VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2014. gada 16. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “GRAPHENE” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑458/13
Joseba Larrañaga Otaño un Mikel Larrañaga Otaño, ar dzīvesvietu Sansevastjanā [Saint‑Sébastien] (Spānija), ko pārstāv F. Bueno Salamero, advokāts,
prasītāji,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Ó. Mondéjar Ortuño, pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 10. jūnija lēmumu lietā R 208/2013‑2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi vārdisku apzīmējumu “GRAPHENE”.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un K. Veters [C. Wetter],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 23. augustā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 26. novembrī,
ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc rakstveida procesa pabeigšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noteikt tiesas sēdi, un līdz ar to nolemjot pēc tiesneses referentes ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu izlemt lietu bez mutvārdu procesa,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2012. gada 18. maijā prasītāji – Joseba Larrañaga Otaño un Mikel Larrañaga Otaño – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) kopīgi iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “GRAPHENE”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 13., 23. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 13. klase: “šaujamieroči; munīcija un šāviņi; sprāgstvielas; uguņošanas ierīces”;
– 23. klase: “dzijas un diegi tekstilizstrādājumiem”;
– 25. klase: “apģērbi, apavi, galvassegas”.
4 Ar 2012. gada 28. novembra lēmumu pārbaudītājs noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pamatiem.
5 2013. gada 28. janvārī prasītāji, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Ar 2013. gada 10. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tā būtībā uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei attiecībā uz visām norādītajām precēm nav atšķirtspējas un tā ir aprakstoša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē.
7 Pirmām kārtām, runājot par konkrēto sabiedrības daļu, Apelāciju padome uzskatīja, ka to veido gan plaša sabiedrības daļa, gan specializēta profesionāla sabiedrības daļa, piemēram, drošības korpusu, nojaukšanas uzņēmumu vai tekstiliju ražošanas profesionāļi, un tajā ietilpst angļu valodu – valodu, kurā ir vārds “graphene”, – zinoši patērētāji,.
8 Otrām kārtām, runājot par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, Apelāciju padome vispirms norādīja, ka no prasītāju iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka šo preču zīmi veido vārds angļu valodā, kurš nozīmē divdimensiju oglekļa alotropu, un ka konkrētā angliski runājošā sabiedrības daļa minēto preču zīmi uztverot kā specifiska materiāla nosaukumu. Pamatojoties uz šiem pašiem dokumentiem, tā norādīja, pirmkārt, ka, lai gan grafēna atklāšana ir notikusi sen, tā izolēšana 2004. gadā ļāva zinātniekiem atzīt tā īpašības, it īpaši tā divdimensiju struktūru viena atoma biezumā, tā caurskatāmību, tā lokāmību un tā elastīgumu, tā siltumvadītspēju un elektrovadītspēju, tā izturīgumu, tā vieglumu un tā ūdens necaurlaidību vai vismaz tā kontrolējamo ūdens caurlaidību, un, otrkārt, ka tādu nanomateriālu kā grafēns iespējamās izmantošanas jomas aptver informātiku, mobilo telefoniju un elektroniku, izolāciju, enerģiju un vidi, kā arī medicīnu vai veselību. Pēc tam tā atsevišķi aplūkoja grafēna īpašības un izmantošanu specifiski 13. klasē ietilpstošajos “šaujamieročos”, 13. klasē ietilpstošajā “munīcijā un šāviņos; sprāgstvielās”, 13. klasē ietilpstošajās “uguņošanas ierīcēs”, 23. klasē ietilpstošajās “dzijās un diegos tekstilizstrādājumiem”, 25. klasē ietilpstošajos “apģērbos, apavos, galvassegās” un attiecībā uz katru no šīm piecām preču kategorijām uzskatīja, ka, ņemot vērā minētās īpašības un izmantošanu, pārbaudītājs pamatoti ir uzskatījis, ka norādītās preces var ietvert grafēnu vai būt izgatavotas no tā. Visbeidzot, tā secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša, jo vārds “graphene” konkrēto sabiedrības daļu, it īpaši specializēto sabiedrības daļu, informējot tieši par minētajām precēm raksturīgu īpašību, proti, to sastāvu, un patērētājs reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā, neveicot pastarpinātu intelektuālu procesu vai nepieliekot citas papildu pūles, atpazīs “grafēna”, kas ietverts minēto preču sastāvā, materiāla nosaukumu.
9 Trešām un pēdējām kārtām, runājot par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, Apelāciju padome secināja, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei šādas atšķirtspējas nav, jo konkrētā sabiedrības daļa to uztverot kā materiāla, kas ietverts minēto preču sastāvā, nosaukumu, kurš tādējādi norādot uz ar šo materiālu minētajām precēm piešķirtajām īpašībām, nevis to komerciālās izcelsmes nosaukumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza trīs pamatus, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un nediskriminācijas principa pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
13 Ar pirmo pamatu prasītāji Apelāciju padomei pārmet, ka tā ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir aprakstoša, un šajā ziņā viņi izvirza divus iebildumus. Ar pirmo iebildumu, atzīstot, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztvers kā konkrēta un noteikta materiāla nosaukumu, viņi tomēr norāda, ka nepastāv nekāda tieša saikne starp reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un grafēnu, kura īpašības atbilstoši “nopietnām” zinātniskām publikācijām nav “panaceja” un kura pielietojums tātad ir ierobežots ar specifiskām jomām, kuras aptver nanotehnoloģiju, informātiku, elektroniku un telefoniju un ar kurām minētās preces nav saistītas. Esot atļauts reģistrēt kā preču zīmi apzīmējumu, kuram ir pašam sava nozīme, ja vien tas, kā tas ir izskatāmajā lietā, nenorāda uz ar minēto preču zīmi aptvertajām precēm. Ar otro iebildumu prasītāji apgalvo, ka Apelāciju padomes analīze attiecās uz vispārējām preču kategorijām, nepamatoti piešķirot visām šādi sagrupētajām precēm tādas grafēna īpašības kā ūdens necaurlaidība vai kontrolējama ūdens caurlaidība, kuras attiecoties tikai uz tādām konkrētām precēm, kā jonu vadītājiem un molekulārās uzglabāšanas ierīcēm.
14 ITSB noraida prasītāju argumentus.
15 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējums vai norāde, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības.
16 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, ko parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var lietot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu to būtisku īpašību – preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija (2001. gada 20. septembra spriedums Procter & Gamble/ITSB, C‑383/99 P, Recueil, EU:C:2001:461, 39. punkts). No tā izriet, ka, lai apzīmējumam būtu piemērojams šajā normā paredzētais [reģistrācijas] aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādu no to īpašībām (skat. 2005. gada 22. jūnija spriedumu Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), T‑19/04, Krājums, EU:T:2005:247, 25. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2013. gada 30. aprīļa spriedumu ABC‑One/ITSB (“SLIM BELLY”), T‑61/12, EU:T:2013:226, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Apzīmējuma aprakstošā rakstura novērtējums tātad var tikt veikts tikai, pirmkārt, attiecībā uz uztveri, kāda ir konkrētās sabiedrības daļai un, otrkārt, attiecībā uz aptvertajām precēm vai pakalpojumiem (šajā ziņā skat. 2002. gada 27. februāra spriedumu Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, Recueil, EU:T:2002:41, 38. punkts, un 2011. gada 7. jūlija spriedumu Cree/ITSB (“TRUEWHITE”), T‑208/10, EU:T:2011:340, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interešu jēdzienu tiek prasīts, lai ikviens varētu brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, īpašības. Ar šo normu netiek pieļauts, ka šie apzīmējumi vai norādes tiek rezervēti vienam uzņēmumam tikai tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme (2003. gada 23. oktobra spriedums ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, Recueil, EU:C:2003:579, 31. punkts, un 2006. gada 12. janvāra spriedums Deutsche SiSi-Werke/ITSB, C‑173/04 P, Krājums, EU:C:2006:20, 62. punkts), un ka kāds uzņēmums monopolizē aprakstoša vārda izmantošanu, kaitējot citiem uzņēmumiem – tostarp saviem konkurentiem –, kuru vārdu krājuma, kas pieejams pašiem savu preču aprakstam, apjoms tādējādi tiek ierobežots (2007. gada 6. marta spriedumi Golf USA/ITSB (“GOLF USA”), T‑230/05, EU:T:2007:76, 32. punkts, un “SLIM BELLY”, minēts iepriekš 16. punktā, EU:T:2013:226, 18. punkts).
19 Izskatāmajā lietā vispirms ir jānorāda, ka Apelāciju padomes veiktā konkrētās sabiedrības daļas noteikšana (skat. iepriekš 7. punktu), kuru prasītāji nav apstrīdējuši, ir apstiprināma.
20 Runājot par pirmo iebildumu, kurš būtībā attiecas uz tiešas saiknes starp aptvertajām precēm un grafēnu pašreizējā tehniskajā stāvoklī neesamību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai ITSB varētu iebilst pret reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto pamatu, apzīmējumiem un norādēm, kas veido preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav obligāti jābūt faktiski izmantotiem, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vai aprakstītu šādu preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau norāda minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka šie apzīmējumi un norādes varētu tikt izmantoti šādos nolūkos. Piemērojot minēto noteikumu, ir jāatsaka vārdiska apzīmējuma reģistrācija, ja vismaz vienā no tā iespējamajām nozīmēm apzīmējums norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturīgajām īpašībām (spriedums ITSB/Wrigley, minēts iepriekš 18. punktā, EU:C:2003:579, 32. punkts; 2009. gada 21. janvāra spriedums Korsch/ITSB (“PharmaCheck”), T‑296/07, EU:T:2009:12, 43. punkts, un spriedums “SLIM BELLY”, minēts iepriekš 16. punktā, EU:T:2013:226, 36. punkts). Turklāt nav nozīmes tam, vai precēm vai pakalpojumiem raksturīgās īpašības, kuras var tikt aprakstītas no komerciālā viedokļa, ir būtiskas vai nenozīmīgas (skat. spriedumu “SLIM BELLY”, minēts iepriekš 16. punktā, EU:T:2013:226, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 No judikatūras iziriet arī, ka tas, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta pašreizējā tehniskajā stāvoklī neesošu īpašību, neizslēdz, ka konkrētā sabiedrības daļa to uztvers kā aprakstošu (šajā ziņā skat. 2008. gada 16. septembra spriedumus ratiopharm/ITSB (“BioGeneriX”), T‑47/07, EU:T:2008:377, 30. punkts, un ratiopharm/ITSB (“BioGeneriX”), T‑48/07, EU:T:2008:378, 29. punkts).
22 Ņemot vērā šo judikatūru, lai izskatāmajā lietā pamatotu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes [reģistrācijas] atteikumu, ir pietiekami, ka tā konkrētās sabiedrības daļas uztverē var tikt izmantota, lai apzīmētu pašreizējo vai iespējamo aptverto preču īpašību, pat tādu, kura pašreizējā tehniskajā stāvoklī nepastāv. Atbilstoši iepriekš 17. punktā minētajai judikatūrai šī iespēja ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, nevis atbilstoši zinātnisko ekspertu secinājumiem.
23 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23.–28. punktā attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uztveri saistībā ar grafēna īpašībām un izmantojamību ir sniegusi faktus par piecām preču kategorijām: pirmkārt, attiecībā uz 13. klasē ietilpstošajiem “šaujamieročiem” grafēna nozīmīgās īpašības esot tā elektrovadītspēja, vieglums un izturīgums, un tas tiekot pielietots tostarp informātikas un elektronikas vai pat izolācijas jomā; otrkārt, attiecībā uz 13. klasē ietilpstošo “munīciju un šāviņiem; sprāgstvielām” grafēna vieglums un izturīgums esot ļoti augsti vērtētas īpašības; treškārt, attiecībā uz 13. klasē ietilpstošajām “uguņošanas ierīcēm”, grafēna elektrovadītspēja ļaujot [nodrošināt] augstu precizitāti telpā un laikā; ceturtkārt, attiecībā uz 23. klasē ietilpstošajām “dzijām un diegiem tekstilizstrādājumiem” ūdens necaurlaidība vai tā kontrolējamā ūdens caurlaidība, kā arī tā izturīgums, vieglums un lokanība esot ļoti augsti vērtētas īpašības; piektkārt, attiecībā uz 25. klasē ietilpstošajiem “apģērbiem, apaviem, galvassegām” Apelāciju padome ir uzsvērusi grafēna termiskās un ūdens necaurlaidības, kā arī tā izturīguma īpašības.
24 Ir jāuzskata, ka, šādi rīkojoties, Apelāciju padome, balstoties uz pilnīgu pārbaudi un ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, pamatoti ir konstatējusi, ka pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kas minētajai sabiedrības daļai ļauj uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert minēto preču pašreizējās vai iespējamās īpašības, proti, grafēna izmantošanas to sastāvā aprakstu.
25 Tā kā Apelāciju padome, apstiprinot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes [reģistrācijas] atteikumu, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto pamatu, nav pieļāvusi kļūdu, pirmais iebildums nevar tikt apmierināts.
26 Runājot par otro iebildumu, kurš būtībā ir saistīts ar katras norādītās preces aprakstošā rakstura analīzes neesamību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan preču zīmes reģistrācijas atteikuma lēmums principā ir jāpamato attiecībā uz katru no attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, tomēr kompetentā iestāde var sniegt tikai vispārēju pamatojumu, ja viens un tas pats atteikuma pamats tiek norādīts attiecībā uz preču vai pakalpojumu, starp kuriem ir pietiekami tieša un konkrēta saikne, kategoriju vai grupu tādā ziņā, ka tie veido preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kas ir pietiekami homogēna (spriedums “SLIM BELLY”, minēts iepriekš 16. punktā, EU:T:2013:226, 33. punkts; šajā ziņā skat. arī 2010. gada 18. marta rīkojumu CFCMCEE/ITSB, C‑282/09 P, Krājums, EU:C:2010:153, 37.–40. punkts, un pēc analoģijas šajā ziņā skat. arī 2007. gada 15. februāra spriedumu BVBA Management, Training en Consultancy, C‑239/05, Krājums, EU:C:2007:99, 34.–38. punkts).
27 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23.–28. punktā, pirms tā konstatēja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz katru no šo vienveidīgo norādīto preču kategoriju, ir nodalījusi piecas vienveidīgu norādīto preču kategorijas, proti, 13. klasē ietilpstošos “šaujamieročus”, 13. klasē ietilpstošo “munīciju un šāviņus; sprāgstvielas”, 13. klasē ietilpstošās “uguņošanas ierīces”, 23. klasē ietilpstošās “dzijas un diegus tekstilizstrādājumiem”, 25. klasē ietilpstošos “apģērbus, apavus, galvassegas”, kuras tā analizējusi atsevišķi, attiecībā uz katru no tām aplūkojot grafēna specifiskās īpašības un izmantojamību no konkrētas sabiedrības viedokļa (skat. iepriekš 8. punktu). Runājot it īpaši par “dzijām un diegiem tekstilizstrādājumiem” un “apģērbiem, apaviem, galvassegām”, pat pieņemot, ka konkrētā sabiedrības daļa attiecībā uz minētajām precēm nevar uztvert grafēna ūdens necaurlaidību vai tā kontrolējamo ūdens caurlaidību, minētā sabiedrības daļa tomēr uztvers citas Apelāciju padomes saistībā ar šīm precēm uzsvērtās grafēna īpašības, proti, tā izturīgumu, tā vieglumu, tā lokanību un tā termiskās īpašības.
28 Tā kā Apelāciju padome savu lēmumu attiecībā uz katru no šīm vienveidīgo norādīto preču kategorijām ir pamatojusi pienācīgi, otrais iebildums nav atbalstāms.
29 Tādējādi pirmais pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
30 Ar savu otro pamatu prasītāji iebilst, ka Apelāciju padome nav ievērojusi arī reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, jo vārds “grafēns” parasti netiekot izmantots, lai apzīmētu norādītās preces, un nesniedzot konkrētajai sabiedrības daļai nekādu informāciju par iespējamām minēto preču īpašībām.
31 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta formulējuma skaidri izriet, ka ir pietiekami, ja ir piemērojams viens no šajā normā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem, lai reģistrācijai pieteikto apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (2002. gada 19. septembra spriedums DKV/ITSB, C‑104/00 P, Recueil, EU:C:2002:506, 29. punkts; 2007. gada 6. novembra spriedums RheinfelsQuellen H. Hövelmann/ITSB (“VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN”), T‑28/06, Krājums, EU:T:2007:330, 43. punkts, un spriedums “SLIM BELLY”, minēts iepriekš 16. punktā, EU:T:2013:226, 45. punkts).
32 Izskatāmajā lietā, tā kā Apelāciju padome pamatoti ir pierādījusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata esamību, otrais pamats, kas attiecas uz šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, nav jāpārbauda.
33 Otrais pamats tātad ir noraidāms.
Par trešo pamatu – nediskriminācijas principa pārkāpumu
34 Ar trešo pamatu prasītāji apgalvo nediskriminācijas principa pārkāpumu, aplūkojot to kopā ar vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principiem, jo ITSB iepriekš viņiem esot reģistrējis Kopienas preču zīmi “GRAFENO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 7., 9. un 12. klasē, ar Nr. 10879682 un Kopienas preču zīmi “GRAPHENE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 4., 5., 8., 11., 14.–21., 24. un 26.–34. klasē, ar Nr. 10900645, saistībā ar norādītajām precēm neizvirzot iebildumu attiecībā uz minēto apzīmējumu aprakstošo raksturu vai atšķirtspējas neesamību.
35 Pietiek atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Apelāciju padomes lēmumu, kuri attiecas uz saistošās kompetences īstenošanu, nevis uz rīcības brīvību, tiesiskums ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 207/2009 pamata, kā to interpretē Savienības tiesa, nevis uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas prakses, kura Savienības tiesai katrā ziņā nav saistoša, pamata (2005. gada 15. septembra spriedums BioID/ITSB, C‑37/03 P, Krājums, EU:C:2005:547, 47. punkts; spriedums Deutsche SiSi-Werke/ITSB, minēts iepriekš 18. punktā, EU:C:2006:20, 48. punkts, un 2013. gada 30. aprīļa spriedums Boehringer Ingelheim International/ITSB (“RELY-ABLE”), T‑640/11, EU:T:2013:225, 33. punkts).
36 Lai gan, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principus, ITSB ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un jāpievērš īpaša uzmanība jautājumam par to, vai būtu vai nebūtu jāizlemj tādā pašā veidā, šo principu piemērošanai tomēr ir jābūt saskaņotai ar tiesiskuma principa ievērošanu tādējādi, ka vienlīdzība nevar pastāvēt prettiesiskumā un ka persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar sev par labu atsaukties uz iespējamu prettiesisku rīcību, kas pieļauta par labu tai vai citai personai, lai saņemtu identisku lēmumu (šajā ziņā skat. 2011. gada 10. marta spriedumu Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, Krājums, EU:C:2011:139, 73.–76. punkts). Turklāt tiesiskās drošības un, precīzāk, labas pārvaldes iemeslu dēļ visu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas, un tādējādi šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā, jo apzīmējuma reģistrēšana par preču zīmi ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktisko apstākļu ietvaros, kuri vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas kāds atteikuma pamats (spriedums Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, minēts iepriekš, EU:C:2011:139, 77. punkts, un spriedums “RELY‑ABLE”, minēts iepriekš 35. punktā, EU:T:2013:225, 34. punkts).
37 Izskatāmajā lietā no pirmā pamata pārbaudes izriet, ka Apelāciju padome, balstoties uz pilnīgu pārbaudi un ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, pamatoti ir konstatējusi, ka prasītāju iesniegtajam Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam var tikt piemērots Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamats. No tā izriet, ka saskaņā ar iepriekš 35. un 36. punktā minēto judikatūru šis vērtējums nevar tikt apšaubīts tikai tādēļ, ka izskatāmajā lietā Apelāciju padome nav ievērojusi ITSB lēmumu pieņemšanas praksi (šajā ziņā skat. 2013. gada 3. jūlija spriedumu Airbus/ITSB (“NEO”), T‑236/12, Krājums, EU:T:2013:343, 52. punkts), turklāt tas tā ir neatkarīgi no iepriekš 34. punktā minētajiem apstākļiem.
38 Turklāt ir jānorāda, ka pat tad, ja uz prasītāju norādītajām preču zīmju reģistrācijām (skat. iepriekš 34. punktu) saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 99. pantu būtu attiecināma spēkā esamības prezumpcija prasībās par preču zīmes pārkāpumu, kas celtas Kopienas preču zīmju tiesās, tomēr saskaņā ar šīs pašas regulas 52. pantu to iespējamā spēkā neesamība attiecīgajā gadījumā varētu tikt atzīta, pamatojoties uz ITSB iesniegtu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu.
39 Tātad trešais pamats ir jānoraida.
40 Tā kā neviens no prasītāju izvirzītajiem pamatiem nav pamatots, prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
41 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, viņiem jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Joseba Larrañaga Otaño un Mikel Larrañaga Otaño atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 16. oktobrī.
[Paraksti]