Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 22. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Austrija) – ÖBB-Infrastruktur AG un WESTbahn Management GmbH
(Lieta C-538/23, ÖBB-Infrastruktur un WESTBahn Management)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītājas: ÖBB-Infrastruktur AG, WESTbahn Management GmbH
Atbildētāja: Schienen-Control Kommission
Prejudiciālie jautājumi
Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 1 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir jāapstiprina tirgus uzcenojumi ex ante pirms attiecīgā kustības grafika perioda, par kuru ir tikuši pieprasīti tirgus uzcenojumi, sākuma (vai vismaz pirms tā beigām); vai arī dalībvalsts var apstiprināt tirgus uzcenojumus arī ex post pēc attiecīgā kustības grafika perioda beigām (attiecīgā gadījumā pēc vairākiem gadiem)? Vai dalībvalsts atļauja piemērot tirgus uzcenojumus Direktīvas 2012/34/ES 32. panta izpratnē ir jāsaprot kā spēkā esoša atļauja?
Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar 27. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgus uzcenojumi (būtisku elementu izmaiņu gadījumā) – hronoloģiskā secībā – vispirms ir jāpublicē tīkla pārskatā (attiecīgā gadījumā pēc atļaujas saņemšanas) un tikai pēc to publicēšanas tos ir jāapstiprina dalībvalstij? Vai būtisku elementu izmaiņas saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 6. punktu ir konstatējamas jau tad, ja tiek grozīts “tikai” tirgus uzcenojumu līmenis attiecībā pret iepriekšējā gada kustības grafika periodu?
(Ja uz II. jautājuma pirmo teikumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde): vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar tās 27. panta 2. un 4. punktu un IV pielikuma 2. punktu – ņemot vērā Direktīvas 2012/34/ES 34. apsvērumā minēto pārredzamības prasību un plānošanas noteiktību –, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nedrīkst apstiprināt tirgus uzcenojumus, ja tirgus uzcenojumu apmērs nav ticis publicēts pat tīkla pārskatā par attiecīgo kustības grafika periodu (par kuru ir tikusi lūgta atļauja noteikt šos tirgus uzcenojumus)? Gluži pretēji, šajā tīkla pārskatā ir publicēta tikai kopējā maksa par nobrauktajiem vilcienkilometriem (kā izmaksu, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 3. punktu un tirgus uzcenojumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 32. pantu summa) katrā tirgus segmentā; tāpēc no šā tīkla pārskata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nevar noskaidrot nedz maksu par “tiešajām izmaksām” (Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 3. punkta nozīmē kopsakarā ar Īstenošanas regula 2015/909/ES 1 2. panta 1. punktu), nedz tirgus uzcenojumus saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 32. pantu attiecīgajos tirgus segmentos.
(Ja uz II. jautājuma pirmo teikumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde): vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar 27. panta 4. punktu – ņemot vērā Direktīvas 2012/34/ES 34. apsvērumā minēto pārredzamības prasību un plānošanas noteiktību – ir jāinterpretē tādējādi, ka tīkla pārskatā publicētajiem tirgus uzcenojumiem attiecīgajos kustības grafika periodos ir saistošs spēks attiecībā uz dalībvalsts izsniegto atļauju? Vai no šā saistošā spēka izriet, ka dalībvalsts nedrīkst apstiprināt lielākus tirgus uzcenojumus katrā tirgus segmentā, nekā tos, kas ir publicēti attiecīgajā tīkla pārskatā? Vai arī saistošais spēks ir konstatējams tikai tiktāl, ciktāl apstiprinātā kopējā maksa (tā ir maksa par “tiešajām izmaksām” saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 3. punktu kopsakarā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/909 2. panta 1. punktu, pieskaitot tirgus uzcenojumus saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 32. pantu) nedrīkst būt lielāka par tīkla pārskatā publicētajām maksām, savukārt paši tirgus uzcenojumi var tikt apstiprināti augstākā līmenī, nekā publicēts tīkla pārskatā? Vai attiecībā uz tirgus uzcenojumiem ir saistošs arī sākotnēji dalībvalstij iesniegtajā pieteikumā par atļaujas izsniegšanu norādītais apmērs, un, ja tas tā ir, tad kādā virzienā (vairs nav pieļaujams palielinājums, vairs nav pieļaujams samazinājums)? Vai ir konstatējams kāda cita veida saistošs spēks?
Vai Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu tirgus uzcenojumu principiālo pieļaujamību (neatkarīgi no pārbaudāmās tirgus panesamības iespējas) – tātad, lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, – par pamatu nav jāņem kopējie sasniedzamie ieņēmumi (“plānotie ieņēmumi”), ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir noteikusi dalībvalsts un ko veido maksu par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 31. panta 3. punktu un tirgus uzcenojumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. punktu summa; bet gan ir jānoskaidro un jākonstatē pilnībā sedzamās izmaksas, lai uz tā pamata varētu izvērtēt, vai un attiecīgā gadījumā kādā apmērā var tikt apstiprināti tirgus uzcenojumi? Vai, nosakot šo tirgus uzcenojumu principiālo pieļaujamību (papildus pārbaudāmajai tirgus panesamības iespējai), ir jāņem vērā arī dalībvalsts piešķirtās valsts subsīdijas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumam; ja tas tā ir, kādā formā tam ir jānotiek? Vai šīs valsts subsīdijas attiecīgā gadījumā ir jāatskaita no nepieciešamajām izmaksām, lai pilnībā segtu izdevumus (papildus maksai par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus)? Vai šajā kontekstā Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2012/34/ES 32. panta 1. punkts kopsakarā ar 8. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka papildus maksai par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, un attiecīgā gadījumā vērā ņemamajām valsts subsīdijām dalībvalstij ir jānosaka un tirgus uzcenojumu pieļaujamības novērtējumā ir jāiekļauj arī visa pārējā dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma peļņa no citām saimnieciskām darbībām un visas neatmaksājamās subsīdijas, ko tas ir saņēmis no privāta avota; ja tas tā ir, kādā veidā tas ir jādara, vajadzības gadījumā vienādi atņemot tās no izmaksām, kas ir nepieciešamas izdevumu pilnīgai segšanai? Vai šajā novērtējumā ir jāiekļauj citas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma iekasētās maksas – piemēram, maksa par pasažieru peronu izmantošanu (“stacijas maksas”) un maksas par vilces strāvas padeves iekārtu izmantošanu – kā arī citas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma uzņēmējdarbības pārvaldības pozīcijas?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV 2012, L 343, 32. lpp.).
1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/909 (2015. gada 12. jūnijs) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (OV 2015, L 148, 17.lpp.).