Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 24. augustā Polwax S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas 2023. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-585/20, Polwax/Komisija

(Lieta C-541/23 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polwax S.A. (pārstāvji: M. Taborowski un P. Hoffman, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un ORLEN S.A., iepriekš - Polski Koncern Naftowy Orlen S.A.

Prasījumi

pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-585/20, Polwax/Komisija;

atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 14. jūlija lēmumu lietā M.9014 ¹ un piespriest Eiropas Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, un personai, kas iestājusies lietā, - segt savus tiesāšanās izdevumus pašai;

pakārtoti, ja Tiesa uzskatītu, ka lieta nav tādā stadijā, lai to iztiesātu pēc būtības,

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jaunai izskatīšanai un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzēja ir izvirzījusi deviņus pamatus:

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir sagrozījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas aizstāvēto nostāju, atzīdama, ka tai kā ieinteresētajai personai bija jāsniedz “nopietnas norādes” par iespējamu konkurences problēmu, lai gan šis kritērijs nebija piemērojams, un prasot apelācijas sūdzības iesniedzējai sniegt “nopietnas norādes” arī par to, ka preces, ko Komisija bija izvērtējusi augšupējā tirgū (ogļu putekļu vaska tirgus), nav savstarpēji aizvietojamas no pieprasījuma vai piedāvājuma viedokļa, lai gan trešām personām šāds pienākums Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju nav paredzēts, un apgalvodama, ka informācija, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija sniegusi tiesvedības laikā, nav šādas “nopietnas norādes”. Tāpat Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, neizvērtēdama augšupējā tirgus dažādo segmentu dinamiku un akceptēdama faktisku Komisijas pamatojuma neesamību attiecībā uz secinājumu, ka augšupējais tirgus nebija nedz noslēgts, nedz segmentēts.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tās aizstāvēto nostāju un līdz ar to nav izvērtējusi tās pamatu par lejupējā tirgus definīciju (parafīna vaska tirgus) un ir arī akceptējusi faktisku Komisijas pamatojuma neesamību attiecībā uz secinājumu, ka lejupējais tirgus nebija nedz noslēgts, nedz segmentēts.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tās izvirzīto pamatu par importētā ogļu putekļu vaska nozīmi saistībā ar tirgū pastāvošo konkurenci un tādēļ tā ir juridiski kļūdaini izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumus.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz koncentrācijas ekonomisko ietekmi, acīmredzami kļūdaini atzīdama, ka Orlen nebija nedz spējas, nedz pamudinājuma samazināt ogļu putekļu vaska piedāvājumu Polijā un ka valstī iegūto ogļu putekļu vasku bija iespējams aizstāt ar importēto ogļu putekļu vasku.

Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tās argumentāciju, apgalvodama ka tā nav kritizējusi Komisiju par to, ka tā nav ņēmusi vērā faktu, ka Orlen nebija potenciāls Lotos konkurents.

Ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu un nav ņēmusi vērā savu agrāko judikatūru, izvērtēdama koncentrāciju pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju ¹ (turpmāk tekstā – “pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos”) gaismā, lai gan šīs pamatnostādnes nav piemērojamas koncentrācijām, kuru vertikālā ietekme ir cieši saistīta ar to horizontālo dimensiju, un tādēļ ogļu putekļa vaska tirgū īstenotā koncentrācija, Lotos apvienojoties ar Orlen, ir jāvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli  ² .

Ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, pat pieņemot, ka attiecīgās koncentrācijas novērtēšanai būtu piemērojamas pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos, Vispārējā tiesa, piemērojot šīs pamatnostādnes, ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

Ar astoto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama tās pieteikumu veikt ekspertīzi un nospriežot, ka šis pieteikums pārsniedz pierādījumu savākšanas pasākumu priekšmetu.

Ar devīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka, izvērtējot attiecīgo koncentrāciju, notikumiem pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nav nozīmes, lai gan tie pierāda, ka šajā lēmumā ietvertais Komisijas vērtējums ir bijis kļūdains.

____________

¹ Komisijas 2020. gada 14. jūlija lēmums, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.9014 – PKN Orlen/Grupa Lotos) [dokuments paziņots ar numuru C(2020) 4651] (OV 2021, C 196, 8. lpp.).

¹     OV 2008, C 265, 6.lpp.

¹     OV 2004, C 31, 5. lpp.