Language of document : ECLI:EU:T:2015:240

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 29. aprīlī

Lieta T‑457/13 P

CC

pret

Eiropas Parlamentu

Apelācija – Pretapelācija – Civildienests – Atklāts konkurss – Kļūdas veiksmīgo kandidātu saraksta pārvaldībā – Ārpuslīgumiskā atbildība – Mantiskais kaitējums – Tiesiskā paļāvība – Faktu sagrozīšana – Iespējas zaudēšana – Morālais kaitējums – Pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedumu CC/Parlaments (F‑9/12, Krājums‑CDL, EU:F:2013:116), kurā lūgts atcelt šo spriedumu.

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedumu lietā F‑9/12 CC/Parlaments. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Morālais kaitējums – Pienācīga atlīdzība, atceļot prettiesisko aktu – Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu

(LESD 340. pants)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens – Piemēroto kandidātu saraksta atšķirīgais derīguma termiņš atkarībā no konkursa veiksmīgajiem kandidātiem

3.      Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Mantiskā kaitējuma atlīdzība, kas saistīta ar iespējas zaudēšanu, kas izriet no iespējas zaudēšanas tikt pieņemtam darbā – Kritēriji

1.      Ja Civildienesta tiesa sniedz atsauci tikai uz kādu nenoteiktu prettiesiskumu, kā arī uz prasītāja apgalvoti piedzīvoto netaisnības un moku sajūtu, nepaskaidrojot tostarp iemeslus, kādēļ no tā izrietošo morālo kaitējumu nevar atlīdzināt, atceļot aktu, šī tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu.

(skat. 51. un 52. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 1990. gada 7. oktobris, Culin/Komisija, C‑343/87, Krājums, EU:C:1990:49,128. punkts.

2.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem, kas nosaka, ka salīdzināmas situācijās netiek izskatītas atšķirīgi, ja vien šāda atšķirība nav objektīvi pamatojama. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts, ja attiecībā uz divām personu kategorijām, kuru faktiskajā un tiesiskajā situācijā nav vērojamas būtiskas atšķirības, tiek piemērota atšķirīga attieksme vai ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi.

Konkursa veiksmīgā kandidāta situācija, kas novēloti ir ierakstīts piemēroto kandidātu sarakstā, kura derīguma termiņš tika pagarināts, gaidot šīs personas aizsāktās tiesvedības rezultātu, ir jāsalīdzina ar tādas personas situāciju, kura kopā ar citiem konkursa veiksmīgajiem dalībniekiem palika piemēroto kandidātu sarakstā visilgāk, pirms tā varēja piekļūt ierēdņa amatam. Faktiski, ja būtu savādāk, tad piemēroto kandidātu saraksta derīguma termiņa pagarināšana, kas notika tādēļ, ka novēloti ierakstīts kandidāts uzsāka tiesvedību pret lēmumu par viņa izslēgšanu no konkursa, būtu bijusi labvēlīgāka citiem šī konkursa kandidātiem, nevis šai konkrētai personai.

(skat. 72. un 76. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2009. gada 20. februāris, Komisija/Bertolete u.c., T‑359/07 P – T‑361/07 P, Krājums‑CDL, EU:T:2009:40, 37. un 38. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Tas, ka iestāde uzreiz nesniedza citai iestādei, kas ir konkursa organizatore, informāciju par prasītāja ierakstīšanu piemēroto kandidātu sarakstā, tam liedza iespēju tikt pieņemtam darbā pārbaudāmā ierēdņa amatā šajā pēdējā minētajā iestādē laika posmā no viņa ierakstīšanas sarakstā dienas līdz dienai, kad šī informācija tika nosūtīta minētajai iestādei.

(skat. 82. punktu)