Prasība, kas celta 2008. gada 1. oktobrī - AKM/Komisija

(lieta T-432/08)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger reg. Gen. mbH (AKM) (Vīne, Austrija) (pārstāvji - H. Wollmann un F. Urlesberger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atbilstoši EKL 231. panta 1. punktam atcelt Komisijas lēmumu attiecībā uz AKM;

atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 galīgajā redakcijā, kas ir pieņemts lietā COMP/C2/38.698 - CISAC, kurā Komisija par neatbilstošu EKL 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam atzina saskaņotas darbības attiecībā uz mūzikas autoru tiesību savstarpēju piešķiršanu, ko veic Starptautiskajai Autoru un komponistu sabiedrību konfederācijai (starptautiskā pārvaldības sabiedrību jumta organizācija "CISAC") piederošās pārvaldības sabiedrības.

Prasītāja vēlas lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl Komisija tajā ir konstatējusi, ka, piemērojot CISAC tipveida līguma 11. panta 2. punktā paredzētos dalības AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos ierobežojumus, vai attiecīgi piemērojot faktiskos dalības ierobežojumus, kā arī koordinējot licenču teritoriālos ierobežojumus, AKM ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, un uzlikusi AKM pienākumu šo pārkāpumu pārtraukt.

Prasītāja savu prasību pamato ar šādiem pamatiem:

vispirms prasītāja norāda, ka attiecībā uz dalības ierobežojumu piemērošanu, ko veic AKM, Komisija ir kļūdaini konstatējusi lietas apstākļus. Komisija nav norādījusi nekādus pierādījumus, ar ko šāda ierobežojuma faktiskā piemērošana no AKM puses būtu pierādīta. Tieši pretēji, Komisija atstājusi bez ievērības pierādījumus tam, ka AKM īsteno "atvērtās dalības" politiku. Turklāt Komisija nav ievērojusi, ka agrāk spēkā esošās dalības klauzulas AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos vismaz klusējot tika atceltas un AKM noslēdzamo savstarpējas pārstāvniecības līgumu saturā tās vairs neietilpst.

Turpmāk, Komisijas lēmuma 3. pants, kurā Komisija AKM pārmet, ka, "koordinējot teritoriālos ierobežojumus, ar kuriem licences darbības joma tiek ierobežota ar attiecīgo pārvaldes sabiedrības valsts teritoriju, tā ir pārkāpusi EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu", ir pretrunā lēmuma pamatojumam. Proti, lēmuma rezolutīvajā daļā nav norobežotas attiecīgās pārraides formas (satelīts, internets un kabelis), ko Komisija ir analizējusi savos apsvērumos.

Turklāt AKM savstarpējas pārstāvniecības līgumos pastāvošie licenču teritoriālie ierobežojumi nav saskaņoto darbību rezultāts. Lai pierādītu rīcības apzinātas saskaņošanas esamību, Komisija pamatā balstījusies tikai uz to, ka Eiropas pārvaldes sabiedrību savstarpējas pārstāvniecības līgumi faktiski atbilst vienotai sistēmai. Tomēr šī paralēlā rīcība ir izskaidrojama vienkārši ar vēsturiski tradicionālo tirgus struktūru un pārvaldes sabiedrību darbības likumiskiem pamata nosacījumiem.

Bez tam, Komisijas lēmums ir pretrunā precizitātes principam, jo no lēmuma 4. panta 2. punkta skaidri neizriet, kas ir domāts ar prasību "pārbaudīt" zināmus līgumu noteikumus.

____________