Lieta T‑464/04

Independant Music Publishers and Labels Association (Impala, starptautiska apvienība)

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Regula (EEK) Nr. 4064/89 – Lēmums, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu – Mūzikas ierakstu tirgus un mūzikas tiešsaistē tirgus – Kolektīva dominējoša stāvokļa esamība – Kolektīva dominējoša stāvokļa rašanās risks – Nosacījumi – Tirgus pārskatāmība – Iebiedēšanas līdzekļi – Pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējoša stāvokļa radīšana, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence

(Padomes Regula Nr. 4064/89)

2.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīvs dominējošs stāvoklis, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

3.      Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējoša stāvokļa radīšana, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

4.      Konkurence – Koncentrācija – Kolektīva dominējoša stāvokļa radīšanas vai pastāvēšanas, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, risks

(Padomes Regula Nr. 4064/89)

5.      Konkurence – Koncentrācija – Paziņojums par saderību ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu

(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 4064/89 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms

(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 3. pants un Regula Nr. 4064/89)

7.      Konkurence – Koncentrācija – Novērtējums, ko veic Komisija

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. pants)

8.      Konkurence – Koncentrācija – Administratīvā procedūra – Paziņojums par iebildumiem

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. pants)

9.      Konkurence – Koncentrācija – Administratīvā procedūra

(Padomes Regula Nr. 4064/89)

10.    Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējoša stāvokļa nostiprināšana, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

11.    Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējoša stāvokļa radīšana vai šāda iepriekš pastāvoša stāvokļa nostiprināšana

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punkts)

12.    Konkurence – Koncentrācija – Saderīguma ar kopējo tirgu novērtēšana – Kolektīva dominējoša stāvokļa radīšana, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence

(Padomes Regula Nr. 4064/89)

1.      Regulas Nr. 4064/89 ietvaros saistībā ar uzņēmumu koncentrācijas darījumu kontroli Komisijai attiecībā uz kolektīva dominējoša stāvokļa radīšanas risku ir pienākums novērtēt, vai saskaņā ar references tirgus prognožu analīzi koncentrācijas darījums, kuru tā izskata, var novest pie situācijas, kurā uzņēmumi – koncentrācijas dalībnieki – un viens vai vairāki uzņēmumi – trešās personas – kuri var kopā īstenot vienu rīcības virzienu, it īpaši pateicoties starp tiem esošiem korelācijas faktoriem, un kuri lielā mērā var rīkoties neatkarīgi no citiem konkurentiem, savas klientūras un, visbeidzot, patērētājiem, var būtiski traucēt efektīvu konkurenci attiecīgajā tirgū.

Šāda prognožu analīze prasa nopietnu pārbaudi, it īpaši attiecībā uz tiem apstākļiem, kas katrā konkrētajā gadījumā izrādās atbilstoši, lai novērtētu koncentrācijas darījuma ietekmi uz konkurenci attiecīgajā tirgū, un Komisijai ir jāsniedz pārliecinoši pierādījumi.

Analīze neattiecas uz pagātnes notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē, ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas koncentrācijas nosacījumus. Šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.

(sal. ar 245., 248., 522. un 523. punktu)

2.      Situācija, kurā kolektīvs dominējošs stāvoklis būtiski traucē konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, var rasties pēc koncentrācijas tad, ja, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās pazīmes un izmaiņas tirgus uzbūvē līdz ar darījuma īstenošanu un ņemot vērā kopīgās intereses, katrs dominējoša oligopola dalībnieks uzskata par iespējamu un ekonomiski saprātīgu un līdz ar to izvēlas ilgstoši īstenot vienu rīcības virzienu tirgū, lai pārdotu par augstākām, nevis konkurētspējīgām cenām, bez vajadzības noslēgt vienošanos vai īstenot saskaņotu darbību EKL 81. panta nozīmē un esošie vai iespējamie konkurenti, klienti un patērētāji nevar efektīvi reaģēt.

(sal. ar 246. punktu)

3.      Ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai pēc koncentrācijas darījuma varētu rasties kolektīvs dominējošs stāvoklis, kura rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā tiktu būtiski traucēta efektīva konkurence. Pirmkārt, tirgum jābūt pietiekami pārskatāmam, lai uzņēmumi, kas savu rīcību saskaņo, varētu pietiekamā mērā novērot, vai koordinācijas noteikumi tiek ievēroti. Otrkārt, disciplīna noteic, ka atšķirīgas rīcības gadījumā jābūt iebiedēšanas mehānismam. Treškārt, tādu uzņēmumu, kuri nepiedalās koordinācijā, – esošo vai topošo konkurentu – reakcija, kā arī klientu reakcija nevar likt apšaubīt ar koordināciju sasniegtos rezultātus.

(sal. ar 247. punktu)

4.      Uzņēmumu koncentrācijas darījumu kontroles ietvaros, kas ir izveidota ar Regulu Nr. 4064/89, kamēr kolektīva dominējoša stāvokļa, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, rašanās riska novērtēšanai Komisijai pēc būtības ir jāveic sarežģīta analīze par iespējamu tirgus un konkurences apstākļu attīstību, pamatojoties uz prognožu analīzi, kas ietver sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, attiecībā uz kuriem Komisijai ir plaša rīcības brīvība, tikmēr kolektīva dominējošā stāvokļa esamības konstatēšana balstās uz konkrētas situācijas analīzi lēmuma pieņemšanas brīdī. Kolektīva dominējoša stāvokļa esamības noteikšanai jābalstās uz virkni iedibinātu faktisku apstākļu pagātnē vai tagadnē, kas apliecina, ka konkurence attiecīgajā tirgū tiek būtiski traucēta sakarā ar dažu uzņēmumu iegūto varu lielā mērā kopīgi īstenot vienu rīcības virzienu tirgū neatkarīgi no viņu konkurentiem, klientiem un patērētājiem.

No tā izriet, ka, vērtējot kolektīva dominējoša stāvokļa esamību, lai arī tie nosacījumi, kuru dēļ ir iespējama kolektīva dominējoša stāvokļa situācijas rašanās un kurus nosaka, pamatojoties uz kolektīva dominējoša stāvokļa jēdziena teorētisku analīzi, protams, ir nepieciešami, tomēr vajadzības gadījumā tos var noteikt netieši, pamatojoties uz, iespējams, pat ļoti neviendabīgu norāžu un pierādījumu kopumu, kas ietver no kolektīva dominējoša stāvokļa izrietošas zīmes, izpausmes un parādības.

Šādi ar ilgstošu ciešu cenu pielīdzināšanu, it īpaši, ja tās ir augstākas par konkurētspējīgām cenām, papildus citiem parastiem kolektīva dominējoša stāvokļa faktoriem, ja nav cita saprātīga izskaidrojuma, var pietikt, lai pierādītu kolektīva dominējoša stāvokļa esamību, lai gan nav tiešu pārliecinošu pierādījumu par izteiktu tirgus pārskatāmību, ievērojot, ka šādos apstākļos var izdarīt pieņēmumu par tirgus pārskatāmību.

(sal. ar 250.–252. punktu)

5.      Ja Komisija koncentrācijas darījumu atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu Regulā Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli, nepieciešams un pietiekams nosacījums attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu ir lēmumā skaidri un nepārprotami parādīt, kādu iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka strīdīgā koncentrācija nerada nopietnas šaubas attiecībā uz tās saderību ar kopējo tirgu. Tomēr no šāda pienākuma neizriet, ka tādā gadījumā Komisijai ir pienākums sniegt pamatojumu attiecībā uz visu to tiesisko un faktisko apstākļu vērtējumu, kam potenciāli var būt saistība ar paziņotās koncentrācijas darījumu un/vai kas ir izvirzīti administratīvā procesa laikā.

(sal. ar 281. punktu)

6.      Uzņēmumu koncentrācijas darījumu kontroles, kas ir izveidota ar Regulu Nr. 4064/89, ietvaros paziņojums par iebildumiem ir tikai sagatavojošs dokuments, kura vērtējumiem ir pagaidu raksturs, un Komisijai ir pienākums ņemt vērā administratīvā procesa laikā gūtos pierādījumus, kā arī attiecīgo uzņēmumu izvirzītos argumentus, lai atkāptos no iebildumiem, kuri, visu apsverot, izrādījušies nepamatoti. Tam ir nozīme a fortiori attiecībā uz pagaidu apsvērumiem, kas izdarīti vairākus gadus iepriekš cita koncentrācijas darījuma pārbaudes ietvaros, vai attiecībā uz citas konkurences iestādes sniegtajiem vērtējumiem atšķirīgos apstākļos.

Galīgais lēmums jāpamato tikai attiecībā uz apstākļu un pierādījumu kopumu, kas ir atbilstoši, novērtējot paziņotās koncentrācijas ietekmi uz konkurenci attiecīgajos tirgos. No tā izriet, ka tas vien, ka Komisija lēmumā nav izskaidrojusi nostājas maiņu, salīdzinot ar paziņojumā par iebildumiem pausto nostāju, pats par sevi nav pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība.

(sal. ar 285., 300. un 335. punktu)

7.      Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli noteikumi pēc būtības un it īpaši 2. pants piešķir Komisijai zināmu diskrecionāro varu tieši attiecībā uz ekonomiska rakstura vērtējumiem. Līdz ar to Kopienu tiesai, kontrolējot šādas varas īstenošanu, kas ir ļoti būtiska, definējot noteikumus koncentrācijas jomā, jāievēro rīcības brīvība, kas ir ekonomiska rakstura normu – daļas no koncentrācijas noteikumiem – pamatā.

Lai arī Kopienu tiesa atzīst Komisijas rīcības brīvību ekonomiskajā jomā, tas tomēr nenozīmē, ka tai ir jāatturas no Komisijas veiktās ekonomiska rakstura datu interpretācijas kontroles. Kopienu tiesai it īpaši ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī jākontrolē, vai šie pierādījumi izveido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un to, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.

(sal. ar 327. un 328. punktu)

8.      Uzņēmumu koncentrācijas darījumu kontroles ietvaros, kas ir izveidota ar Regulu Nr. 4064/89, paziņojums par iebildumiem ir tikai sagatavojošs dokuments, kura vērtējumiem ir pagaidu raksturs, un Komisijai ir pienākums ņemt vērā administratīvā procesa laikā gūtos pierādījumus, kā arī attiecīgo uzņēmumu izvirzītos argumentus, lai atkāptos no iebildumiem, kuri, visu apsverot, izrādījušies nepamatoti. Tam ir nozīme a fortiori attiecībā uz pagaidu apsvērumiem, kas izdarīti vairākus gadus iepriekš cita koncentrācijas darījuma pārbaudes ietvaros, vai attiecībā uz citas konkurences iestādes sniegtajiem vērtējumiem atšķirīgos apstākļos. Tomēr tas nenozīmē, ka paziņojumam par iebildumiem nav nekādas nozīmes vai ka tas nav atbilstošs. Lai administratīvā procesa laikā veiktā izmeklēšana nezaudētu savu nozīmi, Komisijai jāvar izskaidrot, protams, ne lēmumā, bet vismaz Pirmās instances tiesas tiesvedības ietvaros, kādu iemeslu dēļ tā uzskata, ka šie pagaidu vērtējumi ir kļūdaini, un, galvenais, lēmuma vērtējumiem jābūt saderīgiem ar paziņojumā par iebildumiem konstatētajiem faktiem tiktāl, ciktāl nav noskaidrots, ka tie ir bijuši neprecīzi.

(sal. ar 335. un 410. punktu)

9.      Lai arī koncentrāciju pārbaudes procedūra neizbēgami lielā mērā balstās uz uzticību, jo Komisijas pienākumos neietilpst pašai vispusīgi pārbaudīt visas iesniegtās informācijas ticamību un precizitāti, tā tomēr nevar nekontrolēti deleģēt koncentrācijas dalībniecēm vadīt dažu jautājumu izmeklēšanu, it īpaši, ja tie ir izšķiroši pierādījumi, uz kuriem ir balstīts lēmums, un ja koncentrācijas dalībnieču iesniegtie dati un vērtējumi ir diametrāli pretēji informācijai, ko Komisija ir saņēmusi izmeklēšanas laikā, kā arī Komisijas izdarītajiem secinājumiem.

(sal. ar 415. punktu)

10.    Tirgus pārskatāmība, kas ir nepieciešama, lai varētu identificēt kolektīvu dominējošu stāvokli, kas nostiprina koncentrāciju, ir tāda, kura katram dominējoša oligopola dalībniekam ļauj uzzināt, kā rīkojas citi, lai pārbaudītu, vai tie īsteno vienādu rīcības virzienu, proti, tas ir veids, kā viņi var noteikt, vai citi tirgus dalībnieki īsteno un uztur tādu pašu stratēģiju. Līdz ar to tirgus pārskatāmībai ir jābūt pietiekamai, lai ļautu katram dominējoša oligopola dalībniekam pietiekami precīzi un ātri uzzināt par citu dalībnieku uzvedības izmaiņām tirgū. Vajadzīgā pārskatāmība nenozīmē, ka katrs dalībnieks jebkurā brīdī var sīki jo sīki uzzināt citu oligopola dalībnieku precīzus pārdošanas nosacījumus, bet tai, pirmkārt, jāļauj identificēt klusējot izteiktas koordinācijas noteikumus un, otrkārt, jārada ļoti liela iespējamība, ka citi oligopola dalībnieki atklās izvairīšanos, ar kuru tiek apdraudēta klusējot izteikta koordinācija.

(sal. ar 440. punktu)

11.    Runājot par pārbaudi, kas Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli piemērošanas ietvaros ir veicama attiecībā uz tāda kolektīva dominējoša stāvokļa radīšanu, ar ko kopējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, lai kolektīvs dominējošs stāvoklis būtu dzīvotspējīgs, ir jābūt pietiekamiem iebiedēšanas faktoriem, lai ilgtermiņā būtu pamudinājums ievērot kopēju rīcības virzienu, kas būtībā atkārto, ka katram dominējoša oligopola dalībniekam jāzina, ka uz konkurenci vērsta rīcība, lai palielinātu savu tirgus daļu, izraisīs identisku rīcību no citu dalībnieku puses, kā rezultātā attiecīgais dalībnieks negūs nekādas priekšrocības no īstenotajiem pasākumiem.

Principā pietiek ar to vien, ka efektīvi iebiedēšanas mehānismi pastāv, jo gadījumā, ja oligopola dalībnieki rīkojas atbilstoši kopējai politikai, nav jāpiemēro sankcijas. Turklāt efektīvākais iebiedēšanas mehānisms ir tāds, kurš nav jāizmanto

Šajā pat sakarā runājot par šāda dominējoša stāvokļa esamības pārbaudi, nosacījums attiecībā uz pretpasākumiem ir nevis pārbaudīt pretpasākumu vienkāršu esamību, bet noskaidrot, vai ir bijušas atkāpes no kopēja rīcības virziena, kurām neseko pretpasākumi. Šajā sakarā ir jāizpilda divi kumulatīvi nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka pretpasākumu neīstenošana nozīmē, ka nav izpildīts nosacījums par pretpasākumiem, proti, ir jābūt pierādījumiem par izvairīšanos no kopēja rīcības virziena, bez kuras nevar pārbaudīt pretpasākumu īstenošanu, un pierādījumiem par pretpasākumu faktisku neesamību.

(sal. ar 465., 466., 468. un 469. punktu)

12.    Komisijas pārbaudei par kolektīva dominējoša stāvokļa radīšanu ir jābalstās uz prognožu analīzi.

Šādā pārbaudē, skatot jautājumu par pretpasākumiem, Komisijai ir jāmeklē nevis pierādījumi par pretpasākumu īstenošanu iepriekš, bet gan jāpārbauda efektīvu iebiedēšanas mehānismu esamība. Pierādījumu meklēšana par pretpasākumu iepriekšēju īstenošanu nav piemērots pārbaudes veids, un šis nosacījums var pilnībā izpildīties bez iepriekš īstenotiem pretpasākumiem. Tā kā riska, ka koncentrācija radīs kolektīvu dominējošu stāvokli, vērtējums pēc definīcijas nav balstīts uz iepriekšēju kopēju politiku, kritērijam attiecībā uz to, ka iepriekš nav īstenoti pretpasākumi, nav nekādas nozīmes.

(sal. ar 537. punktu)