Lieta T‑588/08
Dole Food Company, Inc. un
Dole Germany OHG
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Banānu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Saskaņotu darbību ar pret konkurenci vērstu mērķi jēdziens – Informācijas apmaiņas sistēma – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Pārkāpuma smagums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums
1. Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota piedāvāto pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi
(LESD 256. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 1. punkts)
2. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Prezumpcija – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Pret konkurenci vērsts mērķis – Vērtējuma kritēriji – Tiešas saiknes starp saskaņotām darbībām un patēriņa cenām neesamība – Nozīmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Pret konkurenci vērstu seku tirgū neesamība – Nozīmes neesamība – Atšķirība starp pārkāpumiem mērķa dēļ un pārkāpumiem seku dēļ – Nolīguma dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Šāda nodoma ņemšana vērā no Komisijas vai Savienības tiesas puses – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Brīvprātīgu paziņojumu, ko galvenie aizliegtās vienošanās dalībnieki snieguši tālab, lai tiem tiktu piemērots Paziņojums par sadarbību, pierādījuma vērtība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
6. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Pienākums aplūkot visus administratīvajā procesā izvirzītos faktiskos un tiesiskos apstākļus – Neesamība – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai izvērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu – Pietiekama norādīšana – Precīzākas informācijas vēlāka paziņošana – Ietekmes neesamība
(EKL 81., 82. un 253. pants)
7. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Konkurentu apspriešanās par cenu noteikšanas un cenu izmaiņu faktoriem pirms savu references cenu noteikšanas – Pārkāpums mērķa dēļ
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas atšķiras no paziņojuma par iebildumiem – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Nosacījums – Pierādīšana, ko veic attiecīgais uzņēmums, ka pret to ir tikuši izvirzīti jauni iebildumi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
9. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Novērtēšana atbilstoši parastajiem konkrētā tirgus apstākļiem – Tirgus, kuram ir specifisks regulatīvs konteksts un kurš organizēts nedēļas ciklos – Vērtējuma kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Novērtēšana atbilstoši saziņas datumiem un biežumam – Apstākļi, kas raksturīgi konkrētam tirgum un saskaņošanas priekšmetam – Vērtējuma kritēriji – Cēloņsakarības starp darbību saskaņošanu un uzņēmumu rīcību tirgū nepieciešamība – Šīs cēloņsakarības esamības prezumpcija
(EKL 81. panta 1. punkts)
11. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Prasības pieteikumā nenorādīti iebildumi – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība
(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Komisijas rīcības brīvība – Agrāka lēmumpieņemšanas prakse – Orientējošs raksturs
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma finansiālais stāvoklis – Ņemšana vērā – Pienākuma neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 40.–42. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 55.–57., 60.–62., 427. un 541. punktu)
3. Konkurences jomā attiecībā uz iespēju saskaņotas darbības uzskatīt par tādām, kam ir pret konkurenci vērsts mērķis, pat ja tām nav tiešas saistības ar patēriņa cenām, EKL 81. panta 1. punkta formulējums nedod pamatu uzskatīt, ka aizliegtas būtu tikai tādas saskaņotas darbības, kurām ir tiešas sekas attiecībā uz gala patērētāju maksājamām cenām. Tieši pretēji, no minētā EKL 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka saskaņotām darbībām pret konkurenci vērsts mērķis var būt tad, ja ar tām tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus.
Līdzīgi pārējām Līgumā iekļautajām konkurences tiesību normām EKL 81. panta mērķis ir ne vien aizsargāt konkurentu vai patērētāju tiešās intereses, bet arī aizsargāt tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci kā tādu. It īpaši tas, ka saskaņotas darbības nerada tiešas sekas attiecībā uz cenu līmeni, neliedz konstatēt, ka tās ir ierobežojušas konkurenci starp attiecīgajiem uzņēmumiem. Tādējādi saskaņoto darbību pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot šo darbību tiešas saiknes ar patēriņa cenām konstatēšanai.
(sal. ar 64., 65. un 546. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 68.–70., 412., 413., 543. un 544. punktu)
5. Tas, ka ir izteikts lūgums piemērot 2002. gada Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos, lai iegūtu naudas soda samazinājumu, ne vienmēr mudina sniegt sagrozītus pierādījumus attiecībā uz citiem inkriminētās aizliegtās vienošanās dalībniekiem. Proti, ikviens mēģinājums maldināt Komisiju var radīt šaubas par šāda lūguma iesniedzēja godīgumu, kā arī sadarbības pilnību un līdz ar to apdraudēt tā iespēju pilnā apjomā iegūt Paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības.
Apstāklis, ka apstrīdētajā lēmumā galu galā konstatētais pārkāpums ne visos aspektos atbilst pieteikumā par iecietības programmas piemērošanu ietvertajām norādēm attiecībā uz pārkāpjošās rīcības mērķi, tās ilgumu un iesaistīto un sodīto uzņēmumu skaitu, nav uzskatāms par pierādījumu tam, ka minētā pieteikuma iesniedzējs un tā paziņojumi, uz kuriem daļēji balstīti Komisijas secinājumi par EKL 81. panta pārkāpuma esamību, nebūtu uzticami.
(sal. ar 91. un 100. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 125., 126., 133., 264. un 647. punktu)
7. Konkurences jomā ir nepieciešams nošķirt, no vienas puses, konkurentus, kas neatkarīgi ievāc informāciju vai apspriež nākotnes cenas ar klientiem un trešajām personām, un, no otras puses, konkurentus, kas pirms savu references cenu noteikšanas apspriež ar citiem konkurentiem cenu noteikšanas un cenu izmaiņu faktorus. Kamēr pirmā minētā rīcība nerada nekādas grūtības attiecībā uz brīvas un neizkropļotas konkurences īstenošanu, otrās minētās rīcības gadījumā tas tā nav, jo tā ir pretrunā prasībai, ka katram uzņēmējam ir patstāvīgi jānosaka politika, ko tas paredz īstenot kopējā tirgū, un ar šo patstāvības prasību starp šādiem uzņēmējiem ir stingri aizliegts dibināt jebkādus tiešus vai netiešus kontaktus, kuru mērķis vai sekas ir vai nu ietekmēt pastāvošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū, vai arī informēt šo konkurentu par rīcību, ko tas pats ir nolēmis vai plāno īstenot tirgū.
Lai gan daļa no apmainītās informācijas var tikt gūta no citiem avotiem, tomēr šādas apmaiņas sistēmas izveide ļauj attiecīgajiem uzņēmumiem iegūt šo informāciju vienkāršāk, ātrāk un tiešākā veidā un veikt tās kopīgu aktuālu novērtējumu, tādējādi radot savstarpējas drošības gaisotni attiecībā uz to nākotnes cenu politiku.
Ar pirmstarifikācijas saziņas palīdzību attiecīgie uzņēmumi var atklāt rīcības virzienu, kuru tie paredzējuši īstenot, vai vismaz ļaut katram dalībniekam novērtēt konkurentu nākotnes rīcību un paredzēt rīcības virzienu, ko tie plāno īstenot attiecībā uz references cenu noteikšanu. Līdz ar to šī saziņa var samazināt pastāvošo nenoteiktību attiecībā uz konkurentu nākotnes lēmumiem par references cenām, uzņēmumiem tādējādi koordinējot minēto cenu noteikšanu un tirgum adresēto signālu tā vietā, lai pilnībā neatkarīgi lemtu par savu cenu politiku.
Lai inkriminētu informācijas apmaiņu, tai nav obligāti jāatbalsta kāda plašāka aizliegta vienošanās vai jābūt tās daļai. To var atsevišķi atzīt par saskaņotām darbībām ar pret konkurenci vērstu mērķi, ja ar to tieši vai pat netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus, kā paredzēts EKL 81. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Pirmstarifikācijas saziņa, kas vērsta uz references cenu saskaņošanu, attiecas uz cenu noteikšanu. Tā veido saskaņotas darbības, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci EKL 81. panta izpratnē.
(sal. ar 291., 292., 402., 403., 414., 584., 585., 653. un 654. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 335., 588. un 589. punktu)
9. Informācijas apmaiņa starp konkurentiem konkurences tiesību normām pretrunā var būt tad, ja ar to samazina vai novērš nenoteiktības pakāpi attiecībā uz konkrētā tirgus funkcionēšanu, kā rezultātā konkurence starp uzņēmumiem tiek ierobežota. Šīs normas iestājas pret jebkādu saziņu starp uzņēmējiem, ja šīs saziņas mērķis vai sekas ir tādu konkurences apstākļu rašanās, kas, ņemot vērā piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un minētā tirgus apmēru, neatbilst parastajiem konkrētā tirgus apstākļiem.
Ja piedāvājums tirgū ir stipri koncentrēts, noteiktas informācijas apmaiņa – tostarp atkarībā no informācijas, ar ko apmainās, veida – var ļaut uzņēmumiem uzzināt to konkurentu tirgū stāvokli un komerciālo stratēģiju, tādējādi izkropļojot sacensību šajā tirgū un palielinot kolūzijas iespējamību vai pat to atvieglojot. Turpretim, ja piedāvājums ir atomizēts, informācijas izplatīšana un apmaiņa starp konkurentiem var būt neitrāla vai pat pozitīva attiecībā pret konkurences nodrošināšanu tirgū. Informācijas apmaiņas sistēma var veidot konkurences tiesību normu pārkāpumu pat gadījumā, ja konkrētais tirgus nav stipri koncentrēts oligopols tirgus.
Informācijas regulārā un biežā kopīgā apspriešana, kuras rezultātā tika mākslīgā veidā palielināta caurskatāmība tirgū, kurā konkurence jau ir bijusi vājināta specifiskā regulatīvā konteksta un iepriekšējas informācijas apmaiņas dēļ, tostarp tirgū, kas organizēts nedēļas ciklos, ir uzskatāma par konkurences tiesību normu pārkāpumu.
(sal ar 339.–341., 405. un 545. punktu)
10. Konkurences jomā saistībā ar nosacījumiem, ar kādiem rīcība var tikt raksturota kā prettiesiska saskaņošana, ņemot vērā jautājumu par kontaktu starp konkurentiem skaitu un regularitāti, tas, cik bieži, cik regulāri un kādā formā konkurentiem savā starpā ir jānodibina kontakti, lai panāktu to rīcības tirgū saskaņošanu, ir atkarīgs no saskaņošanas priekšmeta un attiecīgajiem tirgus apstākļiem. Ja iesaistītie uzņēmumi noslēdz aizliegtu vienošanos ar kompleksu saskaņošanas sistēmu, kas attiecas uz lielu to rīcības tirgū aspektu skaitu, tad tiem var būt vajadzīga regulāra kontaktu uzturēšana ilgākā laikposmā. Turpretim, ja darbību saskaņošana attiecas uz kādu konkrētu aspektu, veicot vienreizēju rīcības tirgū koriģēšanu saistībā tikai ar vienu konkurences parametru, tad arī vienreizēja kontaktu uzņemšana var būt pietiekama, lai īstenotu attiecīgo uzņēmumu paredzēto pret konkurenci vērsto mērķi.
Svarīgs ir ne tik daudz attiecīgo uzņēmumu sanāksmju skaits kā jautājums, vai notikušais kontakts vai kontakti šiem uzņēmumiem ir ļāvuši informāciju, ar ko tie ir apmainījušies ar saviem konkurentiem, ņemt vērā, lai noteiktu savu rīcību attiecīgajā tirgū, un apzināti aizstāt ar risku saistīto konkurenci ar savstarpēju praktisku sadarbību. Ja var tikt pierādīts, ka šie uzņēmumi ir saskaņojuši darbības un turpina darboties šajā tirgū, ir pamatoti prasīt, lai tie sniegtu pierādījumus, ka šī saskaņošana nav ietekmējusi to rīcību minētajā tirgū.
Ar viena pirmstarifikācijas saziņas gadījuma esamību starp konkurentiem attiecīgajā laikposmā nepietiek, lai secinātu koluzīvo darbību. Tomēr, turpretim, Komisijai nevar prasīt iesniegt pierādījumus par to, ka visā pārkāpuma laikposmā notika iknedēļas pirmstarifikācijas saziņa. Lai secinātu koluzīvo darbību, pietiek ar pierādījumu par to, ka noticis noteikts pietiekami konsekventu saziņas gadījumu skaits, kas ļauj veidot stabilu informācijas apgrozības mehānismu.
(sal. ar 368., 369., 373. un 400. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 461.–464. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 660. un 662. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 673. punktu)