Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Eugenio Branco Lda iesniedza 2004. gada 30. aprīlī

(Lieta T-162/04)

Tiesvedības valoda: portugāļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 30. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Eugénio Branco Lda, kuru pārstāv Bolota Belchior, avogado, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atzīt par spēka neesošu Komisijas 2004. gada 8. augusta Lēmumu, ar ko tā noraida prasību saskaņā ar Eiropas Sociālā Fonda (ESF) finansējuma kārtību veikt atlikuma apmaksu, neatļauj prasītājam veikt atsevišķus izdevumus, tādējādi samazinot ESF maksājumus ar Komisijas lēmumu apstiprinātajiem mācību pasākumiem, un pieprasa prasītājam atmaksāt EUR 39 899,07, ko tas saņēmis kā avansu no ESF un kā valsts ieguldījumus no Portugāles valsts;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1986. gada 29. jūnija prasītājs iesniedza pieprasījumu Portugāles Departamento para os Assuntos do Fundo Social Europeu (Eiropas Sociālo Fondu Departaments - ESFD) par finansējumu arodmācību programmai no 1987. gada 2. janvāra līdz 1987. gada 31. decembrim, kas bija apstiprināta ar Komisijas lēmumu. Prasītājs pieprasīja atlikuma apmaksu no ESFD. ESFD, pārbaudījis ar prasītāju saistītos kontus un dokumentus un ar arodmācību programmu saistītos dokumentus, ar 1989. gada lēmumu apstiprināja pieprasījumu par atlikuma atmaksu. Arī Komisija atlikuma maksājuma pieprasījumu apstiprināja. 2004. gada 8. augustā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

Prasītājs uzskata, ka šis Lēmums ir pretrunā ar Padomes 1983. gada 17. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2950/83 par Komisijas 1983. gada 17. oktobra Lēmuma 83/516/EEK par Eiropas Sociālā fonda uzdevumiem piemērošanu, jo prasītājs ir stingri ievērojis visus likumus, regulas, kritērijus, prasības un noteikumus, kad tika apstiprināts tā pieprasījums ESFD, tādējādi iegūstot subjektīvās tiesības. Apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar šīm tiesībām.

Lēmums ir pretrunā arī ar tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās drošības principu, jo ar apstiprinājuma lēmumu prasītājam tika piešķirtas tiesības un prasītājs paļāvās uz to, ka līdzekļi tiks piešķirti, ja tas realizēs arodmācību programmu saskaņā ar vienošanos. Pēc prasītāja domām, Komisija tikko pieņemto aktu varēja pieņemt arī 1989. gadā, bet šādi rīkojoties tā ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās drošības principu.

Visbeidzot, apstrīdētais lēmums ietver nopietnu samērīguma principa pārkāpumu, jo prasītājs ir taisījis izdevumus, ņemot vērā to, ka Komisija pildīs savas saistības un attiecīgo vienošanos.

____________