Lieta C‑480/08
Maria Teixeira
pret
London Borough of Lambeth
un
Secretary of State for the Home Department
(Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Personu brīva pārvietošanās – Uzturēšanās tiesības – Vienas dalībvalsts pilsone, kura ir strādājusi citā dalībvalstī un palikusi tajā pēc profesionālās darbības izbeigšanas – Bērns, kurš uzņemošajā dalībvalstī iegūst arodizglītību – Savu iztikas līdzekļu neesamība – Regula (EEK) Nr. 1612/68 – 12. pants – Direktīva 2004/38/EK
Sprieduma kopsavilkums
1. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Darba ņēmēja bērnu tiesības uz pieeju izglītībai, ko nodrošina uzņemošā dalībvalsts – Uzturēšanās tiesības, lai apgūtu vispārējās izglītības programmas
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 12. pants)
2. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības – Dalībvalsts pilsonis, kurš ir bijis nodarbināts uzņemošajā dalībvalstī – Vecāks, kura faktiskā aizgādībā ir viņa bērns, kurš mācās šajā dalībvalstī
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 10. un 12. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. pants)
3. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības – Vecāks, kura faktiskā aizgādībā ir viņa bērns, kurš īsteno tiesības mācīties
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 12. pants)
4. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības – Vecāks, kura faktiskā aizgādībā ir viņa bērns, kurš mācās uzņemošajā dalībvalstī
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 12. pants)
5. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības – Vecāks, kura faktiskā aizgādībā ir viņa bērns, kurš mācās uzņemošajā dalībvalstī
(Padomes Regulas Nr. 1612/68 12. pants)
1. Eiropas Savienības pilsoņa bērni, kas ir apmetušies dalībvalstī, kamēr viens no viņu vecākiem šajā dalībvalstī izmanto uzturēšanās tiesības kā migrējošs darba ņēmējs, ir tiesīgi tur uzturēties, lai saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 12. pantu apgūtu vispārējās izglītības programmas. Tam, ka attiecīgo bērnu vecāki pa to laiku ir šķīrušies, un tam, ka vecāks, kurš izmantoja uzturēšanās tiesības kā migrējošs darba ņēmējs, vairs neveic saimniecisku darbību uzņemošajā dalībvalstī, šajā sakarā nav nozīmes.
(sal. ar 37. punktu)
2. Dalībvalsts pilsonis, kurš bijis nodarbināts citā dalībvalstī, kurā viņa bērns turpina mācīties, var kā vecāks, kura faktiskā aizgādībā bērns ir, atsaukties uz uzturēšanās tiesībām uzņemošajā dalībvalstī, pamatojoties tikai uz Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 2434/92, 12. pantu, nepastāvot pienākumam ievērot nosacījumus, kuri paredzēti Direktīvā 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96.
Migrējoša darba ņēmēja bērna tiesības saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 12. pantu ar pēc iespējas labākiem nosacījumiem turpināt mācīties uzņemošajā dalībvalstī noteikti ietver to, ka šim bērnam ir jābūt tiesībām būt kopā ar personu, kuras faktiskajā aizgādībā viņš ir, un tāpēc šai personai ir jābūt tiesībām dzīvot kopā ar bērnu minētajā dalībvalstī, kamēr viņš mācās. Šī panta piemērošana ir jāveic patstāvīgi, ievērojot Savienības tiesību normas, kurās ir skaidri noteikti nosacījumi uzturēšanās tiesību citā dalībvalstī izmantošanai. Šāda minētā 12. panta neatkarība no šīs pašas regulas 10. panta, kurš šobrīd ir atcelts, nav apstrīdēta, stājoties spēkā Direktīvai 2004/38. Šajā ziņā atbilstoši minētās direktīvas preambulas trešajam apsvērumam šīs direktīvas mērķis ir vienkāršot un nostiprināt visu Eiropas Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības. Tomēr, ja Regulas Nr. 1612/68 12. panta piemērošana tiktu padarīta atkarīga no nosacījumu, kuri noteikti minētās direktīvas 7. pantā, izpildes, tad migrējošo darba ņēmēju bērnu uzturēšanās tiesībām uzņemošajā dalībvalstī, lai tur uzsāktu vai turpinātu mācības, un vecāka, kura faktiskā aizgādībā tie ir, uzturēšanās tiesībām tiktu piemēroti stingrāki nosacījumi par tiem, kādi tiem bija piemērojami pirms minētās direktīvas stāšanās spēkā.
(sal. ar 39., 53., 54., 60. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
3. Uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī, kas ir vecākam, kura faktiskā aizgādībā ir bērns, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 2434/92, 12. pantu izmanto tiesības turpināt mācības, nav atkarīgas no tā, vai šim vecākam ir pietiekami līdzekļi, lai uzturēšanās laikā nekļūtu par apgrūtinājumu šīs dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai, kā arī visaptverošs veselības apdrošināšanas segums tajā.
Ņemot vērā Regulas Nr. 1612/68, īpaši tās 12. panta, kontekstu un mērķus, šo tiesību normu nevar interpretēt šauri un tai nedrīkst liegt tās lietderīgo iedarbību.
(sal. ar 67. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
4. Uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī, kas ir vecākam, kura faktiskā aizgādībā ir migrējoša darba ņēmēja bērns, kamēr viņš turpina mācības šajā valstī, nav atkarīgas no tā, vai laikā, kad šis bērns uzsāka mācības, viens no bērna vecākiem minētajā dalībvalstī veica profesionālu darbību kā migrējošs darba ņēmējs.
Bērna tiesības uz pieeju izglītībai saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 2434/92, 12. pantu nav atkarīgas no tā, vai attiecīgais vecāks ir saglabājis migrējoša darba ņēmēja statusu. Tātad bijušo migrējošo darba ņēmēju bērni var atsaukties uz tiesībām, kas izriet no šī 12. panta, tāpat kā Eiropas Savienības pilsoņu, kuriem ir migrējošo darba ņēmēju statuss, bērni. Šajā ziņā pietiek ar to, ka bērns, kurš turpina mācības uzņemošajā dalībvalstī, ir apmeties tajā uz dzīvi laikā, kad viens no viņa vecākiem tajā izmantoja uzturēšanās tiesības kā migrējošs darba ņēmējs. Tādējādi bērna tiesības uzturēties šajā valstī, lai tajā mācītos, atbilstoši Regulas Nr. 1612/68 12. pantam un līdz ar to arī vecāka, kura faktiskā aizgādībā tas ir, uzturēšanās tiesības nevar būt atkarīgas no tā, vai laikā, kad bērns uzsāka mācības, viens no bērna vecākiem uzņemošajā dalībvalstī veica profesionālu darbību kā migrējošs darba ņēmējs.
(sal. ar 73.–75. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
5. Vecāka, kura faktiskā aizgādībā ir migrējoša darba ņēmēja bērns, kamēr viņš turpina mācības šajā valstī, uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī beidzas, bērnam kļūstot pilngadīgam, izņemot gadījumu, ja bērnam, lai varētu turpināt un pabeigt mācības, vēl aizvien ir nepieciešama šī vecāka klātbūtne un aprūpe.
Pirmkārt, pilngadības iestāšanās tieši neietekmē bērnam saskaņā ar Regulas Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 2434/92, 12. pantu piešķirto tiesību pastāvēšanu. Gan minētajā 12. pantā paredzētās bērna tiesības iegūt izglītību, gan ar to saistītās uzturēšanās tiesības atbilstoši to jēgai un mērķim ir spēkā līdz brīdim, kad viņš pabeidz mācības.
Otrkārt, pat ja tiktu pieņemts, ka pilngadības vecumu sasniedzis bērns būtībā spēj pats sevi aprūpēt, tomēr vecāka, kura aizgādībā ir bērns, kas izmanto savas tiesības turpināt mācības uzņemošajā dalībvalstī, uzturēšanās tiesības var pagarināt, pārsniedzot šo vecumu, ja bērnam, lai turpinātu un pabeigtu mācības, vēl aizvien ir nepieciešama šī vecāka aprūpe. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai šis ir tāds gadījums.
(sal. ar 78., 79., 86. un 87. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)