Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra spriedums – Lubrizol France/Padome
(lieta T-191/14) 1
Kopējais muitas tarifs – Tiesiskais regulējums par autonomo nodokļu piemērošanas apturēšanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem – Iebildums pret pastāvošo apturēšanu – Ražojumu līdzvērtīgums – Iebildumu izskatīšanas procedūra
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lubrizol France SAS (Rouen, Francija) (pārstāvji – R. MacLean, solicitor, B. Hartnett, barrister, un A. Bochon, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Florindo Gijón un M. Balta)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji A. Caeiros un M. Clausen, vēlāk A. Caeiros un A. Lewis)
Priekšmets
Prasība, kas balstīta uz LESD 263. pantu, atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1387/2013, ar ko aptur kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 1344/2011, 1. un 4. pantu, ciktāl ar šīm tiesību normām prasītājai ir liegtas trīs apturēšanas, kuras bija tai iepriekš piešķirtas saskaņā ar TARIC kodiem 2918 2900 80, 3811 2900 10 un 3811 9000 30
Rezolutīvā daļa:
prasību noraidīt;
Lubrizol France SAS sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
____________1 OV C 151, 19.5.2014.