VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2021. gada 1. decembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Steirisches Kürbiskernöl g. g. A GESCHÜTZTE GEOGRAFISCHE ANGABE” – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas ietver simbolus, emblēmas vai ģerboņus – Savienības darbības jomas emblēma – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts)
Lietā T‑700/20
Gabriele Schmid, ar dzīvesvietu Halbenrainā [Halbenrain] (Austrija), ko pārstāv A. Ginzburg, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv D. Hanf un M. Eberl, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark, Grāca [Graz] (Austrija), ko pārstāv I. Hödl, advokāte,
par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 23. septembra lēmumu lietā R 2186/2019‑4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark un Gabriele Schmid,
VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši K. Kovalika‑Baņčika [K. Kowalik‑Bańczyk] un D. Petrlīks [D. Petrlík],
sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 24. novembrī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 25. janvārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 1. februārī,
pēc tiesas sēdes 2021. gada 8. septembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 8. jūlijā prasītāja – Gabriele Schmid – iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Prece, attiecībā uz kuru tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nīcas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “ķirbju sēklu eļļa, ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes marķējumu “Štīrijas ķirbju sēklu eļļa””.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2011. gada 2. novembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2011/207. Šī preču zīme 2012. gada 9. februārī tika reģistrēta ar numuru 010108454.
5 2018. gada 1. martā persona, kas iestājusies lietā, Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark (Štīrijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības reģionālā palāta, Austrija) iesniedza pieteikumu par minētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu. Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamati, uz kuriem atsaucas persona, kas iestājusies lietā, ir tie, kas ir norādīti Regulas 2017/1001 59. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta h)–j) apakšpunktu.
6 Attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 59. panta 1. punktu, paredzēto spēkā neesamības pamatu persona, kas iestājusies lietā, norādīja uz Eiropas Savienības simbolu attiecībā uz “aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” tā vācu valodas versijā (turpmāk tekstā – “AĢIN simbols”), uz kuru ir atsauce Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) un kurš ir attēlots šādi:
7 Ar 2019. gada 26. jūlija lēmumu Anulēšanas nodaļa atcēla apstrīdēto preču zīmi.
8 2019. gada 26. septembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 66.–71. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar 2020. gada 23. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību, uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta, pārkāpjot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta noteikumus, un ka, piemērojot šīs regulas 59. panta 1. punktu, tā ir jāatceļ.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– gadījumā, ja prasītājas pieteikums tiktu apmierināts, nodot lietu atpakaļ EUIPO;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tai izdevumus saistībā ar procesu EUIPO un tiesvedību Vispārējā tiesā.
Juridiskais pamatojums
13 Ņemot vērā attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2011. gada 8. jūliju, kas ir izšķirošs, nosakot piemērojamās materiālo tiesību normas, izskatāmās lietas fakti ir reglamentēti Regulas Nr. 207/2009 materiāltiesiskajās normās (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2004. gada 5. oktobris, Alcon/ITSB, C‑192/03 P, EU:C:2004:587, 39. un 40. punkts, un spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Gugler France/Gugler un EUIPO, C‑736/18 P, nav publicēts, EU:C:2020:308, 3. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Tādējādi attiecībā uz materiāltiesisko regulējumu Apelācijas padomes apstrīdētajā lēmumā un lietas dalībnieku izdarītās atsauces uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāsaprot kā tādas, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo šo tiesību normu saturs ir identisks Regulas 2017/1001 tiesību normām, uz kurām bija atsauce.
15 Apstrīdētā lēmuma 20.–23. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir piemērojams emblēmām, kurās ir norāde tikai uz kādu no Savienības darbības jomām, pat ja emblēma, kas saistīta ar tādu darbību, attiecas tikai uz noteiktām dalībvalstīm. Šī lēmuma 24.–26. punktā tā, pirmkārt, uzskatīja, ka, pieņemot Regulu Nr. 1151/2012, Savienība ir īstenojusi savu ekskluzīvo kompetenci aizsargāt aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ka tādējādi AĢIN simbolam ir raksturīga īpaša sabiedrības interese Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē. Otrkārt, tā norādīja, ka apstrīdētās preču zīmes apzīmējums ietver šo simbolu kopumā un ka ne tiesības, ne pienākums izmantot minēto simbolu neietver tiesības to aizsargāt kā preču zīmes elementu. No tā Apelācijas padome minētā lēmuma 27. punktā secināja, ka apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta, pārkāpjot šo tiesību normu, un ka līdz ar to minētā preču zīme ir jāatceļ.
16 Prasības pamatojumā prasītāja izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu, pārkāpumu.
17 Tā norāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā netiek pieļauta preču zīmes reģistrācija vienīgi tad, ja preču zīme ietver starptautiskas starpvaldību organizācijas simbolu, kas var maldināt sabiedrību par saikni starp šīs preču zīmes īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un iestādi, uz kuru norāda minētais simbols, no otras puses. Taču šis nosacījums šajā lietā nav izpildīts. Katrā ziņā apstrīdētais lēmums neesot šajā ziņā pamatots.
18 EUIPO uzskata, ka prasītājas argumentācija ir jānoraida. Pirmkārt, attiecīgajā Savienības tiesiskajā regulējumā AĢIN simbols jau esot bijis definēts apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā. Otrkārt, prasītāja neapstrīdot AĢIN simbola kā emblēmas, kam raksturīga īpaša sabiedrības interese, kvalifikāciju. Treškārt, tas, ka saskaņā ar preču zīmju tiesībām tiek piešķirta aizsardzība tādam Savienības simbolam kā AĢIN simbols, esot pretrunā Savienības izveidotajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmai un apdraudot tās pienācīgu darbību.
19 Savukārt persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka simbols “AĢIN” ir raksturīga īpaša sabiedrības interese un ka to nevar iekļaut Savienības preču zīmē, jo šādu iekļaušanu nav atļāvusi kompetentā iestāde, proti, Eiropas Komisija. Tā arī norāda, ka šis simbols apstrīdētajā preču zīmē ir dominējošs, ka patērētāji šo simbolu neuztvertu kā Savienības piešķirtai kvalitātes zīmei līdzīgu simbolu un ka sabiedrība saskatīs saikni starp šo preču zīmi un Savienību, ņemot vērā, ka minētā preču zīme ir EUIPO apstiprināta preču zīme.
20 Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā ir aizliegts reģistrēt preču zīmes, kas ietver tādus simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kuri nav minēti šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts), t.i., citas, nevis tās preču zīmes, kuras valstis vai starptautiskās starpvaldību organizācijas atbilstīgi paziņo Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā, pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (Recueil des traités des Nations unies, 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.; turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”), dalībvalstīm.
21 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta formulējumu šajā tiesību normā paredzētais aizliegums ir piemērojams, ja, pirmkārt, attiecīgajam simbolam, emblēmai vai ģerbonim ir raksturīga īpaša sabiedrības interese un, otrkārt, kompetentā iestāde nav atļāvusi minēto reģistrāciju.
22 Turklāt no judikatūras izriet, ka šos nosacījumus papildina trešais nosacījums un visi šie nosacījumi ir kumulatīvi. Trešais nosacījums izriet no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu.
23 Proti, saskaņā ar šo pēdējo minēto tiesību normu starptautisko starpvaldību organizāciju emblēmas, kas tiek atbilstīgi paziņotas Parīzes konvencijas dalībvalstīm, ir aizsargātas, ja, kopumā ņemot, preču zīme, kas ietver šādu emblēmu, sabiedrībai rada iespaidu par saikni starp tās īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un attiecīgo starptautisko starpvaldību organizāciju, no otras puses; šis nosacījums tieši izriet no Parīzes konvencijas 6.ter panta 1. punkta c) apakšpunkta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 10. jūlijs, Kreyenberg/ITSB – Komisija (“MEMBER OF €e euro experts”), T‑3/12, EU:T:2013:364, 38. punkts).
24 Ja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētā aizsardzība būtu piemērojama pat tad, ja šis pēdējais nosacījums nebūtu izpildīts, šī aizsardzība būtu pārāka pār to, kas 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir piešķirta starptautisko starpvaldību organizāciju emblēmām, kuras atbilstīgi ir paziņotas Parīzes konvencijas dalībvalstīm (spriedums, 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 38. punkts).
25 Tomēr nekas neliecina, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies piešķirt simboliem, emblēmām vai ģerboņiem, kuri minēti Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā, lielāku aizsardzību nekā tā, kas paredzēta šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā, līdz ar to ar pirmo tiesību normu piešķirtais aizsardzības apjoms nevar būt lielāks par to, kas sniegts ar otro tiesību normu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 16. jūlijs, American Clothing Associates/ITSB un ITSB/American Clothing Associates, C‑202/08 P un C‑208/08 P, EU:C:2009:477, 80. punkts, un 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 39. punkts).
26 Līdz ar to Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā piešķirtā aizsardzība simboliem, emblēmām vai ģerboņiem ir piemērojama vienīgi, ja, kopumā ņemot, preču zīme, kas ietver šādu simbolu, emblēmu vai ģerboni, var maldināt sabiedrību par saikni starp tās īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un iestādi, uz kuru norāda attiecīgais simbols, emblēma vai ģerbonis, no otras puses (spriedums, 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 40.–77. punkts).
27 Šajā ziņā ir precizēts, ka, ņemot vērā plašo Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta formulējumu, šī tiesību norma aizsargā arī simbolus, emblēmas vai ģerboņus, kuriem, lai gan tie neattiecas uz visām Savienības darbībām, tomēr ir īpaša saikne ar kādu no šīm darbībām. Proti, tas, ka simbols, emblēma vai ģerbonis ir saistīts ar kādu no starptautiskas starpvaldību organizācijas darbībām, ir pietiekams pierādījums, ka pastāv sabiedriskās intereses tās aizsardzībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 44. punkts).
28 No minētā izriet, ka ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu piešķirtā aizsardzība ir tostarp piemērojama, ja attiecīgā preču zīme maldina patērētāju par tās aptverto preču vai pakalpojumu izcelsmi, veicinot uzskatu, ka tās nāk no iestādes, uz kuru norāda simbols, emblēma vai ģerbonis, kas kā atveide vai imitācija ir ietverts attiecīgajā preču zīmē. Tāda aizsardzība ir piemērojama, pat ja sabiedrība sakarā ar to, ka šajā preču zīmē ir ietverta šāda simbola, emblēmas vai ģerboņa atveide vai imitācija, var uzskatīt, ka šīs preces vai pakalpojumus atbalsta vai saistībā ar tiem sniedz garantijas iestāde, uz kuru norāda šis simbols, emblēma vai ģerbonis, vai ka šīs preces un pakalpojumi ir kaut kādā citā veidā saistīti ar šo iestādi (spriedums, 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 78. un 97. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2013. gada 15. janvāris, Welte‑Wenu/ITSB – Komisija (“EUROPEAN DRIVESHAFT SERVICES”), T‑413/11, nav publicēts, EU:T:2013:12, 61. punkts).
29 Pret apstrīdēto lēmumu izvirzīta argumentācija ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.
30 Izskatāmajā lietā Apelācijas padome, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu, lūdz noraidīt prasību par lēmumu, ar kuru apstrīdētā preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu, konstatējot, ka ir izpildīti abi iepriekš šī sprieduma 21. punktā atgādinātie nosacījumi.
31 Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 24. punktā tā uzskatīja, ka AĢIN simbolam ir raksturīga īpaša sabiedrības interese, jo tas ir jāizvieto uz precēm, kas atbilst aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, un to prasītāja neapstrīd. Otrkārt, šī lēmuma 25. punktā tā norādīja, ka apstrīdētajā preču zīmē AĢIN simbols ir ietverts pilnībā un ka prasītāja neesot pierādījusi, ka Komisija būtu atļāvusi šādu simbola izmantošanu saskaņā ar preču zīmju tiesībām, jo šī atļauja neizriet arī no Regulas Nr. 1151/2012, un to prasītāja arī neapstrīd.
32 Tomēr ir jākonstatē, ka Apelācijas padome nav izvērtējusi trešo nosacījumu, atbilstoši kuram saskaņā ar iepriekš šī sprieduma 26.–28. punktā izklāstīto judikatūru var tikt izvirzīts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats.
33 Proti, kā norāda prasītāja, nevienā apstrīdētā lēmuma fragmentā netiek skatīts jautājums, vai sabiedrība, ņemot vērā, ka apstrīdētajā preču zīmē ir ietverta AĢIN simbola atveide, varētu uzskatīt, ka ar šo preču zīmi aptvertās preces atbalsta vai saistībā ar tām sniedz garantijas iestāde, uz kuru ir norāde šajā emblēmā, proti, Savienība [kopumā], vai ka šīs preces ir kaut kādā citā veidā saistītas ar šo pēdējo minēto. It īpaši Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā nav izskatījusi jautājumu par to, vai veids, kādā apstrīdētajā preču zīmē ir iekļauts AĢIN simbols, varētu likt šai sabiedrībai domāt, ka ar šo preču zīmi apzīmētajām precēm ir Savienības garantija, ka šīm precēm ir noteikta izcelsme un īpašības, kas atbilst Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, lai gūtu aizsardzību saskaņā ar aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
34 Šajā ziņā pretēji tam, ko EUIPO apgalvoja tiesas sēdē, nevar uzskatīt, ka apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome ir netieši izvērtējusi, vai apstrīdētā preču zīme sabiedrības uztverē rosinātu saikni starp tās īpašnieku un Savienību. Proti, šī lēmuma 19. un 25. punktā konstatējot vienīgi to, ka šī preču zīme ietverot AĢIN simbolu pilnībā, un minētā lēmuma 26. punktā apgalvojot – pat ja apstrīdētā preču zīme neesot identiska AĢIN simbolam, tas nemainītu tās sniegto vērtējumu, Apelācijas padome nekādi nav izvērtējusi veidu, kādā sabiedrība uztvers šo simbolu kā minētās preču zīmes sastāvdaļu, aplūkojot to kopumā, ne arī skatījusi jautājumu par to, vai pastāv iespēja, ka sabiedrība uztvers, ka ar tādu preču zīmi aptvertajām precēm esot Savienības garantija.
35 Šādi rīkojoties, Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nelemjot par vienu no trim kumulatīvajiem nosacījumiem, kuriem ir pakļauta Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētās aizsardzības īstenošana.
36 Neviens no EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem argumentiem neatspēko šo secinājumu.
37 Pirmkārt, EUIPO arguments, saskaņā ar kuru AĢIN simbols jau bija definēts atbilstošajā Savienības tiesiskajā regulējumā datumā, kad tika pieteikta apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, ļauj vienīgi konstatēt, ka šī simbola izcelsme ir Savienība.
38 Šajā ziņā starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka AĢIN simbolam ir raksturīga īpaša sabiedrības interese Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta izpratnē. Taču, ja ir runa par vienu no ar šo tiesību normu piešķirtās aizsardzības īstenošanas nosacījumiem, tas ir atsevišķs nosacījums un ir pirms nosacījuma par to, ka sabiedrība var uzskatīt, ka ar preču zīmi, kurā ir ietverts šāds simbols, aptvertajām precēm ir Savienības atbalsts vai saistībā ar tām tā sniedz garantiju vai ka šīs preces ir kaut kādā citā veidā saistītas ar šo pēdējo minēto.
39 Otrkārt, protams, ir jāatzīst, kā to norāda EUIPO, ka saskaņā ar preču zīmju tiesībām aizsardzības piešķiršana tādam Savienības simbolam kā AĢIN simbols principā var radīt kaitējumu Savienības izveidotajai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai un apdraudēt tās pienācīgu darbību. Proti, šāda [aizsardzības] piešķiršana var sniegt preču zīmes, kurā ietverts AĢIN simbols, īpašniekam monopolu attiecībā uz tā izmantošanu, kas tam ļauj aizliegt tā izmantošanu ikvienai citai personai. Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 12. pantu šo simbolu savu preču marķējuma nolūkos var izmantot ikviens ražotājs, ja vien tās atbilst nosacījumiem, lai uz tām attiektos aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
40 Tomēr ir skaidrs, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanai ir jāveic šī sprieduma 38. punktā minētā attiecīgās iespējas konkrēta un visaptveroša izvērtēšana attiecībā uz apstrīdēto preču zīmi, ciktāl citi šīs preču zīmes elementi, aplūkojot tos kopumā, var parādīt, ka šī preču zīme sabiedrībai nevar radīt iespaidu par saikni starp attiecīgās preču zīmes īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un attiecīgo iestādi, kurai pieder šajā preču zīmē ietilpstošā emblēma vai kura to izmanto, no otras puses, ne arī maldināt sabiedrību šajā ziņā (spriedums, 2013. gada 10. jūlijs, “MEMBER OF €e euro experts”, T‑3/12, EU:T:2013:364, 107. punkts).
41 Šajā ziņā EUIPO lēmumu pieņēmējstruktūrām ir jāpārbauda ne tikai tas, vai attiecīgā emblēma pilnībā vai daļēji ir pārņemta preču zīmē, kurā tā ir iekļauta. Tām arī ir jāizvērtē, vai, tostarp – ņemot vērā tās lielumu un izvietojumu šādā preču zīmē, sabiedrība uztvertu šo emblēmu kā tādu, vai tai ir vienkāršs vai sarežģīts krāsu vai formas dizains, vai to papildina citi vārdiski vai grafiski elementi, kuri samazina vai maina šīs pašas emblēmas uztveri sabiedrībā, vai arī citi attiecīgās preču zīmes elementi dominē pār tās radīto kopējo iespaidu.
42 Tikai pēc šīs pārbaudes veikšanas var uzskatīt, ka gadījumā, ja sabiedrība sasaista attiecīgās preču zīmes īpašnieku vai izmantotāju, no vienas puses, un attiecīgo iestādi, kurai pieder šajā preču zīmē ietilpstošā emblēma vai kura to izmanto, no otras puses, vai arī sabiedrība tiktu maldināta šajā ziņā, var tikt radīts kaitējums Savienības izveidotajai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai.
43 Treškārt, pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, atteikums reģistrēt preču zīmi, kas ietver AĢIN simbolu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta i) apakšpunktu, nevar izrietēt tikai no apstākļa, ka kompetentā iestāde nav atļāvusi šādu izmantošanu. Proti, šādas atļaujas neesamība ir tikai viens no šajā tiesību normā paredzētās aizsardzības īstenošanas nosacījumiem.
44 Ceturtkārt, attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, argumentiem, saskaņā ar kuriem AĢIN simbols apstrīdētajā preču zīmē ir dominējošs, patērētāji neuztverot šo simbolu kā Savienības piešķirtu kvalitātes zīmei līdzīgu simbolu un sabiedrība saskatīs saikni starp šo preču zīmi un Savienību, ņemot vērā, ka minētā preču zīme ir EUIPO apstiprināta preču zīme, ir jākonstatē, ka tie attiecas uz vērtējumu par to, kā šo pašu preču zīmi uztver sabiedrība. Tomēr šāda pārbaude apstrīdētajā lēmumā netika veikta. Tādējādi ar šādiem argumentiem nevar apstrīdēt secinājumu, saskaņā ar kuru Apelācijas padome, neveikdama šādu vērtējumu, ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
45 Šajā kontekstā pilnības labad ir jāpiebilst, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, apstāklis – pieņemot, ka tas ir pierādīts –, ka reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces atbilda Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, lai saņemtu aizsardzību atbilstoši aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, šo pārbaudi neietekmē. Pirmām kārtām, šāds apstāklis nozīmē vienīgi to, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 12. pantu tirgus dalībnieks, kas tirgo šīs preces, var izmantot attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tomēr tas nedod tam tiesības izmantot šādu norādi kā preču zīmi. Otrām kārtām, attiecīgās preces nākotnē var vairs neatbilst minētajiem nosacījumiem. Taču pat šajā gadījumā attiecīgā preču zīme joprojām ietvertu AĢIN simbolu un attiecīgā gadījumā varētu maldināt sabiedrību attiecībā uz tādu preču izcelsmi vai īpašībām, kuras apzīmētas ar minēto preču zīmi.
46 No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Izskatāmajā lietā EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, un prasītāja ir lūgusi vienīgi piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. Līdz ar to ir jāpiespriež EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt visus prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 23. septembra lēmumu lietā R 2186/2019‑4.
2) EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Gabriele Schmid tiesāšanās izdevumus.
3) Landeskammer für Land- und Forstwirtschaft in Steiermark sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kornezov | Kowalik‑Bańczyk | Petrlík |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 1. decembrī.
[Paraksti]