Prasība, kas celta 2011. gada 3. oktobrī - Deutsche Bahn u.c./Komisija

(lieta T-521/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Deutsche Bahn AG (Berlīne, Vācija), Deutsche Umschlaggesellschaft Schiene-Straße (DUSS) mbH (Bodenheim, Vācija), DB Netz AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija), DB Schenker Rail GmbH (Mainz, Vācija), DB Schenker Rail Deutschland AG (Mainz, Vācija) (pārstāvji -W. Deselaers, J. Brückner un O. Mross, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2001. gada 14. jūlija pārbaudes lēmumu, kas paziņots 2011. gada 26. jūlijā;

atcelt visus pasākumus, kas pieņemti, pamatojoties uz pārbaudēm, kas norisinājušās uz šī prettiesiskā lēmuma pamata;

it īpaši piespriest Komisijai atgriezt visu dokumentu kopijas, kuras tika sagatavotas pārbaudes gaitā, neizpildes gadījumā paredzot, ka Tiesa atcels Komisijas nākotnē pieņemamo lēmumu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas prasa atcelt Komisijas 2011. gada 14. jūlija Lēmumu C(2011)5230 (lietas COMP/39.678 - DB I un COMP/39.731 - DB II), ar kuru Komisija noteica veikt pārbaudes atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktam Deutsche Bahn AG, kā arī citās tās tieši vai netieši kontrolētajās sabiedrībās, pamatojoties uz to, ka DB sabiedrību grupas pārvaldītās infrastruktūras izmantošana var būt pret konkurenci vērsts modelis.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats: pamattiesību uz dzīvesvietas neaizskaramību aizskārums, jo iepriekš nav ticis saņemts tiesas izdots orderis.

Otrais pamats: pamattiesību uz tiesību efektīvu aizsardzību aizskārums, jo iepriekš tiesā nav bijis iespējams ne no faktu, nedz arī juridiskā viedokļa pārbaudīt lēmumu.

Ar lēmumu par pārbaudi esot pārkāptas prasītājas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli tiesā, jo iepriekš tiesā nav bijusi lēmuma pārbaude ne no faktu, nedz arī juridiskā viedokļa.

Trešais pamats: lēmums par pārbaudi ir prettiesisks, jo tas pamatots ar informāciju, ko Komisija ieguvusi, pārkāpjot prasītāju tiesības uz aizstāvību.

Prasītājas norāda, ka, 2011. gada 14. martā pieņemot lēmumu par pārbaudi, šī informācija tika iegūta veicot pārāk plašu izpēti ("fishing expedition"). Arī pieņemot otro lēmumu par pārbaudi 2011. gada 30. martā, iegūtā informācija esot prettiesiska, jo šīs pārbaudes pamatā esošais lēmums esot pamatots ar prettiesiski iegūtu informāciju un minētā informācija tika iegūta, pamatojoties uz prettiesisku lēmumu par pārbaudi.

Ceturtais pamats: tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, pārmērīgi plaši un vispārīgi aprakstot pārbaudes priekšmetu bez jebkādas specifikācijas.

Piektais pamats: samērīguma principa pārkāpums.

Prasītāju skatījumā Komisijas kompetencē nebija noteikt pārbaudes priekšmetu, un katrā ziņā tā attiecīgo informāciju būtu varējusi saņemt no kompetentās Bundesnetzagentur (Federālā tīklu aģentūra) vai, vienkārši pieprasot informāciju arī no prasītājām.

____________