Language of document : ECLI:EU:C:2014:2096

Lieta C‑474/13

Thi Ly Pham

pret

Stadt Schweinfurt, Amt für Meldewesen und Statistik

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2008/115/EK – Kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – 16. panta 1. punkts – Turēšana apsardzībā izraidīšanas nolūkā – Turēšana apsardzībā sodu izpildes iestādē – Iespēja trešās valsts valstspiederīgo ievietot apsardzībā kopā ar parastiem ieslodzītajiem, ja ir šī valstspiederīgā piekrišana

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 17. jūlija spriedums

1.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 – Aizturēšana izraidīšanas nolūkā – Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz šo pilsoņu ievietošanu ieslodzījuma vietās kopā ar parastiem ieslodzītajiem – Nepieļaujamība – Šo valstspiederīgo piekrišana šādai ievietošanai – Ietekmes neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 16. panta 1. punkta otrais teikums)

2.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 –Mērķis

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 preambulas 17. apsvērums un 1. pants)

1.        Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 16. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj dalībvalstij ievietot apsardzībā izraidīšanas nolūkā trešās valsts valstspiederīgo soda izciešanas vietā kopā ar parastajiem ieslodzītajiem, pat ja šis valstspiederīgais ir izteicis piekrišanu šādai ievietošanai.

Proti, no šīs normas formulējuma izriet, ka ar to nosaka beznosacījumu pienākumu nošķirt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, no parastiem ieslodzītajiem, ja dalībvalsts nevar ievietot šos valstspiederīgos īpašās aizturēšanas telpās. Šis pienākums neparedz nekādu ierobežojumu un ir garantija, lai tiktu ievērotas tiesības, kuras šiem valstspiederīgajiem ir skaidri piešķīris Savienības likumdevējs to turēšanas apsardzībā ieslodzījuma iestādēs izraidīšanas nolūkā nosacījumu kontekstā. Šajā ziņā pienākums nošķirt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, no parastajiem ieslodzītajiem, kas paredzēts šīs direktīvas 16. panta 1. punkta otrajā teikumā, nav tikai trešās valsts valstspiederīgā ievietošanas apsardzībā ieslodzījuma vietā īpašs izpildes nosacījums, bet ir šīs ievietošanas pamatnosacījums, bez kura principā tā neatbilstu šai direktīvai. Šādā kontekstā dalībvalstij nav jāņem vērā attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā vēlme.

(sal. ar 17., 19., 21.–23. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 20. punktu)