģiskām īpašībām nav izšķirošas nozīmes patērētāja pirkšanas izvēlē, preču zīmes tēlam ir būtiska nozīme klienta uzticības iegūšanā ar ražotāja starpniecību.

198    Šajā sakarā preču zīmes popularizēšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem attiecīgajos tirgos, kur atpazīstamības pakāpes uzturēšana prasa paaugstinātas izmaksas, lai atbalstītu patērētāju paražas un pārvarētu uz pamatīgi nodibinātu tirgus dalībnieku reputāciju balstītus pieejas kritērijus. Šādas investīcijas ekonomiski izlīdzinās tikai ilgākā laika periodā, pieņemot, ka visa ieguldījumu peļņa atgriežas pie investora. Tātad, kamēr jau tirgū iedibinājies uzņēmums var iztikt ar relatīvi samērīgiem reklāmas izdevumiem, lai uzturētu jau šādu radušos pozīciju, tikko tirgū ienākuša uzņēmuma stāvoklis ir pavisam citādāks, it īpaši saskaroties ar pamatīgu augstas atpazīstamības pakāpes preču zīmju grupu.

199    Prasītāja uzskata, ka ekonomiska satura publikācijas ļoti skaidri norāda uz to, ka racionāli domājošs uzņēmējs sistemātiski investē par maz, ja vien tas necer, ka daļa tā investīciju atgriežas atpakaļ. No tā licences saņēmējam, kurš nav preču zīmes īpašnieks un kuram būtu jāinvestē, lai šo preču zīmi turpinātu saglabāt atpazīstamu, tomēr zinot, ka tam preču zīme vēlāk būs jāatdod savam konkurentam, nav nekādas motivācijas šo preču zīmi saglabāt vai attīstīt tālāk. No tā izriet pamatīga pārņemtās preču zīmes novājināšana. Līdz ar to licences ilgums un tam sekojošais tās neizmantošanas termiņš ir noteicoši saistību efektivitātei.

200    Komisija, piemēram, iepriekš minētajā Kimberly‑Clark/Scott lietā, kur no koncentrācijas izrietošā vienība Apvienotajā Karalistē un Īrijā bija vadošais tirgus dalībnieks saimnieciskā papīra industrijā (no 50 % līdz 60 %), konkrētajai preču zīmei pieprasīja licences līguma pagarināšanu kopumā uz 15 gadiem.

201    Komisijas 2001. gada 10. oktobra Lēmumā C(2001) 3014, galīgā redakcija, par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.2283 – Schneider‑Legrand) šis viedoklis tika pamatots šādi:

“Komisijas izmeklēšanā skaidri apstiprinājās, ka trūkums ir tas, ka jau sākotnēji nevar gūt labumu no savas paša preču zīmes un preču zīmes pārņēmējam ir nepieciešams garš laiks (apmēram septiņi gadi), lai sasniegtu paredzēto preču zīmes aizstāšanu. Tāpat izmeklēšana ir pierādījusi, ka preču zīmes pārņēmējs, pateicoties noteikumam par sākotnējās preču zīmes izmantošanu konkrētajos tirgos, tajos ir aizsargāts vairāk nekā desmit gadus.”

202    Prasītāja uzskata, ka Komisijas izvērstie elementi, kas raksturo ierosināto saistību nepietiekamību lietā Schneider‑Legrand, ir tieši attiecināmi uz šo lietu.

203    Līdz ar to Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, šajā lietā aizstāvēdama viedokli, ka licences izsniegšanas saistība uz pieciem gadiem saistībā ar SEB pienākumu vēl turpmākos trīs gadus tirdzniecībā neizmantot preču zīmi “Moulinex” “dara iespējamu licences saņēmējam ar ierobežotiem zaudējumiem pāriet no preču zīmes “Moulinex” uz savu preču zīmi par labu SEB, jo tā pēc tam preču zīmi “Moulinex” atkal varēs izmantot konkrētajā tirgū”.

204    Komisija, ko atbalsta SEB, apstrīd to, ka, pamatojoties uz saistību īso termiņu, tā pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā.

 B – Pirmās instances tiesas vērtējums

205    Pārbaudot prasītājas minēto par saistību ilgumu, ir jānorāda, ka šī saistība atbilstoši saistību 1. punkta a) apakšpunkta otrajai daļai jādara iespējama preču zīmes “Moulinex” izmantošana saistībā ar licences ņēmēja preču zīmi, lai licences saņēmējs šajā “co‑branding” laikā un pēc tam konkrētajā tirgū varētu nodibināt vai nostiprināt savu preču zīmi. Turklāt licences saņēmējs preču zīmes “Moulinex” darbības laikā to var izmantot vai nu kopā ar savu preču zīmi, vai pārejošā veidā izmantot vienu pašu, lai tādējādi pārietu uz “co‑branding”. Atbilstoši minētajiem noteikumiem licences saņēmējs licences līguma darbības laikā jebkurā brīdī no “co‑branding” var pāriet uz savas preču zīmes izmantošanu.

206    Ir arī jāatgādina, ka šī mērķa labā 1. punkta g) apakšpunkta trešajā daļā minētās saistības paredz, ka licences ņēmējiem ir jābūt pašiem savai preču zīmei, ko var izmantot saistībā ar preču zīmi “Moulinex”; izņēmums ir tirgus dalībnieki, kas galvenokārt darbojas mazumtirdzniecībā.

207    No iepriekš teiktā izriet, ka saistību mērķis nav tas, ka preču zīmi “Moulinex” kā tādu izmantos atsevišķi licences ņēmēji, bet gan, ka tiem pārejas laikā, kurā tie drīkst savu preču zīmi izmantot kopā ar preču zīmi “Moulinex”, tiks nodrošināta pāreja no preču zīmes “Moulinex” uz savas preču zīmes izmantošanu, lai savu preču zīmi darītu konkurētspējīgu ar preču zīmi “Moulinex” arī pēc pārejas laika, kad SEB atkal būs tiesības izmantot preču zīmi “Moulinex” deviņās konkrētajās dalībvalstīs.

208    Tā rezultātā pretēji prasītājas apgalvotajam saistību mērķis nav ieviest jaunu preču zīmi deviņās konkrētajās dalībvalstīs, bet licences saņēmējam ļaut nodibināt vai nostiprināt savu preču zīmi efektīvā konkurencē ar preču zīmi “Moulinex”.

209    Tā kā saistības licences saņēmējam ļauj nodibināt vai nostiprināt savu preču zīmi efektīvā konkurencē ar preču zīmi “Moulinex”, nav nozīmes prasītājas apgalvojumam par to, ka SEB savas tā laika lielās tirgus daļas, preču zīmju daudzveidības un preču zīmes “Moulinex” atpazīstamības dēļ atkal no jauna viegli varētu šo preču zīmi ieviest deviņās konkrētajās valstīs. Proti, jautājums nav par to, vai SEB preču zīmi “Moulinex” būs spējīga no jauna ieviest deviņās konkrētajās dalībvalstīs, kas ir jāparedz, ja būtu jākonstatē, vai ar Apstrīdēto lēmumu apstiprinātās saistības ir uzskatāmas par pietiekamām, bet par to, vai licences saņēmējs būs spējīgs nodibināt vai nostiprināt sevis paša kā efektīva SEB konkurenta pozīciju.

210    Līdz ar to ir jāizvērtē, vai ar saistībām noteiktais pārejas laiks ir pietiekams, lai sasniegtu šo mērķi.

211    Šajā sakarā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka visu licences līgumu darbības termiņš preču zīmei “Moulinex” deviņās konkrētajās dalībvalstīs atbilstoši 1. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā minētajām saistībām ir pieci gadi. Tālāk atbilstoši 1. punkta c) apakšpunkta otrajai daļai SEB licences līguma darbības laikā un trīs gadus pēc tā notecējuma deviņās konkrētajās dalībvalstīs atsakās no mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu tirdzniecības ar preču zīmi “Moulinex”, kas ietilpst 13 konkrētajās preču grupās, kā arī atsakās no tur ietilpstošo mājsaimniecībā izmantojamo aparātu, kā, piemēram, putekļu sūcēji un mikroviļņu krāsnis, tirdzniecības.

212    Tātad kopējais saistību termiņš, pamatojoties uz kurām SEB preces nevar tirgot ar preču zīmi “Moulinex”, pretēji prasītājas apgalvotajam ir nevis pieci gadi, bet gan astoņi gadi, jo tas ir piecu gadu pirmais laika posms, kurā licences saņēmējam tiek dotas ekskluzīvas tiesības izmantot tikai preču zīmi “Moulinex” vai kopā ar savu preču zīmi, un trīs gadu otrais laika posms, kurā SEB attiecīgajās valstīs nedrīkst tirgot preces ar preču zīmi “Moulinex”. Tādējādi SEB astoņus gadus nav tiesību attiecīgajās dalībvalstīs izmantot preču zīmi “Moulinex”.

213    No šiem noteikumiem arī izriet, ka preču zīme “Moulinex” deviņās attiecīgajās dalībvalstīs trīs gadu laikā un – vismaz teorētiski – astoņus gadus netiks izmantota. Jebkurš licences saņēmējs atbilstoši saistībām var izlemt, kad tas no “co‑branding” pāriet uz savu preču zīmi. Savā iestāšanās rakstā SEB Pirmās instances tiesai skaidroja, ka tā laika kandidāti uz licences “co‑branding” saņemšanu pēc trim četriem gadiem grib mainīt preču zīmi “Moulinex” pret savu, kas nozīmē, ka preču zīme “Moulinex” attiecīgajās dalībvalstīs no tirgus izzudīs piecu gadu laikā.

214    Šāda veida preču zīmes “Moulinex” izņemšana no tirdzniecības licences saņēmējiem dod iespēju ilglaicīgi popularizēt savu preču zīmi. Tas būs pamats arī tam, ka SEB nebūs spējīga automātiski atgūt Moulinex savulaik ieņemto pozīciju, ja SEB šo preču zīmi pēc atturēšanās perioda no jauna var ieviest konkrētajos tirgos.

215    Komisija Apstrīdētā lēmuma 140. apsvērumā konstatēja, ka mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu kalpošanas ilgums vidēji ir trīs gadi, ko prasītāja apstrīdēja.

216    Saistību termiņš ir laika termiņš, kas atbilst gandrīz trim preču kalpošanas ilguma cikliem, kamēr preču zīmes “Moulinex” neizmantošanas termiņš atbilst vismaz vienam preču kalpošanas ilguma ciklam.

217    Komisija pamatoti norādīja – ko prasītāja neapstrīdēja –, ka Whirlpool līdzīga veida, proti, mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu, tirgū trīs gadu laikā (1990–1993) sekmīgi varēja pāriet no preču zīmes “Philips” uz preču zīmi “Whirlpool”, lai gan preču zīme “Philips” tāpat palika atpazīstama un to Philips turpināja izmantot kaimiņu tirgos. Tālāk Komisija salīdzinājumam norāda, ka Dyson līdzīgu preču tirgos mazāk nekā piecu gadu laikā kļuva par līderi Lielbritānijas putekļu sūcēju tirgū, ka Colgate viena gada laikā Francijā ieguva ievērojamu tirgus daļu elektrisko zobu birstīšu tirgū un Moulinex, neskatoties uz savu sākotnējo līdzdalību elektrisko vārāmo aparātu tirgū (gadījuma rakstura ēdieniem), piecu gadu laikā sasniedza no 5 % līdz 15 % tirgus daļu dažādās Eiropas valstīs.

218    Turklāt Komisija savā ziņojumā par konkurences ierobežojumiem, kas tiešā veidā ir saistīti un nepieciešami uzņēmumu koncentrācijas īstenošanai (OV 2001, C 188, 5. lpp., 15. punkts), paskaidro, ka uzņēmumu pārņemšanas gadījumā konkurences aizliegumu termiņš, kas pārņēmējam bija noteikts, lai ieguvējs varētu pārņemt pilnu pārņemamo aktīvu vērtību, varēja būt, augstākais, trīs gadi, cesija ietver gan attiecīgā uzņēmuma klientūru, gan arī know‑how, savukārt divu gadu laika periods ir atzīstams par pietiekamu, ja cesija attiecas tikai uz klientūru. Šajā gadījumā laika periods, kurā SEB atturas izmantot preču zīmi “Moulinex” licences darbības reģionā, ir astoņi gadi.

219    Pretēji prasītājas apgalvotajam licences saņēmējs nekādā gadījumā sistemātiski nebūs investējis pārāk maz, jo tas nav preču zīmes īpašnieks, bet tas tiek motivēts investēt savā un sev piederošajā preču zīmē pēc tam, kad tas ir varējis gūt labumu no preču zīmes “Moulinex”, lai nodibinātu un nostiprinātu savu preču zīmi. Saistību mērķis ir nevis preču zīmes “Moulinex” izmantošana piecus gadus, bet gan tas, ka pastāv iespēja pāriet no preču zīmes “Moulinex” uz citu preču zīmi tā, ka licences saņēmēja vai saņēmēju interesēs ir investēt savās preču zīmēs, lai pirmo gadu laikā no preču zīmes “Moulinex” gūto labumu varētu izmantot arī turpmāk. Tādējādi saistības starp abām preču zīmēm laiks ir tikai posms, kas nepieciešams licences ņēmēja pārejai uz savu preču zīmi. Tādējādi investēto līdzekļu atgriešanās pēc astoņu gadu laika perioda, uz kādu paredzētas saistības, turpinās un nebeidzas ar to brīdi, kad SEB atkal var sākt izmantot preču zīmi “Moulinex”.

220    Otrkārt, ir jākonstatē, ka licences saņēmējiem atbilstoši 1. punkta g) apakšpunkta pirmajā daļā minētajām saistībām ir jābūt ekonomikas dalībniekiem, “kas faktiski vai potenciālā veidā ir pārstāvēti tirgū un ir spējīgi eksistēt un ir neatkarīgi, nepastāvot attiecībām ar SEB, un kuri ir kompetenti un motivēti īstenot aktīvu un efektīvu konkurenci konkrētajos tirgos”. Papildus tam licences saņēmējiem, kā minēts iepriekš, atbilstoši 1. punkta g) apakšpunkta trešajai daļai ir jābūt pašiem savai preču zīmei, ko var izmantot saistībā ar preču zīmi “Moulinex”; izņēmums ir uzņēmēji, kas galvenokārt darbojas mazumtirdzniecībā.

221    Ir jākonstatē, ka šie pasākumi, kas ierobežo licences izsniegšanu jau tirgū pastāvošiem vai īslaicīgi uz to spējīgiem tirgus dalībniekiem, var nodrošināt, ka licences saņēmēji noteikto saistību darbības termiņa ietvaros var kļūt par efektīviem konkurentiem. Tas tiek pastiprināts arī ar to, ka tirgus dalībnieki, kas galvenokārt darbojas mazumtirdzniecībā, pat ja tiem pašiem ir savas preču zīmes, atbilstoši 1. punkta g) apakšpunkta trešajā daļā noteiktajām saistībām ir izstumti no potenciālo preču zīmes “Moulinex” izmantotāju vidus. Proti, Komisija Apstrīdētā lēmuma 27. apsvēruma d) punktā un 37. apsvērumā, ko nav apstrīdējusi arī prasītāja, ir konstatējusi, ka šo uzņēmumu pašu preču zīmes, proti, “izplatītāju preču zīmes”, konkrētajos tirgos ir nepietiekami pārstāvētas.

222    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, uzskatīdama, ka saistību spēkā esamības termiņš ir uzskatāms par pietiekamu, lai preču zīmes “Moulinex” licences saņēmējiem darītu iespējamu, pastāvot efektīvai konkurencei ar preču zīmi “Moulinex”, nodibināt vai nostiprināt savas preču zīmes deviņās konkrētajās dalībvalstīs.

223    Līdz ar to prasītājas iebildumi saistībā ar saistību termiņu ir noraidāmi.

224    Šis secinājums nevar tikt apšaubīts arī ar prasītājas minētajiem lēmumiem. Abi tirgi, uz ko attiecas lietas Kimberly‑Clark/Scott un Schneider/Legrand, proti, norāda uz pazīmēm, kas nav salīdzināmas ar šo gadījumu, tā, ka prasītājas veiktais salīdzinājums, kā jau tas tika minēts, nav attiecināms uz šo lietu.

225    Lietā Kimberly‑Clark/Scott Komisijas uzlikto saistību ilgums (licences darbības termiņš uz maksimāli desmit gadiem saistībā ar nepiedalīšanos tirgū piecus gadus) saskaņā ar secinājumu, ko neapstrīdēja arī Kimberly‑Clark, tika attaisnots, jo jaunas preču zīmes tualetes papīram, virtuves dvieļiem un papīra kabatas lakatiņiem ieviešana tirgū bija īpaši apgrūtinoša tādēļ, ka pastāvēja tikai divas nozīmīgas preču zīmes (“Kleenex” un “Andrex”), savukārt pārējās preču zīmes bija nepietiekami izplatītas un tām bija vien neliela klientu uzticība. Šajā gadījumā turpretim pastāv jau iedibinātas preču zīmes, uz kurām preču zīmes “Moulinex” klienti var pāriet.

226    Lietā Schneider/Legrand, kaut arī Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas lēmumu, pušu ierosinājums piedāvāt alternatīvu, lai triju gadu laikā varētu izmantot vairākas preču zīmes, tika noraidīts, jo tirgus analīze liecināja par to, ka preču zīmes pārņēmējam būtu nepieciešami apmēram septiņi gadi, lai panāktu ierosināto preču zīmes aizvietotāju, jo mazo “zema sprieguma” elektroaparātu kalpošanas ilgums ir ļoti ilgs, savukārt mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu kalpošanas ilgums ir ļoti īss. Turklāt Schneider ierosināja preču zīmi vienā un tajā pašā valsts tirgū sadalīt un Schneider un licences saņēmējam to izmantot, kamēr šajā gadījumā nebūtu nevienas preču zīmes “Moulinex” preces, kuras ar vienu un to pašu preču zīmi ražo divi dažādi uzņēmumi, jo saistības paredz ekskluzīvu licenci un papildu aizliegumu izmantot preču zīmi “Moulinex”.

 Par trešo daļu – ka piegādes saistība vācu tirgū un priekšnosacījumi par piegādes iespējamību attiecībā uz visiem licences saņēmējiem rada SEB–Moulinex dominējošā stāvokļa pastiprināšanu

 A – Lietas dalībnieku argumenti

227    Prasītāja uzskata, ka preču zīmes “Moulinex” licences saņēmēja divu gadu saistība Vācijā piegādāt visas preces kā mikseri un līdzīga veida ierīces 65 % apmērā no 2000. gada laikā pārdoto Moulinex preču apjoma ir, lai vēl pastiprinātu SEB–Moulinex jau dominējošo stāvokli tirgū Vācijā.

228    Pirmkārt, prasītāja norāda, ka tās (saistības) rada apgrozījuma garantiju SEB–Moulinex produkcijai. Minētās saistības SEB–Moulinex nodrošina ievērojamus papildu ietaupījumus un līdz ar to pazemina pamata izmaksas

229    Otrkārt, pēc prasītājas domām, licences saņēmējs tiek ierobežots izmantot iespējami izdevīgākus piegādes avotus tādēļ, ka SEB piekrīt piegādāt preces parastos ekonomiskos apstākļos, ko SEB grupa piemēro starp ražotājuzņēmumiem un tirdzniecības filiālēm konkrētajā reģionā (konkrētajos reģionos). Līdz ar to licences saņēmējs ar SEB var konkurēt tikai saistībā ar starpību starp iepirkšanas un pārdošanas cenu.

230    Treškārt, prasītāja uzskata, ka šī pasākuma dēļ licences saņēmējam zūd jebkāda interese saistībā ar tehnoloģiskiem jauninājumiem, jo SEB kā tirgus līderis var noteikt dažādu preču tehniskās normas, tādējādi zūdot konkurencei attiecībā uz preču īpašībām.

231    Ceturtkārt un visbeidzot, prasītāja uzskata, ka minētais pasākums licences saņēmējam obligāti nav nepieciešams. Vienkārša licences saņēmēja iespēja piegādāt preces no SEB, kā tas ir paredzēts citās valstīs, ir pietiekama, lai licences saņēmējs varētu īstenot savu darbību gadījumā, ja tā rīcībā nav nepieciešamās ražotspējas.

232    Līdz ar to Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, paredzēdama saistību, kuras rezultātā varētu tikt pastiprināts SEB–Moulinex dominējošais stāvoklis tirgū Vācijā.

233    Turklāt prasītāja norāda, ka saistību aspekti attiecībā uz preču piegādi no SEB–Moulinex var pastiprināti ierobežot cenu konkurenci konkrētajos tirgus segmentos.

234    No vienas puses, ar saistībām tiek paredzēts, ka licences saņēmējs attiecīgajā valstī vai valstīs konkrēto preci vai konkrētās preces var saņemt no SEB–Moulinex. Ja licences saņēmējs Moulinex preces vēlas saņemt no SEB, tad “to apjomam jāatbilst 65 % no 2000. gada laikā pārdoto Moulinex preču apjoma” (Apstrīdētā lēmuma 132. apsvērums). Ar to SEB iegūst garantiju apgrozījumam, savukārt licences saņēmējam vienlaicīgi tiek liegts brīvi pašam izvēlēties piegādes avotus.

235    No otras puses, ar to, ka licences saņēmējs ir spiests saņemt no SEB–Moulinex preci vismaz 65 % apmērā no 2000. gada laikā pārdoto Moulinex preču apjoma, attiecībā uz konkrētajām precēm varētu tikt radīts viendabīguma efekts SEB–Moulinex un licences saņēmējas pārdošanas cenās. Proti, licences saņēmējs ar SEB–Moulinex tad dalītu šīs kopējās ražošanas izmaksas attiecībā uz būtiskām kopējām vajadzībām attiecīgajām precēm. Šādas izteiktas izdevumu struktūras vienlīdzības rezultātā attiecīgajām precēm tiktu panākta mehāniska vai norunāta pārdošanas cenu vienāda nostatīšana, jo cenu konkurence vēl varētu būt iespējama tikai par ražošanas izmaksām un starpību starp licences saņēmēja iepirkšanas un pārdošanas cenu. Jo ciešāk būtu apvienoti gatavās produkcijas pārdošanai piemērotie tirgi, jo lielāki draudi pastāvētu saistībā ar iepriekš norunātu rīcības veidu. Komisija šādu draudu pastāvēšanu skaidri uzsver vadlīnijās par EK līguma 81. panta piemērošanu nolīgumos par horizontālu sadarbību (OV 2001, C 3, 2. lpp.).

236    Komisija apstrīd, ka saistība par preču piegādi Vācijas tirgū ir pamats SEB–Moulinex pastiprinātai pozīcijai Vācijā.

 B – Pirmās instances tiesas vērtējums

237    Prasītāja galvenokārt, no vienas puses, kritizē licences saņēmēja piegādes saistības Vācijā mikseru un līdzīgu aparātu tirgū un, no otras puses, iespējas visiem licences saņēmējiem deviņās dalībvalstīs noslēgt piegādes līgumu par precēm, kuras skar lēmums.

238    Attiecībā uz licences saņēmēja piegādes saistībām Vācijā vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar lēmumā minēto – ko neapstrīd arī prasītāja – ir jāuztur ražotnes, lai tādējādi nodrošinātu ar tām saistītās darba vietas.

239    Tāpat ir jākonstatē, ka šīs saistības attiecas tikai uz vienu preču grupu, proti, mikseriem un līdzīgām aparātiem, vienā valstī ierobežotā laikā posmā uz diviem gadiem. Turklāt Komisija šajā mikseru un līdzīgu aparātu tirgū Vācijā nav konstatējusi SEB–Moulinex dominējošo stāvokli, jo jaunajai vienībai attiecīgajā tirgū pieder tikai no 20 % līdz 30 %. Tāpat ir jāmin, ka piegādes saistība ietver 65 % no 2000. gadā pārdoto Moulinex preču apjoma tā, ka licences saņēmējam paliek iespēja piegādāt preces no trešām personām vai tās ražot pašam. Līdz ar to netiek ietekmēti tehnoloģiskie jauninājumi, jo, ņemot vērā piegādes saistības īso termiņu, nekas licences saņēmējam piegādāto preču aizstāšanas ar savu produkciju kontekstā netraucē attīstīt savas jaunās preces paralēli precēm, kas tiek saņemtas no SEB.

240    Visbeidzot, tā kā attiecīgajos noteikumos par saistībām ir paredzēts, ka SEB preces licences saņēmējam jāpiegādā par ražošanas izmaksām, kam pievienoti piegādes izdevumi, tad licences saņēmēja konkurētspēja nekādā ziņā netiek ietekmēta, gluži otrādi, tiek garantēta izdevīga cena. Pretēji tam, kādus pieņēmumus var izdarīt no prasītājas teiktā, SEB turklāt nav nekāds licences saņēmēja konkurents, uz kuru attiecināti Moulinex preču piegādes noteikumi, jo SEB, pamatojoties uz saistībām licences līguma darbības laikā, nedrīkst tirgot Moulinex preces Vācijas tirgū.

241    Tāpat pretēji prasītājas apgalvotajam paredzētās ierobežojošās piegādes saistības nav pamats ne SEB–Moulinex pozīcijas stiprināšanai, ne arī licences efektivitātei.

242    Attiecībā uz iebildi par preču piegādi Vācijā no SEB par citām precēm, nevis mikseriem un līdzīga veida ierīcēm, pietiek ar norādi, ka šeit runa nav par licences saņēmēja pienākumiem, bet tikai par iespēju, ko tas atbilstoši savām interesēm var izmantot. Attiecīgo noteikumu nevar apšaubīt arī tāpēc, ka licences saņēmējam ir jāpieņem noteikti minimālie apjomi, ja vien tas grib izmantot minēto iespēju.

243    Tā rezultātā prasītājas iebilde ir noraidāma.

 Par ceturto daļu – ka ar Komisijas atļauju radītā iespēja vienlaicīgi vairākiem uzņēmumiem izmantot vienu un to pašu preču zīmi Eiropas Savienībā var būt pamats SEB–Moulinex un uzņēmuma(-u), kuriem ir tiesības uz licenci, savstarpēji saskaņotai rīcībai

 A – Lietas dalībnieku argumenti

244    Saskaņā ar prasītājas teikto ar Komisijas atļauju radītā iespēja vienlaicīgi vairākiem uzņēmumiem izmantot vienu un to pašu preču zīmi Eiropas Savienībā var būt pamats SEB–Moulinex un uzņēmuma(-u), kuriem ir tiesības uz licenci, savstarpēji saskaņotai rīcībai.

245    Prasītāja faktiski uzskata, ka nav iespējams vienu un to pašu preču zīmi dalīti izmantot dalībvalstu teritorijā, neveicot mārketinga un reklāmas politikas koordinēšanu un neapdraudot turpmāku preču zīmes pastāvēšanu. To īpaši skaidri apstiprina arī Francijas ekonomikas ministrs lietā Pernod‑Ricard/Coca‑Cola (1999. gada 24. novembra lēmums par plānoto Pernod‑Ricard aktīvu nodošanu Coca‑Cola saistībā ar preču zīmes “Orangina” dzērienu) un arī Conseil d’État français [Francijas Valsts Padome] (Conseil d’État 2000. gada 6. oktobra spriedums lietā Pernod‑Ricard). Tāpat Komisija uzsvēra tirdzniecības un mārketinga lietu savstarpējās koordinēšanas nepieciešamību viens otram blakus esošos tirgos (iepriekš minētais lēmums Schneider/Legrand, 796. apsvērums).

246    Šajā gadījumā prasītāja pauž apsvērumu, ka Komisija Apstrīdētajā lēmumā neesot apdomājusi par savstarpēji saskaņotas izturēšanās iespēju, kā rezultātā atkarībā no valsts un precēm preču zīmju licences var tikt izsniegtas dažādiem uzņēmumiem.

247    Komisija uzskata, ka prasītājas iebilde ir nepamatota.

 B – Pirmās instances tiesas vērtējums

248    Jāatgādina, ka ir skaidrs, ka mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas tirgi neapstrīdami ir mērāmi pēc valsts mēroga. Tā no Apstrīdētā lēmuma 27. apsvēruma var secināt, ka preču “pazīmes”, ņemot vērā patērētāju uzvedību un prioritātes, atkarībā no dalībvalsts var mainīties, attiecību starp klientiem un piegādātājiem pamatā principā ir nacionāla bāze, vairumam svarīgāko ražotāju ir pašiem savas vietējās tirdzniecības vietas attiecīgajās dalībvalstīs un izplatītāju struktūra ir valstiska.

249    Tādējādi Komisija pamatoti ir konstatējusi, ka vienu un to pašu preču zīmi atkarībā no dalībvalsts var izmantot dažādi tirgus dalībnieki, kur katram no tiem ir sava mārketinga, reklāmas un pārdošanas organizācija un stratēģija, un ka preču zīmes “Moulinex” saņēmējs var turpināt un attīstīt savu preču zīmi neatkarīgi no SEB, nevienojoties par to ar SEB vai citiem licences saņēmējiem.

250    Turklāt SEB licenci tam pašam reģionam nevar izsniegt nedz citam licences saņēmējam, nedz arī pats preču zīmi “Moulinex” izmantot šajā pašā reģionā tā, ka nepastāv nekāda rīcības saistībā ar konkurenci koordinēšana preču zīmei “Moulinex”. Turklāt licences saņēmēja izvēlei ir nepieciešama Komisijas piekrišana. Galu galā tā ir spējīga uzraudzīt, lai tiek novērsti prasītājas minētie draudi saistībā ar rīcības koordinēšanu starp licences saņēmējiem.

251    No tā izriet, ka prasītājas iebilde ir nepamatota.

252    Šie secinājumi nav apšaubāmi, pamatojoties uz prasītājas minētajām lietām, kurās attiecīgo tirgu iezīmes ir pavisam citādas. Tā licences saņēmējs lietā Pernod‑Ricard/Coca‑Cola nebija neatkarīgs, savukārt šajā gadījumā licences saņēmējam, lai to apstiprinātu Komisija, ir jābūt neatkarīgam. Turklāt atbilstoši Conseil d’État lēmumam abi gāzēto bezalkoholisko dzērienu tirgi “hors foyer” un “alimentaires” Francijā netika “norobežoti”, un runa bija par divām paralēli pastāvošām preču zīmēm, nevis, kā šajā gadījumā, par diviem ģeogrāfiski nošķirtiem tirgiem attiecīgi ar savām valsts mēroga dimensijām un iezīmēm. Tādēļ nekādā ziņā nevarēja izslēgt savstarpējas vienošanās draudus starp licences saņēmēju un Coca‑Cola, turklāt preču zīmes īpašnieks paturēja kontroli pār preču zīmes kvalitāti un tā kompetencē bija iepakošana un reklāma. Līdz ar to šī situācija nav salīdzināma ar koncentrāciju šajā gadījumā, jo šeit dažādie valstu tirgi ir nošķirti un licences saņēmēji paši ir atbildīgi par preču kvalitātes kontroli, kā arī ir kompetenti par iepakojumu un reklāmu un savās interesēs tiem ir dota iespēja attīstīt pašiem savu preču zīmi.

253    Līdz ar to šī pamata ceturtā daļa nav pamatota.

 Par piekto daļu – Komisijas apstiprināto koncentrāciju, neparedzot saistības attiecībā uz tirgiem, kuros ir pamats rasties nopietnām konkurences problēmām

 A – Lietas dalībnieku argumenti

254    Prasītāja kritizē, ka Komisija nav noteikusi nekādas saistības attiecībā uz tirgiem, kuros ir pamats rasties nopietnām konkurences problēmām. Tā, piemēram, norāda, ka saistības nav noteiktas attiecībā uz Itālijas tirgu, lai gan SEB–Moulinex pēc koncentrācijas noslēgšanas ūdens vārītāju tirgū bija no 65 % līdz 75 % tirgus daļas un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas, kā arī mikseru un līdzīga veida ierīču aparātu tirgū – no 40 % līdz 50 % tirgus daļas. Tāpat SEB–Moulinex pēc koncentrācijas noslēgšanas Norvēģijā bija no 55 % līdz 65 % tirgus daļas fritējamo aparātu, espresso aparātu un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgū un no 70 % līdz 80 % – mazo plītiņu tirgū.

255    Problemātiska situācija ir novērojama Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Somijas un Norvēģijas tirgos.

256    Prasītāja uzskata, ka Komisijas pieprasītās saistības nav atzīstamas par pietiekamām, lai atrisinātu ar koncentrāciju izraisītās konkurences problēmas.

257    Prasītāja salīdzinājumam dod iemeslu pārdomām, ka vienlīdzīgs tirgus daļu sadalījums citos segmentos ir novedis pie saistību noteikšanas no Komisijas puses. Tāpat tā norāda, ka Portugālē tika pieprasīts uzņemties saistības, jo SEB–Moulinex pēc koncentrācijas noslēgšanas bija no 65 % līdz 75 % tirgus daļas mazo plītiņu tirgū, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas un mikseru tirgū un elektrisko kafijas kannu un fritējamo aparātu tirgū – no 40 % līdz 50 %. Turklāt Komisija bija noteikusi saistības tiem tirgus segmentiem, kur jaunai vienībai bija niecīga tirgus daļa.

258    Uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu, kur prasītājai tika pieprasīts izteikt savus iebildumus saistībā ar Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Somijas un Norvēģijas tirgiem, prasītāja aizstāvēja turpinājumā minēto viedokli.

259    Spānijā SEB–Moulinex pēc koncentrācijas noslēgšanas ieguva tādu pozīciju tirgū, kas atbilst vairāk nekā 35 % vai pat 40 % tirgus daļai četros mazās elektriskās virtuves tehnikas tirgos. Tāpat Komisija savas veiktās analīzes saistībā ar koncentrācijas saderīgumu Spānijas tirgū rezultātā konstatēja:

–        jaunā vienība nevar darboties pretēji konkurencei, jo tā spēj mēroties ar nozīmīgiem konkurentiem;

–        pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumi konkrētajos tirgos tiktu sodīti, samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos, nevis ūdens vārītāju un mazo plītiņu tirgū, kur jaunā vienība plāno iegūt no 85 % līdz 95 % sava apgrozījuma.

260    Šādu iemeslu dēļ Komisija nav pierādījusi, ka nepastāv nopietnas šaubas attiecībā uz koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu, lai tādējādi varētu atteikties no saistībām šajā valstī:

–        attiecībā uz Apstrīdētajā lēmumā galvenokārt analizētajām dalībvalstīm (Portugāle, Beļģija, Nīderlande, Grieķija) Komisija, lai konstatētu nopietnās šaubas, kas radījušas nepieciešamību noteikt saistības, ir izmantojusi vērtību, ko atspoguļo tirgi, kuros SEB–Moulinex kopā pieder vairāk nekā 40 % tirgus daļas, saistībā ar visu virtuves segmenta tirgu kopējo vērtību (Portugāle, Beļģija, Nīderlande, Grieķija); tā, piemēram, Komisija Beļģijā varēja konstatēt, ka sešas preču zīmes, no kurām SEB–Moulinex pēc koncentrācijas nodibināšanas pieder vairāk nekā 40 % tirgus daļas, kopumā rēķinot, atbilst 44 % attiecīgā kopējā virtuves tehnikas tirgus vērtībai;

–        Grieķijā Komisija, piemēram, pieprasīja SEB uzņemties saistības, lai četri tirgi, kuros SEB–Moulinex kopumā bija sasniegusi 40 % tirgus daļu, atbilda 24 % kopējā virtuves tehnikas tirgus vērtībai.

261    Līdz ar to Komisija nevarēja Spānijā izvairīties no SEB–Moulinex pret konkurenci vērstas darbības draudiem konkrētajos tirgos, pirms tam nenosakot to vērtību, kāda ir tirgiem, kuros SEB–Moulinex Spānijā sasniedza vairāk nekā 40 % tirgus daļu, salīdzinājumā ar “virtuves tehnikas grupas” kopējo tirgu. Savā analīzē Komisija novērtēja tikai to daļu, kur tika atspoguļoti divi tirgi, kuros SEB–Moulinex bija nozīmīga pozīcija (ūdens vārāmie aparāti un mazās plītiņas), kopējā SEB–Moulinex apgrozījuma kontekstā kopējā virtuves tehnikas tirgū. Līdz ar to Komisijas novērtējums ir nepareizs – savos aprēķinos tā neietvēra apgrozījumu, ko rada mikseri un līdzīga veida ierīces, kā arī gadījuma ēdienu pagatavošanai paredzētā tehnika, lai gan šeit SEB–Moulinex bija sasniegusi no 55 % līdz 65 % un no 35 % līdz 45 % apgrozījumu.

262    Ņemot vērā šos iemeslus, Komisija, vienīgi pamatojoties uz Apstrīdētajā lēmumā atspoguļoto, nevarēja nonākt pie secinājuma, ka SEB–Moulinex koncentrācija nav pamats nopietnām šaubām attiecībā uz tās saderīgumu ar kopējo tirgu Spānijā, un līdz ar to atteikties no saistībām šajā valstī.

263    Tas pats atbilstoši ir attiecināms arī uz konkurences situāciju Somijā. Proti, Komisija nav apzinājusi to vērtību, uz ko norāda tirgi, kuros SEB–Moulinex kopā sasniegusi vairāk nekā 40 % tirgus daļu, salīdzinājumā ar virtuves segmenta kopējo tirgu vērtību. Vēl jo vairāk Komisija ir apmierinājusies ar konkurences situāciju tosteru tirgū, lai izslēgtu nopietnas šaubas saistībā ar konkurenci attiecīgajos tirgos Somijā, neņemot vērā trīs citu preču tirgus, kuros SEB–Moulinex pēc koncentrācijas nodibināšanas bija sasniegusi vairāk nekā 40 % tirgus daļu (mazās plītiņas – no 35 % līdz 45 %, espresso aparāti – no 40 % līdz 50 % un barbekjū grili – no 40 % līdz 50 %). Turklāt Komisija – atšķirībā no savas analīzes par Grieķijas tirgu – nenorādīja, ka jaunajai vienībai Somijā arī mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū ir stipra tirgus pozīcija (no 30 % līdz 40 %).

264    Kas attiecas uz Itāliju, prasītāja norāda, ka uz atbilstošo Komisijas konkurences analīzi ir jāattiecina tādi paši argumenti. Tā Komisija ir ņēmusi vērā vērtību, kāda ir ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgum Itālijā saistībā ar kopējo “virtuves tehnikas grupas” vērtību, tomēr tā nav ievērojusi mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgu, kurā SEB–Moulinex bija sasniegusi no 40 % līdz 50 % tirgus daļu, kā rezultātā Komisija atbilstoši nevarēja nonākt pie secinājuma, ka koncentrācija nav pamats nopietnām šaubām par tās saderīgumu ar kopējo tirgu Itālijā.

265    Attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju prasītāja uzskata, ka Komisija Lielbritānijas tirgum nepiemēroja visus atbilstošos novērtējuma mērogus un/vai apgrozījuma kritērijus, kurus tā izmantoja savā analīzē par pārējām valstīm. Komisija nenovērtēja draudus konkurencei, ko Lielbritānijas un Īrijas tirgū rada koncentrācija. Lai izvairītos no draudiem konkurencei, Komisija piemēroja 40 % novērtējuma robežu un secināja, ka pastāv konkurenti ar no 15 % līdz 25 % tirgus daļas un ir tikai niecīga apjoma darbības pārklāšanās, neanalizēdama, kā nozīmīgu SEB–Moulinex pozīciju fritējamo aparātu (no 30 % līdz 40 %), tvaika katlu (no 30 % līdz 40 %) un gludekļu (no 35 % līdz 40 %) tirgu savstarpējā saistība pēc koncentrācijas noslēgšanas ietekmē konkurenci.

266    Komisija apstrīd prasītājas apgalvoto, ka nav noteiktas nekādas saistības tirgiem, kuros pastāv aizdomas par nopietnām konkurences problēmām.

267    Komisija papildus tam min, ka pretēji prasītājas teiktajam no Apstrīdētā lēmuma 137. apsvēruma izriet, ka “SEB savas saistības ir uzlabojusi, paplašinot preču zīmes licences darbību uz elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas kopību [..] Norvēģijā”.

268    Tālāk attiecībā uz Itālijas tirgu prasītāja nevar atsaukties vienīgi uz jaunās vienības tirgus daļām mikseru un līdzīga veida aparātu, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu un ūdens vārītāju tirgū, lai no tā izsecinātu, ka saistības ir nepieciešamas. Ir jāņem vērā visi attiecīgie faktori, lai konstatētu, vai koncentrācija kopējā tirgū nodibina vai pastiprina dominējošo stāvokli. Mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū trīs nozīmīgi konkurenti ir spējīgi mēroties ar jaunajai vienībai. Tāpat, kā tas arī izriet no lēmuma, koncentrācijas dalībnieku pozīcija gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu un ūdens vārītāju tirgū Itālijā ir jārelativizē tādā apmērā, kur noteikti konkurenti ieņem nozīmīgu stāvokli attiecībā uz citu preču tirgiem, kā, piemēram, mazo plītiņu, fritējamo aparātu un espresso aparātu tirgus. Komisija ir paziņojusi, ka papildus tam ir jāpieņem, ka pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumi gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu un ūdens vārītāju tirgos būtu sodāmi, samazinātā apmērā pērkot SEB un Moulinex produkciju citos tirgos.

269    Papildus tam stāvoklis šajos tirgos, ko prasītāja īpaši minēja, ir pavisam citādāks nekā Portugālē, kur jaunajai vienībai 10 no 11 preču grupām pieder vairāk nekā 40 % tirgus daļas. Jaunā vienība praktiski visos attiecīgajos preču tirgos ir sasniegusi nepārspējami varenu pozīciju, ko nevarētu palielināt nedz citi ražotāji, nedz arī tirdzniecība.

270    Prasītājas apgalvojums, ka Komisija nav ņēmusi vērā Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Somijas un Norvēģijas tirgu konkurences problēmas, visbeidzot atbilstoši Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam nav pieņemams, jo tam trūkst jebkāda izskaidrojuma un pamatojuma.

271    Atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem Komisija tālāk norāda uz apsvērumiem, kas rosinājuši to nonākt pie secinājuma, ka nopietnas šaubas attiecībā uz Portugāli, Grieķiju, Beļģiju, Nīderlandi, Vāciju, Austriju, Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju atrisina saistību noteikšana visos preču tirgos šajās jaunajās deviņās valstīs, savukārt Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, kā arī Somijā tās nav nepieciešamas, jo tur netika konstatētas nopietnas šaubas.

272    Pirms savu apsvērumu izklāsta četros etapos Komisija paskaidro, ka savā analīzē tā balstījusies uz lēmumu pieņemšanas praksi un izmeklēšanas laikā saņemto informāciju par tirgus funkcionēšanas veidiem.

273    Tā, kā Komisijai konstatējusi, konkurences funkcionēšanai, pamatojoties uz tās konstatēto, attiecīgajos tirgos ir būtiska nozīme diviem faktoriem, proti, atzītas preču zīmes rīcībā esamībai (skat. Apstrīdētā lēmuma 36. apsvērumu) un pieejai tirdzniecībai (skat., piemēram, Apstrīdētā lēmuma 35. apsvērumu), – tas attiecas uz visām preču grupām.

274    Attiecībā uz pirmo faktoru Komisija balstās uz savu 1997. gada 15. oktobra Lēmumu 98/602/EK par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta IV/M.938 – Guiness/Grand Metropolitan) (OV 1998, L 288, 24. lpp.), kurā tā uzsvēra, ka “visa vadošo preču zīmju portfeļa īpašnieks, no vairākiem aspektiem raugoties, ir privileģētā stāvoklī” un īpaši tā pozīcija salīdzinājumā ar klientiem ir stiprāka, jo tas var piegādāt visu preču sortimentu, un ka tā preces kopējā darījumu spektrā ir liela daļa” (Apstrīdētā lēmuma 38. un nākamie apsvērumi). Tā paša piemērojamā lēmuma 41. apsvērumā ir noteikts: “Šāda priekšrocība un tās sekas tirgu konkurences struktūrā ir atkarīgas no vairākiem faktoriem: vai piedāvātāja rīcībā ir viena vai vairākas noteiktos tirgos vadošās preču zīmes, kāds tirgus daļu apjoms atbilst to izvirzītajam mērķim saistībā ar konkurējošām precēm, kāda papildu nozīme ir tirgiem, kuros puses ar vadošo preču zīmi var piedāvāt plašu preču sortimentu, un, visbeidzot, tirgu skaitu, kuros piedāvātāju rīcībā ir vadošās preču zīmes.”

275    Izplatītāju spēja virzīt sarunas vēlamajā virzienā ir otrs svarīgs konkurences faktors attiecīgajā tirgū. Šajā sakarā SEB izteicās, ka “tās mēģinājums [no savas puses] celt cenas preču segmentos, [..] kuros SEB tirgus daļa teorētiski ir vairāk nekā 35 %, var novest pie represijām no profesionālo pircēju puses citos mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās virtuves tehnikas segmentos, kas vēl jo vairāk vērā ņemami būtu tad, ja tādējādi tiktu skartas divas trešdaļas mazo mājsaimniecībā izmantojamo elektroaparātu apgrozījuma”.

276    Lai nonāktu pie secinājuma, saskaņā ar kuru nav bijis vajadzības noteikt saistības Itālijai, Spānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Somijai, Komisija paskaidro, ka tā secīgi ir ņēmusi vērā uz koncentrācijas konkurences situāciju balstītus četrus faktorus

277    Pirmais faktors attiecas uz tirgu noteikšanu, kur jaunās vienības tirgus daļas sasniedz vairāk nekā 40 %. Otrais attiecas uz lielāko savstarpējo pārklāšanos starp pusēm attiecīgajā preču tirgū (skat. Apstrīdētā lēmuma 86.–88., 90.–92., 95., 97., 98., 101., 102., 107., 110., 111., 113., 121. un 123. apsvērumu). Trešais faktors attiecas uz jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem (skat. Apstrīdētā lēmuma 87., 92., 96.–98., 101., 102., 105., 107., 110., 111., 113., 116., 119. un 123. apsvērumu). Visbeidzot, ceturtais faktors ir secinājums, cik svarīgs ir attiecīgais preču tirgus saistībā ar jaunās vienības kopējo apgrozījumu, un atbilstoši tam – kādas ir represiju iespējas attiecībā uz izplatītājiem (skat. Apstrīdētā lēmuma 83., 97., 101., 102., 105., 110., 116., 119. un 123. apsvērumu). Komisija paskaidro – ka pēdējais minētais faktors, proti, tā sauktais “sortimenta efekts”, bija jāievēro konkurences analīzē, jo uz visiem valsts preču tirgiem ir attiecināmas vienas un tās pašas preču zīmes un vieni un tie paši lielie klienti.

278    Komisija uzskata, ka, ņemot vērā dažādus kritērijus, tā ir nonākusi pie secinājuma, ka koncentrācija Portugālē, Nīderlandē, Beļģijā un Grieķijā attiecībā uz visām precēm ir pamats nopietnām šaubām par tās saderību ar kopējo tirgu. Kas attiecas uz pirmo faktoru, tad ir konstatēts, ka jaunās vienības vairākumam preču sortimenta sasniegtās tirgus daļas ir vairāk nekā 40 % (Apstrīdētā lēmuma 48., 55., 63. un 72. apsvērums). Tāpat Komisija ir konstatējusi (Apstrīdētā lēmuma 83. un nākamie apsvērumi), ka tirgi, kuros jaunās vienības tirgus daļa ir sasniegusi vairāk nekā 40 %, pārsniedz 50 % no kopējā vienības apgrozījuma. Saistībā ar sortimenta ietekmi Komisija uzskatīja, ka šādos apstākļos tas vēl vairāk stiprina to ietekmi tirgū, kas koncentrācijas dalībniekiem ir attiecīgajos tirgos. Tāpēc arī Komisija bija noteikusi saistības šajās valstīs attiecībā uz visu preču tirgiem.

279    Citās valstīs nav bijis vērojams pirmais kritērijs, tādējādi Komisija ir vērtējusi, vai koncentrācija var būt pamats lielākai pušu pārklāšanai attiecīgajos preču tirgos. Turklāt Komisija tika izslēgusi nopietnas šaubas par tiem preču tirgiem, kuros pārklāšanās ir minimāla, jo koncentrācija šādos gadījumos nerada būtiskus grozījumus konkurences stāvoklī. Šis gadījums attiecas uz mazo plītiņu tirgu Somijā (87. apsvērums), Vācijā – gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto tehniku (lēmuma 88. apsvērums) un Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā – espresso aparātiem (lēmuma 90. apsvērums). Gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu, kā arī mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū Spānijā pārklāšanās esot bijusi ārkārtīgi niecīga. Šajā sakarā Komisija tika ņēmusi vērā pušu apkopoto viedokli par konkurentiem. Piemēram, mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū Itālijā vienība kopā no tirgus izspieda tikai ceturto dalībnieku. Tā kā nebija lielas pārklāšanās starp pusēm un ņemot vērā stingro konkurējošo uzņēmumu stāvokli (Braun – no 10 % līdz 20 %, Philips – no 10 % līdz 20 %, De’Longhi – no 0 % līdz 10 %), Komisija par izvēles punktu izvēlējās to, ka koncentrācija nav pamats nopietnām šaubām [Itālijas] tirgū (Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērums).

280    Attiecībā uz šīm pašām valstīm papildus tam Komisijai bija jākonstatē, kurā no šīm valstīm koncentrācija ir pamats preču sortimenta efektam, kas materiāli izmaina spēka attiecības starp SEB–Moulinex un pieprasījumu. Šī mērķa labā Komisija tika novērtējusi koncentrācijas skarto preču tirgu saistībā ar jaunās vienības kopējo apgrozījumu konkrētajā valstī. Ja šī saistība būtu bijusi niecīga, t.i., mazāk par 10 %, tad Komisija varētu pieņemt, ka klientu – pārdevēju spēja sodīt ar koncentrācijas nodibināšanu neko neizmaina un nav pietiekama, lai izmantotu sortimenta efektu. Šajā sakarā Komisija pašsaprotami ņēma vērā, ka klientu – pārdevēju rīcībā bija citi alternatīvi piedāvājumi valstu tirgos (skat. Apstrīdētā lēmuma 116., 119., 122. un 123. apsvērumu). Savukārt bija pamats nopietnām šaubām attiecībā uz visiem tirgiem, kur koncentrācija radīja jūtamas pārmaiņas pušu pozīcijās attiecībās ar klientiem.

281    Kas it īpaši attiecas uz ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgu Itālijā, tad Komisija pieņēma, ka koncentrācija, ievērojot jaunās vienības niecīgo apgrozījuma daļu šajos preču tirgos un izlīdzināšanās iespējas tirdzniecībā par labu alternatīvām preču zīmēm, nevarēja būt pamats nopietnām šaubām (Apstrīdētā lēmuma 115.–117. un 121.–124. apsvērums).

282    Uz Pirmās instances tiesas jautājumu, vai Komisijas secinājumi par Itāliju mainītos, ja mikseru un līdzīga veida aparātu tirgus tiktu pievienots ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgum, lai noteiktu pārdevēju spēju “sodīt” potenciālo SEB–Moulinex pret konkurenci vērsto darbību, Komisija atbildēja, ka šo trīs tirgu savienošana nekādā ziņā nav attaisnojama un ka katrā ziņā, ja arī tam tā būtu jānotiek, no tā Komisijas viedoklis nemainītos.

283    Itālijā, proti, ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgus vērtība attiecīgi ir no 0 % līdz 10 % no kopējās mazās elektriskās mājsaimniecības tehnikas “virtuves grupas”. Gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgus vērtība ir no 0 % līdz 10 % no kopējās mazās elektriskās mājsaimniecības tehnikas “virtuves grupas”. Mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgus vērtība ir no 25 % līdz 35 % no kopējās mazās elektriskās mājsaimniecības tehnikas “virtuves grupas”. Līdz ar to šo preču tirgu kopējā vērtība Itālijā ir no 30 % līdz 40 % no kopējās mazās elektriskās mājsaimniecības tehnikas “virtuves grupas”.

284    Ņemot vērā stipro konkurenci mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū, kā, piemēram, Braun, Philips un De’Longhi, koncentrācija nevarēja novest pie dominējošā stāvokļa nodibināšanas vai pastiprināšanas. Turklāt tas ietekmes mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū trūkuma dēļ nebūtu bijis attaisnojams šo preču grupu pieskaitīt ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas segmentam, lai konstatētu SEB–Moulinex pozīciju tirgū.

285    Tālāk Komisija paskaidro, ka, ievērojot Itālijas tirgus īpašās iezīmes, nevarēja nonākt pie citāda rezultāta. Šim tirgum raksturīga divu ļoti stipru tirgus dalībnieku esamība (skat. Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumu), proti, Saeco, pasaules līderis espresso aparātu tirgū, kam pieder no 60 % līdz 70 % tirgus daļas Itālijas tirgū, un De’Longhi, uzņēmums, kas ir līderis četrās preču kategorijās, proti, mazās plītiņas, fritējamie aparāti, tosteri un barbekjū – grili, kur šie četri tirgi Itālijā kopā ir no 30 % līdz 40 % no kopējās mazās elektriskās mājsaimniecības tehnikas “virtuves grupas”.

286    Katrā ziņā Komisija precizē, ka audzinošā ietekme, ko var izmantot klienti – pārdevēji, lielā mērā ir atkarīga no tirgus daļu savstarpējām attiecībām, kas ir spēkā starp preču tirgiem, kuros SEB–Moulinex tirgus daļa sasniedz vismaz 40 %, un šīs uzņēmuma grupas kopējo apgrozījumu. Tā Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā ir izklāstīts, ka “jebkurš pret konkurenci vērstas darbības mēģinājums šajos tirgos tiek sodīts, vērīgiem pircējiem mazāk pērkot SEB un Moulinex produkciju citos tirgos, kuros uzņēmuma koncentrācija sasniedz no 90 % līdz 100 % apgrozījuma, tā, ka cenu celšana pēc pušu iniciatīvas nevarētu būt izdevīga”.

287    Komisija piebilst, ka tai ir bijis jāņem vērā ne vien konkurences spiediens, ko īsteno aktuālie tirgus konkurenti, bet arī potenciālais to uzņēmumu spiediens, kas darbojās kaimiņu tirgos. Tā, piemēram, Itālijā mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū jaunās vienības stiprā pozīcija tirgū tika ierobežota tādu konkurentu dēļ, kā Braun, Philips un De’Longhi. Turklāt arī Saeco šī uzņēmuma izšķirošās lomas kaimiņu tirgos dēļ jebkurā brīdī varēja iestāties tirgū.

288    Attiecībā uz sākotnēji Komisijas vērā neņemto konkurences ietekmēšanas iespēju ar cenu pazemināšanu ir jāteic, ka šis jautājums ir jāaplūko no tādas prakses viedokļa, kuras mērķis ir citu uzņēmumu izstumšana, jo dažādas koncentrācijas skartās preces bija “neatkarīgas preces vai aizvietotāji” un īslaicīga cenu pazemināšana bija pamats tam, ka daži konkurenti izstājās no tirgus vai radīja šķēršļus jaunu konkurentu ienākšanai tirgū, turklāt ražotāji visas attiecīgās preces ierindoja vienā un tajā pašā klientu – pārdevēju tirdzniecības līmenī.

289    Komisija uz Pirmās instances tiesas atbilstošo jautājumu sniedza paskaidrojumu, ka savas izmeklēšanas laikā nav pastāvējis neviens fakts, ka koncentrācija varētu būt pamats šādai praksei. Proti, uzņēmums pie šāda veida pasākumiem var ķerties tikai tad, ja tas finansiāli ir spējīgs ilgstoši uzturēt cenas pašizmaksu līmenī ar pārliecību, ka ar to tiks izstumti konkurenti.

290    Vēl jo vairāk nekas neliecina, ka SEB ir finansiāli spējīgāka nekā konkurējošie uzņēmumi vai ka tai ir zemākas pašizmaksas. Papildus tam no tirgus izstumts konkurents tajā var atgriezties, ja cenas atkal sasniedz rentablu līmeni, jo tā rīcībā vēl aizvien ir preču zīme, kas elektriskās mājsaimniecības tehnikas tirgū ir būtisks konkurences faktors.

291    Turklāt Komisija paskaidroja, ka nav droši tas, ka ar cenu pazemināšanu ir pietiekami, lai novērstu jaunu konkurentu – kā prasītāja – iestāšanos tirgū, kura savu Pirmās instances tiesai 2002. gada 28. jūnijā un 2002. gada 25. jūlijā iesniegto apsvērumu 7. un 11. punktā norādīja, ka saskaņā ar 2002. gadā uzsākto darbību tā var sasniegt [..%] tirgus daļu [..].

292    Visbeidzot, Komisija norāda, ka piegādātāju cenu samazināšanas politiku konkurentu izstumšanai var ietekmēt arī izplatītāju uzvedība. Interese šāda veida politikas īstenošanai samazinās tad, ja veikalu cenas mazai elektriskās mājsaimniecības tehnikai noteiktu izplatītāji, kas cenu pazemināšanas gadījumā no piegādātāja puses varētu saglabāt mazumtirdzniecības cenas un līdz ar to varētu gūt papildu peļņu uz piegādātāja rēķina.

293    Tādējādi Komisija paskaidro, ka tā analīzi ierobežojusi ar nekavējošu un drošu koncentrācijas ietekmi un nav ņēmusi vērā vēlākas, nenoteiktas sekas – kā izstumšana no tirgus.

294    Attiecībā uz pārdevēju iespēju ietekmēt gala patērēju izvēli Komisija norāda, ka pēc tirgus izpētes ir tapis skaidrs, ka patērētāji nepārprotami dod priekšroku pazīstamu preču zīmju precēm, pat ja, no vienas puses, tās ir dārgākas nekā nepazīstamu preču zīmju preces, un , no otras puses, kā jau minēts, pieeja izplatītājiem ir neizbēgama, lai uzturētu konkurenci konkrētajos tirgos.

295    Komisija savas izmeklēšanas laikā ir ievērojusi izšķirošās iezīmes attiecībās starp izgatavotājiem un tirgotājiem un tādējādi ir arī varējusi konstatēt to, kā tirgotāji var ietekmēt gala patērētāju izvēli.

296    Komisija uzsver piedāvājuma politikas nozīmi, kas ir spēkā izplatītājiem, lai novērstu konkurenci ar tiem pašiem modeļiem un meklētu specifisku preču piedāvājumu, lai izvairītos no tā, ka patērētājs pārāk precīzi salīdzina cenas dažādās valstīs.

297    Papildus tam prasītāja savas atbildes 11. punktā uz Komisijas 2001. gada 30. novembrī uzdotajiem jautājumiem paskaidroja, ka “labas kvalitātes precei par labu cenu nav izredžu iekļūt tirgū, ja izplatītājs to neiekļauj savā piedāvājumā”.

298    Tādējādi pārdevējs patērētāja izvēli nosaka ar savu spēju ietekmēt preču piedāvājumu un izlemt par pārdošanas cenām un pārdošanas veicināšanu.

 B – Pirmās instances tiesas vērtējums

1.              Par pieņemamību

299    Prasītāja norāda, ka Komisija ir apstiprinājusi koncentrāciju, neparedzēdama saistības tirgos, kur pastāv nopietnas konkurences problēmas.

300    Komisijas un SEB skatījumā šis pamats, ko prasītāja izvirzījusi, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem un tiesas sēdi, nav pamatots. Tās balstās uz Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, kā arī minētā reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem, lai aizsargātu tiesības uz aizstāvību.

301    Tiktāl, pirmkārt, ir jānorāda, ka prasības pieteikumā skaidri ir izvirzīts pamats par to, ka Komisija ir apstiprinājusi koncentrāciju, neuzliekot nekādas saistības tirgos ar nopietnām konkurences problēmām. Tā kā Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmajā daļā netiek pieļauta tikai jaunu pamatu izvirzīšana, tad nepieņemamības izņēmums ir noraidāms.

302    Turklāt Komisija savā atbildes rakstā attiecībā uz Itālijas tirgiem ir iedziļinājusies saturiski šajā pamatā, neceļot iebildumus par tā nepieņemamību.

303    Savā atbildē uz rakstveida Pirmās instances tiesas jautājumu Komisija tomēr uzsvēra, ka attiecībā uz Itāliju, it īpaši arī uz citām valstīm, kurām Komisija bija paredzējusi noteikt saistības, prasītāja nav kritizējusi Komisijas apsvērumus, saskaņā ar kuriem klientiem – pārdevējiem būtu bijis iespējams sodīt pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumus.

304    Ir jāatgādina, ka prasības pieteikumā minētie argumenti bija lakoniski, it īpaši attiecībā uz Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Somijas un Norvēģijas tirgiem, kur prasītāja vien ir norādījusi, ka tur stāvoklis izskatās esam problemātisks, tomēr prasītājas izteikumi savā atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem, ar kuriem tai tikai prasīts tuvāk paskaidrot paustos iebildumus, tāpat kā tās paskaidrojumi tiesas sēdē nevar tikt uztverti kā jauni un līdz ar to kā nepieņemami apstākļi, bet gan tikai kā viedoklis, lai atbalstītu prasības pieteikumā minēto prasības pamatu. Tas attiecas arī uz Itālijas tirgu.

305    Otrkārt, ir noraidāms arī ar Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu pamatotais iebildums. Proti, pamats saskaņā ar šo tiesību normu kopsavilkuma veidā ir izklāstīts prasības pieteikumā. Turklāt minētās normas mērķis ir ievērot tiesības uz aizstāvību. Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija pilnībā pievērsās tam, lai atbildētu uz prasītājas atbilstošo kritiku. It īpaši ir jānorāda, ka Komisijai jau savā atbildes rakstā tika paudusi viedokli, ka saistības Itālijas tirgum nav nepieciešamas, jo pret konkurenci vērstas SEB–Moulinex darbības mēģinājumi būtu sodāmi, samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos Itālijā. Pirmās instances tiesa Komisijai pieprasīja rakstveidā atbildēt uz virkni jautājumu saistībā ar šo kritiku. Papildus tam Komisijai tiesas sēdē bija izdevība detalizēti pamatot savu viedokli šajā jautājumā.

306    Treškārt tiktāl, ciktāl Komisija pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā pati ir ņēmusi vērā jaunus apstākļus, par kuriem prasītāja nemaz neuztur prasību, tad ir jākonstatē, ka šo prasības pamatu, kas balstīts uz faktu par saistību trūkumu valstīs ar konkurences problēmām, prasītāja jau ir izklāstījusi prasības pieteikumā. Tikai pamatojoties uz Komisijas paskaidrojumiem atbildes rakstā, Pirmās instances tiesa uzskatīja par nepieciešamu procesuāli organizatorisko pasākumu ietvaros saskaņā ar Reglamenta 64. pantu uzdot virkni rakstveida jautājumu, lai tiktu skaidrībā par lietas dalībnieku sniegto argumentāciju. Turklāt ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi (Tiesas 1998. gada 19. novembra spriedums lietā C‑252/96 P Parlaments/Gutiérrez de Quijano y Lloréns, Recueil, I‑7421. lpp., 30. punkts), ka, tikai vienkārši izlasot Reglamenta 48. panta 2. punkta pirmo daļu II sadaļas I nodaļas “Rakstveida process” kontekstā, top skaidrs, ka runa ir par tiesību normu, kas piemērojama lietas dalībniekiem, nevis Pirmās instances tiesai.

307    Ņemot vērā iepriekš teikto, pamats, kas pamatots ar faktu par saistību trūkumu tirgos ar nopietnām konkurences problēmām, ir pieņemams, ieskaitot to, ka tas attiecas arī uz tirgiem Spānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Somijā un Norvēģijā.

2.              Par lietas būtību

308    Vispirms ir jāatgādina, ka Komisija Apstrīdētajā lēmumā konstatēja, ka koncentrācija rada nopietnas šaubas attiecībā uz noteiktiem preču tirgiem Portugālē, Grieķijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā (Apstrīdētā lēmuma 128. apsvērums). Tādēļ tā paredzēja noteikt saistības šajās valstīs.

309    Tālāk ir jāatgādina, ka Komisija saskaņā ar Apstrīdēto lēmumu ir saglabājusi apskatāmo ģeogrāfisko tirgu valsts definīciju (30. apsvērums) un uzskatījusi, ka 13 attiecīgo preču grupas katra veido savu atsevišķu tirgu (Apstrīdētā lēmuma 17.–25. apsvērums). Saskaņā ar to konkurences situācijas analīze, vismaz pirmajā stadijā, ir jāveic nošķirti pa atsevišķiem tirgiem – gan pa ģeogrāfiskiem, gan arī pa preču tirgiem. Ekskluzīvās preču zīmes “Moulinex” licences, ko paredz saistības katrā no 9 valstīm, attiecas uz 13 preču tirgu kopumu, pat ja nopietnas šaubas pastāvētu tikai attiecībā uz vienu vai otru preču tirgu. Proti, Komisija Apstrīdētā lēmuma 141. apsvērumā pamatoti ir uzskatījusi, ka saistību paplašināšana attiecībā uz ekskluzīvas licences izsniegšanu visām elektriskajām mājsaimniecībā izmantojamām precēm un līdz ar to uz precēm, par kurām Komisija nav konstatējusi nopietnas šaubas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu ar saistībām paredzēto koriģējošo pasākumu efektivitāti un spēju eksistēt, jo viena un tā pati preču zīme tajā pašā ģeogrāfiskajā telpā nevar būt divu dažādu tirgus dalībnieku valdījumā.

310    Tādējādi konstatējums, ka koncentrācija rada nopietnas šaubas tikai vienā preču tirgū, ir uzskatāms par pietiekamu, lai saistības tiktu noteiktas attiecībā uz visiem šīs valsts preču tirgiem. No Apstrīdētā lēmuma 113., 114. un 128. apsvēruma izriet, ka saistības tika noteiktas Zviedrijai, lai gan koncentrācija, pēc Komisijas domām, varēja būt pamats nopietnām šaubām tikai fritējamo aparātu tirgū Zviedrijā.

311    Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas un Somijas gadījumā turpretim Komisija bija nonākusi pie secinājuma, ka koncentrācija tur konkurences priekšnoteikumus izmaina niecīgā apmērā, tādējādi arī attiecībā uz šīm valstīm tā nenoteica nekādas saistības.

312    Prasītāja, galvenokārt, paskaidro, ka nopietnas konkurences problēmas rodas noteiktos tirgos Norvēģijā, Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Somijā un ka Komisijai atbilstoši tās izmeklēšanai par konkurences stāvokli saistību skartajās dalībvalstīs šajos tirgos vajadzēja paredzēt saistības.

313    Komisija, atbildot uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem, paskaidro, ka savā analīzē tā secīgi ir ņēmusi vērā četrus secīgus faktorus, kas izriet no attiecīgā darījuma radīto konkurences apstākļu identifikācijas, proti:

–        kādos tirgos jaunās vienības rīcībā ir vairāk nekā 40 % tirgus daļas;

–        vai attiecīgajā tirgū pastāv būtiska pārklāšanās starp pusēm;

–        kādā pozīcijā attiecībā pret saviem konkurentiem atrodas jaunā vienība;

–        kāda ir attiecīgā preču tirgus nozīme saistībā ar jaunās vienības kopējo apgrozījumu un ciktāl izplatītāji atbilstoši tam var pretoties (turpmāk tekstā – “sortimenta efekts”)?

314    Pirms analizēt to, vai šīs četru pakāpju analīzes, kā to uzskata Komisija, rezultātā ģeogrāfiskajos tirgos, kur Komisija nav paredzējusi nekādas saistības, attiecīgi ir izslēdzamas nopietnas šaubas, vispirms ir jākonstatē, vai Komisija šāda veida analīzi tik tiešām ir piemērojusi savā lēmumā, lai pamatotu koncentrācijas ietekmi uz dažādiem tirgiem.

a)              Par četriem analīzes etapiem

–       Par dominējošā sliekšņa vērtību 40 % apmērā

315    No Apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā 44., 48., 55., 56., 63., 72. un 83. apsvēruma, izriet, ka saskaņā ar Komisijas atbildēm uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, attiecīgās konkurences stāvokļa analīze lēmumā ir balstīta uz apsvērumu, ka tirgus daļa 40 % apmērā liecina par norādi uz dominējošu stāvokli. Tā kā SEB–Moulinex vienība preču tirgū kopumā sasniedz vai pārsniedz 40 % tirgus daļas slieksni, bija jāpieņem, ka, neanalizējot pārējos trīs faktorus, tā ieņem dominējošu stāvokli un ka ir jānosaka saistības. Kā tas izriet no atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, Komisija mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū Grieķijā bija konstatējusi dominējošu stāvokli, lai gan SEB–Moulinex piederēja 39 % tirgus daļas. Turklāt koncentrācija, kā tas izriet no Apstrīdētā lēmuma 55., 58., 62. un 128. apsvēruma, Komisijas skatījumā tosteru tirgū Beļģijā bija pamats nopietnām šaubām, lai gan pusēm piederēja tikai no 20 % līdz 30 % tirgus daļas un Philips ar 25 %–35 % bija to konkurents.

–       Par būtiskas pārklāšanās trūkumu

316    Tāpat Komisija, kā tā sniegusi paskaidrojumus uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, tirgos, kur jaunās vienības tirgus daļa pārsniedz 40 %, ir izmeklējusi, vai attiecīgajos preču tirgos pastāv būtiska pārklāšanās starp pusēm. Tā kā Komisija nekonstatēja nekādu vai pat niecīgāko pārklāšanos, attiecībā uz konkrēto preču tirgu tā izslēdza nopietnas šaubas, to pamatojot tādējādi, ka koncentrācija nerada nekādas izmaiņas konkurences stāvoklī.

317    Kā izriet no Komisijas paskaidrojumiem uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem, tā būtiskas pārklāšanās trūkuma dēļ izslēdza nopietnas šaubas virknē preču tirgu, kur šī pārklāšanās bija niecīga (skat. it īpaši mazo plītiņu tirgū Somijā (Apstrīdētā lēmuma 87. apsvērums), gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgū Vācijā (Apstrīdētā lēmuma 88. apsvērums), kā arī espresso aparātu tirgū Norvēģijā un Zviedrijā (Apstrīdētā lēmuma 90. apsvērums)).

318    Būtiskas pārklāšanās trūkuma dēļ pušu starpā, kā Komisija to attiecīgi paskaidro, var izslēgt nopietnas šaubas, pat ja runa ir par preču tirgiem, kuros jaunās vienības tirgus daļa sasniedz vairāk nekā 40 %, jo šādos gadījumos dominējošais stāvoklis netiek nodibināts vai pastiprināts ar koncentrācijas nodibināšanu, bet šāda situācija jau ir pastāvējusi iepriekš.

319    Šāds konstatējums tomēr ir pakārtots diviem ierobežojumiem.

320    No vienas puses, pat vājas pārklāšanās gadījumā koncentrācija izraisa dominējošā stāvokļa pastiprināšanos, tādējādi nopietnas šaubas ir izslēdzamas tikai tad, ja pārklāšanās faktiski ir tikai nebūtiska.

321    Šajā sakarā ir vērts norādīt, ka tirgus daļas lēmumā ir norādītas ar amplitūdu 10 % apmērā. Proti, var pieņemt, ka būtiska pārklāšanās nepastāv tad, ja tirgus daļas apmērs ir tuvu 0 %, taču tas tā nav tad, ja šī tirgus daļa tuvinās 10 % robežai, kur tādā gadījumā jau ir konstatējama dominējošā stāvokļa nodibināšanās vai pastiprināšanās. Līdz ar to lēmums Pirmās instances tiesai nedod iespēju veikt precīzu tiesiska rakstura kontroli. Pirmās instances tiesa ar rakstveida jautājumiem skaidri pieprasīja Komisijai precizēt SEB–Moulinex tirgus daļu ūdens vārītāju un gadījuma rakstura pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgū Itālijā, tomēr Komisija savā atbildē savu jau lēmumā ietverto novērtējumu sniedza ar 10 % amplitūdu.

322    Arī paši konstatējumi lēmumā norāda uz to, ka nav iespējams veikt precīzu pārbaudi neprecīzo datu dēļ. Tādēļ Komisija, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem koncentrācijas vienai pusei pieder no 0 % līdz 10 % tirgus daļas, vienreiz noraidīja nopietnas šaubas ar pamatojumu, ka trūkst būtiskas pārklāšanās, taču citā reizē tomēr apstiprināja šādu šaubu esamību.

323    Tas attiecas uz mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgu Grieķijā. Attiecībā uz šo tirgu, kur jaunajai vienībai kopumā bija tirgus daļa, kas tik tikko bija mazāka nekā dominējošā stāvokļa slieksnis (39 %, skat. Apstrīdētā lēmuma 72. apsvērumu un atbildi uz Pirmās instances tiesas jautājumiem), Komisija nebija izslēgusi nopietnas šaubas, lai gan pārklāšanās svārstījās starp 0 % un 10 %, turklāt Moulinex attiecīgo preču tirgū bija no 30 % līdz 40 % tirgus daļas un SEB – tikai no 0 % līdz 10 % (skat. Apstrīdētajam lēmumam pievienoto tabulu).

324    Tāpat Komisija konstatēja nopietnas šaubas gludekļu tirgū Nīderlandē, kur koncentrācijas pusēm bija tirgus daļa no 40 % līdz 50 % un pārklāšanās Moulinex bija no 0 % līdz 10 %.

325    Arī attiecībā uz citiem preču tirgiem, kur jaunajai vienībai kopumā tirgus daļa bija no 40 % līdz 50 %, pēc Komisijas domām, pastāvēja nopietnas šaubas, lai gan abām pusēm nebija vairāk kā no 0 % līdz 10 %. Tas tajā skaitā attiecas arī uz barbekjū – grilu tirgu Vācijā (97. apsvērums), kurā puses atradās stiprās konkurences attiecībās ar konkurentiem, it īpaši ar Severin ar tirgus daļu no 25 % līdz 35 %, tāpat uz gludekļu un tvaika ierīču tirgu Beļģijā (Apstrīdētā lēmuma 55., 56. un 59. apsvērums) un fritējamo aparātu, tosteru un elektrisko kafijas aparātu tirgu Portugālē (Apstrīdētā lēmuma 48., 49. un 54. apsvērums).

326    No otras puses, būtiskas pārklāšanās trūkums var tikt atzīts par ticamu iemeslu nopietnu šaubu izslēgšanai, ja Komisija pārbauda konkurences stāvokli atsevišķu preču tirgu līmenī, taču šim faktoram nav nozīmes, ja runa ir par visaptverošu situācijas analīzi par kopējiem attiecīgās valsts preču tirgiem.

327    Tiktāl ir jākonstatē, ka Komisija vairākkārtīgi ir balstījusies uz to, ka viena no koncentrācijas pusēm bija stiprāka pozīcija tirgos, kamēr otra bija pārstāvēta ļoti vāji, un otrādi, lai nonāktu pie rezultāta, ka koncentrācija izsauc nopietnas šaubas. Tā attiecībā uz Grieķiju – Komisija ir uzsvērusi – Apstrīdētā lēmuma 73. apsvērumā ir noteikts:

“Puses tikai sviestmaižu pagatavojamo aparātu un vafeļu pannu tirgū sasniedza ļoti augstu tirgus daļas atzīmi (no 30 % līdz 40 % un no 20 % līdz 30 %). Koncentrācija ir pamats tam, ka papildus Moulinex stāvoklim espresso aparātu tirgū būtisks dominējošs stāvoklis ir radīts arī fritējamo, ūdens vārītāju, sviestmaižu pagatavojamo aparātu, kā arī mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgū.”

–       Par jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem

328    Komisija tālāk ir ņēmusi vērā kopējo koncentrācijas dalībnieku pozīciju konkurences kontekstā, lai šajā gadījumā izslēgtu nopietnas šaubas.

329    Tālāk ir jānorāda, ka, novērtējot dominējoši slieksni 40 % apmērā saskaņā ar lēmumā minēto, tikai konstatējums, ka kopumā redzamā vienība preču tirgū atrodas konkurences attiecībās ar konkurentiem, nevar nozīmēt, ka koncentrācija nav pamats šaubām šajā tirgū. Konkurentu esamība jaunās vienības kopējo dominējošo stāvokli var tikai vājināt vai novērst, ja šie konkurenti ieņem stipru pozīciju, ar ko var panākt patiesu atsvaru.

330    Turklāt attiecīgie tirgi drīzāk raksturojami kā oligopolistiskas struktūras, kur dažu uzņēmumu rīcībā ir plašs sortiments un vienlaicīgi tie liecina par paneiropeisko esamību. Šeit runa, kā tas norādīts Apstrīdētā lēmuma 32. apsvērumā, galvenokārt, ir par dalībniekiem kā SEB, Moulinex, Philips, Bosch, Braun vai De’Longhi. Saskaņā ar to viena vai otra šo konkurentu esamība noteiktā tirgū nav nekas kas īpašs, kas kā tāds varētu attaisnot radušās šaubas šajā tirgū. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kuriem ir vai nu plašs sortiments, tomēr tie ir pārstāvēti noteiktās valstīs (Taurus Spānijā vai Mophy Apvienotajā Karalistē), vai nodarbojas ar ierobežotu skaitu preču tirdzniecību (Saeco espresso aparātu [tirgū]).

331    No Apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija vienlaicīgi gandrīz visos tirgos, kuros tās skatījumā koncentrācijas nodibināšana rada nopietnas šaubas, ir konstatējusi viena vai vairāku šādu konkurentu esamību.

332    Tā rezultātā viena vai vairāku šādu konkurentu esamība tirgos, kuros jaunajai vienībai kopumā ir 40 % vai vairāk tirgus daļas, nevar izklīdināt radušās nopietnās šaubas; šajā gadījumā tas panākams tikai tad, ja minētiem konkurentiem būtu bijušas tirgus daļas, kas ir pietiekami stabilas, lai radītu īstu atsvaru attiecībā pret SEB–Moulinex pozīciju un līdz ar to izklīdinātu nopietnas šaubas.

333    Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Komisijas skatījumā nopietnas šaubas pastāvēja virknē tirgu, kuros koncentrācijas pusēm nebija būtisku tirgus daļu.

334    Tā Komisija nopietnas šaubas par saderīgumu ar kopējo tirgu neizslēdza attiecībā uz fritējamo aparātu tirgu Grieķijā, lai gan nozīmīgākajam koncentrācijas dalībnieku konkurentam De’Longhi bija no 35 % līdz 45 % tirgus daļas, kur šis uzņēmums ne tikai ieņēma nozīmīgu pozīciju, bet pat atradās vienādā pozīcijā ar SEB–Moulinex (skat. Apstrīdētā lēmuma 72. apsvērumu).

335    Tāpat, pēc Komisijas domām, nopietnas šaubas pastāvēja gludekļu un tvaika ierīču tirgū Nīderlandē, lai gan SEB–Moulinex ar tirgus daļu no 40 % līdz 50 % (skat. Apstrīdētā lēmuma 63. apsvērumu) atradās konkurences attiecībās ar Philips ar tirgus daļu no 35 % līdz 45 % (skat. Apstrīdētā lēmuma 67. apsvērumu).

336    Komisija, neskatoties uz stipru konkurentu esamību ūdens vārītāju un gludekļu tirgū Beļģijā, uzskatīja, ka pastāv nopietnas šaubas. Ūdens vārītāju tirgū jaunā vienība sasniedza no 35 % līdz 45 % tirgus daļu (skat. Apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumu) un svarīgākais konkurents Braun – no 20 % līdz 30 % tirgus daļu (skat. Apstrīdētā lēmuma 58. apsvērumu). Gludekļu tirgū jaunās vienības rīcībā bija no 40 % līdz 50 % tirgus daļas (skat. Apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumu) un svarīgākajam konkurentam Philips – no 25 % līdz 35 % tirgus daļas (skat. Apstrīdētā lēmuma 59. apsvērumu).

337    Visbeidzot, tosteru tirgū Beļģijā, kur svarīgākajam konkurentam Philips piederēja no 25 % līdz 35 % tirgus daļas (skat. Apstrīdētā lēmuma 58. apsvērumu), Komisija tāpat apstiprināja nopietnu šaubu esamību saistībā ar koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu, lai gan jaunās vienības rīcībā bija tikai no 20 % līdz 30 % tirgus daļas (skat. Apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumu), kas ne tikai bija daudz zemāka Komisijas noteikto dominējošā sliekšņa vērtību, bet arī bija zemāka par svarīgāko konkurentu tirgus daļu.

338    Saskaņā ar to, pamatojoties uz Komisijas analīzi, Apstrīdētajā lēmumā konkurentu esamība principā netika uzskatīta par faktoru, ar ko varētu izslēgt nopietnas šaubas saistībā ar koncentrāciju, pat ja šiem konkurentiem tiktu piešķirtas samērīgi nozīmīgas tirgus daļas.

–       Par sortimenta efektu

339    Vispirms ir jāatgādina, ka katrs preču tirgus ir atsevišķs tirgus. Tādējādi konkurences apstākļi katrā no šiem tirgiem principā katrā dalībvalstī bija jāpamato neatkarīgi no apstākļiem pārējos tirgos vai to kopībā. Deviņās ar saistībām apliekamajās dalībvalstīs Komisija savu analīzi bagātināja ar apsvērumiem par noteikta ģeogrāfiska reģiona preču tirgus kopējo stāvokli, tomēr nopietnas šaubas par tirgiem tā konstatēja, tikai izdarot atsevišķus vērtējumus attiecīgi pa preču tirgiem.

340    Tā Komisija saistībā ar Portugāli, Grieķiju, Nīderlandi un Beļģiju pēc nopietnu šaubu konstatēšanas virknē preču tirgu uzskatīja, ka būtiskas dominējošā stāvokļa savstarpējās saistības dēļ koncentrācijas pusēm ir iespējams izvērst savu tirgus varu visos pārējos preču tirgos (Apstrīdētā lēmuma 54., 62., 71. un 82. apsvērums).

341    Atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 83. apsvērumam risks tirgus varenībai izplatīties visā preču sortimentā ir izslēgts, ja preču tirgi, kuros jaunajai vienībai kopā ir vairāk nekā 40 % tirgus daļas, nav vairāk kā 35 % no abu pušu kopējā apgrozījuma. Šī atšķirība starp valstīm, kurās jaunā vienība varētu īstenot savu tirgus varu visos preču tirgos, un valstīm, kurās koncentrācija ir pamats nopietnām šaubām tikai noteiktos preču tirgos vai pat tikai vienā no tiem (kā Zviedrijā), praktiski izskatās nenozīmīga, jo, kā jau minēts, abos gadījumos tika noteiktas vienas un tās pašas saistības.

342    Tādējādi atsevišķu produktu tirgu īpašais raksturs nav uztverams kā absolūts, un var izrādīties nepieciešams vērtējumam par atsevišķu preču tirgu konkurences kontekstā, kas pastāv visos citos attiecīgās dalībvalsts tirgos.

343    Šāda veida globālākas konkurences situācijas ņemšana vērā vēl jo vairāk bija vēlama šajā gadījumā, kur preču zīme attiecīgajos tirgos nešaubīgi ir atzīstama par vissvarīgāko konkurences faktoru un atpazīstama preču zīme nāk par labu visām ar to saistītajām precēm. Tāpat Komisija var pieturēties pie viena uzņēmuma konkurences situācijas vērtējuma, ņemt vērā tā preču zīmes daudzveidīgumu vai arī ievērot to, ka tam ir ievērojamas tirgus daļas daudzos attiecīgos preču tirgos (turpmāk tekstā – “portfeļa efekts”).

344    Šajā sakarā ir jāmin, ka Komisija ir ņēmusi vērā portfeļa efektu. Visā Apstrīdētajā lēmumā, izņemot analīzi saistībā ar valstīm, kur saistības nav noteiktas, Komisija ir norādījusi, ka jaunā vienība varu tirgū notur ar vienreizēju preču zīmju daudzveidību, savukārt konkurentu rīcībā ir tikai viena preču zīme, tā esot daudz tirgos un kopīgas SEB un Moulinex pozīciju saplūšanas dēļ.

345    Saskaņā ar to Apstrīdētā lēmuma 52. apsvērumā ir izklāstīts, ka, “ņemot vērā jau aprakstīto preču nozīmi šajos tirgos, pušu lomu gandrīz visos attiecīgajos tirgos, kā arī jaunās vienības preču sortimentu un preču zīmju daudzveidīgumu, pastāv maza varbūtība, ka konkurences uzņēmumi ir pamats pušu pozīcijas eksistencei un ka tie pietiekami var īstenot konkurences spiedienu uz jauno vienību”.

346    Ir svarīgi minēt, ka šis portfeļa efekts ir vērojams tikai attiecībā uz patērētājiem un konkurentiem, bet, vispirmām kārtām, attiecībā uz klientiem – pārdevējiem. Tā Komisija Apstrīdētā lēmuma 53. apsvērumā paskaidro, ka “tas attiecas arī uz klientiem – pārdevējiem, kas, neskatoties uz savu teorētisko spēju ievadīt sarunas sev vēlamajā virzienā (piemēram, piedraudot preci izņemt no piedāvājuma klāsta), nevar ietekmēt koncentrācijas pušu uzvedību cenu celšanas gadījumā”, ka “preču daudzveidība un jaunās vienības stingrā pastāvēšana visos attiecīgajos tirgos nozīmē, ka šī vienība būs spējīga atturēt klientus – pārdevējus no pretošanās preču cenas celšanai, kas, piemēram, varētu izpausties ar draudiem izņemt jaunās vienības preču zīmes no piedāvājuma”, ka “jaunā vienība kopā varētu piedāvāt kombinēto atlaidi vai sliekšņa atlaidi” un ka, “pamatojoties uz preču zīmju “SEB” un “Moulinex” un privileģēto stāvokli klientiem – pārdevējiem varētu būt apgrūtinoši savā piedāvājumā atteikties no šīm preču zīmēm”. Šie ir novērojumi, kas minēti tirgu analīzē Portugālē un ir atrodami arī saistībā ar tirgiem Beļģijā (Apstrīdētā lēmuma 60. un 61. apsvērums), Nīderlandē (Apstrīdētā lēmuma 69. un 70. apsvērums) un Grieķijā (Apstrīdētā lēmuma 80. un 81. apsvērums). Ja Komisija, pamatojoties uz portfeļa efektu ir nonākusi pie secinājuma, ka jaunā SEB–Moulinex vienība arī ar kapitāla daļām, kas ir mazākas nekā vērtības slieksnis 40 % apmērā, ir spējīga savu varenību tirgū paplašināt uz visiem attiecīgajiem preču tirgiem šajās valstīs, tad ar portfeļa efektu patiesi apstiprinās tas, ka koncentrācija ir pamats nopietnām šaubām, runājot par tirgiem, kur tās tirgus daļas pārsniedz 40 %.

347    Savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē Komisija jau ir uzsvērusi portfeļa efekta ievērošanas nepieciešamību, lai varētu noteikt patieso uzņēmuma varu tirgū. Tā Komisija iepriekš minētajā Guiness/GrandMetropolitan lēmumā paskaidroja, ka vadošo preču zīmju kopēja sortimenta īpašnieks, no vairākiem aspektiem raugoties, ir privileģētā stāvoklī un ka tam ir stiprāka pozīcija salīdzinājumā ar klientiem, jo tas var piegādāt visu preču sortimentu, kas ir lielākās daļas klientu darījumu priekšmets.

348    Savos Komisijai adresētajos apsvērumos (2001. gada 3. decembra vēstules Pielikums Nr. 2) De’Longhi ir norādījusi uz draudiem, kas izriet no visu svarīgo preču zīmju un pilnīgas preču sortimenta koncentrācijas ražotāju grupas ietvaros. Persona, kas iestājusies lietā, šajā sakarā norādīja:

“Visvairāk De’Longhi ir bažas par attiecībām, kas pastāv pēc koncentrācijas nodibināšanas starp SEB–Moulinex par lieltirgotājiem attiecībā uz to pieaugošo spēju ietekmēt sarunas sev vēlamajā virzienā, kas būs tirgus ieguvējas rīcībā, kurā tai būs dominējošs stāvoklis. Pilnīgais preču un preču zīmju sortiments, kas pēc koncentrācijas nodibināšanas būs ieguvējas rīcībā, tās pozīciju tikai pastiprinās, [..] SEB–Moulinex nešaubīgi savu preču sortimentu pastiprināti paplašinās tā, ka uzņēmums noteiktos gadījumos var piegādāt pilnīgu sortimentu, kas it īpaši var sliktā nozīmē atsaukties uz izplatītāju kanāliem.”

349    Komisija uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem sniedza paskaidrojumus, ka to pašu preču zīmju un to pašu lielo klientu esamība visos vienas valsts preču tirgos rada pamatu nepieciešamībai konkurences analīzē ievērot sortimenta efektu. Pēc Komisijas domām, ja ar koncentrācijas nodibināšanos puses iegūst stipru pozīciju preču tirgos, kas kopā ir tās apgrozījuma nenozīmīga daļa, no koncentrācijas izrietošā jaunā vienība nav mudināta izmantot savu pozīciju šajos tirgos, jo represijas, kas tai jāgaida pārējos preču tirgos, kuros tai nav atbilstošas varenības tirgū, noved pie peļņas iztrūkuma, kas nepārprotami ir lielāks par peļņu, ko tā varētu sagaidīt no tirgiem, kuros tā atrodas spēka pozīcijās. Ja jaunās kopējās vienības apgrozījums tās pārvaldītajos tirgos būtu bijis mazāks par 10 % no kopējā tās apgrozījuma attiecīgajā valstī, tad Komisija, kā tā to norādījusi savos rakstveida paskaidrojumos tiesas sēdē Pirmās instances tiesā, būtu pieņēmusi, ka klientu – pārdevēju represiju iespējas ar koncentrācijas nodibināšanos neizmainītos un nebūtu pietiekamas, lai sortimenta efektu izmantotu sava labā. Komisija “sortimenta efektu” sasaista ar to, ka SEB–Moulinex pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumi tirgos, kur apvienotajai vienībai ir dominējošs stāvoklis, tiek sodīti, klientiem – pārdevējiem samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos.

350    Pēc Komisijas domām, šis sortimenta efekts nopietnas šaubas var klīdināt, ja koncentrācijas pušu apgrozījums tās pārvaldītajos tirgos ir vien nenozīmīga daļa no tās kopējā apgrozījuma attiecīgajā valstī. Komisija šo kopējā apgrozījuma nenozīmīgo daļu noteikusi, augstākais, 10 %, pieņemot, ka sortimenta efektam vairāk nebūtu nekāda iedarbības spēka lielākas vērtības gadījumā. Šī robežvērtība 10 % apmērā netiek apstrīdēta. Tā Komisija Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā paskaidro, ka pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumi ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgos Itālijā, kur koncentrācijas pusēm kopā pieder tirgus daļas no 65 % līdz 75 % un no 40 % līdz 50 %, tiktu sodīti, samazinātā apmērā pērkot SEB un Moulinex produkciju citos tirgos Itālijā, kuros jaunās vienības tirgus apgrozījums ir no 90 % līdz 100 %, kas nozīmētu, ka tās pārvaldītie tirgi būtu tikai no 0 % līdz 10 % no apgrozījuma. Attiecībā uz Spāniju un Somiju Komisija Apstrīdētā lēmuma 116. un 119. apsvērumā konstatēja, ka [jaunā] vienība tās nepārvaldītajos tirgos sasniedz no 85 % līdz 95 % no apgrozījuma tā, ka tās pārvaldītajos tirgos tās apgrozījums ir no 5 % līdz 15 %, tātad vairāk nekā 10 %. Savā atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem Komisija ir skaidri apstiprinājusi, ka pieņem, ka vienā un tajā pašā valstī attiecība starp noietu pārvaldītajos tirgos un kopējo noietu ir mazāka par 10 % un ka varētu tikt īstenotas represijas pret pārdevējiem. Šo galējās robežas vērtību 10 % apmērā, līdz kurai, pēc Komisijas domām, sortimenta efekta iedarbība ir efektīva, tā no jauna apstiprināja arī tiesas sēdē.

351    Nosaukto apgrozījuma robežas vērtību 10 % apmērā, līdz kurai var attīstīties sortimenta efekts, nedrīkst sajaukt ar apgrozījuma robežas vērtību 35 % apmērā, kas minēts Apstrīdētā lēmuma 83. apsvērumā. Apstrīdētā lēmuma 83. apsvērumā norādītā robežas vērtība 35 % apmērā attiecas uz jautājumu par to, sākot no kāda apmēra pārvaldītajā tirgū sasniegtais apgrozījumus ir tik nozīmīgs, ka puses ir spējīgas paplašināt savu varu tirgū uz pārējiem citiem attiecīgās valsts tirgiem. Komisija 83. apsvērumā ir izklāstījusi, ka, tā kā apgrozījuma daļa, kuru koncentrācijas puses kopā sasniedz to pārvaldītajos tirgos, ir mazāka nekā 35 %,, tad nopietnas šaubas saistībā ar tirgus varas pamatotību kopējā preču sortimentā attiecīgajās valstīs ir izslēgtas, un tādējādi ir analizējami tikai atsevišķi preču tirgi. Kaut arī šis jautājums, kā paskaidrots iepriekš, šeit nav vērā ņemams, jo saistības tika noteiktas neatkarīgi no tā, vai pusēm bija varenība tirgū tikai vienā attiecīgās valsts preču tirgū, vai visos preču tirgos, to nevar sajaukt ar citu jautājumu par to, vai pārdevēji ir spējīgi sodīt koncentrācijas puses, ja tās mēģina negodprātīgi izmantot dominējošo stāvokli, kuru tās ieņem noteiktos tirgos. Kamēr robežvērtība 35 % apmērā ir jāuztver kā robeža, kuru pārsniedzot, pēc Komisijas domām, pastāv briesmas dominējošā stāvokļa izplatīšanai visos attiecīgos valsts preču tirgos, robežvērtība 10 % apmērā ir tā, zem kuras koncentrācijas pušu dominance vienā preču tirgū, pēc Komisijas domām, turpretī tiek lauzta ar iespēju piemērot pārdevēju represijas.

352    Sortimenta efekta piemērošana no Komisijas puses šajā gadījumā ir pamats tālāk minētajiem konstatējumiem.

353    Tā kā Komisija, kā tas iepriekš konstatēts, ir pārstāvējusi viedokli, ka katrs preču tirgus ir sevišķs tirgus, principā konkurences stāvoklis ir jāanalizē pēc kārtas katrā tirgū. Proti, kā minēts iepriekš, konkurences stāvokļa viena preču tirgu analīzes laikā var būt nepieciešams arī atsaukties uz citu preču tirgu faktiem vai pat citām valstīm, tomēr, ievērojot autonomas pamatošanas principu par atsevišķu tirgu, novirzes no šī principa vai tā modifikācijas ir jābalsta skaidrām un savstarpēji atbilstošām pazīmēm, no kurām izriet, ka šādas sakarības pastāv.

354    Pirmkārt, ir jānorāda, ka, kamēr, no vienas puses, portfeļa efekta jēdziens kalpo reālā no koncentrācijas izrietošās vienības konkurences stāvokļa pamatošanai un tā rezultātā šī vienība, neskatoties uz tirgus daļu, kas kā tāda vēl nepamato tās dominējošo stāvokli, atrodas tādā pozīcijā, saistībā ar kuru būtu jāņem vērā ne vien attiecīgo koncentrācijas pušu tirgus daļas, bet arī tās papildu stiprā pozīcija tirgū, kas ir rezultāts tam, ka jaunās vienības rīcībā ir virkne svarīgu preču zīmju un tā ir pārstāvēta neskaitāmos tirgos, no otras puses, sortimenta efekts, ko Komisija izmanto nopietnu šaubu klīdināšanai valstīs, kur saistības nav noteiktas, kalpo koncentrācijas rezultātā radušās jaunās vienības tirgus varas relativizēšanai, tādējādi nekonstatējot no koncentrācijas izrietošo tirgus daļu dominējošā stāvokļa esamību.

355    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka ir skaidrs, ka abas koncentrācijas puses vairākos tirgos ieņēma stingru pozīciju un to rīcībā bija vairākas pazīstamas preču zīmes. Tādēļ, kaut arī tirgus daļas palielinājās, koncentrācija noveda pie preču zīmju un to tirgu skaita palielināšanās, kuros SEB un Moulinex bija pārstāvēti tā, ka šo abu uzņēmumu vara tirgū, it īpaši attiecībās ar klientiem – pārdevējiem, palielinājās. Komisija vairākkārtīgi Apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka stiprā pozīcija, kādā SEB un Moulinex atradās jau pirms koncentrācijas nodibināšanas vairākos preču tirgos, tika vēl papildus pastiprināta, iegūstot tirgus daļas un preču zīmes vairākos citos tirgos (skat. it īpaši 46., 47., 50.–52., 56., 60., 69. un 73. un nākamos apsvērumus).

356    Otrkārt, Komisija juridiski pietiekami nav pierādījusi tā apgalvojuma pareizību, ka pret konkurenci vērstu darbību mēģinājumi pārvaldītajos tirgos būtu sodāmi, samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos.

357    Kā De’Longhi paskaidroja tiesas sēdē, Komisijas izvirzītais pieņēmums par SEB–Moulinex un pārdevējiem ir tikpat maz ticams, cik pieņēmums par šo pušu vienošanos, lai maksimāli palielinātu to intereses.

358    Vēl jo vairāk Komisija nav pierādījusi to, ciktāl pieņēmums, proti, cenu paaugstināšana no SEB–Moulinex puses, uz ko tā balstās, ir pretrunā pārdevēju interesēm un līdz ar to var būt pamats SEB–Moulinex sodīšanai.

359    Pēc Pirmās instances tiesas pieprasījuma norādīt faktora “sortimenta efekts” ekonomisko pamatojumu Komisija norādīja, ka tās rīcībā šajā sakarā nav attiecīga ekonomiska pētījuma. Neskatoties uz atsauci uz tās lēmumu Guiness/Grand Metropolitan, kurā, kā jau iepriekš minēts, portfeļa efekta jēdziens piemērots citādā nozīmē, Komisija visbeidzot vien konstatēja, ka koncentrācijas puses šo tēzi ir minējušas savā paziņojumā.

360    Papildus tam Komisija ir ņēmusi vērā gadījumu par SEB–Moulinex veikto cenu paaugstināšanu. Koncentrācijas puses tomēr var realizēt arī citāda veida pret konkurenci vērstu darbību. Koncentrācija jaunajai vienībai dara iespējamu veikt vērienīgus ietaupījumus un dažādus racionalizācijas pasākumus, kas noved pie izmaksu samazināšanas, kas, piemēram, var būt pamats cenu pazemināšanai lielākas peļņas garantēšanai par labu pārdevējiem, lai radītu savu pozīciju tirgū. Turklāt SEB–Moulinex varētu iedrošināt pārdevējus sašaurināt konkurentu preču piedāvājumu.

361    Visbeidzot apgalvojums, ka pārdevēji būtu spējīgi sodīt SEB–Moulinex cenu celšanas gadījumā, balstīts uz nepierādītu postulātu, ka pārdevēji nosaka gala patērētāju izvēli. Tā kā pārdevēja uzdevums ir pārdot preci gala patērētājam, kas to grib pirkt, niansēti jāaplūko iespēja, ka tas var sodīt, reducējot SEB–Moulinex preču saņemšanu citos preču tirgos, turklāt preču zīme attiecīgajos tirgos raksturojama kā primārs konkurences faktors preču izvēlē.

362    Treškārt, sortimenta efekts, kas saskaņā ar Komisijas viedokli ir tas, ka pārdevēji var sodīt jaunās vienības darbību, kas vērsta pret konkurenci, drīzāk noved pie secinājuma, ka pārdevējs nebūtu spējīgs atturēt SEB–Moulinex no nelietīgas stāvokļa izmantošanas, nekā pie pierādījuma tam, ka jaunā vienība kā kopums atrodas dominējošā stāvoklī. Regulas Nr. 4064/89 mērķis tomēr nav aizliegt dominējoša stāvokļa izmantošanu, bet ir šāda stāvokļa pamatošana vai pastiprināšana.

363    Tādējādi Komisija juridiski pietiekami nav pierādījusi savas sortimenta efekta teorijas pareizību, pamatojoties uz kuru tā attaisno nopietnu šaubu izslēgšanas faktu attiecībā uz valstīm, kurās nav noteiktas saistības.

364    Pat ja Komisija būtu varējusi balstīties uz šo teoriju, lai izslēgtu nopietnu šaubu iespēju noteiktos tirgos, neskatoties uz jaunās vienības pozīciju šajos tirgos, to pamatojot ar to, ka tās rīcībā ir tikai niecīga daļa salīdzinājumā ar attiecīgajiem tirgiem, tad tomēr būtu jāņem vērā visi tirgi, kuros koncentrācijas puses ieņem dominējošu stāvokli, un it īpaši tie, kuros SEB–Moulinex tirgus daļa pārsniedz 40 %, attiecībā uz kuriem Komisija būtiskas koncentrācijas pušu tirgus daļu pārklāšanās dēļ bija izslēgusi nopietnu šaubu esamību.

365    Arī tad, ja ar koncentrāciju netiek nodibināts vai būtiski pastiprināts abu koncentrācijas pušu pirms tās nodibināšanas ieņemtais dominējošais stāvoklis, tas neko nemaina saistībā ar to, ka jaunā vienība ieņem šādu dominējošo stāvokli attiecīgajos tirgos. Pārklāšanās nenovērš dominējošo stāvokli. Līdz ar to nevar pieņemt, ka pārdevējs ir spējīgs sodīt vienību, kas radusies divu uzņēmumu koncentrācijas rezultātā, no kurām abām ir monopoltiesības uz pusi no attiecīgajiem tirgiem.

b)              Par valstīm, kurās saistības netika noteiktas

366    Vēl jo vairāk iepriekš minēto apsvērumu kontekstā ir jāpārbauda, vai Komisijas izvirzītie pamatojumi attaisno tās secinājumus, ka koncentrācija nav pamats nopietnām šaubām attiecībā uz konkrētajiem tirgiem Itālijā, Spānijā, Somijā, Apvienotajā Karalistē un Īrijā vai, kā to norāda prasītāja, Komisija nav drīkstējusi apstiprināt koncentrāciju, neparedzot saistību uzlikšanu šajos ģeogrāfiskajos tirgos.

367    Šajā sakarā ir jānorāda, – kā minēts 315. punktā – ka īpaša ģeogrāfiska tirgus ietvaros atbilstoši Apstrīdētajam lēmumam par pietiekamu pamatu jau bija uzskatāma viena vienīga attiecīgas preces tirgus ar nopietnām šaubām esamība koncentrācijas nodibināšanas dēļ, lai automātiski uzliktu saistības šim ģeogrāfiskā tirgus attiecīgajiem preču tirgiem.

–       Norvēģija

368    Ir jākonstatē, ka pieteicējas iebildums balstīts uz nepareizu Apstrīdētā lēmuma izpratni, jo tas tieši norāda uz nopietnām šaubām attiecībā uz noteiktiem preču tirgiem Norvēģijā un saskaņā ar to paredz, ka saistības attiecas arī uz Norvēģiju (Apstrīdētā lēmuma 137. apsvērums).

369    Šim pārmetumam acīmredzami trūkst faktiska pamatojuma un līdz ar to tas ir noraidāms.

–       Spānija

370    Atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 115. apsvērumam koncentrācijas pušu tirgus daļas Spānijā ūdens vārītāju tirgū no 40 % līdz 60 % (no tiem no 5 % līdz 15 % SEB) un mazo plītiņu tirgū – no 75 % līdz 85 % (no tiem – no 0 % līdz 10 % SEB).

371    Tomēr Apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka šīs ļoti spēcīgās jaunās vienības pozīcijas nav varējušas radīt pret konkurenci vērstu darbību. Šis secinājums balstīts vienīgi uz šādu apsvērumu: “Tā kā tādi konkurenti kā De’Longhi, Taurus, Bosch un Philips ieņem nozīmīgu vietu daudzos preču tirgos, ieskaitot attiecīgos preču tirgus [..], klientu – pārdevēju rīcībā ir ļoti spēcīgas alternatīvas preču zīmes, kas ir pārstāvētas ar visu mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas sortimentu un līdz ar to varētu ieņemt koncentrācijas pušu vietu”, tā, ka “jebkurš pret konkurenci vērstas darbības mēģinājums šajos tirgos tiks sodīts, samazinātā apmērā pērkot SEB un Moulinex produkciju citos tirgos, kuros uzņēmumu koncentrācija sasniedz no 85 % līdz 95 % sava apgrozījuma”.

372    Sakarā ar to Komisija ir izslēgusi nopietnu šaubu pastāvēšanas esamību šajos ģeogrāfiskajos tirgos, pamatojoties uz diviem faktoriem, proti, pamatojoties uz jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem un pamatojoties uz sortimenta efektu.

373    Pirmkārt, attiecībā uz koncentrācijas pušu pozīciju attiecībās ar konkurentiem vispirms ir jānorāda, ka virkne no tiem – tādi kā De’Longhi, Taurus, Bosch un Philips – pretēji Komisijas konstatējumam mazo plītiņu tirgū nevar ieņemt nozīmīgu stāvokli, jo SEB–Moulinex jau ir sasniedzis no 75 % līdz 85 % tirgus daļu apmēru. Šādos apstākļos konkurences spiediens uz SEB–Moulinex tiek izdarīts vai nu no viena konkurences uzņēmuma, kura tirgus daļa ir, augstākais, 20 %, kas, salīdzinot ar koncentrācijas pusēm, ir gandrīz četras reizes mazāk, vai arī no vairākiem konkurences uzņēmumiem, kuru tirgus daļas spiestā kārtā ir pavisam niecīgas un tām ir piešķirama minimāla nozīme salīdzinājumā ar koncentrācijas pusēm. No tā jāsecina, ka jaunā vienība nevienā no preču tirgiem, pat ne tajās valstīs, kur nav noteiktas saistības, neieņem tik stipru pozīciju kā Spānijā mazo plītiņu tirgū.

374    Komisija nav minējusi nevienu īpašu apstākli, no kura varētu tapt skaidrs, kādēļ koncentrācijas nav pamats nopietnām šaubām, lai gan koncentrācijas pusēm ūdens vārītāju tirgū ir no 40 % līdz 50 % (no kuriem no 5 % līdz 15 % – SEB) un mazo plītiņu tirgū – no 75 % līdz 85 % (no kuriem no 0 % līdz 10 % – SEB).

375    Otrkārt, attiecībā uz sortimenta efektu ir jānorāda, ka tas iepriekš 364. un 365. punktā minēto iemeslu dēļ nevar klīdināt nopietnas šaubas.

376    Pat pieņemot, – pēc kā Komisija vadās arī Apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā un tās atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem – ka sortimenta efekts var klīdināt nopietnas šaubas, ciktāl noteikta ģeogrāfiska tirgus ietvaros SEB–Moulinex apgrozījums attiecīgajos preču tirgos, kuros jaunajai vienībai ir vairāk nekā 40 % tirgus daļas, ir mazāks nekā 10 % no šīs vienības kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos šī ģeogrāfiskā tirgus ietvaros, tad Komisija katrā ziņā ne Apstrīdētajā lēmumā, ne arī Pirmās instances tiesai nav iesniegusi pierādījumus, ka tas attiecas uz Spāniju.

377    Proti, no Apstrīdētā lēmuma 116. apsvēruma izriet, ka ūdens vārītāju un mazo plītiņu tirgi Spānijā ir no 5 % līdz 15 % no jaunās vienības kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos Spānijā. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka jaunā vienība atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 88. un 92. apsvērumam arī gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas, kā arī mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū sasniedz tirgus daļu vairāk nekā 40 % apmērā. Uz Pirmās instances tiesas jautājumiem Komisijas sagatavotā Tabula Nr. 2 atklāj, ka tirgi, kuros SEB–Moulinex, ieskaitot gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto tehniku, kā arī mikserus un līdzīga veida aparātus, ir vairāk nekā 40 % tirgus daļas, ir no 25 % līdz 35 % no kopējā jaunās vienības apgrozījuma Spānijā. 364. un 365. punktā minēto iemeslu dēļ Komisijai būtu bijis jāņem vērā šie tirgi, lai pamatotu to, vai pārdevēji ir spējīgi īstenot soda pasākumus pret SEB–Moulinex.

378    Līdz ar to SEB–Moulinex ne mazāk kā četros attiecīgajos preču tirgos Spānijā sasniedz tirgus daļu vairāk nekā 40 %. Šajā sakarā ir jāteic, ka Komisija Apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka koncentrācijas konkurences sekas aptver četras valstu grupas, proti, Franciju, kur tika uzdots izmeklēšanu veikt valstu iestādēm, valstis, kurās koncentrācija konkurences priekšnoteikumus groza nenozīmīgā apmērā, valstis, kurās koncentrācija ir pamats nopietnām šaubām tikai attiecībā uz noteiktu skaitu preču tirgu, un, visbeidzot, četras valstis (Portugāle, Grieķija, Beļģija un Nīderlande), kurās koncentrācija lielā daļā attiecīgo preču grupu noved pie patiesi būtisku tirgus daļu sasaistes tā, ka koncentrācijas puses būtu spējīgas īstenot savu tirgus varu visos pārējos attiecīgajos tirgos. SEB–Moulinex rīcībā Spānijā vairāk nekā 40 % tirgus daļas nav tomēr mazāk kā četros preču tirgos, tātad tikpat daudz preču tirgos, cik Grieķijā, kas tomēr pieskaitāma valstīm, kurās, pēc Komisijas domām, koncentrācija ir pamats nopietnām šaubām virknē tirgu.

379    Kā to pamatoti norādīja De’Longhi un prasītāja tiesas sēdē, Komisija tālāk nepārbaudīja ar koncentrāciju saistīto portfeļa efektu, it īpaši faktu, ka koncentrācijas dēļ ir radusies būtiska SEB stiprās pozīcijas ūdens vārītāju, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas un gludekļu tirgū saikne ar atbilstošu Moulinex pozīciju tosteru, kafijas aparātu, mazo plītiņu, kā arī mikseru un līdzīga veida ierīču tirgū. Turklāt Apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrots, kādēļ četru preču zīmju grupa, kas pēc koncentrācijas nodibināšanas ir jaunās vienības rīcībā, nav piemērota tam, lai stiprinātu šīs vienības tirgus pozīciju, kamēr Komisija saistībā ar ģeogrāfiskajiem tirgiem, kur noteiktas saistības, ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka SEB–Moulinex ir divas preču zīmes, bet konkurences uzņēmumiem – tikai viena.

380    No šiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nopietnas šaubas ūdens vārītāju un mazo plītiņu tirgū Spānijā nevarēja izslēgt, pamatojoties uz Apstrīdētā lēmuma 115. un 116. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

–       Somija

381    Kopējā koncentrācijas pušu tirgus daļa tosteru tirgū Somijā atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 118. apsvērumam ir no 45 % līdz 55 %. Lai gan šī tirgus daļa pārsniedz 40 % sliekšņa vērtību, Komisija nonāca pie secinājuma, ka koncentrācija Somijā nav pamats nopietnām šaubām, jo, ņemot vērā Philips un Bosch konkurenci, pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumi šajā tirgū tiktu sodīti, samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos, kuros uzņēmumu koncentrācija sasniedz no 85 % līdz 95 % sava apgrozījuma.

382    Saskaņā ar to šajā ģeogrāfiskajā tirgū Komisija, pamatodamās vienīgi uz sortimenta efektu, nonāca pie pieņēmuma, ka koncentrācija nav pamats nopietnām šaubām tosteru tirgū Somijā. Iepriekš 364. un 365. punktā minēto iemeslu dēļ sortimenta efekts neradīja iespēju izslēgt nopietnas šaubas.

383    Pat ja varētu pieņemt, – atbilstoši Komisijas secinājumam Apstrīdētā lēmuma 119. apsvērumā un atbildei uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem – ka sortimenta efekts var klīdināt nopietnas šaubas, ciktāl noteikta ģeogrāfiska tirgus ietvaros SEB–Moulinex apgrozījums attiecīgajos preču tirgos, kuros jaunās vienības rīcībā ir vairāk par 40 % tirgus daļas, kas ir mazāk nekā 10 % no šīs vienības kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos šī ģeogrāfiskā tirgus nozarē, tad katrā ziņā Komisija tomēr ne Apstrīdētajā lēmumā, ne arī Pirmās instances tiesai nav iesniegusi pierādījumus, ka tas attiecas uz Somiju.

384    Saskaņā ar Apstrīdētā lēmuma 119. apsvērumu tosteru tirgus Somijā ir tikai no 5 % līdz 15 % no jaunās vienības apgrozījuma visos attiecīgajos tirgos Somijā, tomēr apdomas vērts ir tas, ka šī jaunā vienība Somijā sasniedz vairāk nekā 4 % tirgus daļas espresso aparātu tirgos (no 40 % līdz 50 %), mazo plītiņu (no 35 % līdz 45 %) un barbekjū (no 40 % līdz 50 %) (Apstrīdētā lēmuma 87., 90. un 91. apsvērums). Uz Pirmās instances tiesas jautājumiem Komisijas sagatavotā Tabula Nr. 2 atklāj, ka tirgi, kuros SEB–Moulinex, ieskaitot espresso aparātus, mazās plītiņas un barbekjū, sasniedz vairāk nekā 40 % tirgus daļu, ir no 10 % līdz 20 % no jaunās vienības kopējā apgrozījuma Somijā. Līdz ar to iepriekš 364. un 365. punktā minēto iemeslu dēļ Komisijai vajadzēja ņemt vērā šos tirgus, lai pamatotu to, ka pārdevēji ir spējīgi realizēt soda pasākumus pret pārdevējiem.

385    Līdz ar to ne mazāk kā četros attiecīgo preču tirgos Somijā SEB–Moulinex sasniedz vairāk nekā 40 % tirgus daļu, kas ir tikpat daudz cik Grieķijā, kura tomēr pieskaitāma valstīm, kurās, pēc Komisijas domām, koncentrācija ir pamats nopietnām šaubām virknē tirgu.

386    Kā to pamatoti norādīja De’Longhi un prasītāja tiesas sēdē, Komisija tālāk nepārbaudīja ar koncentrāciju saistīto portfeļa efektu, it īpaši faktu, koncentrācijas dēļ ir radusies būtiska SEB stiprās pozīcijas barbekjū un tosteru tirgū saikne ar atbilstošu Moulinex pozīciju mazo plītiņu, kafijas aparātu, espresso aparātu, mikseru un līdzīga veida aparātu, kā arī tosteru tirgū. Turklāt Apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrots, kādēļ četru preču zīmju grupa, kas pēc koncentrācijas nodibināšanas ir jaunās vienības rīcībā, nav piemērota tam, lai stiprinātu šīs vienības tirgus pozīciju, savukārt Komisija saistībā ar ģeogrāfiskajiem tirgiem, kur noteiktas saistības, ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka SEB–Moulinex ir divas preču zīmes, bet konkurences uzņēmumiem – tikai viena.

387    No šiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nopietnas šaubas mazo plītiņu, espresso aparātu, barbekjū un tosteru tirgū Somijā nevarēja izslēgt, pamatojoties uz Apstrīdētā lēmuma 87., 90., 91. un 118.–120. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

–       Itālija

388    Atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 121.–124. apsvērumam jaunās vienības rīcībā trijos preču tirgos Itālijā, proti, mikseru un līdzīga veida aparātu, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas un ūdens vārītāju tirgū, ir vairāk nekā 40 % tirgus daļas.

389    Pirmkārt, attiecībā uz mikseru un līdzīga veida aparātu tirgu Komisija Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērumā konstatēja, ka koncentrācijas pusēm kopā ir no 40 % līdz 50 % tirgus daļas, no kurām no 0 % līdz 10 % ir SEB, un tās īpašā kārtā atrodas konkurences attiecībās ar Braun (no 10 % līdz 20 %), Philips (no 0 % līdz 10 %) un De’Longhi (no 0 % līdz 10 %) tā, ka koncentrācija visai niecīgi ietekmē konkurenci, kurā atkrīt ceturtais tirgus dalībnieks.

390    Saskaņā ar to Komisija izslēdza nopietnas šaubas Itālijā, vienīgi pamatojoties uz tās minēto faktoru, proti, koncentrācijas pušu tirgus jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem.

391    Ciktāl nav droši, ka šie konkurenti ieņem stingru pozīciju, kas ir īsts atsvars attiecībā pret SEB–Moulinex, tomēr iepriekš 329. punktā minēto iemeslu dēļ tirgū, kura līdera rīcībā ir tirgus daļa no 40 % līdz 50 %, apstāklim par to, ka SEB–Moulinex ir pārāka par trim konkurentiem, nav nozīmes.

392    Divi no trim mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū esošajiem konkurentiem, proti, Philips un De’Longhi, ieņem tikai nebūtisku pozīciju no 0 % līdz 10 % apmērā. Braun kā trešais konkurents ieņem ievērojamāku pozīciju ar tirgus daļām no 10 % līdz 20 % apmērā, tomēr tas ir divas līdz trīs reizes mazāk nekā jaunās vienības daļa. Pretēji tam apdomas vērts ir tas, ka Komisijai, it īpaši Apstrīdētā lēmuma 51. apsvērumā, attiecībā uz jaunās vienības tirgus pozīciju Portugālē bija radušās nopietnas šaubas par to, ka koncentrācijas puses ir tirgus līderi ar vismaz divreiz lielāku tirgus daļu apjomu nekā to svarīgākie konkurenti.

393    Arī fakts, ka koncentrācija konkurenci ietekmē niecīgā veidā, jo atkrīt ceturtais konkurents, neliekas esam pārliecinošs. Faktiski SEB tāpat kā pārējo divu Moulinex konkurentu – Philips un De’Longhi – rīcībā bija tikai niecīga tirgus daļa (no 0 % līdz 10 %), kaut gan Braun uzrādījis lielāku, kaut gan pieticīgu tirgus daļu. Saskaņā ar to ceturtā konkurenta izslēgšanai nav citādu seku kā tam, ko radītu otrā vai trešā konkurenta atkrišana.

394    No šiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nopietnas šaubas mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū Itālijā nevarēja izslēgt, pamatojoties uz Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērumā minēto kritēriju.

395    Otrkārt, attiecībā uz gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgu Komisija Apstrīdētā lēmuma 122. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka tur koncentrācijas puses abas kopā sasniegušas no 40 % līdz 50 % tirgus daļu (no 0 % līdz 10 % piederēja Moulinex) un Philips ar tirgus daļu no 0 % līdz 10 % ir vienīgais koncentrācijas pušu konstatētais konkurences uzņēmums. Saistībā ar ūdens vārītāju tirgu Komisija tajā pašā apsvērumā konstatējusi, ka koncentrācijas puses De’Longhi, Philips un Braun attiecīgi ar 0 %–10 % ir priekšā, veidojot tirgus daļu no 65 % līdz 75 % (no kuriem no 15 % līdz 25 % pieder Moulinex). Tomēr tā 123. apsvērumā norādījusi, ka ūdens vārītāju un gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu tirgi ir tikai apmēram no 0 % līdz 5 % no virtuves tehnikas kopējās vērtības mazās elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas nozarē tā, ka klientiem – pārdevējiem pastāv iespēja sodīt jebkuru pret konkurenci vērstas darbības mēģinājumu šajos tirgos, samazinātā apmērā pērkot SEB–Moulinex produkciju citos tirgos, kuros uzņēmumu koncentrācija sasniedz no 90 % līdz 100 % sava apgrozījuma. Pēc Komisijas domām, abos šajos tirgos cenu paaugstināšana no dalībnieku puses būtu neizdevīga. Tā uzskata, ka koncentrācija tādējādi šajos abos tirgos nav pamats nopietnām šaubām.

396    Līdz ar to Komisija minētajos tirgos ir izslēgusi nopietnu šaubu pastāvēšanu, pamatojoties vienīgi uz sortimenta efektu. Proti, Apstrīdētā lēmuma 122. apsvērumā tā ir minējusi koncentrācijas rezultātā radušās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem. Šis faktors tomēr Komisiju nav rosinājis pieļaut nopietnu šaubu pastāvēšanu attiecīgajos tirgos. Turklāt Komisija nemaz nevarēja balstīties uz šo faktoru. Gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgū pretēji mikseru un līdzīga veida tehnikas tirgum tā ir identificējusi tikai vienu, nevis trīs konkurentus. Papildus tam, pamatojoties uz Apstrīdētajā lēmumā minētajiem faktiem, nav izslēdzams, ka koncentrācija aptver šī tirgus pirmos divus dalībniekus, jo Moulinex un Philips katram pieder no 0 % līdz 10 % tirgus daļas. Attiecībā uz ūdens vārītājiem Apstrīdētajā lēmumā minētie dati nevar klīdināt nopietnu šaubu esamību, jo koncentrācija, neskatoties uz trīs konkurentu pastāvēšanu, aptver pirmos divus šī tirgus dalībniekus, kuriem pieder no 65 % līdz 75 %, tātad gandrīz trīs ceturtdaļas tirgus daļas.

397    Attiecībā uz sortimenta efektu 364. un 365. punktā jau tika minēts, kādēļ, ņemot to vērā, Komisija tomēr nav varējusi izslēgt nopietnu šaubu pastāvēšanu. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka Komisija uzsver, ka De’Longhi Itālijā ir tirgus līderis četros attiecīgos preču tirgos un Saeco rīcībā ir vairāk nekā no 60 % līdz 70 % tirgus daļas espresso aparātu tirgū. Ja SEB–Moulinex ārpus mikseru un līdzīga veida aparātu, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu un ūdens vārītāju tirgus nav vairāk kā 40 % tirgus daļas, tas neapšaubāmi nozīmē, ka citi tirgus dalībnieki pārējos tirgos var ieņemt svarīgu pozīciju.

398    Pat ja varētu pieņemt, – atbilstoši Komisijas secinājumam Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā un atbildei uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumiem – ka sortimenta efekts var klīdināt nopietnas šaubas, ciktāl noteikta ģeogrāfiska tirgus ietvaros SEB–Moulinex apgrozījums attiecīgajos preču tirgos, kuros jaunās vienības rīcībā ir vairāk par 40 % tirgus daļas, kas ir mazāk nekā 10 % no šīs vienības kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos šī ģeogrāfiskā tirgus nozarē, tad katrā ziņā Komisija tomēr ne Apstrīdētajā lēmumā, ne arī Pirmās instances tiesai nav iesniegusi pierādījumus, ka tas attiecas uz Itāliju.

399    No Apstrīdētā lēmuma 123. apsvēruma izriet, ka gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzēto aparātu un ūdens vārītāju tirgi Itālijā, augstākais, ir no 0 % līdz 10 % no kopējā jaunās vienības apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos Itālijā. Tomēr ir jāapdomā tas, ka jaunā vienība atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērumam arī mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū sasniedz vairāk nekā 40 %. Tiesas jautājumiem Komisijas sagatavotajā Tabulā Nr. 2 ir norādīts, ka tirgi, kuros SEB–Moulinex, ieskaitot mikseru un līdzīga veida aparātus, sasniedz vairāk nekā 40 % tirgus daļu, ir no 25 % līdz 35 % vai – atbilstoši Komisijas atbildei uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu – pat no 30 % līdz 40 % no jaunās vienības kopējā apgrozījuma Itālijā. Kaut arī Komisija iepriekš minēto iemeslu dēļ nevarēja izslēgt nopietnu šaubu pastāvēšanu šajos attiecīgo preču tirgos, vien pamatojoties uz Apstrīdētā lēmuma 121. apsvērumā minētajiem kritērijiem, tai katrā ziņā bija, kā norādīts iepriekš, jārēķinās ar šo tirgu, lai izvērtētu klientu sodīšanas iespēju, jo šīs vienības attiecīgā tirgus daļa pārsniedza 40 %.

400    Kā to pamatoti norādīja De’Longhi un prasītāja tiesas sēdē, Komisija tālāk nepārbaudīja ar koncentrāciju saistīto portfeļa efektu, it īpaši faktu, ka koncentrācijas dēļ ir radusies būtiska SEB stiprās pozīcijas ūdens vārītāju, gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas, barbekjū un gludekļu tirgū saikne ar atbilstošu Moulinex pozīciju kafijas aparātu, ūdens vārītāju, tvaika katlu, kā arī mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū. Turklāt Apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrots, kādēļ četru preču zīmju grupa, kas pēc koncentrācijas nodibināšanas ir jaunās vienības rīcībā, nav piemērota tam, lai stiprinātu šīs vienības tirgus pozīciju, kamēr Komisija saistībā ar ģeogrāfiskajiem tirgiem, kur noteiktas saistības, ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka SEB–Moulinex ir divas preču zīmes, bet konkurences uzņēmumiem – tikai viena.

401    No šiem apsvērumiem izriet, ka Komisija nopietnas šaubas gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas un ūdens vārītāju tirgū Itālijā nevarēja izslēgt, pamatojoties uz Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā minēto kritēriju.

402    Tādējādi kritika saistībā ar Itāliju ir nepamatota.

–       Apvienotā Karaliste un Īrija

403    Apstrīdētā lēmuma 125. un 126. apsvērumā Komisija paskaidro, ka koncentrācijas puses Apvienotajā Karalistē un Īrijā gludekļu un tvaika katlu tirgū ir sasniegušas no 35 % līdz 45 % tirgus daļu. Kā tas it īpaši izriet no Komisijas Tabulas Nr. 2, tad šī daļa ir lielāka nekā 40 %. Komisija Apstrīdētajā lēmumā ir pārstāvējusi viedokli, ka koncentrācija Apvienotajā Karalistē un Īrijā nerada nopietnas šaubas, jo, no vienas puses, tā “ar nelielu tirgus daļu pieaugumu konkurences priekšnosacījumus groza nebūtiskā veidā” (pieaugums sasniedz no 0 % līdz 5 %) un, no otras puses, “koncentrācijas pusēm it īpaši ir jārēķinās ar Philips konkurenci (tirgus daļa no 15 % līdz 25 %)”.

404    Saskaņā ar to Komisija ir izslēgusi nopietnu šaubu esamību šajā ģeogrāfiskajā tirgū, pamatojoties uz diviem faktoriem, proti, būtiskas pārklāšanās trūkumu un jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem.

405    Pirmkārt, attiecībā uz būtiskas pārklāšanās trūkumu Pirmās instances tiesa, ņemot vērā aptuvenus datus, nevar pārbaudīt, vai šis kritērijs ļauj izslēgt nopietnas šaubas. Pat ja tirgus daļu pieaugums būtu bijis niecīgs, tas tomēr nav pietiekams, lai piešķirtu tirgus daļu, kas pārsniedz dominances sliekšņa vērtību 40 % apmērā, kas noteikts lēmumā.

406    Otrkārt, attiecībā uz koncentrācijas pušu pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem Philips ir viens no uzņēmumiem, kura rīcībā atbilstoši Apstrīdētā lēmuma 32. apsvērumam elektriskās mājsaimniecībā izmantojamās tehnikas tirgū ir apjomīgs preču sortiments un ir tas ir pārstāvēts visā Eiropā tā, ka šī uzņēmuma esamība attiecīgajā tirgū nav nekas īpašs. Tāpat, kā jau tas konstatēts iepriekš, nav šaubu par to, ka uzņēmumam ar tirgus daļu vairāk nekā 40 % nav ar konkurentiem jārēķinās.

407    Tālāk apdomas vērts ir tas, ka Komisija, kas uzsver niecīgo tirgus daļu pieaugumu gludekļu un tvaika katlu tirgū, no savas puses, kā to pamatoti norāda prasītāja, ir atturējusies analizēt SEB–Moulinex svarīgo pozīciju savienošanās konkurences sekas vairākos tirgos, proti fritējamo aparātu tirgū (SEB pieaugums 15 %–25 % uz 30 %–40 %), tvaika katlu tirgū (SEB pieaugums 25 %–35 % uz 35 %–40 %), gadījuma rakstura ēdienu pagatavošanai paredzētās tehnikas tirgū (SEB pieaugums 15 %–25 % uz 25 %–35 %) un espresso aparātu tirgū (SEB pieaugums 0 %–10 % uz 20 %–30 %). Pat ja jaunā vienība nevienā no šiem tirgiem nepārsniedz dominances sliekšņa vērtību tā, ka ar to nevar tikt klīdināta nopietnu šaubu pastāvēšana, šī būtiskā varas pozīcija tomēr, raugoties uz iepriekš aprakstīto portfeļa efektu, nav devusi neko, lai gludekļu un tvaika katlu tirgū pastiprinātu jaunās vienības dominanci.

408    Turklāt, kā prasītāja pamatoti uzsver, Komisija attiecīgajam ģeogrāfiskajam tirgum nav piemērojusi samērīga apgrozījuma kritēriju, kas citur tās analīzē par konkurences situāciju citos ģeogrāfiskajos tirgos saistībā ar sortimenta piesaisti ir ievērots. Kaut arī Komisija nelikumīgi ir izslēgusi nopietnu šaubu pastāvēšanu attiecīgajos tirgos Itālijā, Spānijā un Somijā ar pamatojumu, ka attiecīgie preču tirgi, kuros SEB–Moulinex ieņem dominējošu stāvokli, šajos ģeogrāfiskajos reģionos ir mazāk nekā 10 % no koncentrācijas pušu kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos, tomēr no tā nav izdarījusi secinājumus, ka gludekļu un tvaika ierīču tirgus ir no 30 % līdz 40 % no SEB–Moulinex kopējā apgrozījuma visos attiecīgajos preču tirgos Apvienotajā Karalistē un Īrijā.

409    Kā to pamatoti norādīja De’Longhi un prasītāja tiesas sēdē, Komisija tālāk nepārbaudīja ar koncentrāciju saistīto portfeļa efektu, it īpaši faktu, ka koncentrācijas dēļ ir radusies būtiska SEB stiprās pozīcijas fritējamo aparātu, mazo plītiņu, gadījuma rakstura ēdiena pagatavošanai paredzētās tehnikas, tvaika katlu un gludekļu tirgū saikne ar atbilstošu Moulinex pozīciju fritējamo aparātu, espresso aparātu, kā arī mikseru un līdzīga veida aparātu tirgū. Turklāt Apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrots, kādēļ piecu preču zīmju grupa, kas pēc koncentrācijas nodibināšanas ir jaunās vienības rīcībā, nav piemērota tam, lai stiprinātu šīs vienības tirgus pozīciju, kamēr Komisija saistībā ar ģeogrāfiskajiem tirgiem, kur noteiktas saistības, ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka SEB–Moulinex ir divas preču zīmes, bet konkurences uzņēmumiem – tikai viena.

410    Šādu iemeslu dēļ Komisija nevarēja izslēgt nopietnu šaubu pastāvēšanu gludekļu un tvaika ierīču tirgū Apvienotajā Karalistē un Īrijā, pamatojoties vienīgi uz Apstrīdētā lēmuma 125. un 126. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

c)              Secinājums

411    No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka Apstrīdētais lēmums attiecībā uz tirgiem Itālijā, Spānijā, Somijā, Apvienotajā Karalistē un Īrijā atzīstams par spēkā neesošu.

 Par iebildi par tirgus sadalīšanu attiecībā uz preču zīmi “Moulinex” saistību rezultātā

 A – Lietas dalībnieku argumenti

412    De’Longhi tiesas sēdē pirmo reizi minēja, ka ar Apstrīdēto lēmumu akceptētās saistības ir novedušas pie tirgus sadales attiecībā uz preču zīmi “Moulinex”. Šī tirgus sadale tikusi pastiprināta ar 1. punkta c) apakšpunkta pēdējo daļu, saskaņā ar kuru licences saņēmējam ir aizliegts tā ar preču zīmi “Moulinex” ražotās preces izplatīt citu licences saņēmēju un SEB reģionos.

413    Uz šāda veida tirgus iedalījumu neattiecas Komisijas 1996. gada 31. janvāra Regula (EK) Nr. 240/96 par Līguma [81.] panta 3. punkta piemērošanu dažām tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām (OV L 31, 2. lpp.), un līdz ar to atbilstoši 81. panta 1. punktam tas ir aizliegts.

414    Tā kā De’Longhi administratīvā procesa laikā uz šo problemātiku ir vērsusi Komisijas uzmanību, Komisijai bija jāpārbauda, vai saistības šajā sakarā nerada šaubas.

415    Komisija, ko atbalsta Francijas Republika un SEB, prasa šo De’Longhi argumentu noraidīt.

 B – Pirmās instances tiesas vērtējums

416    Ir jānorāda, ka De’Longhi, izsakot pārmetumus par to, ka saistības ietekmēja tirgus sadalīšanu attiecībā uz preču zīmi “Moulinex”, izvirza pamatu, ko prasītāja nav minējusi.

417    Lai arī saskaņā ar Tiesas Statūtu 40. panta trešo daļu un Reglamenta 116. panta 3. punktu lietā iesaistītā puse netiek kavēta iesniegt jaunus vai atšķirībā no tās atbalstītās puses citus argumentus, jo citādi tās iesaistīšanās būtu vien prasības pieteikumā minēto argumentu atkārtošana, nevar pieņemt, ka šīs tiesību normas ļauj grozīt vai mainīt prasības pieteikumā definēto strīda tvērumu, izvirzot jaunus pamatus (šajā ziņā skat. Tiesas 1961. gada 23. februāra spriedumu lietā 30/59, De Gezamenlijke Steenkolenmijnen in Limburg/Augstā iestāde, Recueil, 1. lpp., 37. punkts; 1993. gada 24. marta spriedumu lietā C‑313/90 CIRFS u.c./Komisija, Recueil, I‑1125. lpp., 22. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā C‑245/92 P Chemie Linz/Komisija, Recueil, I‑4643. lpp., 32. punkts; Pirmās instances tiesas 1995. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑459/93 Siemens/Komisija, Recueil, II‑1675. lpp., 21. punkts; 1998. gada 25. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T‑371/94 un T‑394/94 British Airways u.c./Komisija, Recueil, II‑2405. lpp., 75. punkts; 1999. gada 1. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑125/96 un T‑152/96 Boehringer/Padome un Komisija, Recueil, II‑3427. lpp., 183. punkts, un 2002. gada 28. februāra spriedumu lietā T‑395/94 Atlantic Container Line u.c./Komisija, Recueil, II‑875. lpp., 382. punkts).

418    Tā kā saskaņā ar Reglamenta 116. panta 3. punktu personai, kas iestājas lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā, un saskaņā ar Tiesas Statūtu 40. panta ceturto daļu argumenti, kas ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt vienas puses prasījumu, De’Longhi kā personai, kas iestājusies lietā, nav tiesību izvirzīt prasības pamatu par tirgus sadalīšanu, kas izriet no saistībām. Līdz ar to šis De’Longhi izvirzītais pārmetums ir noraidāms kā nepieņemams.

419    Pat ja De’Longhi izvirzītais prasības pamats būtu bijis pieļaujams, tas katrā ziņā nebūtu bijis pamatots.

420    Ja Komisijai pārbaudē par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu bija jāpamato, vai šī koncentrācija pamato vai pastiprina dominējošo stāvokli Regulas Nr. 4064/89 2. panta 1. punkta nozīmē, tad tā saskaņā ar šīs tiesību normas 2. punktu ievēro “nepieciešamību kopējā tirgū uzturēt un attīstīt efektīvu konkurenci, it īpaši attiecībā uz visu attiecīgo tirgu struktūru un faktisko vai potenciālo Kopienas iekšienē vai ārpus tās esošo uzņēmumu konkurenci”.

421    Saskaņā ar to, kā to paskaidro De’Longhi, Komisija Regulas Nr. 4064/89 piemērošanā nevar piekrist saistībām, kas tiktāl ir pretrunā Līguma konkurences noteikumiem, jo ietekmē efektīvas konkurences uzturēšanu un attīstīšanu kopējā tirgū. Šajā sakarā Komisijai saistību saderīgums it īpaši bija jāpamato saskaņā ar EKL 81. panta (kas, ievērojot EKL 83. pantu, ir viens no Regulas Nr. 4064/89 juridiskajiem pamatiem) 1. un 3. punkta kritērijiem (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑251/00 Lagardère un Canal+/Komisija, Krājums, II‑4825. lpp., 85. punkts).

422    Tomēr šajā gadījumā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka atbilstoši saistību 1. punkta c) apakšpunkta pēdējai daļai ir paredzēts, ka “licences saņēmējam vai saņēmējiem uzliek pienākumu preču zīmes “Moulinex” preces izplatīt tikai tam(-iem) iedalītajos reģionos, kuriem preces ir paredzētas”. No tā pretēji De’Longhi minētajam neizriet skaidrs preču zīmes “Moulinex” preču eksporta aizliegums uz citām dalībvalstīm. Minētais noteikums var tikt interpretēts tādējādi, ka licences saņēmēju pienākums ir tikai neizplatīt preces tiem piešķirtajos reģionos, kuriem tās tikušas paredzētas. Noteikuma, kas licences saņēmējam uzliek pienākumu koncentrēties uz licences preču pārdošanu savā reģionā, mērķis vai sekas principā nav ierobežot konkurenci EKL 81. panta 1. punkta nozīmē.

423    Otrkārt, ir jākonstatē, ka, pat ja aplūkotais noteikums, kā to domā De’Longhi, būtu jāizprot tā, ka licences saņēmējs preču zīmes “Moulinex” preces nedrīkstētu izvest uz citām dalībvalstīm, De’Longhi nav paskaidrojusi, cik lielā mērā šis noteikums šajā gadījumā ir pretrunā EKL 81. panta 1. punktam. Proti, De’Longhi nepaskaidro, kādēļ attiecīgais noteikums, raugoties no ģeogrāfiskā attiecīgo preču tirgus apjoma valsts kontekstā un nepastāvot būtiskam paralēlam importam starp dalībvalstīm, varētu būt piemērots, lai EKL 81. panta 1. punkta nozīmē attiecīgajā Kopienas tirgū būtiski ierobežotu konkurenci vai pastiprināti ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 81. panta 1. punktā minētais aizliedzošais priekšraksts neattiecas pat uz vienošanos ar absolūtu reģiona aizsardzību (Tiesas 1969. gada 9. jūlija spriedums lietā 5/96 Völk, Recueil, 295. lpp., 7. punkts; 1983. gada 7. jūnija spriedums apvienotajās lietās no 100/80 līdz 103/80 Musique diffusion française u.c./Komisija, Recueil, 1825. lpp., 85. punkts, un 1998. gada 28. aprīļa spriedums lietā C‑306/96 Javico, Recueil, I‑1983. lpp., 17. punkts).

424    Turklāt De’Longhi nav apstiprinājusi, ka preču zīmes “Moulinex” licences saņēmējs būtu bijis gatavs uzņemties risku izplatīt šīs preču zīmes preces “co‑branding” veidā kopā ar savu preču zīmi, ja tam iedalītajā reģionā nebūtu nodrošinājuma pret aktīvu citu licences saņēmēju konkurenci. Saistību mērķis, kā jau tas norādīts iepriekš, ir tas, ka licences saņēmēji pārejas laikā, kurā tie savu preču zīmi var izmantot kopā ar preču zīmi “Moulinex”, var noteikt klientu pāreju no preču zīmes “Moulinex” precēm uz savas preču zīmes precēm, lai licences saņēmēja preču zīmēm radītu iespēju arī pēc pārejas laika īstenot efektīvu konkurenci ar preču zīmi “Moulinex”, kad SEB atkal būs tiesības izmantot preču zīmi “Moulinex” deviņās attiecīgajās dalībvalstīs. Šādos apstākļos tomēr licences saņēmēja aizsardzības trūkums vismaz pret pārējo licences saņēmēju aktīvu konkurenci būtu kaitīgs Moulinex konkurējošo preču zīmju stiprināšanai, kā rezultātā būtu traucēta konkurence attiecīgajā tirgū Kopienas teritorijā. Tādējādi nevar pieņemt, ka strīdīgajā noteikumā ietvertais aktīvas izplatīšanas aizliegums noteikti ir uztverams kā konkurences ierobežojums EKL 81. panta 1. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. 1982. gada 8. jūnija spriedumu lietā 258/78 Nungesser un Eisele/Komisija, Recueil, 2015. lpp., 57. punkts, un 1982. gada 6. oktobra spriedumu lietā 262/81 Coditel, Recueil, 3381. lpp., 15. punkts).

425    No šiem apsvērumiem izriet, ka De’Longhi iebilde par to, ka ar saistībām tiek ieviesta tirgus sadalīšana, nav pieņemama un papildus tam arī nepamatota.

 IV – Par ceturto pamatu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav pārbaudījusi, vai SEB pozīcija attiecīgajos tirgos nav tikusi pastiprināta, nosakot nesamērīgi zemu Moulinex pārdošanas cenu un Francijas Republikai sniedzot valsts atbalstu uz konkurences uzņēmumu rēķina

 Lietas dalībnieku argumenti

426    Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepārbaudīdama, vai SEB pozīcija attiecīgajos tirgos nav tikusi pastiprināta, pastāvot nesamērīgi zemai cenai, ko SEB samaksājusi, pārņemot Moulinex, kā arī sniedzot Francijas valsts atbalstu par sliktu konkurējošiem uzņēmumiem.

427    Prasītāja konstatē, ka Komisija Apstrīdētajā lēmumā, neiedziļinādamās lietas būtībā, ir vienīgi norādījusi, ka, pamatojoties uz pirmo pirmsizmeklēšanas procedūru Francijas iestādēs, nav konstatējams, ka ar maksātnespējas procesa robežās paredzētajiem publiski tiesiskajiem pasākumiem SEB būtu nākts pretim. Nesamērīgi zemā cena, kas SEB bija jāmaksā, acīmredzami pastiprina jaunās vienības stāvokli pēc koncentrācijas nodibināšanas.

428    Šajā ziņā prasītāja atgādina, ka Pirmās instances tiesa 2001. gada 31. janvāra spriedumā lietā T‑156/98 RJB Mining/Komisija, (Recueil, II‑337. lpp.) atcēla Komisijas lēmumu, jo tā nepārbaudīja, vai un kādā mērā jaunās vienības varas pozīcijas tika pastiprinātas, nosakot nesamērīgi zemu pārdošanas cenu. Tādējādi Komisijai bija jākonstatē, vai pārdošanas cena var pastiprināt jaunās vienības pozīciju pēc koncentrācijas nodibināšanas, neatkarīgi no tā, vai finansējuma noteikumi ir uztverami kā palīdzība Līguma izpratnē.

429    Prasītāja piebilst, ka, no vienas puses, Komisijai precīzi bija zināmi SEB pārņemšanas plāna finansiālie priekšnosacījumi. It īpaši tā zināja par acīmredzamu Moulinex pārdošanas cenas nesamērību (EUR 15 miljoni) salīdzinājumā ar iegūstamā īpašuma reālo vērtību (lēstā vērtība – EUR 850 miljoni). Papildus tam Komisija zināja, ka šī nesamērība it īpaši veidojas no tā, ka Francijas Republika bija gatava uzņemties segt atlaišanas pabalstus, ar ko tika mazināti Moulinex parādi, un SEB bija iespējams iegūt Moulinex par tādu cenu, kas nekādā gadījumā neatbilda šīs sabiedrības reālajai vērtībai, un, no otras puses, tās rīcībā iegūt papildu līdzekļus, lai tālāk stiprinātu pārņemamā uzņēmuma pozīciju tirgū.

430    Salīdzinājumam prasītāja paskaidro:

–        tā sākotnēji izplatīja piedāvājumu par Krups aktīvu pārņemšanu par EUR 100 miljoniem (šī summa ir gandrīz septiņas reizes augstāka nekā summa, ko SEB piedāvāja par Krups un Moulinex aktivitāšu kopumu);

–        ar 2001. gada 29. novembra vēstuli tā piedāvājumu iesniedza Komisijai, kas aptvēra visa Moulinex personāla pārņemšanu, precizējot, ka tā var veikt personāla samazināšanu, ja netiek sasniegts vēlamās rentabilitātes mērķis. No attiecīgajām sarunām izrietēja, ka SEB nepārņemamo 3600 darbinieku atlaišana varētu novest pie EUR 175 miljonu lieliem finansiāliem zaudējumiem;

–        tā iesniedza tiesas ieceltajiem Moulinex administratoriem pārņemšanas piedāvājumu par EUR 150 000 miljoniem par SEB nepārņemto aktīvu pārņemšanu.

431    Ar īpaši izdevīgiem finansiāliem noteikumiem Moulinex pārņemšana no SEB puses tai esot devusi priekšrocību ar ārkārtēju izaugsmi saistītai sinerģijai, neuzņemoties atbilstošus izdevumus. Skaidrs, ka Francijas iestāžu pasākumi ir nākuši SEB par labu tādējādi, ka tie šiem uzņēmumam ir devuši iespēju finansiālos līdzekļus ieguldīt savai komerciālajai darbībai, kas citādi būtu bijuši jāizmanto Moulinex iegūšanai.

432    Tā rezultātā prasītāja ir norādījusi, ka Komisijai, arī, neņemot vērā jautājumu par to, vai publisks līdzekļu pieplūdums ir atzīstams par valsts atbalstu Līguma izpratnē, bija jākonstatē, vai Moulinex pārņemšanas finansiālie noteikumi kā tādi tieši vai netieši ir piemēroti jaunās vienības SEB–Moulinex tirgus pozīcijas pastiprināšanai.

433    Līdz ar to Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tādējādi, ka tā ir aprobežojusies ar Francijas iestāžu veikto finansiālo pasākumu iedarbības “pirmo pirmsizmeklēšanas procedūru” un uz virspusējas pārbaudes pamata nolēmusi, “ka maksātnespējas procesa ietvaros paredzētie publiski tiesiskie pasākumi” SEB par labu nav nākuši.

434    Komisija uzskata, ka pamatam acīmredzami nav nekāda pamatojuma.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

435    Prasītāja galvenokārt izvirza divus iebildumus. Tā kritizē, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai SEB pozīcija netika pastiprināta uz nesamērīgi zemas pārdošanas cenas pamata un turklāt arī ar to, ka Francijas Republika bija gatava uzņemties ar atlaišanas pabalstiem saistītos izdevumus.

436    Attiecībā uz SEB samaksāto cenu par pārņemšanu vispirms ir jākonstatē, ka maksātnespējas procesā tribunal de commerce de Nanterre to apstiprināja galīgi un šī tiesa, pamatojoties uz Francijas tiesību kritērijiem, ir nonākusi pie uzskata, ka SEB piedāvājums vislabāk atbilst kreditoru interesēm.

437    Tālāk ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka SEB samaksātā cena ir nesamērīgi zema. Tā balstās vienīgi uz SEB iegūto Mouliex aktīvu bilances vērtību uz 2000. gadu un saviem pašas piedāvājumiem.

438    Tomēr, no vienas puses, uzņēmuma reālās vērtības novērtējums ir komplekss process, kas it īpaši ietver arī subjektīvus momentus, un bilances vērtība obligāti neatbilst uzņēmuma reālajai vai pārņemamajai vērtībai. Vispirms Moulinex pārņemšanas vērtība 2001. gada beigās, kad jau bija gaidāma likvidācija, nav pielīdzināma vērtībai, kas izriet no konsolidēta aprēķina, ko Moulinex publicēja gandrīz divus gadus pirms tam.

439    No otras puses, prasītājas piedāvājumi nekādā ziņā nav apliecinājums SEB piedāvātās cenas nesamērīgajam raksturam. Prasītāja secīgi piedāvāja EUR 100 miljonu, EUR 1 un EUR 150 000. Pirmais piedāvājums attiecās vienīgi uz tiesībām uz preču zīmi “Krups” un izslēdza visus pasīvus. Līdz ar to tas nav ņemams vērā, lai pamatotu SEB pārņemšanas piedāvājumu. Papildus tam attiecīgās summas būtiski mainās atkarībā no piedāvājumu apjoma, un prasītāja arī nepaskaidro, kurš piedāvājums atbilst tiem aktīviem, kurus SEB pārņēmusi, un ciktāl ar tās piedāvājumu palīdzību ir izdibināma Moulinex uzņēmuma daļu vērtība, ko SEB ieguvusi. Šādos apstākļos no tā neizriet nekāds konstatējums saistībā ar 15 miljonu cenu, ko SEB samaksāja par Moulinex pārņemšanu.

440    Attiecībā uz iebildumu, ka SEB ir varējusi iegūt Moulinex Francijas Republikas uzņemto izdevumu saistībā ar atlaišanas pabalstiem dēļ, nepastāvot nepieciešamībai pārņemt visus tās parādus, ir jānorāda, ka Komisija, pretēji situācijai, kas bija pamatā prasītājas minētajam spriedumam lietā RJB Mining/Komisija, ar 2001. gada 27. septembra un 9. novembra vēstulēm no Francijas iestādēm pieprasīja informāciju par Francijas Republikas attiecīgiem pasākumiem maksātnespējas pieteikuma ietvaros un par Moulinex grupas pārņemšanu. Tālāk Francijas Republika ar 2001. gada 16. novembra vēstuli atbildēja, ka par labu Moulinex grupai nav plānota nekāda publiska intervence un ir apsvērti tikai nodarbināšanas pēc atlaišanas pasākumi, no kā tiešā veidā labumu gūst darba ņēmēji. Turklāt no lietas materiāliem neizriet, ka Francijas Republika ir uzņēmusies izdevumus saistībā ar atlaišanas pabalstiem un ka prasītāja ar to nav pierādījusi, ka Francijas Republika ir pārņēmusi SEB parādsaistības. Komisija uzsvēra – kas arī netika apstrīdēts –, ka absurdi būtu tas, ja Francijas Republika būtu uzņēmusies izdevumus saistībā ar atlaišanas pabalstiem, jo Francijā visiem uzņēmumiem ar likumu ir uzlikts pienākums, noslēgt apdrošināšanas līgumu summu, kas izriet no darba līgumiem, nemaksāšanas gadījumā kolektīva rakstura procedūras ietvaros tā, ka maksātnespējas gadījumā šāda veida pabalstu izmaksas jāuzņemas apdrošinātājam, nevis valstij. Saskaņā ar Komisijas un Francijas Republikas apgalvojumiem, pret kuriem prasītāja nav iebildusi, attiecīgi publiski tiesiski pasākumi neattiecas uz SEB pārņemamajām uzņēmuma daļām tā, ka tie nevar ietekmēt SEB iegūto aktīvu vērtību.

441    Visbeidzot, nevar pieņemt arī, ka Komisijai katras uzņēmumu koncentrācijas, kuras procedūra tai jānoslēdz precīza termiņa ietvaros, gadījumā ir jāīsteno valsts atbalsta procedūra. Lai arī Pirmās instances tiesa Komisijas lēmumu spriedumā lietā RJB Mining/Komisija ir atcēlusi tādēļ, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai pārņemšanas cenas augstums var pastiprināt jaunās vienības pozīciju, tas notika uz pavisam īpašu šī gadījuma apstākļu pamata, kur pirkuma cenu Vācijas iestādes pašas identificēja kā atbalstu. Šo situāciju nevar salīdzināt ar divu, saskaņā ar civiltiesībām dibinātu sabiedrību koncentrāciju, kā šajā gadījumā.

442    Saskaņā ar to pamats ir nepamatots.

 Par tiesāšanās izdevumiem

443    Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tā kā šajā lietā prasītājai un Komisijai abām spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, tad lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

444    Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punkta trešo daļu personas, kas iestājušās lietā, – SEB un De’Longhi – sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2002. gada 8. janvāra Lēmumu SG(2002) D/228078, ar kuru Komisija nolēma neiebilst pret SEB un Moulinex koncentrāciju, un to atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu un Nolīgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, ciktāl tiek ievērotas uzliktās attiecīgas saistības (Lieta COMP/M.2621 – SEB/Moulinex), attiecībā uz Itāliju, Spāniju, Somiju, Apvienoto Karalisti un Īriju;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      prasītāja un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas;

4)      SEB SA un De’LonghiSpA sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Lenaerts Azizi Jaeger

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2003. gada 3. aprīlī.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

H. Jung       K. Lenaerts

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Prāvas rašanās fakti

I –  Attiecīgie uzņēmumi

II –  Process valstī

III –  Process Komisijā

Apstrīdētais lēmums

I - Attiecīgie preču tirgi

II – Attiecīgie ģeogrāfiskie tirgi

III – Preču zīmes nozīme

IV – Konkurences analīze

V- Koncentrācijas dalībnieku saistības

VI – Valsts atbalsts

Process un lietas dalībnieku prasījumi

Par pieņemamību

I – Lietas dalībnieku argumenti

II – Pirmās instances tiesas vērtējums

Par lietas būtību

I – Par pirmo pamatu, kas saistīts ar būtiskām formālām kļūdām, Komisijai pieņemot novēlotus SEB saistību ierosinājumus

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

II – Par otro pamatu par to, ka Komisija, apstiprinādama koncentrāciju, neuzsākot otro stadiju, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

III – Par trešo prasības pamatu – acīmredzamu kļūdu novērtējumā, jo saistības neesot bijušas pietiekamas radušos konkurences problēmu kontekstā

Par pirmo daļu – ka saistība izsniegt preču zīmes licenci būtībā nav piemērota tam, lai atrisinātu ar koncentrāciju radušās problēmas

A –  Lietas dalībnieku argumenti

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

Par otro daļu – acīmredzamu kļūdu Komisijas novērtējumā īsā saistību termiņa dēļ

A – Lietas dalībnieku argumenti

B – Pirmās instances tiesas vērtējums

Par trešo daļu – ka piegādes saistība vācu tirgū un priekšnosacījumi par piegādes iespējamību attiecībā uz visiem licences saņēmējiem rada SEB–Moulinex dominējošā stāvokļa pastiprināšanu

A – Lietas dalībnieku argumenti

B – Pirmās instances tiesas vērtējums

Par ceturto daļu – ka ar Komisijas atļauju radītā iespēja vienlaicīgi vairākiem uzņēmumiem izmantot vienu un to pašu preču zīmi Eiropas Savienībā var būt pamats SEB–Moulinex un uzņēmuma(-u), kuriem ir tiesības uz licenci, savstarpēji saskaņotai rīcībai

A – Lietas dalībnieku argumenti

B – Pirmās instances tiesas vērtējums

Par piekto daļu – Komisijas apstiprināto koncentrāciju, neparedzot saistības attiecībā uz tirgiem, kuros ir pamats rasties nopietnām konkurences problēmām

A – Lietas dalībnieku argumenti

B – Pirmās instances tiesas vērtējums

1.  Par pieņemamību

2.  Par lietas būtību

a)  Par četriem analīzes etapiem

–  Par dominējošā sliekšņa vērtību 40 % apmērā

–  Par būtiskas pārklāšanās trūkumu

–  Par jaunās vienības pozīciju attiecībā pret saviem konkurentiem

–  Par sortimenta efektu

b)  Par valstīm, kurās saistības netika noteiktas

–  Norvēģija

–  Spānija

–  Somija

–  Itālija

–  Apvienotā Karaliste un Īrija

c)  Secinājums

Par iebildi par tirgus sadalīšanu attiecībā uz preču zīmi “Moulinex” saistību rezultātā

A – Lietas dalībnieku argumenti

B – Pirmās instances tiesas vērtējums

IV – Par ceturto pamatu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav pārbaudījusi, vai SEB pozīcija attiecīgajos tirgos nav tikusi pastiprināta, nosakot nesamērīgi zemu Moulinex pārdošanas cenu un Francijas Republikai sniedzot valsts atbalstu uz konkurences uzņēmumu rēķina

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.