TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2018. gada 4. oktobrī (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 2006/40/EK – Mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmu radītās emisijas – 5. panta 4. un 5. punkts – Direktīva 2007/46/EK – Mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšana – 12., 29., 30. un 46. pants – Transportlīdzekļi, kas neatbilst tehniskām prasībām – Valsts iestāžu kompetence
Lieta C‑668/16
par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2016. gada 23. decembrī cēla
Eiropas Komisija, ko pārstāv C. Hermes un D. Kukovec, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Vācijas Federatīvo Republiku, ko pārstāv T. Henze un D. Klebs, pārstāvji,
atbildētāja.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši A. Ross [A. Rosas] (referents), K. Toadere [C. Toader], A. Prehala [A. Prechal] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāts: P. Mengoci [P. Mengozzi],
sekretāre: R. Šereša [R. Șereș], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 11. janvāra tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 11. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV 2006, L 161, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 371/2010 (2010. gada 16. aprīlis) (OV 2010, L 110, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “pamatdirektīva”):
– neveicot nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu transportlīdzekļu, kuru tipi ir 246, 176 un 117, atbilstību to apstiprinātajiem tipiem (pamatdirektīvas 12. un 30. pants);
– neveicot nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu sankcijas (pamatdirektīvas 46., 5. un 18. pants, lasot tos kopsakarā), un
– 2013. gada 17. maijā apmierinot Daimler AG pieteikumu, kas ir vērsts uz to, lai esošā transportlīdzekļu tipa 245G apstiprinājumu attiecinātu uz transportlīdzekļiem, kuriem jau bija piešķirts cits tipa apstiprinājums, kam piemēro Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām jaunos noteikumus, un tādējādi apejot šo direktīvu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām
2 Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām ir daļa no pamatdirektīvas IV pielikuma I daļā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem. Pirmās minētās direktīvas 5. panta 4. un 5. punktā ir paredzēts:
“4. No 2011. gada 1. janvāra dalībvalstis vairs nepiešķir EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu tādu transportlīdzekļu tipam, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, kurai saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150.
5. No 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz jauniem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, dalībvalstis:
a) uzskata, ka atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi [pamatdirektīvas 26. panta 1. punkta] nozīmē, un
b) atsaka reģistrāciju un aizliedz pārdošanu un ekspluatācijas sākšanu.”
Pamatdirektīva
3 Pamatdirektīvas 2. un 3. apsvērums ir izteikti šādā redakcijā:
“(2) Lai izveidotu Kopienas iekšējo tirgu un lai tas varētu labi darboties, būtu lietderīgi dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas aizstāt ar Kopienas apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā būtu pilnīgas saskaņošanas princips.
(3) Normatīvajos aktos būtu jāsaskaņo un jākonkretizē tehniskas prasības, ko piemēro sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un transportlīdzekļiem. Tādiem normatīviem aktiem galvenokārt būtu jānodrošina augsta līmeņa ceļu satiksmes drošība, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, energoefektivitāte un aizsardzība pret nelikumīgu lietojumu.”
4 Pamatdirektīvas 3. pantā ir noteikts:
“Ja vien šajā direktīvā un IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos nav paredzēts citādi, piemēro šādas definīcijas: [..]
17. “transportlīdzekļa tips” ir noteiktas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc II pielikuma B daļā norādītajām būtiskajām pazīmēm. Transportlīdzekļa tipam var būt varianti un versijas, kā definēts II pielikuma B iedaļā;
[..].”
5 Šīs direktīvas 4. panta 1.–3. punktā ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus apstiprināšanai, ievērotu šajā direktīvā paredzētos pienākumus.
2. Dalībvalstis apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.
3. Dalībvalstis reģistrē vai ļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.
[..]”
6 Minētās direktīvas 5. panta 1. punktā ir noteikts:
“Izgatavotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai izgatavotājs ir tieši iesaistīts visos kāda transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.”
7 Pamatdirektīvas 6. panta “Procedūras, kas jāievēro transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanā” 6. punktā ir noteikts:
“Izgatavotājs iesniedz pieteikumu apstiprinātājai iestādei. Par konkrēta tipa transportlīdzekli var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.
Katram apstiprināmajam tipam iesniedz atsevišķu pieteikumu.”
8 Šīs direktīvas 12. pants “Ražošanas atbilstība” ir izteikts šādā redakcijā:
“1. Dalībvalsts, kas piešķir EK tipa apstiprinājumu, saskaņā ar X pielikumu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārbaudītu, vai ir veikti piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka, attiecīgi, izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilstu apstiprinātajam tipam.
2. Dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, saskaņā ar X pielikumu veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piešķirto apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārbaudītu, vai 1. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti un vai, attiecīgi, izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam.
Pārbaudes, ko veic, lai nodrošinātu, ka ražojumi atbilst apstiprinātajam tipam, veic vienīgi saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas X pielikumā un normatīvajos aktos, kuros ir konkrētas prasības. Lai to nodrošinātu, tās dalībvalsts apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, ar izgatavotāja telpās, tostarp ražotnēs ņemtiem paraugiem var veikt visas pārbaudes vai testus, kā paredzēts jebkurā IV vai XI pielikumā uzskaitītajā normatīvajā aktā.
3. Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no pasākumiem un kontroles plāniem, par ko ir panākta vienošanās, vai ka tos vairs neveic, kaut gan ražošana turpinās, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas procedūras atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu.”
9 Pamatdirektīvas V nodaļā “EK tipa apstiprinājumu grozījumi” iekļautā šīs direktīvas 14. panta “Īpaši noteikumi par transportlīdzekļiem” 2. punktā ir paredzēts:
“Pārskatīšanu uzskata par “pagarinājumu”, ja papildus 1. punktā paredzētajam:
a) ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai papildu testi;
b) ir grozīta kāda informācija EK tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;
c) saskaņā ar kādu apstiprinātā transportlīdzekļa tipam piemērojamu normatīvu aktu stājas spēkā jaunas prasības.
[..]”
10 Tajā pašā nodaļā iekļautā minētās direktīvas 15. panta “Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām” 2. punktā ir noteikts:
“Pārskatīšanu uzskata par “pagarinājumu”, ja papildus 1. punktā paredzētajam:
a) ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai papildu testi;
b) ir grozīta informācija EK tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;
c) saskaņā ar kādu normatīvu aktu, ko piemēro apstiprinātai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, stājas spēkā jaunas prasības.
[..]”
11 Pamatdirektīvas 17. panta attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīguma beigām 1. punktā ir paredzēts:
“Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīgums beidzas šādos gadījumos:
[..]
b) apstiprināto transportlīdzekli pilnīgi un labprātīgi beidz izgatavot;
[..].”
12 Šīs direktīvas 18. panta “Atbilstības sertifikāts” 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:
“Izgatavotājs kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma turētājs piešķir atbilstības sertifikātu katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam.”
13 Minētās direktīvas 29. pants ir izteikts šādā redakcijā:
“1. Ja dalībvalsts secina, ka, kaut gan jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst spēkā esošām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai, attiecīgā dalībvalsts var ilgākais sešus mēnešus atteikties savā teritorijā reģistrēt tādus transportlīdzekļus vai atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.
Tādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt attiecīgi dara zināmu tādu lēmumu izgatavotājam, citām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot lēmuma iemeslus un jo īpaši, vai tas izriet no:
– nepilnībām attiecīgos normatīvos aktos, vai
– nepareiza attiecīgo prasību piemērojuma.
2. Lai sagatavotu lēmumu, Komisija pēc iespējas drīz konsultējas ar attiecīgām pusēm, jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu.
3. Ja 1. punktā minētos pasākumus pamato ar nepilnībām attiecīgos normatīvos aktos, veic šādus piemērotus pasākumus:
– IV pielikuma I daļā uzskaitītās atsevišķās direktīvas vai regulas Komisija groza saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru,
– attiecībā uz ANO EEK noteikumiem Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, iesniedz priekšlikumu par grozījumiem attiecīgajos ANO EEK noteikumos.
4. Ja 1. punktā minētos pasākumus pamato ar attiecīgo prasību nepareizu piemērošanu, Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību minētajām prasībām.”
14 Pamatdirektīvas 30. pantā “Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas neatbilst apstiprinātam tipam” ir noteikts:
“1. Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam ir atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, dalībvalsts veic pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu, lai nodrošinātu attiecīgu izgatavoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību apstiprinātajam tipam. Dalībvalsts apstiprinātāja iestāde par veiktajiem pasākumiem informē citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes.
[..]
3. Ja dalībvalsts pierāda, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam pievienots atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā var lūgt EK tipa apstiprinājumu piešķīrušajai dalībvalstij pārbaudīt, vai izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam. Saņemot tādu lūgumu, attiecīgā dalībvalsts pēc iespējas drīz – un vēlākais sešos mēnešos pēc saņemšanas dienas – veic vajadzīgās darbības.
4. Turpmāk norādītajos gadījumos apstiprinātāja iestāde lūdz dalībvalsti, kas sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai vai nepabeigtam transportlīdzeklim piešķīrusi tipa apstiprinājumu, veikt vajadzīgos pasākumus, lai atkal nodrošinātu ražošanā esošo transportlīdzekļu atbilsmi apstiprinātam tipam:
a) attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu – ja transportlīdzekļa neatbilstība rodas vienīgi kādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstības dēļ;
b) attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprinājums – ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstības cēloņi ir tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība, kura ir nepabeigta transportlīdzekļa sastāvdaļa, vai arī paša nepabeigtā transportlīdzekļa neatbilstība.
Saņemot tādu lūgumu, attiecīgā dalībvalsts pēc iespējas drīz – vajadzības gadījumā saziņā ar dalībvalsti, kas iesniegusi lūgumu – vēlākais sešos mēnešos pēc saņemšanas dienas veic prasītās darbības. Konstatējot neatbilstību apstiprinātam tipam, tās dalībvalsts apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi attiecīgo sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājumu vai nepabeigta transportlīdzekļa apstiprinājumu, veic 1. punktā izklāstītos pasākumus.
[..]”
15 Šīs direktīvas 32. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Ja izgatavotājam, kam ir piešķirts transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums, piemērojot kādu normatīvu aktu vai [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2001/95/EK [(2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV 2002, L 11, 4. lpp.)], ir pienākums atsaukt pārdotus, reģistrētus vai ekspluatācijā nodotus transportlīdzekļus, jo viena vai vairākas transportlīdzeklī uzstādītas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pienācīgi apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu, var radīt nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, veselības aizsardzībai vai vides aizsardzībai, viņš tūlīt par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu transportlīdzeklim.
2. Izgatavotājs apstiprinātājai iestādei ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kompleksu, lai neitralizētu 1. punktā minēto apdraudējumu. Apstiprinātāja iestāde informāciju par ierosinātiem pasākumiem tūlīt dara zināmu dalībvalstu iestādēm.
Kompetentās iestādes nodrošina pasākumu efektīvu īstenošanu attiecīgās teritorijās.”
16 Pamatdirektīvas 45. panta 5. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Šī direktīva neanulē EK tipa apstiprinājumus, kas pirms 2009. gada 29. aprīļa ir piešķirti M1 kategorijas transportlīdzekļiem, un neliedz pagarināt tādus apstiprinājumus.”
17 Šīs direktīvas 46. pantā “Sankcijas” ir noteikts:
“Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par šīs direktīvas noteikumu, un jo īpaši par 31. pantā paredzēto vai no tā izrietošo aizliegumu pārkāpumiem, kā arī par IV pielikumā I daļā uzskaitīto normatīvo aktu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus to īstenošanai. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus minētos noteikumus, vēlākais, 2009. gada 29. aprīlī un cik iespējams drīz dara zināmus to turpmākos grozījumus.”
18 Pamatdirektīvas II pielikuma “Transportlīdzekļu kategoriju un tipu definīcija” A daļas 1. punktā ir precizēts, ka M1 kategorija attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kuri “konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir ne vairāk kā astoņi sēdekļi”. Šī pielikuma B daļā ir paredzēts:
“1. Attiecībā uz M1 kategoriju:
“tips” ietver transportlīdzekļus, kuri neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:
– izgatavotājs,
– izgatavotāja noteiktais tips,
– konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:
– šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),
– motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).
Tipa “variants” ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuri neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:
– virsbūves veids (piemēram, sedans, hečbeks, kupeja, kabriolets, universāls, vieglais plašlietojuma),
– motors:
– darbības princips (kā norādīts III pielikuma 3.2.1.1. punktā),
– cilindru skaits un izkārtojums,
– jaudas atšķirības mazāka vai vienāda ar 30 % (augstākais rādītājs ir 1,3 reizes lielāks nekā zemākais),
– dzinēja tilpuma atšķirības mazāka vai vienāda ar 20 % (augstākais rādītājs ir 1,2 reizes lielāks nekā zemākais),
– dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums),
– vadāmās asis (skaits un novietojums),
Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.
[..]”
19 Pamatdirektīvas IV pielikumā tostarp ir ietverts normatīvo aktu saraksts, kas ir jāievēro, veicot EK apstiprināšanu attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, kuru vidū I daļā ir ietverta Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām.
20 Pamatdirektīvas IX pielikumā ir aprakstīts EK atbilstības sertifikāta saturs. Šī pielikuma 0. punktā ir noteikts:
“Atbilstības sertifikāts ir dokuments, ko transportlīdzekļa ražotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa ražošanas laikā.
Atbilstības sertifikāts vienlaikus nodrošina arī to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt transportlīdzekļus, nepieprasot pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.
[..]”
21 Pamatdirektīvas X pielikumā ir aprakstīta ražošanas atbilstības kontroles procedūra, kas ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka ikviens izgatavotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa un atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātam tipam. Saskaņā ar šī pielikuma 0. punkta otro daļu procedūrās ir nešķirami iekļauts kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izvērtējums, kā arī apstiprinājuma priekšmeta un ar ražošanu saistītas kontroles pārbaude.
22 Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 678/2011 (2011. gada 14. jūlijs), ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Direktīvā 2007/46 (OV 2011, L 185, 30. lpp.), tika tostarp grozīta pamatdirektīva.
23 Šīs regulas 3. un 4. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:
“(3) Pieredze liecina, ka pašreizējie kritēriji, ko piemēro, lai noteiktu, vai jauns transportlīdzekļa modelis ir uzskatāms par jaunu tipu, ir pārāk neprecīzi. Šis noteiktības trūkums var traucēt īstenot jaunas [Eiropas Savienības] normatīvās prasības, kas attiecas uz jauniem transportlīdzekļu tipiem. Pieredze turklāt liecina, ka ir iespējams apiet [Savienības] mazo sēriju tiesību aktus, sadalot transportlīdzekļa tipu vairākos apakštipos saskaņā ar dažādiem tipa apstiprinājumiem. Līdz ar to jaunu transportlīdzekļu skaits, ko Eiropas Savienībā var nodot ekspluatācijā saskaņā ar mazo sēriju režīmu, var pārsniegt atļauto skaitu. Tāpēc jāprecizē, kuri transportlīdzekļu tehniskie raksturlielumi jāizmanto kā kritēriji, nosakot, kas veido jaunu tipu.
(4) Saskaņā ar principiem, kas pausti Komisijas paziņojumā “Rīcības plāns normatīvās vides vienkāršošanai un uzlabošanai” un paziņojumā “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, ir lietderīgi pārskatīt viena transportlīdzekļa tipa variantu un versiju noteikšanā izmantojamos kritērijus, lai mazinātu transportlīdzekļu izgatavotājiem piemērojamo administratīvo slogu. Tas turklāt padarītu tipa apstiprināšanas procesu pārredzamāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”
24 Saskaņā ar Regulas Nr. 678/2011 3. panta 1. punkta otro daļu to piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem, kam apstiprinājumu piešķir no 2012. gada 29. oktobra. Šīs regulas 2. pantā ir paredzēts, ka tā neatceļ transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, kas piešķirti līdz 2012. gada 29. oktobrim, un nekavē šo apstiprinājumu paplašināšanu.
Direktīva 2001/95
25 Direktīvas 2001/95 2. pantā ir noteikts:
“Šajā direktīvā:
[..]
b) “drošs produkts” ir jebkurš produkts, kas normālos un loģiski paredzamos lietošanas apstākļos, ieskaitot ilgstošu lietošanu un attiecīgā gadījumā prasības sakarā ar nodošanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un ekspluatāciju, nerada nekādu risku vai rada vienīgi minimālos riskus, kuri samērojami ar produkta izmantošanu un uzskatāmi par pieņemamiem un saderīgiem ar augstu līmeni personu veselības aizsardzībā un drošībā, [..]
d) “nopietns risks” nozīmē jebkādus nopietnus draudus, ieskaitot tos, kuru iedarbība nav tūlītēja un kas prasa varas iestāžu ātru iejaukšanos;
[..].”
Vācijas tiesības
26 2011. gada 3. februāra EG‑Fahrzeugsgenehmigungsverordnung (EK regula par transportlīdzekļu apstiprināšanu) (BGBl. 2011 I, 126. lpp.) 7. panta, kurā grozījumi ir izdarīti ar 2012. gada 19. oktobra regulas (BGBl. 2012 I, 2232. lpp.) 4. pantu, 1. punktā ir paredzēts:
“Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīgums beidzas, ja saskaņā ar kādu normatīvo aktu ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, pārdošanai vai nodošanai ekspluatācijā [pamatdirektīvas] 3. panta 1. punkta izpratnē, un tipa apstiprinājumu nevar atjaunināt. Derīgums beidzas arī brīdī, kad apstiprināta tipa transportlīdzekli galīgi beidz ražot. Izgatavotājam ir jāpaziņo par ražošanas izbeigšanu Kraftfahrt-bundesamt [(Federālais mehānisko transportlīdzekļu birojs, turpmāk tekstā – “KBA”)].”
27 Minētās regulas 25. pants ir izteikts šādā redakcijā:
“(1) Ja KBA konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst apstiprinātajam tipam, tas var veikt vajadzīgos pasākumus [pamatdirektīvas] izpratnē, kas piemērojamas atkarībā no tipa, lai nodrošinātu ražošanas atbilstību apstiprinātajam tipam.
(2) Lai izlabotu trūkumus un garantētu ekspluatācijā jau laistu transportlīdzekļu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību, KBA var vēlāk pieņemt sekundārus noteikumus.
(3) KBA var pilnīgi vai daļēji atsaukt vai anulēt tipa apstiprinājumu, it īpaši, ja tiek konstatēts, ka:
1. transportlīdzekļi, kuriem piešķirts atbilstības sertifikāts, vai sastāvdaļas, vai atsevišķas tehniskās vienības, kas ietilpst paredzētajā aprakstā, neatbilst apstiprinātajam tipam,
2. transportlīdzekļi, kuriem piešķirts atbilstības sertifikāts, vai sastāvdaļas, vai atsevišķas tehniskās vienības rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, veselības aizsardzībai un videi,
3. izgatavotājam nav efektīvas sistēmas, lai uzraudzītu ražošanas atbilstību, vai viņš to neizmanto paredzētajā veidā,
vai ka
4. tipa apstiprinājuma turētājs neievēro ar minēto tipa apstiprinājumu uzliktās saistības.”
Lietas faktiskie apstākļi un pirmstiesas procedūra
28 2006. gadā tika pieņemta Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuras 5. panta 4. punktā ir paredzēts, ka gaisa kondicionēšanas sistēmās visu to tipu transportlīdzekļos, kuri ir apstiprināti pēc 2011. gada 1. janvāra, ir jāizmanto dzesētājviela ar globālās sasilšanas potenciālu, kas nepārsniedz 150.
29 Tā kā līdz šim Eiropas transportlīdzekļu ražotāji izmantoja dzesētājvielu R134a, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir tuvs 1300, 2009. gadā tie starptautiskajā standartizācijas procesā vienojās izmantot dzesētājvielu ar atsauces numuru R1234yf, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir 4.
30 Pēc dzesētājvielas R1234yf piegādes pārtraukuma, ko izraisīja ražošanas iekārtu iznīcināšana Fukušimā (Japāna) notikušā cunami rezultātā, Komisija 2012. gada aprīlī informēja dalībvalstis, ka, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, tā atturēsies ierosināt pārkāpuma procesus par transportlīdzekļu neatbilstību direktīvai par gaisa kondicionēšanas sistēmām vismaz līdz brīdim, kad dzesētājviela R1234yf, kas ir vienīgā ar šo direktīvu saderīga dzesētājviela, būs pieejama, bet ka šis moratorijs nekādā gadījumā neturpināsies ilgāk par 2012. gada 31. decembri.
31 2011. gada 3. martā, 2011. gada 8. jūnijā un 2012. gada 18. oktobrī KBA kā Vācijas iestāde, kuras kompetencē ir piešķirt transportlīdzekļiem tipa apstiprinājumu, pēc [sabiedrības] Daimler lūguma piešķīra apstiprinājumus jauniem transportlīdzekļu tipiem 246, 176 un 117 kā tādiem, kas atbilst Direktīvai par gaisa kondicionēšanas sistēmām.
32 2012. gada septembrī Daimler informēja Vācijas iestādes par šaubām attiecībā uz dzesētājvielas R1234yf izmantošanas drošumu transportlīdzekļu tipos 246, 176 un 117. Tā atsauca aptuveni 700 transportlīdzekļus, lai aizstātu dzesētājvielu, un pauda nodomu arī pēc moratorija izbeigšanās 2013. gada janvārī izmantot šo tipu transportlīdzekļos dzesētājvielu R134a dzesētājvielas R1234yf vietā, kuras izmantošana bija pamats attiecīgo tipa apstiprinājumu piešķiršanai. 2012. gada novembrī Vācijas iestādes lūdza Komisiju nepiemērot Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām prasības, jo esot no jauna jāpārbauda dzesētājvielas R1234yf drošums.
33 No 2013. gada 1. janvāra līdz 26. jūnijam Daimler laida tirdzniecībā 133 713 transportlīdzekļus, kuru tipi bija 246, 176 un 117 un kuri bija aprīkoti ar dzesētājvielu R134a.
34 2013. gada 3. janvārī KBA lūdza Daimler paziņot par pasākumiem, ko izgatavotājs ir veicis saistībā ar transportlīdzekļu, kuru tipi ir 246, 176 un 117, neatbilstību. Atbildot uz šo lūgumu, Daimler 2013. gada 15. janvārī iesniedza rīcības plānu ar mērķi rast tehnisku risinājumu līdz 2013. gada 15. jūnijam. 2013. gada 4. martā KBA uzdeva Daimler veikt piemērotus pasākumus, lai atjaunotu atbilstību, norādot, ka gadījumā, ja atbilstības neievērošana netiks novērsta, attiecīgo tipu apstiprinājumi tikts atsaukti no 2013. gada 30. jūnija.
35 2013. gada 26. jūnijā Daimler informēja KBA, ka tā ir galīgi izbeigusi ražot tipus 246, 176 un 117.
36 2013. gada 17. maijā un 3. jūnijā KBA apmierināja Daimler pieteikumus paplašināt transportlīdzekļa tipa 245G apstiprinājumu, kas bija saņemts 2008. gadā, tas ir, pirms Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām piemērojamības, attiecinot to uz citiem variantiem.
37 2013. gada 10. jūnijā Komisija nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai informācijas pieprasījumu un 2014. gada 27. janvārī – brīdinājuma vēstuli. Tā iebilda, ka Vācijas iestādes esot atļāvušas, ka laikposmā no 2013. gada janvāra līdz jūnijam tiek izgatavoti un laisti tirdzniecībā 133 713 transportlīdzekļi, pārkāpjot noteicošo tipa apstiprinājumu, ka esot tikusi apieta Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām un izgatavotājam neesot tikušas piemērotas sankcijas.
38 Vācijas Federatīvā Republika atbildēja 2014. gada 26. martā. Attiecībā uz neatbilstīgajiem transportlīdzekļiem šī dalībvalsts esot balstījusies uz rīcības brīvību, kas valsts iestādēm ir piešķirta ar pamatdirektīvu, kā arī samērīguma principu. Tā norādīja, ka Daimler sniegtā informācija ļaujot domāt, ka dzesētājvielas R1234yf izmantošana rada drošības risku.
39 Turklāt, kā norādīja Vācijas Federatīvā Republika, KBA esot bijis pienākums apmierināt Daimler iesniegto pieteikumu par tipa 245G apstiprinājuma paplašināšanu.
40 2014. gada 25. septembrī Komisija nosūtīja Vācijas Federatīvajai Republikai argumentētu atzinumu, kurā tā uzturēja brīdinājuma vēstulē izklāstītos iebildumus. Tā aicināja šo dalībvalsti veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu argumentētā atzinuma prasības divu mēnešu laikā, skaitot no tā saņemšanas dienas.
41 Vācijas Federatīvā Republika atbildēja uz šo argumentēto atzinumu ar 2014. gada 25. novembra vēstuli, būtībā atkārtojot tos pašus argumentus, kas jau bija izklāstīti tās atbildē uz brīdinājuma vēstuli.
42 Tā kā Komisiju neapmierināja Vācijas Federatīvās Republikas sniegtā atbilde, tā nolēma celt šo prasību.
Par prasību
Par pirmo iebildumu attiecībā uz Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām un pamatdirektīvas, it īpaši pēdējās minētās direktīvas 12. un 30. panta, pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
43 Ar savu pirmo iebildumu Komisija lūdz konstatēt, ka ir pieļauts Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām un pamatdirektīvas, it īpaši pēdējās minētās direktīvas 12. un 30. panta, pārkāpums, jo Vācijas Federatīvā Republika neesot veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu transportlīdzekļu, kuru tipi ir 246, 176 un 117, atbilstību to apstiprinātajiem tipiem.
44 Komisija atgādina, ka pamatdirektīvas 12. un 30. pantā esot paredzēts, ka dalībvalstij, kas ir piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ir jāpārbauda izgatavotu transportlīdzekļu atbilstība apstiprinātajam tipam un, ja tā atklāj atkāpi no atbilstības ražošanā vai jaunos izgatavotos transportlīdzekļos, tā veic pasākumus, lai nodrošinātu šo atbilstību, un vajadzības gadījumā – lai veiktu tipa apstiprinājuma anulēšanu, lai izgatavoti transportlīdzekļi būtu atbilstoši apstiprinātajam tipam. Pamatdirektīvas 12. panta un it īpaši šī panta 3. punkta, kā arī šīs direktīvas X pielikuma mērķis esot nevis vienkārši paredzēt atbilstošus pasākumus, lai konstatētu ikvienu atkāpi no atbilstības ražošanas procesā, bet it īpaši nodrošināt ražošanas atbilstību, garantējot nepieciešamo pasākumu pieņemšanu, ja ir konstatēta atkāpe no atbilstības.
45 Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatdirektīvas 4. panta 2. punktu un IV pielikumu, kā arī Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 4. punktu, lasot tos kopsakarā, transportlīdzekļu tipus 246, 176 un 117 esot varēts apstiprināt tikai ar nosacījumu, ka šo transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmās izmantotās dzesētājvielas globālās sasilšanas potenciāls nepārsniedz 150. Tomēr Daimler esot ražojusi jaunus transportlīdzekļus, kuru tipi ir 246, 176 un 117, izmantojot to gaisa kondicionēšanas sistēmās dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls pārsniedz 150, tādēļ tie neesot bijuši atbilstoši apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.
46 Komisija norāda – Vācijas iestādes esot atzinušas, ka tās apzinājās to, ka laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 26. jūnijam Daimler bija laidusi tirdzniecībā 133 713 neatbilstīgus transportlīdzekļus.
47 Komisija norāda, ka līdzās šiem 133 713 transportlīdzekļiem Daimler esot turpinājusi ražot transportlīdzekļus, kas atbilst tipiem 246, 176 un 117, paplašinot uz šiem transportlīdzekļu tipiem transportlīdzekļa tipu 245G, kas ir vecs transportlīdzekļa tips, kuram nav piemērojamas Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām prasības. Šajā kontekstā tā norāda, ka, izņemot faktu, ka to gaisa kondicionēšanas sistēmas izmanto dzesētājvielu R134a, A klases, B klases un CLA klases transportlīdzekļi, kas atbilst transportlīdzekļa tipa 245G paplašinājumam, esot tādi paši kā tie, kas atbilst transportlīdzekļiem, kuriem ir piešķirts tipa 246, 176 un 117 apstiprinājums. Tā uzskata, ka laikposmā no 2013. gada sākuma līdz 2016. gada beigām kopumā esot tikuši laisti tirdzniecībā aptuveni 800 000 transportlīdzekļi, kas neatbilst to apstiprinājumam.
48 Komisija iebilst, ka Vācijas Federatīvā Republika neesot veikusi pasākumus, kas var nodrošināt atbilstības apstiprinātajam tipam atjaunošanu, tādus kā tipa apstiprinājuma anulēšana vai attiecīgo transportlīdzekļu atsaukšana un to remonts.
49 Atbildot uz Vācijas Federatīvās Republikas argumentu attiecībā uz šaubām par dzesētājvielas R1234yf izmantošanas drošumu transportlīdzekļu tipos 246, 176 un 117, Komisija norāda, ka šīs šaubas pa šo laiku esot atzītas par nepamatotām. Turklāt saistībā ar šajā lietā apgalvoto pārkāpumu tiesisko vērtējumu neesot nozīmes tam, vai Vācijas iestādēm, pamatojoties uz to rīcībā esošo informāciju, bija jāuzskata, ka šīs dzesētājvielas izmantošana rada risku ceļu satiksmes drošībai un cilvēku veselībai.
50 Pamatdirektīvā neesot ietverti izņēmumi, kas ļautu dalībvalstīm neņemt vērā saskaņotas tehniskās prasības, ja rodas šaubas par to piemērotību, bet tajā esot ietverts beznosacījuma pienākums nodrošināt visu tehnisko prasību ievērošanu. Attiecībā it īpaši uz pamatdirektīvas 30. pantu Komisija norāda, ka atbildētājas izvirzītie apsvērumi saistībā ar samērīgumu neatbrīvo to no pienākuma veikt nepieciešamos pasākumus pret Daimler, lai atjaunotu attiecīgo transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam.
51 Visbeidzot Komisija atgādina, ka gadījumā, ja transportlīdzekļi, lai gan tie atbilst apstiprinātajam tipam, “rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai”, ar pamatdirektīvas 29. pantu izņēmuma kārtā ir ļauts, ka attiecīgā dalībvalsts ilgākais sešus mēnešus atsaka šādu transportlīdzekļu reģistrāciju vai neatļauj to pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā. Tomēr Vācijas Federatīvā Republika nav īstenojusi šajā ziņā paredzēto procedūru.
52 Vācijas Federatīvā Republika paskaidro, ka 2012. gada beigās Daimler, kā arī citas organizācijas, tādas kā Verband der Automobilindusrtrie un Deutsche Umwelthilfe, pamatojoties uz to veiktajiem izmēģinājumiem, esot uzskatījušas, ka jaunās dzesētājvielas R1234yf izmantošana transportlīdzekļos rada “pierādītu risku drošībai”. Šie testi, kas esot bijuši saistīti arī ar citiem transportlīdzekļu tipiem, izņemot Daimler, esot uzrādījusi, ka noteiktās situācijās var rasties šīs dzesētājvielas pēkšņa un spēcīga aizdegšanās, kas rada transportlīdzekļa ugunsgrēku un ūdeņraža fluorīda un karbonila fluorīda ļoti toksisku sprādzienu, un tādēļ esot bijis jāuzskata, ka transportlīdzekļa pasažieri un tā tuvumā esošās personas būtu pakļautas tūlītējām nāvējošām briesmām. Turklāt citi automašīnu izgatavotāji esot atbalstījuši to pašu viedokli un 2012. gada otrajā pusē esot pārveidojuši savus apstiprinājumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas satur jauno dzesētājvielu R1234yf, agrākos apstiprinājumos, kuri ļauj izmantot dzesētājvielu R134a.
53 Šādos apstākļos KBA šajā posmā esot bijis jāuzskata, ka transportlīdzekļi, kuros ir iepildīta jaunā dzesētājviela R1234yf, rada nopietnu risku Direktīvas 2001/95 2. panta d) punkta izpratnē, un tādēļ tai nevarot pārmest, ka tā nav uzdevusi Daimler veikt laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 26. jūnijam tirdzniecībā laisto transportlīdzekļu tipiem neatbilstošo 133 713 transportlīdzekļu tūlītēju pārveidošanu. Tādējādi KBA pieņemtais lēmums veikt savus izmēģinājumus, lai tā varētu pēc tam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, pilnībā atbilstot samērīguma principam, turklāt to pēc intensīvas pārbaudes esot atzinis par pareizu Savienības Kopīgais pētniecības centrs (JRC). Pat ja šo izmēģinājumu rezultāti nav devuši pietiekamus pierādījumus, lai apstiprinātu nopietna apdraudējuma esamību Direktīvas 2001/95 izpratnē un lai būtu nepieciešams veikt tūlītējus pasākumus, ūdeņraža fluorīda aizdegšanās un sprādzieni esot tikuši konstatēti, kas esot skaidra norāde uz pastāvošām problēmām saistībā ar dzesētājvielas R1234yf izmantošanu mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmās. Tāpēc drošības apsvērumu dēļ KBA esot stingri ieteikusi turpināt izmēģinājumus, lai varētu precīzāk novērtēt iespējamos riskus.
54 Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka KBA esot septiņas reizes lūgusi Daimler veikt šo 133 713 transportlīdzekļu, kas neatbilst tipam, atbilstības atjaunošanu un izstrādāt iespējamos šim nolūkam vajadzīgos tehniskos risinājumus. Ar 2015. gada 20. novembra vēstuli Daimler esot norādījusi KBA drošības pasākumus, ko tā ir paredzējusi veikt saistībā ar jaunās dzesētājvielas izmantošanu šajos jaunajos transportlīdzekļos, un ar 2015. gada 16. un 18. decembra, 2016. gada 7. marta, kā arī 2016. gada 23. septembra vēstulēm esot izklāstījusi ieplānotos tehniskos risinājumus, lai pārveidošanas ceļā atjaunotu 133 713 transportlīdzekļu, kas neatbilst tipam, atbilstību. Tomēr, tā kā Daimler nav veikusi šo transportlīdzekļu atbilstošu pielāgošanu, izsakot bažas par nespēju nodrošināt pietiekamu montāžas kvalitāti, KBA ar 2017. gada 23. marta administratīvo aktu esot uzdevusi veikt šādu atbilstošas pielāgošanas pasākumu. Taču Daimler esot apstrīdējusi šo rīkojumu, un administratīvais process, kurā tas tiek izskatīts, vēl neesot noslēdzies.
55 Vācijas Federatīvā Republika apstrīd 800 000 transportlīdzekļu skaitu, ko Komisija ir norādījusi saistībā ar savu pirmo iebildumu, jo tas attiecoties uz tipa 245G transportlīdzekļiem.
56 Vācijas Federatīvā Republika apstrīd, ka tā būtu pārkāpusi pamatdirektīvas 12. pantu. Saskaņā ar tās veikto šīs tiesību normas interpretāciju tā attiecoties nevis uz pašu transportlīdzekļu pārbaudi, bet uz pārbaudi par to, vai pastāv atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu šo transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam. Šajā lietā neesot nekādu norāžu, ka Daimler veiktā kvalitātes kontrole nebūtu funkcionējusi. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, atkāpe no atbilstības neesot automātiski saistīta ar kvalitātes kontroles sistēmas uzraudzības neievērošanu. Tieši pretēji, KBA esot bijusi savlaicīgi informēta, ka no 2013. gada 1. janvāra pastāvēs atkāpe, kuras pamatā ir tas, ka dzesētājvielas R1234yf vietā joprojām tiek izmantota dzesētājviela R134a.
57 Vācijas Federatīvā Republika apstrīd arī to, ka tā būtu pārkāpusi pamatdirektīvas 30. pantu. Šī dalībvalsts uzskata, ka ar šo tiesību normu dalībvalstu iestādēm tiekot tieši piešķirta rīcības brīvība. Minētajā tiesību normā ietvertā frāze “veic pasākumus” parādot samērīguma principu, un ar to esot pausta dalībvalstu vajadzība rīkoties secīgi un anulēt tipa apstiprinājumu tikai kā ultima ratio, kā tas izriet no šajā pašā tiesību normā iekļautās frāzes “tostarp vajadzības gadījumā”.
58 Tā uzsver, ka pamatdirektīvas 30. panta 1. punktā neesot paredzēts nekāds termiņš un ka četru mēnešu termiņš, ko KBA ar savu 2013. gada 4. marta vēstuli ir piešķīrusi Daimler, lai veiktu atbilstības atjaunošanai vajadzīgos pasākumus, neesot pārāk garš, ņemot vērā šī 30. panta 3. un 4. punktā paredzēto sešu mēnešu termiņu.
59 Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka apstiprinājuma anulēšana, par kuru KBA šajā vēstulē ir paziņojusi gadījumā, ja izgatavotājs neievērotu rīkojumu nodrošināt attiecīgo transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam līdz 2013. gada 30. jūnijam, vairs neesot varējusi tikt piemērota, ņemot vērā, ka Daimler esot galīgi pārtraukusi šo transportlīdzekļu ražošanu pirms minētā termiņa beigām. Turklāt pamatdirektīvā neesot paredzēts regulējums attiecībā uz to, kam būtu jānotiek ar transportlīdzekļiem, kas izgatavoti un laisti tirdzniecībā līdz tipa apstiprinājuma anulēšanai. Šīs direktīvas 32. pantā ir paredzēta transportlīdzekļu atsaukšana, bet tikai tad, ja tie “var radīt nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, veselības aizsardzībai vai vides aizsardzībai”. Tomēr šajā gadījumā tas tā neesot bijis. Atbilstības neievērošana neesot izraisījusi paaugstinātu ceļu satiksmes drošības un veselības aizsardzības risku un saistībā ar to varot paredzēt tikai marginālu ietekmi uz vidi, ņemot vērā Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām pārejas noteikumus, ar kuriem ir ļauts izmantot agrāko dzesētājvielu attiecībā uz miljoniem jaunu transportlīdzekļu līdz sešu gadu pārejas posma beigām, kas beidzas 2016. gada 31. decembrī, un attiecībā uz daudziem transportlīdzekļiem, tādiem kā autobusi, tālsatiksmes autobusi un transportlīdzekļi, kas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.
60 Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka rīkojums par attiecīgo transportlīdzekļu tūlītēju pārveidošanu, ņemot vērā faktus un tajā brīdī pastāvošo neiespējamību veikt šādu pārveidošanu, būtu izraisījis šo transportlīdzekļu izmantošanas aizliegumu un būtu radījis smagus ekonomiskos zaudējumus minēto transportlīdzekļu īpašniekiem, un tas radītu tirgus sekas attiecībā uz Daimler un ekonomiski saistītiem uzņēmumiem visā Savienībā.
Tiesas vērtējums
61 Ir secīgi jāizskata apstrīdētie faktiskie apstākļi, pamatdirektīvas 12. panta interpretācija, šīs direktīvas 30. panta interpretācija un, visbeidzot, Vācijas Federatīvās Republikas izvirzītais aizstāvības pamats saistībā ar transportlīdzekļu drošību.
62 Fakti, ko Komisija izvirza pret Vācijas Federatīvo Republiku, attiecas tostarp uz 133 713 transportlīdzekļiem, kuri neatbilst apstiprinātajiem tipiem 246, 176 un 117 un kurus Daimler ir laidusi tirdzniecībā laikā starp 2013. gada 1. janvāri un 26. jūniju, kas ir datums, kurā šī sabiedrība ir informējusi KBA par šo transportlīdzekļu ražošanas galīgu izbeigšanu. Saistībā ar pirmo iebildumu Komisija iebilst arī pret aptuveni 800 000 to apstiprinājumam neatbilstošu transportlīdzekļu laišanu tirdzniecībā laikposmā no 2013. gada sākuma līdz 2016. gada beigām. Kā Komisija ir precizējusi savā replikas rakstā, šo aptuveni 800 000 transportlīdzekļu skaitli veido, pirmkārt, 133 713 transportlīdzekļi, kas neatbilst apstiprinātajiem tipiem 246, 176 un 117, un, otrkārt, šiem transportlīdzekļu tipiem atbilstošie transportlīdzekļi, attiecībā uz kuriem ir ticis paplašināts tips 245G, kas ir vecs transportlīdzekļa tips, kuram nebija piemērojamas Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām prasības. Uz šiem pēdējiem minētajiem transportlīdzekļiem attiecas arī Komisijas trešais iebildums, ar kuru tā pārmet atbildētājai šīs direktīvas apiešanu.
63 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Komisija nevar vienlaicīgi iebilst pret to, ka minētie transportlīdzekļi nav ražoti saskaņā ar apstiprinātajiem tipiem 246, 176 un 117, uz ko attiecas pirmais iebildums, un to, ka šo transportlīdzekļu ražošanā ir izmantots tipa 245G paplašinājums, uz ko attiecas trešais iebildums.
64 Tā kā Komisija nav apstrīdējusi – kā Daimler to ir norādījusi KBA –, ka apstiprinātajiem tipiem 246, 176 un 117 piederošo transportlīdzekļu ražošana ir tikusi galīgi izbeigta 2013. gada 26. jūnijā, šajā iebildumā nav jāņem vērā citi transportlīdzekļi kā tikai tie 133 713 transportlīdzekļi, kas neatbilst šiem apstiprinātajiem tipiem un ko Daimler ir laidusi tirdzniecībā līdz minētajam datumam.
65 Vācijas Federatīvā Republika neapstrīd, ka šie 133 713 transportlīdzekļi nav bijuši atbilstoši tipiem 246, 176 un 117, kuri ir apstiprināti pēc 2011. gada 1. janvāra, ciktāl tie ir bijuši aprīkoti nevis ar šiem apstiprinātajiem tipiem deklarēto dzesētājvielu R1234yf, bet ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir lielāks par 150 – atsauces līmeni, kas paredzēts Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 4. punktā. Tomēr tā norāda, ka tā esot ievērojusi gan saistības, kas tai ir uzliktas saskaņā ar pamatdirektīvas 12. pantu, gan arī saistības atbilstoši tās 30. pantam, jo, pirmkārt, KBA esot bijis informēts par atkāpi no apstiprinājuma no 2012. gada beigām, kas liecinot par pirmajā minētajā normā paredzētās kvalitātes kontroles sistēmas efektīvu funkcionēšanu, un, otrkārt, ar otro minēto normu dalībvalstīm esot piešķirta rīcības brīvība. Šajā gadījumā KBA esot rīkojies samērīgi, atbilstoši šīs tiesību normas formulējumam un vajadzībai nodrošināt personu veselību un drošību, kā arī vides aizsardzību.
66 Runājot par pamatdirektīvas 12. pantu, Komisijas pirmais iebildums būtībā ir vērsts uz šī panta 3. punktu, kas attiecas uz pasākumiem, kuri dalībvalstīm ir jāīsteno transportlīdzekļu ražošanas neatbilstības tipa apstiprinājumam gadījumā, nevis šī panta 1. punktu, kas attiecas uz to pasākumu kontroli, kurus uzņēmums ir veicis, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi būs atbilstoši apstiprinātajam tipam.
67 Pret Vācijas Federatīvo Republiku tiek izvirzīts nevis iebildums, ka tā nebūtu izpildījusi pienākumu pārbaudīt, vai pastāv atkāpes no ražošanas atbilstības, bet iebildums, ka tā neesot veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu ražošanas atbilstību, lai gan saskaņā ar minēto 3. punktu, ja dalībvalsts, kas ir piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek piemēroti pasākumi attiecībā uz ražošanas atbilstību, ka tie būtiski atšķiras no pasākumiem, par ko ir panākta vienošanās, vai ka tie vairs netiek veikti, kaut gan ražošana turpinās, šī dalībvalsts “veic vajadzīgos pasākumus”, lai nodrošinātu pareizu ražošanas procedūras atbilstību, “tostarp anulē tipa apstiprinājumu”.
68 Runājot par pamatdirektīvas 30. panta 1. punktu, ir jānorāda, ka tajā ir arī paredzēts, ka gadījumā, ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, kuriem ir atbilstības sertifikāts, neatbilst apstiprinātajam tipam, dalībvalsts “veic pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu”, lai nodrošinātu transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam.
69 Šajā ziņā no šo tiesību normu formulējuma izriet, ka ar tām dalībvalstīm ir paredzēta rīcības brīvība, nosakot pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka transportlīdzekļi tiek padarīti par atbilstošiem apstiprinātajam tipam.
70 Turklāt no pamatdirektīvas izriet, ka nevar izslēgt, ka apstiprinātais tips rada nopietnu apdraudējumu, kas tiek atklāts tikai pēc tā apstiprināšanas. Tātad šīs direktīvas 29. pantā ir paredzēts, ka dalībvalsts var atteikties savā teritorijā reģistrēt, atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā jaunus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ja tā uzskata, ka tās, lai gan atbilst spēkā esošām prasībām, rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai. Līdzīgi, pamatdirektīvas 32. pantā ir paredzēts atsaukt pārdotus, reģistrētus vai ekspluatācijā nodotus transportlīdzekļus, ja viena vai vairākas transportlīdzeklī uzstādītas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pienācīgi apstiprinātas saskaņā ar pamatdirektīvu, var radīt nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, veselības aizsardzībai vai vides aizsardzībai.
71 Pēc analoģijas, pamatdirektīvas 12. un 30. panta kontekstā, ja – kā tas ir šajā lietā – attiecīgo transportlīdzekļu izgatavotājs ir informējis attiecīgās dalībvalsts iestādes par atkāpi no atbilstības apstiprinātajam tipam un šī atkāpe ir pamatota ar izgatavotāja sniegtiem objektīviem, ticamiem un nopietniem apstākļiem, kuri pierāda, ka piemērojamo prasību ievērošanas gadījumā rodas nopietns apdraudējums personu veselībai un drošībai vai apkārtējai videi, šīs iestādes var pamatoti no paša sākuma neuzlikt pienākumu atsaukt un pārveidot attiecīgos transportlīdzekļus vai – no paša sākuma – neanulēt attiecīgā tipa apstiprinājumu un pašām veikt šo risku novērtējumu, pirms tās pieņem lēmumu attiecīgajā gadījumā uzdot veikt šo atsaukšanu vai pārveidošanu, vai pat minēto anulēšanu.
72 Kā paredzēts pamatdirektīvas 29. un 32. pantā, šai dalībvalstij tomēr ir nekavējoties jāinformē Komisija un citas dalībvalstis par nopietnu apdraudējumu, kas tai ir kļuvis zināms, kā arī attiecīgajā gadījumā – izgatavotāja ierosinātajiem pasākumiem, lai neitralizētu attiecīgo risku.
73 Tomēr, ja šī novērtējuma rezultātā tiek konstatēts, ka norādītais nopietnais apdraudējums nav pierādīts, šai dalībvalstij bez kavēšanās ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgo transportlīdzekļu atbilstība apstiprinātajam tipam ir atjaunota.
74 Proti, tā kā ar pamatdirektīvu ieviestā apstiprināšanas procedūra, kā izriet no tās 2. apsvēruma, ir balstīta uz pilnīgas saskaņošanas principu, ar pamatdirektīvas 12. un 30. pantu dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība neļauj tām pašām novērtēt nepieciešamību sasniegt šo atbilstības mērķi.
75 Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 67. punktā, ja dalībvalstīm būtu pašām ļauts novērtēt nepieciešamību sasniegt šo atbilstības mērķi, ar pamatdirektīvas un normatīvo aktu tiesību normām, lasot tās kopsakarā, definētajai saskaņotajai tipu apstiprināšanas sistēmai tiktu atņemta jebkāda lietderīgā iedarbība.
76 Šajā ziņā vēl var norādīt uz to, ka pamatdirektīvas 30. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tad, ja dalībvalsts iesniedz lūgumu pārbaudīt apstiprinājumu, EK tipa apstiprinājumu piešķīrusī dalībvalsts vēlākais sešos mēnešos pēc šī lūguma saņemšanas dienas veic vajadzīgās darbības. Līdzīgi – pamatdirektīvas 30. panta 4. punktā ir noteikts, ka tajā paredzētajos nosacījumos tāpat ir piemērojams maksimālais sešu mēnešu termiņš.
77 Šajā lietā no tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Vācijas iestādes ir pastāvīgi kontaktējušās ar Komisiju.
78 Tomēr ir jānorāda, ka šīs iestādes ir novēloti reaģējušas uz transportlīdzekļu, kuru tipi ir 246, 176 un 117, neatbilstību to apstiprinātajiem tipiem. Proti, Daimler paziņotās šaubas attiecībā uz dzesētājvielas R1234yf drošumu tām ir tikušas paziņotas, sākot no 2012. gada septembra; Komisija ir pieprasījusi informāciju 2013. gada 10. jūnijā un nosūtījusi brīdinājuma vēstuli 2014. gada 27. janvārī un argumentētu atzinumu – 2014. gada 25. septembrī. No Tiesai sniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka kopš 2013. gada 8. oktobra Vācijas iestādes pirmā izmēģinājumu posma iznākumā bija konstatējušas, ka nav nozīmīgas varbūtības, ka radīsies Daimler minētais nopietnais apdraudējums personu veselībai un drošībai, kā arī apkārtējai videi. Turklāt šīs iestādes atzīst, ka ar 2015. gada 20. novembra vēstuli Daimler apstiprināja, ka tā ir atradusi riska ierobežošanas risinājumus jaunās dzesētājvielas izmantošanai šajos jaunajos transportlīdzekļos, un ka kopš 2015. gada decembra Daimler izklāstīja paredzētos tehniskos risinājumus, lai pārveidošanas ceļā atjaunotu 133 713 neatbilstošo transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajiem tipiem. Tomēr tikai 2017. gada 23. martā KBA ar administratīvo aktu uzdeva izgatavotājam Daimler veikt šo 133 713 transportlīdzekļu atbilstības atjaunošanu pārveidošanas ceļā, tas ir, vairāk nekā divus gadus pēc argumentētajā atzinumā norādītā divu mēnešu termiņa beigām.
79 Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jākonstatē, ka Vācijas Federatīvā Republika, argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu 133 713 transportlīdzekļu – kuru tipi ir 246, 176 un 117 un kurus Daimler ir laidusi tirdzniecībā no 2013. gada 1. janvāra līdz 26. jūnijam, lai gan tie ir bijuši aprīkoti nevis ar šiem apstiprinātajiem tipiem deklarēto dzesētājvielu R1234yf, bet ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks par 150, pārkāpjot Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 4. punktā paredzēto maksimālo apmēru, – atbilstību to apstiprinātajiem tipiem, nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar pēdējo minēto direktīvu un pamatdirektīvas 12. un 30. pantu.
Par otro iebildumu attiecībā uz Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām un pamatdirektīvas, it īpaši pēdējās minētās direktīvas 46., 5. un 18. panta, pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
80 Ar savu otro iebildumu Komisija lūdz atzīt, ka, tā kā Vācijas Federatīvā Republika nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu, esot jākonstatē Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām un pamatdirektīvas, it īpaši pēdējās minētās direktīvas 46., 5. un 18. panta, pārkāpums.
81 Savā prasības pieteikumā Komisija norāda, ka Daimler neesot ievērojusi pamatdirektīvas 5. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru izgatavotājs ir atbildīgs par visu prasību, kas ir bijušas attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma nosacījums, pastāvīgu ievērošanu. Kopš 2013. gada janvāra Daimler ražojot un laižot tirdzniecībā transportlīdzekļus, kuru tipi ir 246, 176 un 117 un kuru gaisa kondicionēšanas sistēmas, kas neatbilst šo transportlīdzekļu tipu apstiprinājumiem, darbojas ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls pārsniedz Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 4. punktā paredzēto maksimālo apmēru.
82 Daimler esot pārkāpusi arī pamatdirektīvas 18. pantu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas IX pielikumu, kas uzliek izgatavotājiem pienākumu piešķirt atbilstības sertifikātu katram transportlīdzeklim, kurš izgatavots atbilstoši apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, un šāds sertifikāts, kā izriet no pamatdirektīvas IX pielikuma, ir paziņojums, ko transportlīdzekļa izgatavotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu pēdējam minētajam, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst tā ražošanas laikā spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tā kā kopš 2013. gada janvāra transportlīdzekļu tipi 246, 176 un 117 vairs neesot tikuši izgatavoti atbilstoši to tipu apstiprinājumam, atbilstības sertifikātā norādītais Daimler paziņojums neatbilstot patiesībai.
83 Neuzliekot Daimler sankcijas, Vācijas Federatīvā Republika esot pārkāpusi pamatdirektīvas 46. pantu, kurā noteikts, ka katrai dalībvalstij savās valsts tiesībās ir jāparedz iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas piemērojamas, ja izgatavotāji neievēro šīs direktīvas noteikumus.
84 Savā iebildumu rakstā Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka sankcijas varētu tikt piemērotas tikai tad, ja būtu uzdots atbilstoši pielāgot attiecīgos transportlīdzekļus un Daimler šo rīkojumu nebūtu ievērojusi. Tiesas sēdē Vācijas Federatīvā Republika ir precizējusi, ka 2017. gadā KBA esot piemērojis atbilstošas pielāgošanas pasākumu, ka Daimler šo rīkojumu esot apstrīdējusi un administratīvais process, kurā tas tiek izskatīts, vēl neesot noslēdzies. Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka pamatdirektīvas 46. pants neesot pārkāpts, jo līdz šī administratīvā procesa beigām neviena sankcija neesot iespējama.
Tiesas vērtējums
85 Vācijas Federatīvā Republika neapstrīd, ka Daimler nav izpildījusi savus no pamatdirektīvas 5. un 18. panta izrietošos pienākumus. Tomēr tā uzskata, ka par šo Daimler savu pienākumu neizpildi sankcijas esot piemērojamas nevis autonomi, bet vienīgi kā sekas tam, ka nav veikti pasākumi atbilstības atjaunošanai saskaņā ar pamatdirektīvas 12. un 30. pantu.
86 Šajā ziņā – pamatdirektīvas 12. un 30. pants attiecas uz pienākumiem, kas ir uzlikti dalībvalstīm, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību apstiprinātajiem tipiem, savukārt šīs direktīvas 5. un 18. pants attiecas uz izgatavotāju pienākumiem. Tie ir atbildīgi par visiem aspektiem, tostarp par ražošanas atbilstības nodrošināšanu, kā arī atbilstības sertifikāta izsniegšanu, kas tiek pievienots ikvienam atbilstoši apstiprinātam transportlīdzekļa tipam izgatavotam transportlīdzeklim. Runājot par pamatdirektīvas 46. pantu, tas paredz, ka dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par šīs direktīvas noteikumu neievērošanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus to īstenošanai ar iedarbīgām, samērīgām un preventīvām sankcijām.
87 Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 95. punktā, pamatdirektīvas 46. pants ir vērsts uz mērķiem, kas atšķiras no šīs direktīvas 12. un 30. panta mērķiem. Ar pēdējiem minētajiem pantiem tiek aizsargāta normatīvajos aktos ietverto tehnisko prasību ievērošana, savukārt minētais 46. pants ir vērsts galvenokārt uz tāda iekšējā tirgus izveidošanas un darbības mērķi, kam ir raksturīga lojāla konkurence izgatavotāju starpā. Līdzās šim mērķim pamatdirektīvas 46. pantā paredzētajām sankcijām ir arī jāgarantē, lai transportlīdzekļa pircējam būtu atbilstības sertifikāts, kas saskaņā ar šīs direktīvas IX pielikumu ļautu tam reģistrēt transportlīdzekli jebkurā dalībvalstī bez nepieciešamības sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.
88 Katrā ziņā, kā ir konstatēts šī sprieduma 79. punktā, ir pierādīts, ka, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā atjaunotu transportlīdzekļu, kuru tipi ir 246, 176 un 117, atbilstību to apstiprinātajiem tipiem, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi saistības, kas tai uzliktas saskaņā ar pamatdirektīvas 12. un 30. pantu.
89 Tādēļ Komisijas otrais iebildums ir jāapmierina un jākonstatē, ka, neveicot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā īstenotu pamatdirektīvas 46. pantā norādītās sankcijas nolūkā nodrošināt, ka izgatavotāji ievēro šīs direktīvas 5. un 18. pantu attiecībā uz ražojumu atbilstību un atbilstības sertifikāta izdošanu, Vācijas Federatīvā Republika ir pārkāpusi Direktīvu par gaisa kondicionēšanas sistēmām, kā arī pamatdirektīvas 46., 5. un 18. pantu, lasot tos kopsakarā.
Par trešo iebildumu attiecībā uz Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām un pamatdirektīvas pārkāpumu, konkrētāk – Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām apiešanu
Lietas dalībnieku argumenti
90 Ar savu trešo iebildumu Komisija lūdz konstatēt Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām pārkāpumu, jo Vācijas Federatīvā Republika esot apgājusi šo direktīvu, 2013. gada 17. maijā apmierinot Daimler pieteikumu paplašināt transportlīdzekļu tipa 245G esošo apstiprinājumu attiecībā uz tādiem transportlīdzekļiem, kam jau bija piešķirts cits tipa apstiprinājums, kuram ir piemērojami šīs direktīvas jaunie noteikumi.
91 Tā paskaidro, ka saskaņā ar pamatdirektīvas 14. pantu apstiprinātu tipu varot attiecināt uz citiem transportlīdzekļiem, kas atšķiras no sākotnēji apstiprinātā transportlīdzekļu tipa, ja tie, pirmkārt, atbilst tiesiskajiem nosacījumiem, kuri bija spēkā attiecībā uz sākotnējo tipa apstiprinājumu, un, otrkārt, ir tik līdzīgi sākotnēji apstiprinātajam tipam, ka tos var uzskatīt par tādiem, uz ko attiecas šis tips, pamatojoties uz pamatdirektīvas II pielikuma B daļā paredzētajiem kritērijiem.
92 Komisija uzskata, ka šajā gadījumā neesot runas par šādu tipa 245G paplašināšanu. Tips 245G, kas esot apstiprināts 2008. gadā, kad Direktīva par gaisa kondicionēšanas sistēmām vēl nebija piemērojama, esot ticis paplašināts attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas jau ir tikuši apstiprināti un izgatavoti kā tipi 246, 176 un 117, tas ir, laikā, kad šī direktīva jau bija piemērojama. Pamatdirektīvas 6. panta 6. punktā esot paredzēts, ka jau apstiprinātu tipu nevar apstiprināt no jauna. Tādējādi apstiprināto tipu 246, 176 un 117 aizstāšana, kas tiek slēpta aiz tipa 245G paplašināšanas, esot Savienības tiesību pārkāpums.
93 Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka tipu 246, 176 un 117 apstiprinājumu spēkā esamība esot izbeigusies, kad uzņēmums ir pārtraucis strīdīgo tipu ražošanu 2013. gada 26. jūnijā. Transportlīdzekļa tips 245G, sākot no 2013. gada maija, nepārsniedzot to, kas ir tiesiski atļauts, esot ticis paplašināts attiecībā uz citiem variantiem, kuros tiek izmantota vecā dzesētājviela.
94 Tā apgalvo, ka pamatdirektīvā esot sniegta “transportlīdzekļa tipa” elastīga definīcija. Tā uzsver, ka pamatdirektīvas II pielikumā izgatavotājam esot tieši atļauts pašam noteikt transportlīdzekļa tipa apjomu un līdz ar to – tipa apstiprinājuma apjomu, ievērojot katru tipu definējošo iezīmju robežas. Tā nostiprina savu argumentāciju, atsaucoties uz Regulu Nr. 678/2011, ar kuru, lai novērstu pamatdirektīvā paredzēto kritēriju precizitātes trūkumu, tā esot grozīta, lai no jauna definētu jēdzienus “tipa apstiprinājums” un “paplašināšana” un precizētu kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu, vai jauns transportlīdzekļa modelis būtu uzskatāms par jaunu tipu.
95 Šī dalībvalsts uzskata, ka Komisija esot vienkāršoti un kļūdaini pielīdzinājusi jēdzienus “sērija” vai “klase”, proti, tostarp A klase, B klase un jaunā B klase, kurus izmanto tirdzniecībā, tipa apstiprinājumam. Transportlīdzekļi, kuri, sākot no 2013. gada 26. jūnija, ir ražoti klasē A, klasē B un klasē CLA, pamatojoties uz transportlīdzekļa tipu 245G, atšķiroties no iepriekšējiem tipiem 246, 176 un 117 ne tikai ar to tipa apzīmējumu, bet arī ar dažādām tehniskajām detaļām, kā arī sistēmu apstiprinājumiem.
96 Attiecībā uz Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām ievērošanu Vācijas Federatīvā Republika atgādina, ka šajā direktīvā esot tieši paredzēts pārejas posms līdz 2017. gada 1. janvārim, kurā transportlīdzekļu, kas izmanto veco dzesētājvielu, jaunu reģistrāciju varot veikt, pamatojoties uz iepriekšējiem paplašinātiem tipu apstiprinājumiem. Tā secina, ka aplūkojamo gadījumu nevarot kvalificēt kā Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām prettiesisku apiešanu.
Tiesas vērtējums
97 Ar savu trešo iebildumu Komisija būtībā iebilst, ka Vācijas Federatīvā Republika, 2013. gada 17. maijā apmierinot Daimler pieteikumu paplašināt transportlīdzekļu tipa 245G esošo apstiprinājumu attiecībā uz tādiem transportlīdzekļiem, kuriem, kā uzskata šī iestāde, iepriekš jau bija piešķirti tipu 246, 176 un 117 apstiprinājumi, esot pieļāvusi Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām prasību apiešanu un esot pārkāpusi pamatdirektīvas normas. Vācijas Federatīvā republika norāda, ka šie transportlīdzekļi neesot bijuši identiski.
98 Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāts norāda secinājumu 112. punktā, Komisija atsaucas tikai uz Daimler izgatavoto transportlīdzekļu tirdzniecības nosaukumiem. Turklāt savā prasības pieteikumā tā nesniedz nekādus konkrētus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka transportlīdzekļu, kuri ir ražoti pēc 2013. gada 26. jūnija un attiecībā uz kuriem ir piešķirts tipa 245G paplašinājums, tehniskās iezīmes ir identiskas tipiem 246, 176 un 117.
99 Turklāt, kā ģenerāladvokāts norāda secinājumu 113. un 114. punktā, šajā lietā piemērojamais tiesiskais regulējums piešķir izgatavotājam zināmas rīcības iespējas. No pamatdirektīvas un it īpaši no tās II pielikuma izriet, ka izgatavotājs pats var noteikt transportlīdzekļa tipa apjomu. Turklāt, kā izriet no šīs direktīvas V nodaļas, ar to ir atļauta iepriekšējo tipu apstiprinājumu paplašināšana. Pamatdirektīvas plašu interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 678/2011, ar kuru ir grozīta šī direktīva, 3. apsvērums, saskaņā ar kuru “pieredze liecina, ka pašreizējie kritēriji, ko piemēro, lai noteiktu, vai jauns transportlīdzekļa modelis ir uzskatāms par jaunu tipu, ir pārāk neprecīzi”.
100 No šiem apstākļiem izriet, ka Komisija šajā ziņā nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu savu trešo iebildumu.
101 Turklāt Komisija būtībā norāda, ka pamatdirektīvas 14. panta 2. punktā paredzētā paplašinājuma mērķis nepieļaujot to, ka izgatavotājs izvairās no spēkā esošu tiesību normu piemērojamības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas atbilst jauniem apstiprinātiem tipiem, attiecībā uz no jauna reģistrētiem transportlīdzekļiem paplašinot citu transportlīdzekļa tipu, kas ir apstiprināts pirms minēto tiesību normu stāšanās spēkā. Šāda paplašināšana esot pretrunā pamatdirektīvas mērķim nodrošināt, lai no jauna reģistrēti transportlīdzekļi atbilstu augstam drošības un vides aizsardzības līmenim.
102 Šajā ziņā ir jānorāda, ka no pamatdirektīvas 14. panta 2. punkta izriet, ka jautājums par apstiprināta transportlīdzekļa tipa paplašināšanu ir tad, ja ir vajadzīgas jaunas pārbaudes vai jauni testi, ja ir grozīta kāda informācija tipa apstiprinājuma sertifikātā un ja stājas spēkā jaunas attiecīgiem apstiprinātiem transportlīdzekļiem piemērojamas saskaņotas tehniskās prasības.
103 Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 121. punktā, nedz no 14. panta, nedz no kādas citas attiecīgajā saskaņotajā sistēmā iekļautas tiesību normas neizriet, ka prasīta paplašinājuma iemeslam ir jābūt tehniskajam progresam nolūkā sasniegt mērķus, kas pamatdirektīvā ir izvirzīti attiecībā uz drošību un vides aizsardzību.
104 Papildus minētajam Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 5. punktā ir tieši paredzēts pārejas periods līdz 2017. gada 1. janvārim, kurā vēl var veikt transportlīdzekļu, kuros ir izmantota vecā dzesētājviela, jaunas reģistrācijas, pamatojoties uz iepriekšējiem paplašinātiem tipu apstiprinājumiem, savukārt attiecīgās tehniskās prasības attiecībā uz jauniem apstiprinājumiem ir stājušās spēkā no 2011. gada 1. janvāra. Tādējādi, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 123. punktā, šajā direktīvā ir paredzēta pakāpeniska pieeja.
105 Tādējādi no iepriekš minētā nevar secināt, ka Daimler lūgtā un KBA piešķirtā apstiprinājuma paplašināšana nebūtu saderīga ar pamatdirektīvu un ar Direktīvu par gaisa kondicionēšanas sistēmām.
106 Līdz ar to Komisija nav pierādījusi nedz to, ka Vācijas Federatīvā Republika būtu pārkāpusi pamatdirektīvas normas, nedz arī to, ka tā būtu ļāvusi Daimler apiet Direktīvu par gaisa kondicionēšanas sistēmām.
107 No šiem apstākļiem izriet, ka Komisijas trešais iebildums nav pamatots.
108 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti:
– ar Direktīvu par gaisa kondicionēšanas sistēmām, kā arī pamatdirektīvas 12. un 30. pantu, argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā neveicot nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu 133 713 transportlīdzekļu – kuru tipi ir 246, 176 un 117 un kurus Daimler ir laidusi tirdzniecībā no 2013. gada 1. janvāra līdz 26. jūnijam, lai gan tie ir bijuši aprīkoti nevis ar šiem apstiprinātajiem tipiem deklarēto dzesētājvielu R1234yf, bet ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks par 150, pārkāpjot Direktīvas par gaisa kondicionēšanas sistēmām 5. panta 4. punktā paredzēto maksimālo apmēru, – atbilstību to apstiprinātajiem tipiem, un
– ar Direktīvu par gaisa kondicionēšanas sistēmām, kā arī pamatdirektīvas 46., 5. un 18. pantu, lasot tos kopsakarā, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā īstenotu pēdējās minētās direktīvas 46. pantā norādītās sankcijas nolūkā nodrošināt, ka izgatavotāji ievēro šīs direktīvas 5. un 18. pantu attiecībā uz ražojumu atbilstību un atbilstības sertifikāta izdošanu.
109 Pārējā daļā prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
110 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
111 Šajā lietā Komisija un Vācijas Federatīvā Republika attiecīgi ir izvirzījušas prasījumus piespriest pretējai pusei šajā tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
112 Minētā reglamenta 138. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem. Šajā lietā, piemērojot šo tiesību normu, ir jānospriež, ka Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
113 Komisija sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti:
– ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 371/2010 (2010. gada 16. aprīlis), 12. un 30. pantu, argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā neveicot nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu 133 713 transportlīdzekļu – kuru tipi ir 246, 176 un 117 un kurus Daimler AG ir laidusi tirdzniecībā no 2013. gada 1. janvāra līdz 26. jūnijam, lai gan tie ir bijuši aprīkoti nevis ar šiem apstiprinātajiem tipiem deklarēto dzesētājvielu R1234yf, bet ar dzesētājvielu, kuras globālās sasilšanas potenciāls ir augstāks par 150, pārkāpjot Direktīvas 2006/40 5. panta 4. punktā paredzēto maksimālo apmēru, – atbilstību to apstiprinātajiem tipiem, un
– ar Direktīvu 2006/40, kā arī Direktīvas 2007/46, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 371/2010, 46., 5. un 18. pantu, lasot tos kopsakarā, neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai argumentētajā atzinumā noteiktajā termiņā īstenotu pēdējās minētās direktīvas 46. pantā norādītās sankcijas nolūkā nodrošināt, ka izgatavotāji ievēro šīs direktīvas 5. un 18. pantu attiecībā uz ražojumu atbilstību un atbilstības sertifikāta izdošanu.
2) Prasību pārējā daļā noraidīt.
3) Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
4) Eiropas Komisijas sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.
[Paraksti]